Tikai piecas no Eiropas aviokompānijām ir pietiekami labā situācijā, lai pārdzīvotu pašreizējo krīzi aviācijas industrijā. Tā Londonā rīkotā konferencē norādījis Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair izpilddirektora vietnieks Hovards Millars (Howard Millar), raksta Times Online.emRyanair/em: Eiropā izdzīvos tikai piecas aviokompānijas

H. Millars arī piebilda, ka, pēc Ryanair domām, notiks vairāku aviopārvadātāju apvienošanās, kā rezultātā bez darba paliks daudzi cilvēki, un ievērojami samazināsies lidojumu skaits, kas nozīmē mazāku izvēli ceļotājiem.

Ceļotājiem pozitīvā ziņa ir tā, ka pārvadātāji centīsies panākt maksimālu lidmašīnu piepildījumu, un to panākt var, samazinot cenas, norādījis H. Millars.

Ryanair prognozē, ka 2008. gadu aviokompānija beigs ar zaudējumiem. Ar zaudējumiem Īrijas aviokompānija nav strādājusi kopš 1999. gada.

Augsto degvielas cenu dēļ Ryanair šoziem paredzējusi nosēdināt gandrīz uz pusi vairāk lidmašīnu nekā parasti.

2008. gads mēbeļu ražotājiem ir apcirpis ienākumus un piespiedis mainīt savu vīziju. To liecina Db apkopotie dati par lielāko mēbeļu un mēbeļu detaļu ražotāju finansiālās darbības rādītājiem un pašu uzņēmēju teiktais.

Pērn ražošanu pārtrauca vairāki mēbeļu ražotāji —SIA Malteks, SIA Rondeks, SIA De novo utt. Neto apgrozījumu pērn no 28 lielākajiem spējuši palielināt tikai 7. Tāpat kā 2007. gadā arī pērn lielākais mēbeļu ražotājs ir SIA Avoti SWF.

«Pērnais gads bija stipri līdzīgs 2007. g., taču visbūtiskākās pārmaiņas notikušas gadu mijā un šogad,» stāsta SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš norāda, ka pērn Baltijas tirgū cilvēki mēbeles sākuši pirkt mazāk un tāpēc nācās pieņemt skarbus lēmumus un pārskatīt visu izdevumu struktūru, kā arī vairāk domāt par jauniem noieta tirgiem ārzemēs. Viņš atzīst, ka tikusi pārskatīta arī uzņēmuma attīstības stratēģija.Izšķirsies, kurš izdzīvos

Daudzas transporta nozares kompānijas spiestas samazināt vai pārtraukt savu darbību nelabvēlīgās tirgus situācijas dēļ.

Savukārt transporta nozares pārstāvji pārmet līzinga kompānijām nevēlēšanos sadarboties. Lielākās problēmas radušās kompānijām, kas tirgū ienākušas nesen, bet darbību bija vērsušas uz Eiropas tirgu: pēdējo mēnešu laikā strauji sarucis imports/eksports no Eiropas, līdz ar to samazinājies arī starptautisko autopārvadātāju darba apjoms. «Eiropā konkurēt tagad ir grūti - priekšā ir rumāņi, bulgāri, poļi un čehi. Savukārt Baltijas tirgū daudz kas ir apstājies,» rezumē Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Līdz ar to līzinga kompānijām tiek atgriezts liels daudzums kravas auto, kuras kompānijām vairs nav vajadzīgas.

Šajā laikā, iespējams, izdzīvos radošākie un veiksmīgākie, domā "Balzambāra" līdzīpašnieks Andris Reizenbergs.

Līdz ar bāra slēgšanu, līdzšinējais bārmenis kļuvis par mājražotāju un piegādā klientiem siļķi kažokā, auksto zupu un asiņaino, nevainīgo Mēriju.

Pirmās piegādes Rīgā un Pierīgā viņš uzsāka 20.martā un mēneša laikā izpildīti jau aptuveni 100 pasūtījumi. Uzņēmējs stāsta, ka pabijis dažādās, interesantās vietās, par kurām, dzīvojot Rīgā, pat nav zinājis, taču visbiežāk piegādes tiek veiktas uz biroju telpām Rīgas centrā. A.Reizenbergs atzīst, ka pieprasītākā šobrīd ir siļķe kažokā.

