airBaltic vadītājs Bertolts Fliks rakstiskā intervijā Dienas biznesam atzīst, ka mēnesī viņa alga airBaltic ir 14 tūkstoši latu.

Ažiotāža ap airBaltic vadītāja B. Flika algu izcēlās pēc tam, kad medijos parādījās informācija par Flika algas apmēriem. Šī informācija liecināja, ka caurmērā airBaltic prezidenta alga svārstījās no 14 000 līdz 34 000 Ls, bet jūlijā B. Fliks esot saņēmis pat 103 000 Ls (gadā kopumā izmaksāti teju 320 000 Ls). Tas izraisīja diskusijas sabiedrībā un medijos. B. Flikam tika pārmesta nevēlēšanās pildīt amatpersonas deklarāciju, jo airBaltic uzskata, ka uz uzņēmumu neattiecas šādi noteikumi un kompānijas vadība nav Latvijas amatpersonas. Paralēli daudz neskaidrību bija arī ap savulaik skandināvu aviokompānijai SAS piederošo airBaltic akciju iegādi, ko veica Flikam piederošā SIA Baltijas aviācijas sistēmas.

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopš 2015. gada sākuma tehnisko apskašu laikā veic transportlīdzekļu marķēto spoguļu pārbaudi. Par gadījumiem, kad fiksētas neatbilstības spoguļu marķējumā, tiek informēta Valsts policija (VP).

Kopš pārbaužu veikšanas uzsākšanas neatbilstības spoguļu marķējumos konstatētas 190 auto.

Šis ir labs veiksmīgas sadarbības piemērs starp CSDD, VP un uzņēmumiem, kas veic autodetaļu marķēšanu. Tagad VP ir iespēja ātrāk atklāt noziedzīgus grupējumus, kas iesaistīti transportlīdzekļu detaļu zādzībā un tirdzniecībā. Pēc šādas sadarbības uzsākšanas pozitīvas iezīmes novērojamas arī statistikā – pērn transportlīdzekļu spoguļu zādzību skaits ir samazinājies par 42%, salīdzinot ar 2014. gadu.

CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš: «Spoguļu marķējuma pārbaudes tehniskās apskates laikā ir viens no pasākumiem, kā palīdzēt VP izsekot un atklāt noziedzīgu rīcību. Mūsu uzdevums ir tehniskās apskates laikā pievērst uzmanību spoguļu marķējumam. Ja tiek konstatēta neatbilstība vai redzamas marķējuma dzēšanas pazīmes, par to informēt VP, kas attiecīgi rīkojas.»

«Šobrīd nav izdevīgi zagt maku, jo makā skaidras naudas nav,» tā atzīst daļa kabatzagļu, kas ir pārkvalificējušies, pievēršoties zādzībām no tirdzniecības iestādēm.

To intervijā Dienas biznesam atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins. «Naudas makā ir kredītkarte, bet kredītkartes izmantošana ir smags noziegums, daudz smagāks par kabatzādzību, līdz ar to daļa profesionālo kabatzagļu pārkvalificējas zagt jaunās, mazgabarīta, dārgās mantas no lielveikaliem,» skaidro A. Grišins.

«Ir stereotips, ka visi, kas zaudēs darbu, ies uz veikalu zagt maizes klaipu un desu. Tā nav. Cilvēks zog preci, ko viņš visdrīzāk nelietos, bet mēģinās pārdot par puscenu, nopelnīs 10 latus un tad dosies uz veikalu iepirkties,» skaidro A. Grišins, prognozējot, ka šogad varētu attīstīties tādi darboņi kā augļotāji, pārpircēji, jo cilvēku, kas pērk zagtās mantas par lētu naudu, netrūkstot.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv konfliktu kārtējo reizi ir aktualizējies jautājums par personas datu aizsardzību.

