Īslandes valdībai patlaban cīnās, lai pārliecinātu likumdevējus apstiprināt vienošanos par 3.8 miljardu eiro atmaksu Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām. Ja netiks panākta vienošanās par situācijas atrisināšanu, Īslandes pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) varētu tikt apgrūtināta, ziņo AFP.

Pēc Īslandes bankas Icesave sabrukšanas Londona un Hāga kompensēja simtiem tūkstošu Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju zaudēto naudu. Šī gada jūnijā Reikjavīka panāca vienošanos ar abām valstīm par 3.8 miljardu eiro atmaksu, lai segtu Lielbritānijas un Nīderlandes izdevumus saistībā ar Icesave sabrukšanu. Vienošanās paredz 3.8 miljardu eiro lielo summu atdod līdz 2023. gadam.

Šim darījumam zaļo gaismu vēl jādod Īslandes parlamentam, taču tā kā debates par šādu darījumu ir «uzkarsušas», valdībai varētu nākties krietni pacīnīties, lai gūtu vairākuma atbalstu.

Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Īslandē likumdevēji atbalstījuši 3.8 miljardu eiro lielo kompensāciju Lielbritānijai un Nīderlandei, kuras atmaksāja savu pilsoņu zaudējumus, kad Īslande pārņēma banku Icesave, ziņo Bloomberg.

Paredzēts, ka galējais balsojums par darījumu, kurš paredz līdz 2023. gadam Nīderlandei un Lielbritānijai atmaksāt 3.8 miljardus eiro, notiks šī gada 22. augustā.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc Īslandes bankas Icesave sabrukšanas Londona un Hāga kompensēja simtiem tūkstošu Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju zaudēto naudu. Šī gada jūnijā Reikjavīka panāca vienošanos ar abām valstīm par 3.8 miljardu eiro atmaksu, lai segtu Lielbritānijas un Nīderlandes izdevumus saistībā ar Icesave sabrukšanu. Vienošanās paredz 3.8 miljardu eiro lielo summu atdod līdz 2023. gadam.

Šim darījumam zaļo gaismu vēl jādod Īslandes parlamentam, taču tā kā debates par šādu darījumu ir «uzkarsušas», valdībai varētu nākties krietni pacīnīties, lai gūtu vairākuma atbalstu.

Īslande ir vērsusies pie vairāku valstu valdībām aicinot kādu no tām pieteikties būt par starpnieku Īslandes sarunām ar Nīderlandi un Lielbritāniju par 3.8 miljardu eiro lielā parāda atmaksu, ziņo CNBC.

Visdrīzāk šo lomu varētu pildīt Norvēģija. Oslo 1970. gados jau iesaistījās Reikjavīkas sarunās ar Londonu saistībā ar «mencu kariem» par zvejas atļaujām.

Taču Norvēģijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka pagaidām Oslo vēl nav aicināta būt par starpnieku, lai gan pilsētai ir labas attiecības ar Reikjavīku. Arī Īslandes Ārlietu ministrija nekādus komentārus pagaidām nesniedz.

Jau ziņots, ka Īslande ir parādā naudu Lielbritānijai un Nīderlandei par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar Icesave «sabrukšanu» 2008. gada nogalē. Janvāra sākumā Īslandes prezidents atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai. Tāpēc tagad valstī paredzēts šo jautājumu lemt referendumā, kuru paredzēts rīkot šogad 6. martā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi Īslandes kredītreitinga nākotnes prognozi no stabilas uz negatīvu, liecina aģentūras paziņojums.

Lēmums pazemināt perspektīvu tiek pamatots ar pieaugošo neskaidrību saistībā ar valsts iekšējo likviditāti. Tāpat pazeminātas arī pārējo reitingu perspektīvas.

«Īslandes ekonomikas atveseļošanos apdraud lēmuma kavēšanās Icesave bankas strīdā, kas kavē oficiālo un privāto finanšu ieplūšanu valstī,» skaidro Moody’s analītiķis Kenets Orhards.

Sarunas ar Angliju un Nīderlandi par Īslandes atlīdzību Icesave noguldītājiem varētu dot vēl labvēlīgāku rezultātu Īslandes valsts finansēm, nekā iepriekšējā vienošanās, uzskata analītiķis. Tomēr ieilgušās diskusijas rada nenoteiktību, kas ir kaitīgas valsts īstermiņa ekonomikas un finanšu perspektīvām.