Ideja par šo salātu piegādi gaisā virmojusi jau kādu laiku. "Redzēju, ka mana sieva uz dažādiem svētkiem gatavo siļķi kažokā un es teicu - kūkas var pasūtīt, kāpēc lai siļķi kažokā nevarētu. Bet šī ideja palika kaut kur gaisā. Tagad, sēžot mājās, izdomājām, ka jāpamēģina. Viss ļoti labi aizgāja. Cena arī ir pieklājīga un nav augsta. Protams, ka es nopelnu un desai sanāk," stāsta A.Reizenbergs.

Ļoti skaidri un noslīpēti kā dārgakmeņi - tā par biznesa mērķiem teic Elita Moiseja. Runājot konkrētāk, nākamgad industriālo parku attīstītājs NP Properties grib noturēties pašreizējā līmenī.

«Būtu labi, ja spētu apgrozījumu palielināt par 5 - 10 %, bet to mēs vēl redzēsim,» NP Properties valdes priekšsēdētāja E. Moiseja piebilst. Šogad apgrozījums ir krities - par aptuveni piekto daļu salīdzinājumā ar 2008. gadu, tomēr tas esot krietni labāk nekā vidēji nekustamā īpašuma tirgū, kur samazinājums ir 25 - 30 %. Kā tas panākts? Elita Moiseja stāsta, ka, krīzei sākoties, uzņēmums rīkojās diezgan strauji. «Jau 2008. gada vidū samazinājām visu, ko varēja. Kopumā izmaksas samazinājām par gandrīz 30%. Bijām diezgan gatavi visam, kas būs, tomēr tas bija kā cunami, kas nāk virsū, un tu neko nevari izdarīt.»

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Sliekas aizlīdušas otrā plānā, teic uzņēmuma SL ECO īpašnieks Linards Lepse. Galveno vietu saimniecībā nu ieņēmušas lielākas radības – gaļas truši.

Patlaban uzņēmuma slieku humusa ražotnē esot sakrājies krietni daudz nerealizētas produkcijas. To Linards pārdod tieši pasūtītājam, piegādājot vajadzīgo daudzumu. Fasēt mazos maisiņos un tirgot veikalā neatmaksājoties, spriež slieku audzētājs. Konkurence ir liela un cenas visdažādākās. Citi pamanoties savu preci realizēt par dempinga cenu, ar kuru nevarot konkurēt. Linards daļēji tajā vaino arī situāciju, ka ir audzētavas, kas saņem Eiropas atbalstu, tas ļauj preci padarīt lētāku. Latvijas tirgū ir slieku humusa pārprodukcija, vērtē uzņēmējs, bet ārzemju tirgum saražotā apjoma būtu par maz, pat kooperējoties. Turklāt sliekas nevar savairot strauji, ja pēkšņi radies liels gadījuma rakstura pasūtījums, jo jādomā, kur likt un ar ko barot darbinieces pēc tam, ja jauna pasūtījuma nav.

Lai normalizētu situāciju tirgū, Latvijas Zivrūpnieku savienība (LZS) rosinās Zemkopības ministrijai veidot tā saucamo melno sarakstu ar uzņēmumiem, par kuriem ir aizdomas nodokļu nemaksāšanā un tirgus kropļošanā.

Šādu ierosinājumu LZS iesniegs šodien tikšanās laikā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

LZS prezidents Didzis Šmits uzsvēra, ka šobrīd radušās aizdomas par aptuveni 10 zivju konservu ražotājiem, par ko ir aizdomas nodokļu nemaksāšanā un citu darbību veikšanā, kas kropļo situāciju tirgū. «Skaidrs, ka turpmāk izdzīvos stiprākie. Taču šobrīd ir spēlētāji, kas kropļo tirgu, izlaiž savu produkciju caur PVN shēmām un, piemēram, 90 % izejvielas vietā produkcijā ieliek 50 %. Šādas darbības ir nekorektas un tas ir pamats VID un PVD pārbaudēm,» uzskata D. Šmits. Par pamatu attiecīgām kontrolējošo institūciju pārbaudēm viņš uzskata arī produkcijas cenu veikalā, ar ko nevar segt ražošanas izmaksas. Asociācijas vadītājs domā, ka šī situācija beidzot jāsakārto.

