Lietuvas kosmētikas grupa Fragrances International, kas šā gada 7. jūnijā atklātā izsolē iegādājās 49% Douglas Baltic kapitāldaļu, atsaukusi Konkurences padomē (KP) iesniegto pieteikumu par kapitāldaļu reģistrēšanu, informēja KP.

Detalizētāku informāciju KP nesniedza.

Savukārt Fragrances International ģenerāldirektors Alans Levins atklāja, ka lēmums atsaukt KP iesniegto pieteikumu par kapitāldaļu reģistrēšanu pieņemts, pamatojoties uz Lietuvas KP ekspertu vērtējumiem.

A. Levins teica, ka eksperti norādījuši, ka Fragrances International 49% kapitāldaļu varētu radīt pārāk lielu ietekmi gan Latvijas, gan Lietuvas parfimērijas veikalu tirgū. Tā kā piekrišanu kapitāldaļu reģistrēšanai nebija devusi Lietuvas KP, tad Fragrances International prognozēja, ka to nedos arī Latvijas KP. Tāpēc arī pieņemts lēmums atsaukt iesniegto pieteikumu KP.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka. Douglas ir parfimērijas un kosmētikas mazumtirgotājs, kam pieder 1200 veikali 19 valstīs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs skaistumkopšanas nozarē nav bijusi mana mērķtiecīga izvēle, bet, pateicoties veiksmīgu nejaušību virknei, esmu nonākusi līdz skaistumkopšanas nozarei un mazumtirdzniecībai Esmu apmierināta, ka tā ir sanācis. Šī ir ļoti patīkama un sievišķīga nozare!

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

SEB banka piešķīrusi finansējumu Douglas grupas uzņēmumiem, kas pārstāv kosmētikas un parfimērijas mazumtirdzniecību, 6,1 miljona eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi pārfinansētas līdzšinējās kredītsaistības no UniCredit Bank.

SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka norāda, ka Douglas grupa Latvijā šobrīd ir uz pārmaiņu ceļa, līdzās izmaiņām īpašnieku struktūrā, uznēmums nolēmis sekmēt biznesa attīstību, veicot virkni izmaiņu: paplašināt veikalu Douglas ķēdi, mainot parfimērijas veikalu Kolonna zīmolu uz Douglas, kā arī sākt jaunu privāto un ekskluzīvo zīmolu ieviešanu veikalu produktu klāstā.

2013. gada septembra sākumā par SIA Douglas Baltic, kas ir mātes kompānija gan Douglas Latvia, gan Douglas LT, vienīgo īpašnieku kļuvusi Nīderlandes kompānija Douglas Investment B.V., atpērkot Lietuvas kompānijai Fragrances International piederošos 49% uzņēmuma Douglas Baltic kapitāldaļu.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut Douglas Investment B.V. iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Douglas Baltic, informē KP.

Atļauja dota, jo netika konstatēti riski, ka apvienošanās rezultātā būtiski pieaugtu apvienošanās dalībnieku tirgus vara, kā arī ka apvienošanās rezultātā samazinātos konkurence smaržu un kosmētikas vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības tirgū.

SIA Douglas Baltic tirgo smaržas un kosmētiku veikalu tīklos Douglas, Kolonna un Express Kolonna Latvijā un Douglas un Sarma Lietuvā. Līdz šim 49% SIA Douglas Baltic kapitāla daļu piederēja Lietuvā reģistrētai sabiedrībai UAB Fragrances International, bet 51% - Nīderlandē reģistrētajai privātai sabiedrībai Douglas Investment B.V.

Kosmētikas un parfimērijas preču mazumtirgotājs SIA Douglas Latvia pagājušajā gadā palielinājis apgrozījumu par 9,57%, sasniedzot 10,04 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Pērn mazumtirgotājam ir izdevies samazināt savu saistību apjomu, kā arī samazināt nelikvīdo preču krājumu apjomu, tādejādi nostabilizējot uzņēmuma finanšu rādītājus. Pārskata gadu SIA Douglas Latvia noslēdzis ar 404,39 tūkstošu latu peļņu, kas ir būtisks uzlabojums pēc 2011.gadā gūtajiem 65,56 tūkstoša latu zaudējumiem.