Jāņem vērā, ka šī joma līdz ar tehnoloģiju attīstību un pakalpojumu digitalizāciju iegūst lielāku lomu ikdienā, jo personas dati tiek izmantoti arvien lielākā apjomā. Līdz ar to gan komersantiem un fiziskām personām, gan valsts institūcijām ir jārēķinās ar arvien biežākām problēmsituācijām, kas ikdienā var rasties tieši saistībā ar personas datu izmantošanu, uzglabāšanu vai nodošanu citām personām. Jāuzsver, ka pēc nepilna gada ikvienam komersantam, organizācijai un iestādei būs jāievēro arī jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kura paredz daudzus jaunus pienākumus. Laikus neveicot atbilstošus priekšdarbus, daudzi komersanti un organizācijas potenciāli riskē nokļūt sev nepatīkamās konfliktsituācijās gan ar valsts institūcijām, gan klientiem un sadarbības partneriem.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA), apkopojot datus par saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem, secinājusi, ka šogad desmit mēnešu laikā, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn, par 17 % pieaudzis apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par klientiem nozagtiem transportlīdzekļiem. Būtiski – par 60 % - pieaudzis saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par transportlīdzekļu zādzībām tieši šā gada oktobrī. BTA novērojusi tendenci – palielinās zādzību skaits Rīgas tuvumā esošajos novados, sevišķi Mārupes un Babītes novados.

Kopumā BTA šā gada 10 mēnešos saņēmusi 49 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 17 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā. Saskaņā ar BTA datiem autozagļi kļuvuši aktīvāki tieši oktobrī, kad sākas gada tumšais laiks un garnadžiem iespējams paveikt zādzības nepamanītiem. Šogad oktobrī BTA saņēmusi astoņus KASKO atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 60 % vairāk nekā šā gada septembrī un arī par 60 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Par līdzīgu tendenci attiecībā uz zādzību skaita pieaugumu tieši oktobrī liecina Valsts policijas dati. Saskaņā ar Valsts policijas datiem šā gada oktobrī nozagti 98 transportlīdzekļi, kas ir par 51 % vairāk nekā šā gada septembrī un par 13 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Kopumā Latvijā šā gada 10 mēnešos nozagti 779 transportlīdzekļi.

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure intervijā DB noraida bažas, ka ekonomikas izaugsme pamazām kļūtu neveselīga, un statistikā aicina lielāku uzmanību pievērst niansēm, jo vidējos rādītājus ir visai grūti attiecināt uz savos paradumos, tēriņos un vēlmēs visai atšķirīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Precizētie dati par 2013. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu būs martā, bet ātrais novērtējums liecina, ka ceturtajā ceturksnī ekonomika pieauga par 3,5%. Kā jūs raksturotu pagājušo gadu?

Ja mēs skatāmies uz gadu kopumā, tad var teikt, ka ir iestājusies zināma ekonomiskā stabilitāte, jo visos ceturkšņos pieauguma temps vairāk vai mazāk, bet šādā līmenī arī turas. Mums patīk sevi salīdzināt arī ar kaimiņvalstīm, un mums šis pieauguma temps nedaudz augstāks ir bijis visu gadu. Tomēr pamatā es gribētu lietot vārdu «stabilitāte».

Vai parādās interesantas iezīmes dažādu nozaru attīstībā?

Aprīļa vidū Rīgā, Purvciemā kādas daudzdzīvokļu ēkas pazemes stāvvietā automašīnai BMW X6 no virsbūves izgriezti un nozagti LED lukturi, pamatīgi sabojājot arī auto virsbūvi, liecina apdrošinātāju sniegtā informācija.

Zagto auto detaļu tirgus Latvijā joprojām ir pietiekami liels, lai auto detaļu zagļiem būtu interese zagt ne tikai auto spoguļus. Arī auto lukturi ir viena no trim zagļu iecienītākajām auto detaļām aiz auto spoguļiem un atpakaļgaitas sensoriem. Tāpat zagļi mēdzot zagt arī dekoratīvās uzlikas (moldingus), auto magnetolas un pat auto stūres.

