Īslandes valdībai patlaban cīnās, lai pārliecinātu likumdevējus apstiprināt vienošanos par 3.8 miljardu eiro atmaksu Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām. Ja netiks panākta vienošanās par situācijas atrisināšanu, Īslandes pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) varētu tikt apgrūtināta, ziņo AFP.

Pēc Īslandes bankas Icesave sabrukšanas Londona un Hāga kompensēja simtiem tūkstošu Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju zaudēto naudu. Šī gada jūnijā Reikjavīka panāca vienošanos ar abām valstīm par 3.8 miljardu eiro atmaksu, lai segtu Lielbritānijas un Nīderlandes izdevumus saistībā ar Icesave sabrukšanu. Vienošanās paredz 3.8 miljardu eiro lielo summu atdod līdz 2023. gadam.

Šim darījumam zaļo gaismu vēl jādod Īslandes parlamentam, taču tā kā debates par šādu darījumu ir «uzkarsušas», valdībai varētu nākties krietni pacīnīties, lai gūtu vairākuma atbalstu.

Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi Īslandes kredītreitinga nākotnes prognozi no stabilas uz negatīvu, liecina aģentūras paziņojums.

Lēmums pazemināt perspektīvu tiek pamatots ar pieaugošo neskaidrību saistībā ar valsts iekšējo likviditāti. Tāpat pazeminātas arī pārējo reitingu perspektīvas.

«Īslandes ekonomikas atveseļošanos apdraud lēmuma kavēšanās Icesave bankas strīdā, kas kavē oficiālo un privāto finanšu ieplūšanu valstī,» skaidro Moody’s analītiķis Kenets Orhards.

Sarunas ar Angliju un Nīderlandi par Īslandes atlīdzību Icesave noguldītājiem varētu dot vēl labvēlīgāku rezultātu Īslandes valsts finansēm, nekā iepriekšējā vienošanās, uzskata analītiķis. Tomēr ieilgušās diskusijas rada nenoteiktību, kas ir kaitīgas valsts īstermiņa ekonomikas un finanšu perspektīvām.

Īslande ir vērsusies pie vairāku valstu valdībām aicinot kādu no tām pieteikties būt par starpnieku Īslandes sarunām ar Nīderlandi un Lielbritāniju par 3.8 miljardu eiro lielā parāda atmaksu, ziņo CNBC.

Visdrīzāk šo lomu varētu pildīt Norvēģija. Oslo 1970. gados jau iesaistījās Reikjavīkas sarunās ar Londonu saistībā ar «mencu kariem» par zvejas atļaujām.

Taču Norvēģijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka pagaidām Oslo vēl nav aicināta būt par starpnieku, lai gan pilsētai ir labas attiecības ar Reikjavīku. Arī Īslandes Ārlietu ministrija nekādus komentārus pagaidām nesniedz.

Jau ziņots, ka Īslande ir parādā naudu Lielbritānijai un Nīderlandei par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar Icesave «sabrukšanu» 2008. gada nogalē. Janvāra sākumā Īslandes prezidents atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai. Tāpēc tagad valstī paredzēts šo jautājumu lemt referendumā, kuru paredzēts rīkot šogad 6. martā.

Īslande vairs nevar atļauties ilgāk gaidīt, kamēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pārskaitīs nākamo starptautiskā aizdevuma daļu. Tā norādījusi Īslandes premjerministre Johanna Sigurdadotira, ziņo Bloomberg.

«Īslandes aizdevuma programmas pārskats kavējas pārāk ilgi,» sacījusi J. Sigurdadotira, paužot cerību, ka programma varētu tikt pārskatīta šī gada oktobrī. «Taču ir skaidrs, ka SVF vēlas redzēt risinājumu Icesave lietā,» tā viņa.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc Īslandes bankas Icesave sabrukšanas Londona un Hāga kompensēja simtiem tūkstošu Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju zaudēto naudu. Šī gada jūnijā Reikjavīka panāca vienošanos ar abām valstīm par 3.8 miljardu eiro atmaksu, lai segtu Lielbritānijas un Nīderlandes izdevumus saistībā ar Icesave sabrukšanu. Tas gan ir saniknojis daudzus īslandiešus, kuri baidās, ka tas varētu novest valsti pie bankrota.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's samazinājusi Īslandes nacionālās valūtas saistību reitingu.