«Sankcijas un embargo sagrauj brīvā tirgus principus. Vienlaikus brīvais tirgus ir vienīgais spēks, kas ļautu izkļūt no tādas situācijas,» intervijā laikrakstam Diena saka viens no pirmajiem Latvijas valdības vadītājiem pēc valsts neatkarības atjaunošanas Valdis Birkavs, kurš uzskata - pašlaik valdības rīcība krīzes risināšanā ir pārāk lēna.

Saistībā ar šābrīža krīzi pasaulē un tās ietekmi uz Latviju nesen kopā ar citiem bijušajiem premjeriem bijāt uz tikšanos pie Valsts prezidenta. Bija doma reāli piedāvāt palīdzību vai tikai par sevi atgādināt?

Kāpēc gan mums būtu jāatgādina par sevi? Es jau daudzus gadus darbojos divos starptautiskajos klubos, manu pieredzi izmanto citas valstis, nevis Latvija, man darba pietiek. Mums, bijušajiem premjeriem, jau kopš 1998. vai 1999.gada ir bijušas regulāras tikšanās, kurās piedalījušies arī bijušie prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis. Parasti šīs tikšanās organizējām kopā ar Māri Gaili, šoreiz iniciatīva nāca no Ivara Godmaņa un Aigara Kalvīša. Ņemot vērā, ka situācija kļūst arvien draudīgāka, sabiedrība polarizējas, ekonomika ir apdraudēta (un trausla ekonomika prasa ļoti spēcīgu vadību), tad nospriedām, ka mums jāpiedāvā tas, ko zinām, kāda ir mūsu iepriekšējā pieredze krīzes apstākļos.

Pievienotā vērtības nodakļa (PVN) likmes ļoti straujā palielināšana (no līdzšinējiem 5% līdz 21%) viesnīcu sektoram ir šoks.

Bez jaunajām izmaiņām 2009. gads, atbilstoši mūsu prognozēm, būtu vismaz tādā līmenī kā 2008. gads, kas jau bija sliktāks nekā iepriekšējie. Tiem, kas tirgū ienākuši nesen, varbūt nav, ar ko salīdzināt, bet tās viesnīcas, kas jau ir ar vārdu un darbojas, redzēja, ka bija zemāks noslogojums. Protams, uzņēmumi bija rentabli un varēja maksāt savas parādsaistības un visu pārējo un uzturēt līmeni.

Bet patreiz notiekošais ir šoks, jo visi līgumi ir noslēgti, budžets ir saplānots un nenotiks arī nekādi absolūti lieli un grandiozi pasākumi. Stipri mainās arī konferenču bizness, konferences vairs nerīko tik daudz — taupa ne jau tikai Latvijas uzņēmumi, bet arī ārvalstu kompānijas. Ja nebūtu šis šausmīgais PVN, tad viss varbūt būtu līdzvērtīgi 2008.gadam.

Nometnes "Annas lauku skola" izveidotāja Sandra Smona ar laiku cer izveidot lielāku kustību, kas palīdzētu bērniem iemīlēt laukus.

S. Smona ar ģimeni dzīvoja pašā Rīgas centrā, bet pirms kāda laika sāka just, ka meitai Annai ir diezgan minimāla izpratne par lauku dzīvi. "Lai gan mēs braucām uz laukiem, pietrūka izpratnes par to, kas ir lauki, kā rodas piens, kā izaug burkāns. Vienreiz uz mūsu lauku mājām Annai atbrauca ciemos draugs, kurš teliņu nosauca par kumeliņu, un mēs sapratām, ka vajadzētu šo situāciju kaut kā risināt. Radās ideja izveidot "Annas lauku skolu", kur bērni nometņu veidā var iepazīties ar lauku dzīvi un šarmu. Vēlamies to darīt gudri un saudzīgi, lai neveidojas kultūršoks – ja bērnu norauj no datora un liek grābt sienu, nekas labs nesanāks, radīsies tikai riebums. Tāpēc mēs bērniem mācām praktiskos lauku darbus izglītojoši-izklaidējošā veidā," viņa stāsta.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Vai visi iepirkšanās centri pārcietīs pandēmiju, ir miljona vērts jautājums un neapšaubāmi – visnotaļ kutelīgs.

