Pandēmijā gūtās mācības palīdzējušas uzņēmumiem izveidot šodienai atbilstošus darba apstākļus un mudina strādāt pie efektivitātes uzlabošanas.
Trauksmainais 2020. gada pavasaris uzņēmumiem lika pārskatīt ierasto strādāšanas kārtību un ieviest izmaiņas, kurām iepriekš nepietika laika vai tās nešķita gana svarīgas. Pārejā uz attālinātā darba principu daudziem par paraugu noderēja informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kas mākoņpakalpojumus un attālinātas pieslēgšanās iespējas lieto jau vairākus gadus. Arī tagad IT nozare "lauž ceļu" efektīvākas strādāšanas virzienā un ir gatava dalīties atziņās. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet, kas ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, spējis martā pāriet uz attālinātu darbu būtībā dienas laikā. Kopš augusta darbiniekiem ir iespēja atgriezties birojā, un gandrīz puse no tiem (45%) nāk uz biroju vien 1–2 reizes nedēļā, savukārt 15% strādā tikai attālināti. Tajā pašā laikā uzņēmuma iekšējās aptaujas liecina par to, ka 81% darbinieku saglabāja vai uzlaboja savu produktivitāti attālināta darba apstākļos.
Lielo, starptautisko tirgus pētījumu centru Gartner un McKinsey dati rāda, ka šovasar 48% no strādājošajiem Rietumu pasaulē izteikuši vēlmi turpmāk veikt savus pienākumus attālināti. Cilvēki saprot, ka parasti ceļā pavadīto laiku tagad var atvēlēt sev un ģimenei. Īpaši vērtīga atrašanās mājās bija skolēnu brīvlaikā, jo bērniem nebija jāmeklē pieskatītājs.
Uzmanības centrā – efektivitāte
Pusgada laikā uzņēmumi lielā mērā ir apraduši ar jaunajām iespējām, un tagad vairs nav runa par izdzīvošanu krīzes apstākļos, bet gan par efektivitātes paaugstināšanu.
Nestabilos laikos paši darbinieki ir motivētāki strādāt, lai saglabātu darba vietu, turklāt viņi vairāk cenšas parādīt, ko ir paveikuši. Tas ir viens no attālinātā darba lielākajiem izaicinājumiem – nepārprotami parādīt vadībai, ka darba stundas nav iztērētas veltīgi. Efektivitātes uzlabošanas centieni noveduši pie ievērojama datu ieguves pieauguma, un uzņēmumi mēdz balansēt uz šaurās privātuma tiesību pārkāpšanas un darbinieku apgrūtināšanas ar birokrātiskām prasībām robežas. Taču IT uzņēmumu pieredze rāda, ka tās ir normālas "augšanas mokas" un agrāk vai vēlāk zelta vidusceļš tiek atrasts. Parasti tas notiek, kad vadība sāk pilnvērtīgi uzticēties darbiniekiem.
"Tradicionālais bizness no IT nozares ir pārņēmis sapulču efektivitāti un kultūru. Ja līdz šim tika uzskatīts, ka videokonferences ir tikai tāda māžošanās un ka kārtīgu sarunu ar klientu tiešsaistē nemaz nevar veikt, tad šodien arī pēc lielo ierobežojumu atcelšanas dažādas web sapulces ir ikdiena un neviens par tām vairs neuzdod jautājumus. Ja partnerim teiksiet, ka gribat tikties, piemēram, Zoom platformā, neviens par to vairs nebrīnīsies. Tagad tas jau skaitās normāli," Tet vebinārā Ko bizness iemācījies no IT 2020. gadā? novērojumos dalās tehnoloģiju eksperts, digitālā mārketinga aģentūras Itero vadītājs Reinis Zitmanis.
Sadarboties un attīstīties
IT nozares pieredze rāda, ka ir vērts ieguldīt naudu dažādās efektivitātes mērījumu sistēmās un mācīt darbiniekiem jaunas prasmes. Populāri risinājumi ir dažādas pašmācību platformas, kurās darbinieki pēc izvēles un vajadzībām var mācīties dažādos kursos un papildināt zināšanas, uzlabot emocionālo inteliģenci, disciplīnu un citas lietas.
Nākotne šajā jomā ir apmācības papildinātajā realitātē, kur darbinieki var gūt ne vien teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas. Šobrīd kaut ko tādu dara tikai medicīnas nozare. Pirms dot jaunam ķirurgam skalpeli, viņam šādā veidā jāskatās un jāmācās, kā dara pieredzējušie kolēģi. Drīzumā līdzīgs piedāvājums parādīsies arī citās jomās, pat krietni vienkāršākās profesijās. Piemēram, ar papildinātās realitātes programmām cilvēki mācīsies strādāt pie ražošanas līnijām un veikt savus pienākumus. Un tikai tad, kad darbinieks būs pierādījis, ka spēj strādāt nepieciešamajā ātrumā un saprot pienākumus, viņu laidīs pie īsta konveijera. Tādējādi uzņēmumi nodrošināsies, ka jaunais darbinieks nepalēninās ražošanas tempu.
Pandēmijas pilnbriedā krītoties apgrozījumam, krīzes skartajās nozarēs uzņēmumu vadītājiem faktiski bija trīs izvēles –
atlaist daļu darbinieku, pāriet uz četrām darba dienām vai strādājošo brīvo laiku novirzīt ideju izpētei un jaunu prototipu radīšanai.