Ilgtermiņa nacionālās valūtas saistību reitings samazināts no BBB+ līdz BBB, bet īstermiņa no A-2 līdz A-3, teikts S&P paziņojumā.

Jāatzīmē, ka aģentūra Īslandes kredītreitingu saglabājusi iepriekšējā līmenī: ilgtermiņa reitings BBB-, bet īstermiņa A-3 ar negatīvu nākotnes prognozi.

S&P analītiķi norāda, ka negatīvais vērtējums saglabājas, jo valsts nav pietiekami spēcīga, lai spētu apmaksāt parādu, ja noruna ar Lielbritāniju un Nīderlandi par Icesave bankas parāda izmaksu izgāžas.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc Īslandes bankas Icesave sabrukšanas Londona un Hāga kompensēja simtiem tūkstošu Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju zaudēto naudu. Pagājušā gada jūnijā Reikjavīka panāca vienošanos ar abām valstīm par 3.8 miljardu eiro atmaksu, lai segtu Lielbritānijas un Nīderlandes izdevumus saistībā ar Icesave sabrukšanu. Vienošanās paredz 3.8 miljardu eiro lielo summu atdod līdz 2023. gadam.

Eiropas tiesa atzinusi, ka Islandes valdībai nav bijis jāapmaksā Lielbritānijas un Nīderlandes uzkrājējiem pilna bankā zaudētā summa pēc Icesave bankas sabrukuma 2008. gadā, vēsta BBC.

Islandes Landsbanki pārvaldītā Icesave sabruka 2008. gadā līdz ar visu Islandes banku sistēmu. Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem zaudētos uzkrājumus pilnībā atmaksāja attiecīgo valstu valdības.

Lai neceltu paniku sabiedrībā, Lielbritānijas Valsts kases kanclers Elistairs Dārlings (Alistair Darling) lēma 230 tūkstošiem britu noguldītāju pilnībā atlīdzināt viņu zaudētos uzkrājumus kopumā 3,5 miljardu Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 2,9 miljardu latu) apmērā, krietni vairāk nekā Eiropas Savienības likumdošanā noteikto maksimālo atmaksas apjomu.

Kopš 2008. gada Lielbritānijas valdība centās panākt, ka Islande pilnā mērā apmaksā kompensāciju Lielbritānijas pilsoņiem. Sākotnēji, 2009. gadā, Islande piekrita apmaksāt pilnu summu Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem, taču, ņemot vērā Islandes iedzīvotāju iebildumus, ka summas atmaksa novestu valsti līdz bankrotam un ka šī vienošanās ir netaisna, jo neatbilst ES likumdošanai, 2010. gadā Islande atteicās atmaksāt pilnu kompensāciju Lielbritānijai. Par kompensāciju izmaksu atbildīgā Landsbanki jau faktiski apmaksājusi 90% no maksimālā kompensāciju apjoma, kuru nosaka ES likumdošana, norādījusi Islandes valdība.

Starptautiskais Valūtas fonds ir apstirpinājis Īslandes ekonomikas programmu, tādējādi tā varēs saņemt otro aizdevuma daļu, ziņo Bloomberg.

SVF paziņoja, ka tas ir apstirpinājis otro aizdevumu 167.5 miljonu USD apmērā.

Db.lv jau ziņoja, ka Īslande augustā panāca vienošanos ar SVF par palīdzības programmas otro maksājumu, bet līdz šim brīdim SVF nebija to sniegusi. Septembrī Īslandes premjerministre Johanna Sigurdadotira paziņoja, ka Īslande vairs nevar atļauties ilgāk gaidīt, kamēr SVF pārskaitīs nākamo starptautiskā aizdevuma daļu.