Covid-19 pandēmija un ieviestie ierobežojumi nāca strauji un negaidīti, daudziem sagriežot kājām gaisā dzīvi un biznesu, parādot arī vājos punktus pašmāju tirdzniecības centru darbībā. Nevienam no tiem nebija sagatavots plāns B, nemaz nerunājot par plānu C, kā strādāt un rīkoties situācijā, kad tirgū parādās daudz neaizpildītu komerctelpu, kad pieprasījums pēc tām strauji krīt.

Vērts atgādināt, ka tieši pirms pandēmijas, 2019. gadā un 2020. gadā, pabeigti vairāki vērienīgi projekti (atklāta Akropole, paplašināta Alfa, atvērta Sāga, VIA Jūrmala Outlet, kam sekoja Origo nākamā kārta, arī Domina paziņoja par attīstības plāniem). Tobrīd tirgū “ieplūda” tūkstošiem kvadrātmetru jaunu tirdzniecības telpu. Un tā tirgus bija sācis sliekties uz nomnieku pusi. Zīmoliem, kas stāvēja rindā, gaidīja parādāmies brīvas telpas sava biznesa attīstībai, šāda izdevība radās, tika aizpildīti gandrīz visi tirdzniecības centri.

Tuvākajā nākotnē televīzijas un drukātās preses reklāmas apjomi samazināsies un pieaugs pieprasījums pēc digitālā formāta. Interneta tehnoloģijas visā pasaulē sasniedz attīstības trešo posmu, norāda mediju aģentūras Carat valdes locekle Baiba Liepiņa.

Modernās tehnoloģijas ir attīstījušās līdz t.s. WEB 3.0 ietekmei, ko eksperti visā pasaulē raksturo kā jaunu posmu interneta izmantošanai un arī savstarpējai komunikācijai. Šobrīd interneta lietotājs veido saturu, publicējas un ir nemitīgā, savstarpējā sasaistē. Neeksistē informācijas izvietošanas ierobežojumi – iespaidīgā ātrumā var tikt publiskoti viedokļi, video un foto materiāli, tiem ar ķēdes reakciju aptverot ārkārīgi lielu auditorijas daļu.

"Šī tendence būtiski ietekmējusi sabiedrības uzvedību, zināšanas un prasības pret zīmoliem, ko tie izvēlas. Biznesa videi ir jāapzinās, ka attiecības ar klientiem ir mainījušās. Sīvajā konkurencē izdzīvos tie, kuri savā darbībā, iekšējā un ārējā komunikācijā būs maksimāli caurspīdīgi un godīgi. Šodien ir neiedomājami runāt par manipulāciju ar auditoriju," uzskata B. Liepiņa.

Ja celtniecības «buma» laika Igaunijas celtniecības kompānijās strādāja 86 tūkstoši cilvēku, tad pašlaik tiek prognozēts, ka ziemā celtniecībā strādās vien 40 tūkstoši cilvēku, raksta dv.ee.

Igaunijas būvuzņēmēju savienības izpilddirektors Indreks Petersons uzskata, ka tagad sāk piepildīties drūmās prognozes, kas tika izteiktas pavasarī. Saskaņā ar šīm prognozēm, šogad rudens un ziemas laikā celtniecības nozare sasniegs savu zemāko punktu, bet tas arī nenozīmē, ka uzreiz pēc tam atkal sāksies uzplaukums.

I. Petersons norādīja, ka šogad rudenī - ziemā celtniecības apjomi atgriezīsies līdz 2004./2005. gada līmenim.

Ilggadējais būvfirmas RBS SKALS valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns atstāj savu posteni.

Turpmāk viņš vadīs RBS SKALS padomi, atliekot malā administratīvos jautājumus un lielāku uzmanību pievēršot uzņēmuma stratēģijai. Viņa vietā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs turpmāk būs Edgars Štrauss.