«Visbiežāk auto lukturi tiek zagti, tos vienkārši noskrūvējot vai noņemot, taču šajā gadījumā zagļi izmantojuši netipisku metodi – lukturi izgriezti no automašīnas virsbūves, sabojājot gan sānu spārnus, gan motora pārsegu. Tas bija iespējams, jo automašīnai ir plastmasas spārni, kurus ir viegli sagriezt, nesabojājot pašus lukturus. Konkrētajā gadījumā automašīnas remonta izmaksas ir gandrīz 9000 eiro apmērā, no kuriem 5000 eiro ir abu LED lukturu nomaiņa,» informēja If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

Pie TV3 raidījuma Nekā personīga veidotājiem vērsušies Liepājas Statoil darbinieki, kuri ievērojuši, ka pilsētas ceļu policijas priekšnieks, kuram valsts piešķīrusi dienesta automašīnu un degvielas uzpildes karti, izmanto dienesta stāvokli un ar šo pašu karti norēķinās, uzpildot savu personīgo automašīnu.

Par notikušo zināja policista priekšniecība, tomēr neko vairāk par formālu pārbaudi neuzsāka. Tikai pēc Nekā personīga iejaukšanās uzsākts kriminālprocess par valstij domātās degvielas izmantošanu personīgām vajadzībām.

Nedēļas sākumā Nekā personīga veidotāji saņēmuši ziņas no Liepājas Statoil degvielas uzpildes stacijas. Tās darbinieki bija ievērojuši pilsētas ceļu policijas priekšnieku Leonīdu Tarabanu pildām degvielu savā personīgajā automašīnā Mazda 5 un norēķināmies ar Valsts policijas degvielas karti. Par notikušo uzzināja L. Tarabana kolēģi policijā un pieprasīja no benzīntanka novērošanas kameru ierakstus. Policija uzsāka pārbaudi. Tomēr L. Tarabanu no amata neatstādināja. Kad Nekā personīga par notikušo informēja Valsts policijas priekšnieku, tas nekavējoties lika lietu nogādāt Rīgā. Nākamajā dienā tika uzsākts kriminālprocess.

Lētu elektropreču ieplūšana no Ķīnas un Tālajiem Austrumiem likusi Lielbritānijas kramplaužiem pievērsties citiem noziegumiem, piemēram, laupīšanām, ziņo Reuters.

Kriminoloģias pasniedzējs Džeimss Tredvels (James Treadwell) no Lesteras universitātes Centrālanglijā skaidrojis, ka tradicionālo māsaimniecības preču vērtības kritums ir padarījis «kramplaužu amatu» mazāk populāru.

Pēdējā desmitgadē māju apzagšanu skaits samakramplau

Valsts valdība šo tendenci skaidrojusi ar veiksmīgo vēršanos pret noziedzniekiem, taču Dž. Tredvels uzskata, ka tā vairāk iezīmē noziedznieku «darba maiņu».

Viņš skaidrojis, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados noziedznieki varēja gūt peļņu, ielaužoties mājās un nozogot videomagnetofonus. Bet tagad lētais Ķīnas darbaspēks ir visu mainījis.

Pāvests Francisks kritizējis atkritumu kultūru un uzsvēris, ka izmest ēdienu ir tas pats, kas zagt no pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem, vēsta The Telegraph.

Savu iknedēļas uzrunu Svētā Pētera laukumā pāvests veltījis Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides dienai, lai pievērstu uzmanību pārmērīgam patēriņam un pārtikas izšķērdēšanai.

«Šī atkritumu kultūra ir padarījusi mūs nejūtīgus pat pret atkritumiem un pārtikas izmešanu, kas ir vēl nožēlojamāk, kad visā pasaulē diemžēl daudzi cilvēki un ģimenes cieš no bada un nepietiekama uztura,» uzsvēris pāvests.

«Jo aktīvāk apkaro korupciju, jo kukuļdevēju un ņēmēju metodes paliek arvien smalkākas un jo vairāk korupcija lien pagrīdē,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi ilggadējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe.