Tikmēr Īslandes mediji ziņoja, ka maksājuma kavēšanās saistīta ar Īslandes parlamenta nevēlēšanos pieņemt nepopulāru likumu, kas nodrošinātu, ka Lielbritānijai un Nīderlandei tiktu atmaksāti pagājušā rudenī zaudētie noguldījumi Īslandes bankās.

Tuvojoties gaidāmajam referendumam, kurā, visticamāk, tiks noraidīts priekšlikums atmaksāt Nīderlandes un Lielbritānijas izdevumus Icesave lietā, Īslande apsver iespēju atsākt sarunas ar abām valstīm konstruktīva situācijas risinājuma panākšanai, raksta Bloomberg.

Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira gan vēl joprojām diskutē ar opozīcijas pārstāvjiem par to, vai šāda rīcība saņemtu atbalstu.

«Es ceru, ka vairums cilvēku, ar kuriem notiek sarunas, apzinās, cik šī problēma ir nopietna Īslandei un īslandiešiem, jo tā mūs dramatiski ietekmē,» sacīja J. Sigurdardotira.

Db.lv jau vēstīja, ka Īslandes prezidents šī gada 5. janvārī atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai pēc tam, kad, «sabrūkot» Īslandes bankām, tie zaudēja savus noguldījumus.

Īslandes premjerministre apgalvo, ka ir sazinājusies ar saviem Lielbritānijas un Nīderlandes kolēģiem, piedāvājot uzsākt jaunas sarunas Icesave lietā, taču pagaidām abas valstis savu atbildi šajā jautājumā vēl nav devušas.

Īslandes valdība vienojusies ar Lielbritāniju un Nīderlandi par 4 miljardu eiro lielās naudas summas atmaksu, ko abas Eiropas Savienības valstis iztērēja glābjot savu pilsoņu noguldījumus pēc tam, kad sabruka Īslandes banka Icesave, ziņo BBC.

Vienošanās paredz, ka Īslande šo summu atmaksās sākot ar 2016. gadu. Valstij jānorēķinās ar Lielbritāniju un Nīderlandi līdz 2046. gadam.

Panāktā vienošanās vēl jāapstiprina Īslandes parlamentam un prezidentam.

Jau ziņots, ka Īslande ir parādā naudu Lielbritānijai un Nīderlandei par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar Icesave «sabrukšanu» 2008. gada nogalē.

Šā gada janvāra sākumā Īslandes prezidents atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai.

Īslandes prezidents ir piemērojis veto un aicinājis organizēt referendumu saistībā ar valdības pieņemto likumprojektu, kas paredz veidu kā atmaksāt Lielbritānijas un Nīderlandes ieguldītājiem 4 miljardus eiro, kurus tie zaudēja, kad sabruka Icesave tiešsaistes krājkontu sistēma, ziņo BBC.

Prezidents Olafurs Grimsons (Olafur Grimsson) atzīmēja, ka šim solim, lai gan parlamenta apstiprinātam, ir jāsaņem sabiedrības atbalsts.

Tā ir jau otrā reize gada laikā, kad valsts prezidents ir piemērojis veto lēmumam par naudas atmaksu Lielbritānijas un Nīderlandes ieguldītājiem. Iepriekšējā referendumā 2010. gada martā 93,2% Īslandes iedzīvotāju nobalsoja pret toreizējo naudas atmaksas plānu.

Kad pasaules finanšu krīzes ietekmēta sabruka Īslandes nacionālā banka, tās meitasuzņēmuma Icesave noguldījumos naudu zaudēja ap 400 tūkstošiem Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju.

Pēc jaunpanāktās vienošanās ar Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām Īslandei tiek dots lielāks naudas atmaksas termiņš. Īslandei naudu vajadzēs atmaksāt no 2016. līdz 2046. gadam ar likmi 3,3% gadā.

Īslande panākusi jaunu vienošanos ar Nīderlandes valdību un Lielbritāniju par vairāk nekā 5 miljardu ASV dolāru atmaksu Icesave lietā, ziņo BBC.