Dodoties uz interviju pie nozares eksperta Māra Saukāna, mans galvenais jautājums bija — kas šobrīd notiek būvniecības nozarē? Cik dziļa krīze ir skārusi šo jomu, un kas nozares uzņēmējiem būtu jādara, lai pārvarētu grūtības? Taču sarunas gaitā izrādījās, ka M. Saukāns uz maniem teorētiskajiem jautājumiem pats savā uzņēmumā jau ir atbildējis ar konkrētu rīcību.

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen jau ir ticis galā, tagad jāseko arī valstiskām un ļoti dārgi izmaksājošām lietām.

To intervijā DB saka Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīst, ka Dienas Bizness ir viņa lasāmās preses sarakstā, jo «saprātīgi runā par saimnieciskām lietām». Ap pragmatiski saimnieciskiem jautājumiem arī vijas šī intervija.

Cik lielā mērā esat apmierināts ar valdības veidošanas procesu?

Par apmierinātību vai neapmierinātību varēs spriest pēc gala rezultāta. Šis process tuvo vēlēšanu dēļ ir ļoti sarežģīts. Tāpēc šīs valdības veidošana reizē ir ar priekšvēlēšanu ietekmi, kur katrs grib pielikt savu roku. Tomēr cilvēki, kas ir iesaistīti šajā procesā, ir pieredzējuši, tāpēc ceru, ka labākais kompromiss tiks atrasts.

Pēdējo četru gadu laikā uzņēmumu skaits Igaunijā ir palielinājies par 26%, un 2007. gadā 8.5% no visiem Igaunijas iedzīvotājiem bija uzņēmēji, kas nozīmē, ka katrs 12 valsts iedzīvotājs nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ziņo BBN.

"Pēdējo gadu straujā ekonomikas izaugsme ir radījusi vairāk uz biznesu orientētus cilvēkus, vai arī cilvēki, kas nekad to nav plānojuši, pēkšņi sākuši nodarboties ar uzņēmējdarbību," saka konsultāciju aģentūras Investment Agency valdes loceklis Marts Lī (Mart Lee).

Viņš arī norāda, ka parasti vidēji 5% no valsts iedzīvotājiem ir uzņēmēji. "Tagad ir pienācis tas brīdis, kad stiprākie paliks un vājākie izmirs," uzskata M. Lī.

Nospriedis, ka nav ko ucināties ar kādām prioritārajām ekonomikas jomām, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts plāno nozaru prioritārumu no nacionālās industriālās politikas izskaust vispār. Apmēram to pašu mērķu sasniegšanai izmantojamā politika jau var būt dažāda, tomēr bažas šā jaunuma sakarā raisa divas lietas. Pirmkārt, vai investīciju kapitāls mūs sapratīs? Otrkārt, kādas ir alternatīvas?

Kā zinām no literatūras klasikas, mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši. Ja zināms mātišķums struktūrfondu kapitāla pieejamības un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma par investīcijām formā līdz šim ir ticis izrādīts septiņām prioritārajām jomām, tad pēkšņi deklarēt, ka Latvijas ekonomikas džungļos izdzīvo stiprākie, ir pārspītēts darvinisms. Gan tāpēc, ka izkristalizētās prioritātes labvēlību baudījušas vien īsu laiku, un nez kādu skaidri izmērāmu atdevi no tām prasīt ir pāragri, gan tāpēc, ka tie taču ir ieguldījumi, tās ir investīcijas - lielais pēdējā laika atslēgas vārds izejas no krīzes meklējumos. Vienvārdsakot, šādu politikas raustīšanos investīciju kapitāls diez vai sapratīs.

Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus, vietām valsts austrumu daļā līs ilgstoši, bet stiprākie nokrišņi būs no negaisa mākoņiem, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visos reģionos, taču stipras lietusgāzes skars nelielas teritorijas. Pūtīs lēns līdz mērens mainīga virziena vējš, Kurzemē - rietumu vējš.

Maksimālā gaisa temperatūra no +18 grādiem dažviet valsts austrumu daļā, kur visu dienu apmākušās debesis, līdz +24..+25 grādiem Zemgalē pirms negaisa.