«Izmeklētājiem ir daudz grūtāk strādāt nekā pirms desmit gadiem. Iedomāsimies situāciju, ka no cilvēka ņem kukuli, bet pa vidu ir trīs starpnieki, kuri katrs paņem kādu savu daļu. Bet tie starpnieki tiek piesaistīti tādēļ, lai kukuļņēmējam būtu drošības sajūta.

Neviens uzņēmējs vairs nesaka: samaksājiet man naudu, tad es slēgšu līgumu! No vienas puses, mums ir grūtāk strādāt, bet, no otras puses, vai tas nav labi, ka neviena amatpersona tiešā veidā nevienam neprasa kukuļus! Esam novērojuši vairākas situācijas, kad amatpersonas tā kā grib prasīt, tā kā prasa, tomēr vēlāk aizdomājas: vai man to vajag? Nē, nevajag, un atsakās no noziedzīgajām darbībām.»

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ikdienā savus personas datus izmantojam bieži – lietojot interneta banku, iegādājoties preces vai pakalpojumus, piesakoties lojalitātes programmām un citviet. Informācijas pieejamība un prasība norādīt personas datus ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu. Gan internetā, gan ārpus tā, nododot savu personīgo informāciju tālākai lietošanai, jārīkojas atbildīgi.

Likums paredz, ka uzņēmumiem, kuri strādā ar klientu personas datiem, tie ir atbisltoši jāsargā un informāciju par klientu bez viņa atļaujas nedrīkst izpaust trešām pusēm. Nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS 4finance Juridiskās daļas vadītājs Roberts Molotanovs, kuram datu aizsardzības juridiskie aspekti ir daļa no ikdienas darba, skaidro, kā pasargāt sevi no krāpšanas: «Līdzīgi kā Tev ir saraksts ar draugu, radu un paziņu kontaktiem, arī ikvienam uzņēmumam ir sava klientu datubāze. Protams, uzņēmumiem datus jāuzglabā droši, lai trešajām pusēm tiem nebūtu piekļuves – tad klienti var nesatraukties. Tomēr, tāpat kā ikdienā mēs katrs sargājam savu maku, mobilo telefonu un citas personiskās mantas, mēs paši sargājam arī savus personas datus un varam kontrolēt, cik daudz informācijas par sevi izplatām. Tev vienmēr jābūt pārliecinātam, kur, cik bieži un kādiem nolūkiem uzņēmums vai kāda cita persona šos datus izmantos. Ja tas rada bažas, sazinies ar, piemēram, uzņēmuma Klientu apkalpošanas daļu, lai šo jautājumu precizētu.»

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam pakaļ jebkuram, kurš mums tos pat nelūdz, lai kļūtu populāri un «uzlabotu» savu ikdienu, bet no otras puses arvien vairāk šausmināmies, ka brīva datu plūsma ietekmē mūsu iedomāto privātumu.

Diemžēl nekas nav melns vai balts un arī datu apstrāde pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, bet tas ir efektīvs «ierocis» kādas sabiedrības daļas rokās. Un to var pavērst vai nu par labu sabiedrībai, vai arī pret sabiedrību.