Iepriekšējais likumprojekts, kas paredz atlīdzināt ieguldījumus, ko veikušas Nīderlandes un Lielbritānijas valdības, lai kompensētu zaudējumus saviem pilsoņiem pēc tiešsaistes bankas Icesave īpašnieku Landsbanki sabrukuma, tika pieņemts 2008. gada augustā. Taču Lielbritānija un Nīderlande nepiekrita šiem noteikumiem.

Īslandes valdības paziņojumā, kas publicēts tās tīmekļa vietnē, teikts, ka «ir panākta vienošanās ar Lielbritāniju un Nīderlandi».

Īslandes premjerministre Joganna Sigurdardotira (Johanna Sigurdardottir) paudusi uzskatu, ka parlaments atbalstīs jauno likumprojektu.

Pēc Landsbanki sabrukuma savu naudu zaudēja aptuveni 400 tūkst. cilvēku.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) ķēries klāt Latvijas un Islandes krīzes pārvarēšanas scenāriju salīdzināšanai.

ASV ekonomists P. Krugmans un neatkarīgā organizācija Council on Foreign Relations nav viensprātis, vai Islande ar devalvācijas un kapitāla kontroles palīdzību ir kļuvusi par «pēckrīzes brīnumu».

«Tiku brīdināts par ļoti stulbu uzbrukumu man saistībā ar Islandes ekonomikas analīzi,» savā blogā The New York Times norāda P. Krugmans. Lai pierādītu to, ka Islande ir veiksmīgi pārvarējusi krīzi, bet Latvija nav, P. Krugmans izmantojis Baltijas valstu un Islandes ekonomiku salīdzinājumu.

Piemērā par Islandes veiksmi un Latvijas neveiksmi krīzes pārvarēšanā ekonomists salīdzinājis divas «iedomātas» valstis – I un L.

Nordic Partners Limited ar iesniegumu, kurā minētie apstākļi liecinot par Latvijas un Īslandes pilsoņu darbībām organizētā grupā, kas satur izspiešanas pazīmes ar mērķi iegūt no Īslandes bankas finansētā Latvijas uzņēmuma Nordic Partners 5,3 miljonus eiro, vērsies Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Iesniegumā norādīts, ka šo naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis Latvijas zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar Īslandes Augstākās tiesas advokātu Karlu Georgu Sigurbjonsonu (Karl Georg Sigurbjonsson).

Pēc viņas stāstītā ENAP iesniegumu ir pievienojusi šā gada jūnijā uzsāktajam kriminālprocesam par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms. Šajā procesā par cietušo ir atzīts Nordic Partners Limited grupas uzņēmums SIA NP Foods. Plāno iesniegt iesniegumus par atzīšanu par cietušajiem arī AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta u.c. M. Dulle-Sūniņa atzīmē, ka šis ir jau otrais kriminālprocess Latvijā, kurā iesaistīts zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Īslandē notiks balsošana par to, vai valstij būtu jāatmaksā Lielbritānijai un Nīderlandei vairāk nekā 5 miljardu ASV dolāru lielā summa, kuru abas valstis tērējušas savu pilsoņu zaudēto noguldījumu kompensēšanai, ziņo Sky News.

Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons atteicies parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai pēc tam, kad, «sabrūkot» Īslandes bankām, tie zaudēja savus noguldījumus.

Šāda Īslandes prezidenta rīcība nozīmē, ka notiks referendums, kurā tad Īslandes iedzīvotāji nolems, vai Lielbritānija un Nīderlande saņems atpakaļ savu iztērēto naudu.

Pagaidām nav noteikts referenduma datums, taču ir zināms tas, ka daudzi Īslandes iedzīvotāji iebilst pret Nīderlandes un Lielbritānijas iztērēto līdzekļu kompensēšanu.

Aptuveni 400 tūkst. noguldītāju zaudēja savu naudu pēc Icesave īpašnieces Landsbanki «sabrukuma» pagājušajā gadā.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Bijušais Islandes premjerministrs Geirs Hārde stāsies īpašas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par nolaidību 2008. gada finanšu krīzes sakarā, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka ekonomikas satricinājumu laikā «sabruka» valsts trīs galvenās bankas.

