Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Pēc tam, kad Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei atgūt savu pilsoņu noguldījumu glābšanā iztērēto naudu, Lielbritānija izteikusi draudus nepieļaut Īslandes pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās zonas noteikumiem, valsts nevar pievienoties ES, ja tā nav spējusi nodrošinātu savu banku noguldījumus ārpus valsts robežām. Tas nozīmē, ka Lielbritānijai un Nīderlandei ir tiesības uzlikt veto Islandes pieteikumam pievienoties ES.

Savukārt reitingu aģentūra Fitch Ratings pēc šīs Īslandes rīcības samazinājusi valsts ilgtermiņa emitenta saistību reitingus ārvalstu un vietējā valūtā attiecīgi uz BB+ un BBB+.

Db.lv jau vēstīja, ka Īslandē tagad notiks referendums par to, vai valstij būtu jāatmaksā Lielbritānijai un Nīderlandei vairāk nekā 5 miljardu ASV dolāru lielā summa, kuru abas valstis tērējušas savu pilsoņu zaudēto noguldījumu kompensēšanai pēc tam, kad sabruka Īslandes bankas. Aptuveni 400 tūkst. noguldītāju zaudēja savu naudu pēc Icesave īpašnieces Landsbanki «sabrukuma» pagājušajā gadā.

Lielbritānija un Nīderlande atgūs savus četrus miljardus eiro, ko tās tērēja, lai glābtu savu iedzīvotāju noguldījumus, sabrūkot Īslandes banku sistēmai, apgalvojis Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons (Olafur Regnar Grimsson), norādot, ka ar Landsbanki aktīviem «vajadzētu pietikt», lai segtu šo parādu.

Jau ziņots, ka Īslandē nesen notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei Landsbanki meitasbankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus. Šī bija jau otrā reize, kad Īslandes iedzīvotāji noraidīja ierosinājumu atmaksāt abām valstīm četrus miljardus eiro lielo summu.

Kā vēsta BBC, Grimsons uzsver, ka jautājums referendumā nebija par to, vai atmaksāt naudu Lielbritānijai un Nīderlandei, bet gan par to, vai šī parāda atmaksā tiek izmantotas valsts garantijas.

Īslandes prezidents uzskata, ka ar Lielbritāniju un Nīderlandi jānorēķinās ar līdzekļiem, kas tiks iegūti pārdodot Landsbanki īpašumus, ar ko «vajadzētu pietikt», lai pilnībā segtu šo parādu.

Īslandē likumdevēji atbalstījuši 3.8 miljardu eiro lielo kompensāciju Lielbritānijai un Nīderlandei, kuras atmaksāja savu pilsoņu zaudējumus, kad Īslande pārņēma banku Icesave, ziņo Bloomberg.

Paredzēts, ka galējais balsojums par darījumu, kurš paredz līdz 2023. gadam Nīderlandei un Lielbritānijai atmaksāt 3.8 miljardus eiro, notiks šī gada 22. augustā.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc Īslandes bankas Icesave sabrukšanas Londona un Hāga kompensēja simtiem tūkstošu Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju zaudēto naudu. Šī gada jūnijā Reikjavīka panāca vienošanos ar abām valstīm par 3.8 miljardu eiro atmaksu, lai segtu Lielbritānijas un Nīderlandes izdevumus saistībā ar Icesave sabrukšanu. Vienošanās paredz 3.8 miljardu eiro lielo summu atdod līdz 2023. gadam.

Šim darījumam zaļo gaismu vēl jādod Īslandes parlamentam, taču tā kā debates par šādu darījumu ir «uzkarsušas», valdībai varētu nākties krietni pacīnīties, lai gūtu vairākuma atbalstu.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Īslande ir vērsusies pie vairāku valstu valdībām aicinot kādu no tām pieteikties būt par starpnieku Īslandes sarunām ar Nīderlandi un Lielbritāniju par 3.8 miljardu eiro lielā parāda atmaksu, ziņo CNBC.

Visdrīzāk šo lomu varētu pildīt Norvēģija. Oslo 1970. gados jau iesaistījās Reikjavīkas sarunās ar Londonu saistībā ar «mencu kariem» par zvejas atļaujām.

Taču Norvēģijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka pagaidām Oslo vēl nav aicināta būt par starpnieku, lai gan pilsētai ir labas attiecības ar Reikjavīku. Arī Īslandes Ārlietu ministrija nekādus komentārus pagaidām nesniedz.

Jau ziņots, ka Īslande ir parādā naudu Lielbritānijai un Nīderlandei par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar Icesave «sabrukšanu» 2008. gada nogalē. Janvāra sākumā Īslandes prezidents atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai. Tāpēc tagad valstī paredzēts šo jautājumu lemt referendumā, kuru paredzēts rīkot šogad 6. martā.

Īslandes valdība vienojusies ar Lielbritāniju un Nīderlandi par 4 miljardu eiro lielās naudas summas atmaksu, ko abas Eiropas Savienības valstis iztērēja glābjot savu pilsoņu noguldījumus pēc tam, kad sabruka Īslandes banka Icesave, ziņo BBC.