Lielo datu laikmets

Arvien vairāk mēs iegūstam elektroniskās ierīces, kas spēj radīt impulsus un mūsu dzīvi pārveidot vieniniekos un nullītēs, piemēram, gudri pulksteņi, kas saglabā mūsu asinsspiediena un pulsa izmaiņu dinamiku; viedie tālruņi, kuri piefiksē katru mūsu soli GPS koordinātēs, katru mūsu elpas dziļumu miega stadijas noteikšanā, katru mūsu nosūtīto vēstuli jebkurā no programmām, katru mūsu nopūtu par to, ka gribētos aizbraukt atvaļinājumā uz Tibetu; putekļusūcēji «Robīši», kuri piefiksē telpu izkārtojumu; televizori ar kamerām, kuri vēro arī mūs un telpu izkārtojumus, kuri piefiksē, ko mēs skatāmies; attālināti vadāmas apkures sistēmas, kuras piefiksē, cikos mums vajag siltāku un vēsāku telpu; ledusskapji, kuri kontrolē ledusskapja saturu, kā arī uzskaita mūsu iecienītākos ēdienus un dzērienus; tenisa raketes, kuras fiksē cik stipri un pareizi mēs sitam pa bumiņu un kurās dienās to darām; mājas videonovērošanas sistēmas, kuras atpazīst kaimiņu un piefiksē, kad tas pārvietojas gar mūsu māju; navigācijas sistēma, kura piefiksē, cikos mēs braucam uz māju un cikos uz darbu, kā arī zina, ka katru otro nedēļu ceturtdienās mēs braucam uz sporta nodarbību un, piemēram, meklētāju programmatūras, kuras atceras, ka esam meklējuši grūtniecības testus, zāles depresijas ārstēšanai vai kā kļūt par veģetārieti (..). Uzskaitījums nav pat pusē. Parasti mums jau pietiek ieskatīties sociālo tīklu kontā, lai izdarītu savus secinājumus par to – vai jaunais kolēģis ir labs cilvēks, vai nē. Tad iedomājaties, ko par mums var noskaidrot kāds, kurš kontrolē visu augstāk minēto datu kopu. Turklāt lielos datus nav iespējams pat apmānīt, jo tie nepēta mūsu domas, bet gan mūsu darbības, kuras ilgākā periodā mēs pat gribot noslēpt nespēsim.

Līdz brīdim, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR oficiāli stāsies spēkā, ir atlikušas mazāk nekā desmit dienas. Laika nav daudz, taču ir dažas pamata lietas, ko vēl var pagūt sakārtot šajā laikā. Jāpiebilst, ka tas nebūt nenozīmēs, ka uzņēmums būs pilnībā gatavs GDPR.

Uzņēmuma gatavība un atbilstība GDPR nav vienā reizē sasniedzams gala mērķis. Tehnoloģijas attīstās, līdz ar to mainās kibergarnadžu iespējas piekļūt datiem, tāpēc gan IT, gan juridiskie procesi un to atbilstība GDPR būs laiku pa laikam jāpārskata arī pēc 25.maija. Savukārt tiem, kas tikai tagad ir sākuši šo ceļu, visticamāk, iekšējo sakārtošanu nāksies turpināt pēc minētā datuma.

Pāris lietas, ko uzņēmumi var pagūt līdz brīdim, kad stājas spēkā regula:

Mini audits pašu spēkiem – departamentu jeb darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kādus personas datus un, svarīgākais, kāpēc tie vāc un apstrādā. Tas ļaus vismaz elementārā līmenī uzzināt datu vākšanas mērķi un tiesisko pamatu.

Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs.

Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).

E-komercijas apjomi un augošs viedierīču skaits

Lai arī varētu šķist, ka digitalizējot noteiktus pakalpojumus vai informācijas apjomus, piemēram, datu bāzes, automātiski rīkojamies arī videi draudzīgāk, ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgi. Arī dažādi IT nozares elementi rada CO2 nospiedumu, piemēram, IT pakalpojumi veido aptuveni 15% no kopējām nozares emisijām, datu centri – 19%, programmatūras – 18%, tīkli – 15%, bet gala lietotāju ierīces - aptuveni 30%. Pieprasījums pēc dažādiem IT pakalpojumi strauji pieaug, to būtiski ietekmēja arī pandēmija, kas veicināja e-komercijas apjomus.

PayPal lietotājiem uzbrūk pikšķerētāji (angl. phishing), kas e-pastā paziņo par it kā apturētu lietotāja kontu un aicina atjaunot datus. Tas viss ved uz krāpnieku sagatavotām lamatām, brīdina antivīrusu programmu eScan izstrādātāji.