Interneta bankas Icesave bankrots, kas skāra tūkstošiem noguldītāju Lielbritānijā un Nīderlandē, noveda pie strīda par zaudējumu atlīdzību, kas joprojām nav atrisināts.

Hārde noraida apsūdzības, saucot par politisko vajāšanu, kā arī uzskata, ka tiesas lēmums būs viņam pozitīvs.

Tiesvedība notiks Landsdomur tiesā. Šīs tiesas uzdevums ir vērtēt ministru un citu valdības locekļu rīcību.

Db.lv jau rakstījis, ka 2008. gadā pēc trīs banku, ieskaitot Icesave «māti» Landsbanki, «sabrukšanas», Islande ieslīga dziļā recesijā.

Pēc tam, kad Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei atgūt savu pilsoņu noguldījumu glābšanā iztērēto naudu, Lielbritānija izteikusi draudus nepieļaut Īslandes pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās zonas noteikumiem, valsts nevar pievienoties ES, ja tā nav spējusi nodrošinātu savu banku noguldījumus ārpus valsts robežām. Tas nozīmē, ka Lielbritānijai un Nīderlandei ir tiesības uzlikt veto Islandes pieteikumam pievienoties ES.

Savukārt reitingu aģentūra Fitch Ratings pēc šīs Īslandes rīcības samazinājusi valsts ilgtermiņa emitenta saistību reitingus ārvalstu un vietējā valūtā attiecīgi uz BB+ un BBB+.

Db.lv jau vēstīja, ka Īslandē tagad notiks referendums par to, vai valstij būtu jāatmaksā Lielbritānijai un Nīderlandei vairāk nekā 5 miljardu ASV dolāru lielā summa, kuru abas valstis tērējušas savu pilsoņu zaudēto noguldījumu kompensēšanai pēc tam, kad sabruka Īslandes bankas. Aptuveni 400 tūkst. noguldītāju zaudēja savu naudu pēc Icesave īpašnieces Landsbanki «sabrukuma» pagājušajā gadā.

Islandes iestāšanās procesam Eiropas Savienībā (ES) pienācis gals, pavēstījis valsts eiroskeptiski noskaņotās Neatkarības partijas vadītājs Bjarni Benediktsons, kuram patlaban uzdota valdības izveidošana pēc vēlēšanām 27. aprīlī.

B. Benediktsona partija Islanes Altinga vēlēšanās ieguva 26,5% vēlētāju atbalstu, kas tai nodrošina 19 vietas parlamentā. Lielu atbalstu saņēmusi arī pret Islandes iestāšanos ES noskaņotā Progresīvā partija (19 vietas), bet valdošā Sociāldemokrātu partija ieguvusi deviņas vietas. B. Benediktsons uzsācis sarunas par jaunas valdības veidošanu ar Progresīvo partiju.

Islande par savu nodomu pievienoties ES pavēstīja 2009. gada jūlijā un kopš 2010. gada aizvada iestāšanās sarunas. Islandes iedzīvotāju vidū atbalsts ES samazinājies un to nevēlas aptuveni divas trešdaļas. Valsts iedzīvotāji pauž savu satraukumu par to, ka ES varētu ierobežot zvejniecības sektoru, kas ir viens no svarīgākajiem Islandes ienākumu avotiem. ES zivsaimniecības politika, kā uzskata Islandes iedzīvotāji, tādējādi varētu sagraut valsts ekonomiku.

Arvien vairāk īslandiešu plāno pamest valstī valdošo ekonomisko haosu un meklē jaunu nākotni ārvalstīs, vēsta AFP.

«Anna Margrieta Bjoernsdotira nekad nedomāja, ka viņa būs spiesta pamest savu kādreiz bagāto dzimteni, bet pēc 18 mēnešus ilga ekonomiskā apvērsuma viņa ir nolēmusi pievienoties lielākajam emigrācijas vilnim no Īslandes vairāk nekā gadsimta laikā,» raksta medijs.