Īslandes valdība vienojusies ar Lielbritāniju un Nīderlandi par 4 miljardu eiro lielās naudas summas atmaksu, ko abas Eiropas Savienības valstis iztērēja glābjot savu pilsoņu noguldījumus pēc tam, kad sabruka Īslandes banka Icesave, ziņo BBC.

Vienošanās paredz, ka Īslande šo summu atmaksās sākot ar 2016. gadu. Valstij jānorēķinās ar Lielbritāniju un Nīderlandi līdz 2046. gadam.

Panāktā vienošanās vēl jāapstiprina Īslandes parlamentam un prezidentam.

Jau ziņots, ka Īslande ir parādā naudu Lielbritānijai un Nīderlandei par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar Icesave «sabrukšanu» 2008. gada nogalē.

Šā gada janvāra sākumā Īslandes prezidents atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai.

Eiropas tiesa atzinusi, ka Islandes valdībai nav bijis jāapmaksā Lielbritānijas un Nīderlandes uzkrājējiem pilna bankā zaudētā summa pēc Icesave bankas sabrukuma 2008. gadā, vēsta BBC.

Islandes Landsbanki pārvaldītā Icesave sabruka 2008. gadā līdz ar visu Islandes banku sistēmu. Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem zaudētos uzkrājumus pilnībā atmaksāja attiecīgo valstu valdības.

Lai neceltu paniku sabiedrībā, Lielbritānijas Valsts kases kanclers Elistairs Dārlings (Alistair Darling) lēma 230 tūkstošiem britu noguldītāju pilnībā atlīdzināt viņu zaudētos uzkrājumus kopumā 3,5 miljardu Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 2,9 miljardu latu) apmērā, krietni vairāk nekā Eiropas Savienības likumdošanā noteikto maksimālo atmaksas apjomu.

Kopš 2008. gada Lielbritānijas valdība centās panākt, ka Islande pilnā mērā apmaksā kompensāciju Lielbritānijas pilsoņiem. Sākotnēji, 2009. gadā, Islande piekrita apmaksāt pilnu summu Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem, taču, ņemot vērā Islandes iedzīvotāju iebildumus, ka summas atmaksa novestu valsti līdz bankrotam un ka šī vienošanās ir netaisna, jo neatbilst ES likumdošanai, 2010. gadā Islande atteicās atmaksāt pilnu kompensāciju Lielbritānijai. Par kompensāciju izmaksu atbildīgā Landsbanki jau faktiski apmaksājusi 90% no maksimālā kompensāciju apjoma, kuru nosaka ES likumdošana, norādījusi Islandes valdība.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's samazinājusi Īslandes nacionālās valūtas saistību reitingu.

Ilgtermiņa nacionālās valūtas saistību reitings samazināts no BBB+ līdz BBB, bet īstermiņa no A-2 līdz A-3, teikts S&P paziņojumā.

Jāatzīmē, ka aģentūra Īslandes kredītreitingu saglabājusi iepriekšējā līmenī: ilgtermiņa reitings BBB-, bet īstermiņa A-3 ar negatīvu nākotnes prognozi.

S&P analītiķi norāda, ka negatīvais vērtējums saglabājas, jo valsts nav pietiekami spēcīga, lai spētu apmaksāt parādu, ja noruna ar Lielbritāniju un Nīderlandi par Icesave bankas parāda izmaksu izgāžas.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc Īslandes bankas Icesave sabrukšanas Londona un Hāga kompensēja simtiem tūkstošu Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju zaudēto naudu. Pagājušā gada jūnijā Reikjavīka panāca vienošanos ar abām valstīm par 3.8 miljardu eiro atmaksu, lai segtu Lielbritānijas un Nīderlandes izdevumus saistībā ar Icesave sabrukšanu. Vienošanās paredz 3.8 miljardu eiro lielo summu atdod līdz 2023. gadam.

Īslande vairs nevar atļauties ilgāk gaidīt, kamēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pārskaitīs nākamo starptautiskā aizdevuma daļu. Tā norādījusi Īslandes premjerministre Johanna Sigurdadotira, ziņo Bloomberg.