Aizvadītajā gadā uzņēmums lielu uzmanību veltījis veikalu darbības efektivizācijai. SIA Douglas Latvia realizējis sortimenta paplašināšanu un efektivizēšanas pasākumus, ieviešot jaunas preču grupas un preču zīmolus, atsakoties no produktu grupām ar zemu pieprasījuma līmeni.

Pērnā gada laikā parfimērijas un kosmētikas mazumtirgotāja SIA Douglas Latvia apgrozīja 14,7 milj. eiro (10,3 milj. Ls), pēc nodokļu nomaksas nopelnot 440,7 tūkst. eiro (309,736 tūkst.Ls), liecina Lursoft dati.

2013. gada septembra sākumā par SIA Douglas Baltic, kas ir gan Douglas Latvia, gan Douglas LT mātes kompānija, vienīgo īpašnieku kļuva Nīderlandes uzņēmums Douglas Investment B.V. Lēmumu atļaut Douglas Investment B.V. iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Douglas Baltic Konkurences padome pieņēma pērn septembra sākumā.

SIA Douglas Latvia reģistrēta 2001. gadā un līdz šim piedzīvoja vairākas nosaukuma maiņas – līdz 2005. gadam uzņēmums bija pazīstams kā SIA Kolonna parfimērija, savukārt no 2005. gada līdz 2008. gada septembrim bija zināms kā SIA BCH Retail.

Veiktas izmaiņas kosmētikas un parfimērijas preču mazumtirgotāja SIA Douglas Latvia valdē, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes sastāvs papildināts ar diviem jauniem locekļiem – Artūru Griņuku un Martinu Dagmāru Badi (Martina Dagmar Bade).

Līdz ar izmaiņām, tagad SIA Douglas Latvia valdē darbojas trīs amatpersonas – bez jaunieceltajiem valdes locekļiem savus pienākumus turpina pildīt līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Dita Dricka.

Lursoft pieejamie dati liecina, ka A. Griņuks līdz šim nav ieņēmis amatus Latvijā reģistrētos uzņēmumos, kā arī nav neviena uzņēmuma kapitāldaļu turētājs, savukārt M.D. Bade ieņem arī valdes priekšsēdētājas vietu SIA Douglas Baltic.

Aizvadītajā gadā SIA Douglas Latvia apgrozījums sasniedzis 10,04 miljonus latu, gadu noslēdzot ar 404,4 tūkstošu latu peļņu. Pērn uzņēmumā nodarbināti 234 darbinieki.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Privāto preču zīmju apjoms tirdzniecībā arvien pieaug un desmit gadu laikā Eiropā varētu aizņemt pat vairāk nekā 50% tirgus; arī Latvijā šis segments izplešas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privāto preču zīmju jeb tā dēvēto private label tirgus daļa Rietumeiropā ir diezgan liela, jo īpaši Šveicē, Anglijā un Spānijā, kur jau šobrīd tā svārstās 40–45% apjomā.

Tās kļūst pārdomātākas, veido arvien lielāku konkurenci tradicionālajiem zīmoliem, un tiek prognozēts, ka privāto preču zīmju produkti 2025. gadā veidos aptuveni 50% tirgus, liecina starptautiskā gofrētā iepakojuma ražotāja un iepakošanas iekārtu un sistēmu piegādātāja Stora Enso Packing veiktā tirgus analīze Iepakojums mazumtirdzniecībā 2016. Pētījumā gan atsevišķi nav apskatīta katra Baltijas valsts, tomēr tuvāko pāris gadu laikā tiek prognozēts privāto preču zīmju tirgus daļas pieaugums. «Iemesls tam ir vienkāršs – patērētājs vienmēr gaida plašas izvēles iespējas, taču tajā pašā laikā saprātīgu cenu līmeni,» pauž Stora Enso pārdošanas direktore Baltijā Jurate Kugiene (Jūratė Kugienė).