"IT uzņēmumi kopš pirmsākumiem aktīvi meklējuši dažādas integrācijas – kā viņu produktus var savienot ar citiem servisiem, platformām un programmām. Tradicionālajā biznesā cilvēki šajā jomā bijuši kūtri un vairāk darbojušies savā nodabā," secina R. Zitmanis. Tagad tas mainās, par ko liecina kaut vai ēdināšanas uzņēmumu sadarbošanās ar piegādes servisiem, nevis pašiem organizējot ēdiena aizvešanu. Uzņēmumi vairāk domā, ar kuriem uzņēmumiem varētu apmainīties datiem, lai abi gūtu labumu, ar ko varētu savienot pakalpojumus, ar kādiem citu kompāniju produktiem vai pakalpojumiem varētu papildināt savu portfeli.
Mākoņpakalpojumi elastībai
Pavasara notikumi pierādīja, ka mūsdienās efektīva un fleksibla biznesa vadība vairs nav iedomājama bez mākoņpakalpojumu izmantošanas. Par to pārliecinās aizvien vairāk biznesu, tādēļ migrācija uz "mākoņiem" pasaulē turpina strauji augt.
"Saskaņā ar Gartner datiem, infrastruktūra kā serviss (IaaS) 2019. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieauga par 38,4% un platformas kā servisa (PaaS) izaugsme tajā pašā periodā bija 38,8%. Šogad izaugsme varētu būt kādi 24%, tomēr man šķiet, ka viņu prognoze ir diezgan piesardzīga. Domāju, ka pieaugums būs aptuveni tāds pats kā iepriekšējos gados. Arī Tet sistēmu izmantojums aug lineāri, ja neskaita lēcienu par 10–15% martā un aprīlī," ar datiem iepazīstina Tet datu centru risinājumu konsultants Ingus Homka.
Lai arī pāreja uz mākoņpakalpojumiem Latvijā ir salīdzinoši lēnāka nekā, piemēram, Skandināvijā, tomēr tendence ir acīmredzama. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tikai lielie uzņēmumi plāno darbību ilgtermiņā, tādēļ spēj aprēķināt, kādi resursi būs nepieciešami nākotnē. Visi pārējie cenšas izdzīvot un vēlas būt maksimāli elastīgi, lai ātri pielāgotos tirgus situācijas un apgrozījuma izmaiņām. Šajā ziņā mākoņpakalpojumi ir ļoti piemēroti, jo tajos jāmaksā tikai par tobrīd nepieciešamiem pakalpojumiem un izmaiņas var veikt ļoti ātri.
"Te varam runāt par Capex-Opex modeli. Tas nozīmē nevis nopirkt par lielu naudu šodien, bet maksāt mazākas summas ilgākā termiņā par tobrīd nepieciešamo. Ja šodien vajag, lietojam, ja rīt vairs nevajag, nelietojam un nemaksājam. Varam vilkt paralēles ar automašīnu līzingu. Mēs vairs nemaksājam uzreiz 30 tūkstošus, bet gan 300 eiro katru mēnesi un lietojam," skaidro I. Homka.
Datus pārnes pusotrā stundā
Nākamais nozīmīgais faktors par labu mākoņpakalpojumiem ir kompetences trūkums vairumā uzņēmumu un dārgi ārpakalpojumu eksperti. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem savas sistēmas izveidošana bieži vien ir par dārgu, kas līdz šim kavēja produktivitāti veicinošas infrastruktūras izveidi. Ieviešanas ekspertu pakalpojumi maksā no 250 eiro stundā, sava IT departamenta izveide un kvalificētu darbinieku piesaistīšana var izrādīties vēl dārgāka. Līdz ar mākoņpakalpojumiem arī mazi uzņēmumi var lietot klientu attiecību pārvaldes un biznesa vadības sistēmas. Tie par salīdzinoši zemāku cenu var saņemt risinājumus, kas atbilst visaugstākajām pieejamības prasībām.
Lai pārietu uz mākoņrisinājumiem, ir jābūt skaidram biznesa mērķim – vai nu saņemt jaunas iespējas, samazināt izmaksas, vai gūt citus labumus. Katram uzņēmumam ir citāda motivācija un migrācijas scenārijs, un Tet eksperti, palīdzot šajā procesā, ir saskārušies ar daudzām variācijām. Gan datu pārnešana no viena privāta tīkla uz citu, gan no tīklam nepieslēgtiem datoriem uz publiskiem mākoņservisiem. Tas tagad ļauj piedāvāt kvalitatīvu pakalpojumu klientiem un precīzi prognozēt, cik daudz laika un resursu vajadzēs sistēmu pārcelšanai uz ārējiem resursiem.
"Gatavošanās migrācijai aizņem aptuveni trīs mēnešus, ieskaitot plānošanu un klientam nepieciešamo risinājumu pielāgošanu. Datu sagatavošana migrācijai ilgst ap divām stundām un pati migrācija – pusotru stundu. Reāli uzņēmuma sistēmas darbiniekiem un klientiem nav pieejamas tikai vienu stundu, kas ir ļoti īss laiks, un parasti lietotāji to pat neizjūt. Tet pieredzē 97% gadījumu migrācija izdevās ar pirmo reizi un viss darbojās, kā plānots," par līdz šim paveikto stāsta Tet Infrastruktūras pārvaldības nodaļas vadītājs Ilgvars Girgensons. Viņš uzsver, ka migrācijas laiku un kļūdas būtiski samazinājusi automatizācija.
Pozitīvā pieredze ļauj iedrošināt uzņēmumus, kuri vēl domā par datu pārnešanu no saviem serveriem uz publiskām krātuvēm, pieņemt izšķirošo lēmumu un padarīt uzņēmuma darbu efektīvāku.
Raksts tapis sadarbībā ar