«Īslandes aizdevuma programmas pārskats kavējas pārāk ilgi,» sacījusi J. Sigurdadotira, paužot cerību, ka programma varētu tikt pārskatīta šī gada oktobrī. «Taču ir skaidrs, ka SVF vēlas redzēt risinājumu Icesave lietā,» tā viņa.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc Īslandes bankas Icesave sabrukšanas Londona un Hāga kompensēja simtiem tūkstošu Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju zaudēto naudu. Šī gada jūnijā Reikjavīka panāca vienošanos ar abām valstīm par 3.8 miljardu eiro atmaksu, lai segtu Lielbritānijas un Nīderlandes izdevumus saistībā ar Icesave sabrukšanu. Tas gan ir saniknojis daudzus īslandiešus, kuri baidās, ka tas varētu novest valsti pie bankrota.

Ievērojot tuvojošos Lielbritānijas izstāšanās datumu no Eiropas Savienības 2019.gada 29.martā un patlaban pieejamo informāciju par iespējamajiem variantiem pasta sūtījumu piegādē un saņemšanā no šīs valsts, kā reāli tiek izskatīti divi potenciālie scenāriji: bez vienošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) un ar attiecīgu vienošanos, informē Latvijas Pasts.

Bez vienošanās sūtījumu apmaiņai ar Lielbritāniju tiks piemēroti tie paši nosacījumi, kādi ir spēkā ar jebkuru citu valsti ārpus ES, savukārt vienojoties būtu jāfiksē virkne nosacījumu pasta sūtījumu apmaiņā starp ES un Lielbritāniju. Taču patlaban nav skaidrības ne par vienu no minētajiem variantiem.

Ja vienošanās starp Lielbritāniju un ES Brexit sakarā netiek panākta, sūtījumu apmaiņai ar šīs valsts pasta operatoriem tiks piemērotas visas tās pašas procedūras un tarifi, kas attiecas uz jebkuru citu valsti ārpus ES. Pastkartēm, bandrolēm, vēstulēm un sīkpakām uz Lielbritāniju šādā variantā tarifi mainītos, piemērojot tos atbilstoši sūtījumiem uz valstīm ārpus ES.

Starptautiskais Valūtas fonds ir apstirpinājis Īslandes ekonomikas programmu, tādējādi tā varēs saņemt otro aizdevuma daļu, ziņo Bloomberg.

SVF paziņoja, ka tas ir apstirpinājis otro aizdevumu 167.5 miljonu USD apmērā.

Db.lv jau ziņoja, ka Īslande augustā panāca vienošanos ar SVF par palīdzības programmas otro maksājumu, bet līdz šim brīdim SVF nebija to sniegusi. Septembrī Īslandes premjerministre Johanna Sigurdadotira paziņoja, ka Īslande vairs nevar atļauties ilgāk gaidīt, kamēr SVF pārskaitīs nākamo starptautiskā aizdevuma daļu.

Tikmēr Īslandes mediji ziņoja, ka maksājuma kavēšanās saistīta ar Īslandes parlamenta nevēlēšanos pieņemt nepopulāru likumu, kas nodrošinātu, ka Lielbritānijai un Nīderlandei tiktu atmaksāti pagājušā rudenī zaudētie noguldījumi Īslandes bankās.

Tā kā Īslande nav panākusi vienošanos ar Nīderlandi un Lielbritāniju Icesave lietā, sestdien paredzētajā referendumā, visticamāk, tiks noraidīts plāns, kurš paredz aptuveni 5 miljardu ASV dolāru atmaksu abām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ziņo BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka Īslandes prezidents šī gada 5. janvārī atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu aptuveni 5 miljardu ASV dolāru apmērā, kuru valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai pēc tam, kad, «sabrūkot» Īslandes bankām, tie zaudēja savus noguldījumus.

Sabiedrības aptaujas Īslandē liecina, ka balsotāji, visticamāk, noraidīs pērn izstrādāto plānu naudas atmaksai Nīderlandei un Lielbritānijai. Tas varētu traucēt Īslandei saņemt tai nepieciešamo vairāku miljardu vērto aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un citām valstīm.

Īslandes finanšu ministrs Steingrimurs Sigfusons apstiprinājis, ka referendums notiks. «Mēs centāmies šo jautājumu nokārtot citādā veidā, taču tam nepietika laika,» tā viņš, piebilstot gan, ka referendums vēl var tikt atcelts līdz piektdienas naktij.

Īslande cer pievienoties Eiropas Savienībai trīs gadu laikā, taču tādēļ negrasās samazināt savus zvejniecības apmērus, norādījis Īslandes ārlietu ministrs Osurs Skarpheoinsons, iesniedzot formālo valsts iestāšanās pieteikumu.