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Jūrmalas pilsētas tiesa ierosinājusi SIA Ominasis Latvia maksātnespējas lietu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Pieteikumu tiesā iesniedzis SIA Voleks Centrs, jo Ominasis Latvia uzņēmumam palicis parādā 18 tūkst. Ls par būvdarbu veikšanu sanatorijā Ķemeri, DB informēja uzņēmuma pārstāve Maija Dulle-Sūniņa.

SIA Voleks Centrs maksātnespējas administrators Māris Gulbis: «Ominasis Latvia ir nenokārtotas parādsaistības pret maksātnespējīgo SIA Voleks Centrs vairāk nekā 18 tūkst. Ls apmērā. Uzņēmums ir aicinājis Ominasis Latvia segt šīs parādsaistības, taču arī pēc brīdinājuma par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu Ominasis Latvia parādu nav samaksājusi. Līdz ar to maksātnespējas lietas ierosināšana pret Ominasis Latvia ir likumsakarīga.»

Pēc SIA Arhiidea maksātnespējas procesa pieteikuma par nenokārtotām parādsaistībām par izpildītiem projektēšanas darbiem Jūrmalas tiesa ierosinājusi maksātnespējas lietu pret SIA Ominasis Latvia, informē SIA Arhiida. Kopējā parāda summa ir sasniegusi 201 tūkstošus latu.

Starp SIA Arhiidea un SIA Ominasis Latvia ir noslēgti līgumi par projektēšanas darbiem, interjera dizaina izstrādi un autoruzraudzības veikšanu sanatorijā Ķemeri. Neskatoties uz to, ka Arhiidea ir izpildījusi visus līgumā paredzētos darbus, kopš 2009. gada Ominasis Latvia ar pakalpojuma sniedzēju nav norēķinājies, skaidro uzņēmums.

«Vairāku gadu garumā esam vairākkārt aicinājuši Ominasis Latvia segt parādsaistības, taču arī pēc brīdinājuma par nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, Ominasis Latvia nav norēķinājies. Līdz ar to uzskatu, ka maksātnespējas lietas ierosināšana ir tikai loģisks iznākums,» skaidro SIA Arhiidea valdes priekšsēdētājs Ēriks Grūbe

Vairāki lielie tirdzniecības centri, kuriem pretstatā mazajiem veikaliem saskaņā ar valdības lēmumu joprojām ir liegts strādāt, no 15.aprīļa uzsāk ielu tirdzniecību.

Tā, piemēram, tirdzniecības centrs Domina uzsāk ielu tirdzniecības kampaņu “Brīvdabas iepirkšanās skvērs”, kurā piedalīsies vairāk nekā 10 veikali, ārpustelpu apstākļos piedāvājot ne vien iegādāties, bet arī pielaikot cilvēkiem ikdienā nepieciešamās preces. Sieviešu, vīriešu un bērnu apavus un apģērbus tirgos veikali Meta, Eiropas Apavi, Sportland, Muss, Danija un Sportsdirect.com. Aksesuārus un dāvanas piedāvās – Garmin, Handly un 7IN. Kosmētiku un parfimēriju būs iespējams iegādāties veikalā Douglas. Savukārt mājlietu veikals Jysk nodrošinās internetā pasūtīto preču izsniegšanu un sniegs konsultācijas par preču iegādi attālināti.

"Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar valstī esošajiem noteikumiem, ielu tirdzniecība diemžēl nevarēs notikt 7 dienas nedēļā. Pašreiz tie paredz, ka to drīkstam darīt tikai pēc šāda grafika – 3 dienas strādā, 4 atpūšas," piebilst Domina pārstāve saka Iveta Zvaigzne-Ālere.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Atklātā izsolē trešdien pārdoti a/s DK Holding piederošie 49 % SIA Douglas Baltic kapitāla daļu.

DK Holding bija Ievai Plaudei-Rēlingerei pastarpināti piederošs uzņēmums. Douglas Baltic kapitāla daļas iegādājusies UAB Fragrances International, Lietuvas vadošā kosmētikas kompānija ar 20 gadu ilgu pieredzi kosmētikas zīmolu attīstībā, mazumtirdzniecībā un izplatīšanā Baltijas valstīs, informē I. Plaudes – Rēlingeres pārstāvis Juris Pētersons.