«Es vienkārši neredzu nekādu nākotni šeit. Šajā valstī nebūs nekāda nākotne nākamos divdesmit gadus, viss iet atpakaļ. Es nedomāju, ka es varu piedāvāt labu nākotni Īslandē savai meitai Olāvijai,» žēlojusies 46 gadus vecā vientuļā māte, kura plāno uz Norvēģiju pārcelties jūnijā. Viņa iepriekš strādājusi par nekustamā īpašuma aģenti un darbu zaudējusi brīdī, kad Īslandes mājokļu tirgus «sabruka». Kopš tā laika viņa veikusi pagaidu mācību darbu, bet arī šī iespēja septembrī zudusi. Turklāt viņas kredīta, kas ņemts mājas iegādei, maksājumi arvien pieaugot.

Īslandes finanšu ministrija saņēmusi jaunu 5,7 miljardu ASV dolāru lielā parāda atmaksas piedāvājumu no Lielbritānijas un Nīderlandes Icesave lietā, ziņo Associated Press.

Īslandes Finanšu ministrija apstiprinājusi, ka saņemts jauns vienošanās piedāvājums no Lielbritānijas un Nīderlandes, taču atteikusies izklāstīt tā detaļas, jo joprojām notiek konfidenciāla rakstura sarunas starp Īslandi un Nīderlandi un Lielbritāniju.

Kāds neidentificēts informācijas avots Associated Press norādījis, ka galvenā vienošanās izmaiņa ir mainīgas procenta likmes ieviešana. Iepriekšējos likumprojektos tā bija noteikta 5,6% apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Īslandes prezidents šī gada 5. janvārī atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai pēc tam, kad, «sabrūkot» Īslandes bankām, tie zaudēja savus noguldījumus.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Lielbritānija un Nīderlande atgūs savus četrus miljardus eiro, ko tās tērēja, lai glābtu savu iedzīvotāju noguldījumus, sabrūkot Īslandes banku sistēmai, apgalvojis Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons (Olafur Regnar Grimsson), norādot, ka ar Landsbanki aktīviem «vajadzētu pietikt», lai segtu šo parādu.

Jau ziņots, ka Īslandē nesen notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei Landsbanki meitasbankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus. Šī bija jau otrā reize, kad Īslandes iedzīvotāji noraidīja ierosinājumu atmaksāt abām valstīm četrus miljardus eiro lielo summu.

Kā vēsta BBC, Grimsons uzsver, ka jautājums referendumā nebija par to, vai atmaksāt naudu Lielbritānijai un Nīderlandei, bet gan par to, vai šī parāda atmaksā tiek izmantotas valsts garantijas.

Īslandes prezidents uzskata, ka ar Lielbritāniju un Nīderlandi jānorēķinās ar līdzekļiem, kas tiks iegūti pārdodot Landsbanki īpašumus, ar ko «vajadzētu pietikt», lai pilnībā segtu šo parādu.

Politiskās kaislības tādās valstīs kā Latvija, Īslanda, Rumānija un Ukraina, kas vērsušās pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem, varētu apdraudēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu programmas, tādējādi radot pamatu bažām par jaunas krīzes rašanos.

Šādu viedokli paudis savā slejā žurnālam Forbes paudis ASV ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini).

Viņš norāda, ka Latvijā draudus SVF programmai rada 2009. gada decembra Satversmes tiesas (ST) lēmums attiecībā uz vienu no starptautisko aizdevēju programmā paredzētajām taupības metodēm - pensiju samazināšanu. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums paredz, ka šāda pensiju samazināšana bijusi pretrunā ar valsts satversmi, Latvijai tagad ir jāatrod līdzekļi pensiju starpības atlīdzināšanai. Tuvojoties parlamenta vēlēšanām, šis fakts varētu saasināt domstarpības valdošās koalīcijas partiju starpā un apdraudēt starptautisko aizdevumu.