Paredzams, ka tieši zvejniecība būs viens no klupšanas akmeņiem sarunās ar ES, jo ievērojamai daļai Īslandes iedzīvotāju galvenā iztika nāk tieši no zvejniecības. ES jau 26 gadus pastāv vienota zvejniecības politika, balstīta uz vides aizsardzības prasībām, līdz ar to katra dalībvalsts saņem savas nozvejas kvotas. Tā rezultātā, katru gadu miljoniem tonnu nozvejoto zivju tiek iemestas atpakaļ jūrā, lai nepārkāptu noteiktos kvotu limitus. Kvotu sadalījumu ir plānots pārskatīt 2012. gadā.

Kā Šengenas un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, Īslande jau ir ieviesusi 75% no ES prasībām. Tomēr, neskatoties uz zvejniecības un lauksaimniecības jomām, Īslandei vēl jāveic korekcijas arī budžeta, institūciju, pētījumu, izglītības un drošības jomās.

Pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un globāla mēroga vaļu medību aizliegumu, Īslande eksportē nokautu vaļu gaļu uz Latviju un Dāniju, liecina Īslandes valdības arhīvu informācija.

Īslandes nacionālā statistikas biroja dati uzrāda, ka vēl nesen valsts veikusi vaļu gaļas produktu eksportu uz trim valstīm. Eksports uz Dāniju un Latviju ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem pat tad, ja šie produkti ir Īslandes imports. Starptautisko tirdzniecību ar vaļu gaļas produktiem aizliedz Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CItES).

Eksportu uz Latviju apstiprinājušas varas iestādes Latvijā, kuras apsolījušas veikt izmeklēšanu šajā sakarā, ko atbalstījusi Starptautiskais Dzīvnieku labklājības fonds (IFAW).

IFAW pauž nopietnas bažas par nelegālu vaļu gaļas produkcijas starptautisku tirdzniecību, īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par komerciāla nolūka vaļu medību aizlieguma mīkstināšanu pasaules mērogā.

Tuvojoties gaidāmajam referendumam, kurā, visticamāk, tiks noraidīts priekšlikums atmaksāt Nīderlandes un Lielbritānijas izdevumus Icesave lietā, Īslande apsver iespēju atsākt sarunas ar abām valstīm konstruktīva situācijas risinājuma panākšanai, raksta Bloomberg.

Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira gan vēl joprojām diskutē ar opozīcijas pārstāvjiem par to, vai šāda rīcība saņemtu atbalstu.

«Es ceru, ka vairums cilvēku, ar kuriem notiek sarunas, apzinās, cik šī problēma ir nopietna Īslandei un īslandiešiem, jo tā mūs dramatiski ietekmē,» sacīja J. Sigurdardotira.

Db.lv jau vēstīja, ka Īslandes prezidents šī gada 5. janvārī atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai pēc tam, kad, «sabrūkot» Īslandes bankām, tie zaudēja savus noguldījumus.

Īslandes premjerministre apgalvo, ka ir sazinājusies ar saviem Lielbritānijas un Nīderlandes kolēģiem, piedāvājot uzsākt jaunas sarunas Icesave lietā, taču pagaidām abas valstis savu atbildi šajā jautājumā vēl nav devušas.

Politiskās kaislības tādās valstīs kā Latvija, Īslanda, Rumānija un Ukraina, kas vērsušās pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem, varētu apdraudēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu programmas, tādējādi radot pamatu bažām par jaunas krīzes rašanos.

Šādu viedokli paudis savā slejā žurnālam Forbes paudis ASV ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini).

Viņš norāda, ka Latvijā draudus SVF programmai rada 2009. gada decembra Satversmes tiesas (ST) lēmums attiecībā uz vienu no starptautisko aizdevēju programmā paredzētajām taupības metodēm - pensiju samazināšanu. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums paredz, ka šāda pensiju samazināšana bijusi pretrunā ar valsts satversmi, Latvijai tagad ir jāatrod līdzekļi pensiju starpības atlīdzināšanai. Tuvojoties parlamenta vēlēšanām, šis fakts varētu saasināt domstarpības valdošās koalīcijas partiju starpā un apdraudēt starptautisko aizdevumu.

Islandes tūrisma organizācija Promote Iceland uzsākusi konkursu, kurā cilvēki sociālajos tīklos tiek aicināti ieteikt jaunu šai Ziemeļu valstij vispiemērotāko nosaukumu, kas tiks izmantots reklāmas kampaņā. Paredzams, ka konkurss noslēgsies nākamā gada martā.