Darījums noticis I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas procesa ietvaros. Par pārdotajām kapitāla daļām iegūtie 1,6 miljoni eiro tiks sadalīti starp kreditoriem, tai skaitā a/s Reverta (agrāk – a/s Parex banka), un par šo summu samazinās kopējā parādu summa I.Plaudes-Rēlingeres kreditoriem. Ieva Plaude-Rēlingere paudusi personīgu gandarījumu par notikušo darījumu.

Ko dāvināt darbiniekiem? 8 universālas dāvanu idejas personāla motivēšanai un sveikšanai īpašos notikumosLatvijā lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pasniegt dāvanas darbiniekiem svētkos un īpašos notikumos. Tā ir samērā populāra personāla motivēšanas metode organizācijās ar apstiprinātu darbinieku labbūtības programmu un augstu darbinieku apmierinātības līmeni kā vienu no uzņēmuma prioritātēm. Vienlaikus vērts sev pajautāt, vai saldumu paciņas un karstvīna komplekti Ziemassvētkos, siera cepumu un limonādes sainīši Jāņos, kārtējā termokrūze, kas personalizēta ar uzņēmuma logo, vislabāk spēj nodot darbiniekiem iecerēto vēstījumu?

Kā liecina korporatīvo dāvanu vides ekspertu pieredze – īsti nē. Enija Kibelko, uzņēmuma “Lieliska dāvana” B2B segmenta pārdošanas vadītāja, pārstāv vienu no Latvijā vadošajiem piedzīvojumu dāvanu zīmoliem ar 13 gadu pieredzi vietējā biznesa vidē. Viņa atzīst, ka tendences par to, kas patīk un nepatīk darbiniekiem, visskaidrāk iezīmējas sadarbības pieredzē ar privātā un sabiedriskā sektora organizācijām, kurās ir liels kolektīvs virs 100 darbiniekiem.

“Darbinieku dāvanām, īpaši uz Ziemassvētkiem, uzņēmumos nereti ir ļoti ierobežots budžets. Piemēram, ko gan kvalitatīvu un taustāmu mēs varam uzdāvināt kolēģim par 5, 10 vai 15 eiro, kas turklāt vēl iepriecinātu dažādu paaudžu cilvēkus ar atšķirīgu gaumi? Par dāvanu sagādāšanu atbildīgie vadītāji tad nereti izmisumā ķer galvu, jo sarūpēt kaut ko paliekošu, kas turklāt darbiniekam raisītu pozitīvas sajūtas par piederību uzņēmumam, ar tik maziem līdzekļiem šķiet teju neiespējami. Lai gan mēs uzņēmumā “Lieliska dāvana” jau uzreiz varam palīdzēt ar ātrām un foršām idejām. Cita lieta un arī lielāks budžets pieejams, kad dāvana jāmeklē mazākam darbinieku skaitam – apaļās dzīves un darba jubilejās, labākajiem darbiniekiem, veiksmīgi noslēdzot projektus,” skaidro biznesa dāvanu eksperte E. Kibelko. Šajā rakstā viņa dalās ar korporatīvajā vidē iecienītākajām darbinieku dāvanām, kas visbiežāk iepriecina “Lieliska dāvana” biznesa klientu kolektīvus.

Kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA «DHL Latvia» publicējis paziņojumu par reorganizāciju, saskaņā ar kuru tas daļu no mantas un bilances aktīviem pievienos māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmums par SIA «DHL Latvia» reorganizāciju pieņemts 21.septembrī, bet 28.septembrī paziņojums kreditoriem publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas vēstnesis». Kreditori savus prasījumus par pieteikt SIA «DHL Latvia» viena mēneša laikā.

«Lursoft» Klientu portfelis jau vēstīja, ka SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia».

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Ķemeru sanatorijas privatizētājs SIA Ominasis Latvia atmaksājis parādu SIA Voleks Centrs par būvdarbu veikšanu sanatorijā Ķemeri.