Rīgā var uzlīt, brīžiem parādīsies saule. Ja virs galvaspilsētas izaugs negaisa mākonis, iespējams stiprs lietus. Pārsvarā saglabāsies lēns vējš, gaiss īslaicīgi iesils līdz +23 grādiem.

Laikapstākļus nosaka nedaudz pazemināta spiediena apgabals. Atmosfēras spiediens 761-762 dzīvsudraba staba milimetri jūras līmenī.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Labs līderis darbinieku iedvesmos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līderim jāspēj panākt, lai pārējie viņam sekotu, kā arī arī jāiedvesmo darbinieki, pat grūtos laikos turoties pie iepriekš sludinātām vērtībām, DB Akadēmijā Līdera kods sacīja Komercizglītības centrs (KIC) biznesa trenere Jana Strogonova.

Līderis saņem savas priekšrocības uzņēmumā, taču tajā pašā laikā bieži vien arī uzņemas lielāko risku.

Tā, senajās ciltīs, kad tika atnests lielais medījums, pirmie vienmēr ēda stiprākie. Viņi arī dabūja labākos cienasta gabalus un varēja mieloties vairāk nekā citi. Tas bija tādēļ, ka visi pārējie zināja – ja parādīsies kādas briesmas, tad tieši līderi būs pirmie, kas nāks un aizstāvēs pārējos, riskējot ar savu dzīvību. Mūsdienu biznesā ir svarīgi būt līderim, jo tiec pie daudziem labumiem pirmais, taču tam ir sava maksa, uzsver eksperte.

«Viens tirgotājs piedāvā atlaides, citi seko, lai nezaudētu pircējus. Latvijā ierasta prakse ir tā, ka ir īss pilnu cenu periods, tad intensīvs atlaižu periods un pēc tam izstiepta izpārdošana,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Euroskor Latvijā šefs Aldis Lūsis.

Jautāts par konkurenci, viņš atbildējis: «Vienmēr liekas, ka nozarē, kurā strādā, ir visasākā konkurence, bet, objektīvi vērtējot, apavu mazumtirdzniecībā konkurence ir nežēlīga. Pircēju vairāk nekļūst, tieši pretēji, jo iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, bet apavu veikalu skaits pieaug, tāpēc stiprākie uzņēmumi vājākajam cenšas pircējus atņemt ar dažādām akcijām, atlaidēm.»

Runājot par nesen sākto apavu tirdzniecību internetā, A. Lūsis atklājis: «Apavu tirdzniecību e-veikalā esam sākuši soli pa solim mūsu mājaslapas ietvaros. Iepriekš izpētījām citu uzņēmumu pieredzi un secinājām, ka tirdzniecība internetā vērtējama kā ļoti perspektīvs, strauji augošs uzņēmējdarbības virziens, jo patlaban liels skaits cilvēku visu nepieciešamo pērk internetā.»

Vismaz 48 cilvēki gājuši bojā un 20 pazuduši bez vēsts, kad 7,4 balles stipra zemestrīce satricināja Gvatemalas Klusā okeāna piekrasti. Gvatemalas varasiestādes norāda, ka zemes nogruvumi kalnos traucē piekļuvi dabas katastrofas skartajiem reģioniem.

Zemestrīces piemeklētajā reģionā bez elektrības palikuši 73 tūkstoši cilvēku. Gvatemalas Seismoloģiskā institūta direktors Edijs Sančezs (Eddy Sanchez) izteicies, ka pazemes grūdieni bijuši stiprākie kopš 1976. gadā 7,5 baļļu zemestrīcē gāja bojā 25 tūkstoši cilvēku, vēsta BBC.

Pēc zemestrīces reģionu satricinājuši vairāki spēcīgi pēcgrūdieni. Zemestrīcē visspēcīgāk cietusi Sanmarkosas pilsēta, kur bojātas ēkas un vairāki desmiti no tām sabrukušas. Zemestrīces grūdieni bijuši sajūtami arī Meksikas galvaspilsētā Mehiko.

Palīdzību Gvatemalai zemestrīces seku novēršanā piedāvājušas tās kaimiņvalstis.