Līdz šim ieteikti dažādi atšķirīgi nosaukumi, piemēram, – Roklande, Zeme, kur noķert mākotni, Putnu zeme, Vulkānu zeme utt.

Promote Iceland konkurss Islandē iepriekš izraisīja plašu iedzīvotāju sašutumu, kuri pauda savu neizpratni ar to, kāpēc vispār ir jāmaina valsts nosaukums, raksta Reykjavik Grapevine.

Pati tūrisma organizācija uzsver, ka tās konkurss ticis pilnībā pārprasts. «Mums nav nekādu plānu mainīt valsts nosaukumu vai arī to aizstāt ar kādu citu vārdu. Mēs tikai spēlējamies ar ideju kas būtu, ja būtu savādāk? Mēs dzīvojam Islandē, kas nav īpaši aprakstošs vārds. Kas būtu, ja jums būtu iespēja mainīt valsts nosaukumu? Kā cilvēki aprakstītu savas sajūtas, kas tiem saistās ar Islandi?» klāstīja Promote Iceland projektu vadītājs Sveins Birkirs (Sveinn Birkir).

Latvija ir viena no Eiropas interesantākajām ekonomikām, ceturtdien, atklājot Latvijas Biznesa forumu Londonā, atzina aģentūras Bloomberg galvenais redaktors valsts pārvaldes un ekonomikas jautājumos Džons Fraers.

Lai pārrunātu Latvijas ekonomikas potenciālu nākotnē un tās iespējas piesaistīt investīcijas, Latvijas vēstniecība Lielbritānijā, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra un Baltic Internetional Bank forumā pulcēja Latvijas un Lielbritānijas valdības pārstāvjus, uzņēmējus un ekonomikas ekspertus.

Lielbritānijas valsts ministrs tirdzniecības un investīciju lietās lords Grīns no Hirstpīrpointas uzsvēra, ka Latviju un Lielbritāniju saista senas saites jau kopš viduslaikiem, kad apmaiņā pret britu vilnu no Latvijas uz Lielbritāniju tika vesti kokmateriāli, kas arī patlaban ir viens no galvenajiem produktiem, ko Latvija eksportē uz šo valsti.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Bijušais Islandes premjerministrs Geirs Hārde stāsies īpašas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par nolaidību 2008. gada finanšu krīzes sakarā, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka ekonomikas satricinājumu laikā «sabruka» valsts trīs galvenās bankas.

Interneta bankas Icesave bankrots, kas skāra tūkstošiem noguldītāju Lielbritānijā un Nīderlandē, noveda pie strīda par zaudējumu atlīdzību, kas joprojām nav atrisināts.

Hārde noraida apsūdzības, saucot par politisko vajāšanu, kā arī uzskata, ka tiesas lēmums būs viņam pozitīvs.

Tiesvedība notiks Landsdomur tiesā. Šīs tiesas uzdevums ir vērtēt ministru un citu valdības locekļu rīcību.

Db.lv jau rakstījis, ka 2008. gadā pēc trīs banku, ieskaitot Icesave «māti» Landsbanki, «sabrukšanas», Islande ieslīga dziļā recesijā.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem tehnoloģiju kompānijām ir neaizmirst par klientu un primāri fokusēties uz viņa vajadzībām, nevis tehnoloģiju, nezaudējot fokusu un savu vīziju.

Tā iesaka Islandē dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas Meniga mārketinga un biznesa attīstības vadītājs Johans Bragi Fjalldals (Jóhann Bragi Fjalldal). Kompānija galvenokārt sadarbojas ar bankām un piedāvā tām savus risinājumus, ko bankas integrē savos produktos. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 70 klientu dažādās valstīs, tostarp Santander un Commerz- bank. Meniga risinājumi sasniedz 50 miljonus tiešsaistes banku pakalpojumu lietotāju. Līdz šim uzņēmums piesaistījis 34,1 miljonu dolāru investīcijas. J. B. Fjalldals uzskata, ka desmit gadu laikā finanšu pārvaldība kļūs daudz vienkāršāka un to nodrošinās banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju sadarbība. Vairāk par izaicinājumiem darbā ar bankām, investīciju piesaisti un mazu valstu uzņēmumu priekšrocībām viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Viesnīcu un restorānu pakalpojumu sniedzējs SIA Islande Hotel savā gada pārskatā ziņo, ka pagājušais gads nesis pozitīvas izmaiņas uzņēmuma finanšu rādītājos, liecina Lursoft dati.