Ominasis Latvia ir veicis parādsaistību atmaksu, samaksājot gan pamatparādu 18,09 tūkst. Ls apmērā, gan arī nokavējuma procentus 5,11 tūkst. Ls apmērā, DB informēja uzņēmuma pārstāve Maija Dulle-Sūniņa

SIA Voleks Centrs maksātnespējas administrators Māris Gulbis norāda: «Neskatoties uz to, ka pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas Ominasis Latvia» publiski ir noliedzis savas parādsaistības, pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas tika veikta parāda nokavējuma procentu samaksa. Ominasis Latvia tādējādi ir izvairījies no maksātnespējas procesa pasludināšanas, kā rezultātā pat varētu uzsākt Ominasis Latvia bankrota procedūru. Kā liecina Ominasis Latvia gada pārskatā atrodamā informācija, ir vēl vairāki uzņēmumi, ar kuriem Ominasis Latvia nav norēķinājies par saņemtajiem pakalpojumiem.»

SIA Rimi Latvia saskārusies ar, iespējams, bezbailīgu un apjomīgu krāpšanas mēģinājumu.

Daugavpils t/c SOLO platību īpašnieks un bijušais iznomātājs no uzņēmuma, iespējams, mēģina izkrāpt gandrīz pusmiljonu latu, Trīs gadu laikā Rimi Latvia neesot izdevies atrast dzirdīgas ausis Latvijas tiesībsargājošās instancēs un panākt, lai lieta tiktu izmeklēta un skatīta pēc būtības, informē Rimi mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Z. Eniņa skaidro, ka iespējamās krāpšanas pirmsākumi meklējami 2008.gada sākumā, kad Rimi Latvia no uzņēmuma SIA Pellston nami - iznomātājas un t/c SOLO īpašnieces, sāka saņemt ievērojami lielākus ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķinus. SIA Rimi Latvia aizdomas par krāpšanu radīja tas, ka konkrētā Rimi hipermārketa komunālo pakalpojumu izmaksas par 200% un vairāk pārsniedza citu līdzīgu veikalu izmaksas. SIA Pellston nami vadība ignorējusi atkārtotus Rimi Latvia lūgumus piestādītos rēķinus pamatot un nedeva iespēju iepazīties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju organizāciju izrakstītajiem rēķiniem, kaut arī to paredzēja savstarpēji noslēgtais nomas līgums.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komercreģistrā ierakstīta kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzēja SIA «DHL Latvia» reorganizācija, ar kuru daļa uzņēmuma mantas un bilances aktīvu atdalīta, pievienojot to māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia», iepriekš vēstīja «Lursoft» Klientu portfelis.

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Tā pamatkapitāls ir 2800 eiro, un «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» ir 100% kapitāla daļu īpašnieks. SIA «DHL Logistics Latvia» juridiskā adrese ir Mārupe, Plieņciema iela 35, kur reģistrēts arī SIA «DHL Latvia».

Rīgas apgabaltiesa pasludinājusi spriedumu par labu SIA Latvia Tours, apmierinot prasību pret SIA Latvia Travel D par tūrisma firmai SIA Latvia Tours piederošās preču zīmes Lidot.lv nelikumīgas izmantošanas pārtraukšanu, liecina Latvia Tours medijiem sniegtā informācija.

Ar tiesas lēmumu SIA Latvia Travel D aizliegts komercdarbībā izmantot apzīmējumus letilidot.lv, lētilidot.lv, lidotleti.lv, lidotlēti.lv bez SIA Latvia Tours atļaujas, tai skaitā lemts pārtraukt pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar šiem apzīmējumiem un minēto apzīmējumu izmantošanu lietišķajos dokumentos vai reklāmā, informē Latvia Tours.

SIA Latvia Tours tiesā norādījusi, ka minētie nosaukumi, kas tiek izmantoti kā domēna vārdi, ir sajaucami līdzīgi ar reģistrēto preču zīmi Lidot.lv. Salīdzinot preču zīmi un apzīmējumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka tie ir vizuāli un semantiski līdzīgi un pastāv reāla iespēja, ka patērētāji varētu pretstatītos apzīmējumus sajaukt vai uzskatīt par savstarpēji saistītiem.