Sekojot e-pastā norādītajai saitei, lietotājs nokļūst nevis oficiālajā PayPal vietnē, bet krāpnieku izveidotā lapā. Lai gan neīstajā lapā tiek izmantots PayPal logotips un pievienots pieraksts par ražotāja autortiesībām, krāpniekus nodod vietnes adrese, kurai nav nekā kopīga ar PayPal nosaukumu, kā arī drošus sakarus nodrošinošā HTTPS neesamība.

«Lietotāji, kas saņēmuši negaidītu e-pastu, šajā gadījumā – ka viņu PayPal konts ir bloķēts vai ierobežots, vēlas pēc iespējas ātrāk novērst šīs neērtības un nepamana tādas nozīmīgas detaļas kā vietnes adresi. Taču nedrīkst akli uzticēties e-pastā vai ļaunatūras vietnē ievietotam uzticama uzņēmuma logotipam, jo to var izmantot gan oficiālie pārstāvji, gan arī kibernoziedznieki,» brīdina eScan antivīrusu programmas izplatošā uzņēmuma Baltimax reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

Informācijas tehnoloģiju pieejamība un iespējas, kā arī Interneta vidē valdošā anonimitāte, ir sniegusi sabiedrībai ne vien zināmas priekšrocības, bet arī ir pavērusi jaunus apvāršņus ļaundariem. Gadījumi, kad krāpnieki nelegālā veidā iegūst personas datus un izmanto tos, lai izkrāptu finanšu līdzekļus, kļūst arvien aktuālāki.

Ir dažādi informācijas izkrāpšanas veidi, taču visbiežāk krāpnieki izmanto cilvēku lētticību un mudina viņus brīvprātīgi nodot savus personas datus vai bankas pieejas datus krāpnieku rīcībā. Bieži gadās, ka cilvēki sev nepazīstamām trešajām personām uztic savas internetbankas pieejas kodus, jo domā, ka tas nepieciešams iekārtošanai darbā, kāda pirkuma veikšanai vai tamlīdzīgiem mērķiem. Iegūstot kārotos datus, krāpnieki noformē kredītus ātrās kreditēšanas uzņēmumos un iemaksā identifikācijas maksu no upura bankas konta. Saņemot naudas līdzekļus, krāpnieki arī nekavējoties noņem tos no upura konta.

Kā pasargāt sevi no tāda veida krāpšanas, un ko darīt, ja uz tava vārda ir noformēts kredīts?

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Esat jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājs. Kāds ir jūsu redzējums par CSP attīstību, un kā tas konkrēti saistās ar mūsu lasītāju vai biznesa kopienas vajadzībām?

Nāku no statistikas lietotāju vidus. Ekonomikas ministrijā esmu aizvadījis 22 gadus, un esmu strādājis ar CSP statistiku ļoti daudz. Pat ienākot šeit, es vēl aizvien jūtos nedaudz klienta ādā. Tas arī dod nelielu priekšrocību, domājot par nākotni, par to, ko vajag. Tas lielais mērķis ir izveidot CSP par vadošo datu iestādi. Lēmumpieņēmējiem ir ļoti svarīgi dati, ja ir jāveic starpvalstu salīdzinājumi, tomēr daudz svarīgāk ir sagādāt viņiem operatīvus, precīzus un pietiekamus datus lēmumu pieņemšanai. Te nav runa par ārkārtīgu precizitāti, jo, pieņemot lēmumus, tāpat ir nenoteiktība, un uzdevums ir to mazināt. Ekonomikas ministrijā, domājot par nākotnes IKP pieaugumu, nav bijis liela satraukuma, vai kļūdīsimies par vienu vai divām decimālzīmēm, piemēram, būs 5,2% vai 5,4% IKP pieaugums. Dievs dod, ka trāpām 5%! Lai strādātu ar šādu precizitāti bez “Dievs dod!”, ir svarīgi saņemt vajadzīgos datus ātri. Te vislielākā nozīme ir operativitātei, nevis precizitātei līdz kādai zīmei aiz komata. Ja šos precīzos datus saņemam trīs mēnešus par vēlu, kad visas prognozes veiktas un lēmumi pieņemti, tiem ir maz jēgas.