Pēc gandrīz divu mēnešu aizķeršanās valdība atbalstījusi reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, kas ārzemēs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanai mājās līdz 2016. gadam piedāvā vairāk nekā 2,4 miljonus latu vērtus pasākumus.
Plānu valdība atbalstīja bez garām diskusijām. Jānorāda, ka Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.-2016.gadam valdības darba kārtībā bija iekļauts jau jūnija sākumā, taču tā izskatīšana «aizķērās» ministriju strīdu dēļ par to, kura iestāde nodrošinās vienas pieturas principu. Sākotnēji bija paredzēts, ka vienas pieturas aģentūras funkcijas uzņemsies Labklājības ministrijas (LM) paspārnē esošā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), informējot aizbraukušos iedzīvotājus par jautājumiem, kas saistīti ar pārcelšanos un uzturēšanos Latvijā. LM pret šo ideju iebilda, skaidrojot, ka jautājumos, kas neietilpst NVA kompetencē, var palīdzēt tikai kā starpnieks. Tagad vienas pieturas principu paredzēts nodrošināt, izvietojot ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem, kuri vēlas atgriezties, nepieciešamo informāciju vienotajā valsts un pašvaldību portālā latvija.lv un valsts iestāžu mājas lapās. Tāpat palīdzēt sniegt informāciju varētu Nacionālais integrācijas centrs.
Kopumā EM reemigrācijas plānā piedāvā astoņus rīcības virzienus – bez vienas pieturas principa tiks nodrošināta arī darba tirgus informācijas pieejamība, latviešu valodas apguve, sadarbība ar diasporu, kā arī ir precizētas valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju un valsts uzņēmumu prasības, atlasot darbiniekus. Tā, piemēram, personāla atlases speciālisti turpmāk intervijas varētu veikt, izmantojot programmu Skype.
Tāpat paredzēts piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku, atbalstīt skolēnus, kas atgriežas un iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī paplašināt personu loku, kam iespējams pretendēt uz repatrianta statusu – to varēs saņemt arī personas, kas izbraukušas pēc 1990. gada 4. maija un ārvalstīs nodzīvojušas vismaz 10 gadus.
Šogad reemigrācijas atbalsta pasākumiem ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām papildu finansējumu nav paredzēts piešķirt, savukārt nākamajos gados pasākumiem nepieciešami 2,447 miljoni latu. Lielākie līdzekļi paredzēti 2016. gadā – 840,1 tūkstotis latu. 2014. gadā nepieciešami 767,7 tūkst. latu, bet 2015. gadā – 839,1 tūkst. latu, liecina EM izstrādātais plāna projekts. Jāpiebilst, ka šis ir nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta, neskaitot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.