Viesnīcas vidējais noslogojums pakāpies no 50,41% 2013.gadā līdz 54,07% aizvadītajā gadā. Pagājušajā gadā ievērojami samazinātas gan sniegto pakalpojumu, gan administrācijas izmaksas.

Pagājušajā gadā SIA Islande Hotel apgrozījums palielinājies par 8,25%, sasniedzot 2,822 miljonus eiro.

Pēc sešu gadu pārtraukuma SIA Islande Hotel pērn atkal guvusi peļņu – pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,017 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

2014.gadā pabeigta nekustamā īpašuma Rīgā, Ķīpsalas ielā 20, privatizācija, īpašumtiesības uz minēto īpašumu iegūstot SIA Islande Hotel. Pērn par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvis Juris Savickis, kurš līdz šim bija uzņēmuma lielākais kapitāldaļu turētājs.

SIA Islande hotel pagājušais gads peļņu nav nesis, un gads noslēgts ar 652 tūkstošiem latu zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Pēdējais gads, kad SIA Islande hotel uzrādījusi peļņu, bijis 2007. - togad uzņēmums pārskata gadu noslēdzis ar 10,5 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar 2011. gadu, kad SIA Islande hotel darbojās ar 1,9 miljonu latu apgrozījumu, pērn apgrozījums samazinajās par 15,8%, noslīdot līdz 1,5 milj. Ls.

Pērn viesnīcas vidējais noslogojums samazinājās par 6,28% un veidoja 38,8%. Uzņēmuma vadība skaidro, ka viesnīcas apmeklētība mazinājās saistībā ar viesnīcas numura vidējās cenas paaugstināšanu. 2011. gadā tā bija vidēji 29,92 lati par nakti, bet 2012. gadā – vidēji 40,33 lati.

Tāpat 2012. gadā SIA Islande hotel mainīja savu pārdošanas politiku, vairāk fokusējoties uz individuāliem klientiem un mazāk – uz tūristu grupām, norādīts SIA Islande hotel vadības ziņojumā.

Šobrīd medijos aktīvi tiek apspriests jautājums, vai Lielbritānijas referenduma rezultāts ir Eiropas Savienības (ES) beigu sākums? Vai britu lēmums iezīmē politiskās un ekonomiskās krīzes sākumu? Tā kā Lielbritānijā dzīvo un strādā vislielākais skaits no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju, aptuveni 100 tūkstoši, Latviju, protams, satrauc jautājums, kā mainīsies mūsu valstspiederīgo dzīve šajā valstī? Kā Brexit ietekmēs darba iespējas Lielbritānijā, tur esošo latviešu uzņēmumu darbu u.tml. Bažas tiek paustas arī par turpmākajām eksporta iespējām uz Lielbritāniju, tāpēc gribētos mazliet ieskicēt, kāpēc uztraukumam tomēr nav pamata.

Panikai nav pamata

Šobrīd lielākā panika sakņojas tajā, ka ES vienkārši nebija gatava šādam referenduma rezultātam, jo visas provizoriskās aptaujas liecināja, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir pret ES pamešanu, ir lielāks. Bet balsojums ir tāds, kāds ir – taču, jāņem vērā, ka jautājums ir vairāk politisks, nekā ekonomisks. Tuvāko divu gadu laikā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas, pirmkārt, jau britiem jānostabilizē savs politiskais kurss. Šobrīd nav pat īstas skaidrības, kurš būs gatavs stāties pie valsts vadības.

Jāgaida, ko nesīs valūtas kursa svārstības

Nenoliedzami, pavisam bez sekām šī situācija nebūs – samazināsies to mūsu valsts piederīgo ienākumi, kuri strādā Lielbritānijā, attiecīgi samazināsies arī tā naudas masa, kas caur viņu atbalstu tuviniekiem atplūst uz Latviju. Jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Konkrētus samazinājuma apmērus šobrīd būtu pāragri saukt, jo būs jāņem vērā arī valūtas kursa svārstības. Tuvojoties referenduma iznākumam, finanšu tirgos jau bija jūtamas negatīvas svārstības, īpaši Lielbritānijas mārciņas valūtas kursa izmaiņās, kas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo 20 gadu laikā.