Vienošanās paredz, ka Īslande šo summu atmaksās sākot ar 2016. gadu. Valstij jānorēķinās ar Lielbritāniju un Nīderlandi līdz 2046. gadam.

Panāktā vienošanās vēl jāapstiprina Īslandes parlamentam un prezidentam.

Jau ziņots, ka Īslande ir parādā naudu Lielbritānijai un Nīderlandei par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar Icesave «sabrukšanu» 2008. gada nogalē.

Šā gada janvāra sākumā Īslandes prezidents atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai.

Tā kā Īslande nav panākusi vienošanos ar Nīderlandi un Lielbritāniju Icesave lietā, sestdien paredzētajā referendumā, visticamāk, tiks noraidīts plāns, kurš paredz aptuveni 5 miljardu ASV dolāru atmaksu abām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ziņo BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka Īslandes prezidents šī gada 5. janvārī atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu aptuveni 5 miljardu ASV dolāru apmērā, kuru valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai pēc tam, kad, «sabrūkot» Īslandes bankām, tie zaudēja savus noguldījumus.

Sabiedrības aptaujas Īslandē liecina, ka balsotāji, visticamāk, noraidīs pērn izstrādāto plānu naudas atmaksai Nīderlandei un Lielbritānijai. Tas varētu traucēt Īslandei saņemt tai nepieciešamo vairāku miljardu vērto aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un citām valstīm.

Īslandes finanšu ministrs Steingrimurs Sigfusons apstiprinājis, ka referendums notiks. «Mēs centāmies šo jautājumu nokārtot citādā veidā, taču tam nepietika laika,» tā viņš, piebilstot gan, ka referendums vēl var tikt atcelts līdz piektdienas naktij.

Pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un globāla mēroga vaļu medību aizliegumu, Īslande eksportē nokautu vaļu gaļu uz Latviju un Dāniju, liecina Īslandes valdības arhīvu informācija.

Īslandes nacionālā statistikas biroja dati uzrāda, ka vēl nesen valsts veikusi vaļu gaļas produktu eksportu uz trim valstīm. Eksports uz Dāniju un Latviju ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem pat tad, ja šie produkti ir Īslandes imports. Starptautisko tirdzniecību ar vaļu gaļas produktiem aizliedz Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CItES).

Eksportu uz Latviju apstiprinājušas varas iestādes Latvijā, kuras apsolījušas veikt izmeklēšanu šajā sakarā, ko atbalstījusi Starptautiskais Dzīvnieku labklājības fonds (IFAW).

IFAW pauž nopietnas bažas par nelegālu vaļu gaļas produkcijas starptautisku tirdzniecību, īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par komerciāla nolūka vaļu medību aizlieguma mīkstināšanu pasaules mērogā.

Īslande cer pievienoties Eiropas Savienībai trīs gadu laikā, taču tādēļ negrasās samazināt savus zvejniecības apmērus, norādījis Īslandes ārlietu ministrs Osurs Skarpheoinsons, iesniedzot formālo valsts iestāšanās pieteikumu.

Paredzams, ka tieši zvejniecība būs viens no klupšanas akmeņiem sarunās ar ES, jo ievērojamai daļai Īslandes iedzīvotāju galvenā iztika nāk tieši no zvejniecības. ES jau 26 gadus pastāv vienota zvejniecības politika, balstīta uz vides aizsardzības prasībām, līdz ar to katra dalībvalsts saņem savas nozvejas kvotas. Tā rezultātā, katru gadu miljoniem tonnu nozvejoto zivju tiek iemestas atpakaļ jūrā, lai nepārkāptu noteiktos kvotu limitus. Kvotu sadalījumu ir plānots pārskatīt 2012. gadā.

Kā Šengenas un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, Īslande jau ir ieviesusi 75% no ES prasībām. Tomēr, neskatoties uz zvejniecības un lauksaimniecības jomām, Īslandei vēl jāveic korekcijas arī budžeta, institūciju, pētījumu, izglītības un drošības jomās.

Īslandē notiks balsošana par to, vai valstij būtu jāatmaksā Lielbritānijai un Nīderlandei vairāk nekā 5 miljardu ASV dolāru lielā summa, kuru abas valstis tērējušas savu pilsoņu zaudēto noguldījumu kompensēšanai, ziņo Sky News.

Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons atteicies parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai pēc tam, kad, «sabrūkot» Īslandes bankām, tie zaudēja savus noguldījumus.

Šāda Īslandes prezidenta rīcība nozīmē, ka notiks referendums, kurā tad Īslandes iedzīvotāji nolems, vai Lielbritānija un Nīderlande saņems atpakaļ savu iztērēto naudu.

Pagaidām nav noteikts referenduma datums, taču ir zināms tas, ka daudzi Īslandes iedzīvotāji iebilst pret Nīderlandes un Lielbritānijas iztērēto līdzekļu kompensēšanu.

Aptuveni 400 tūkst. noguldītāju zaudēja savu naudu pēc Icesave īpašnieces Landsbanki «sabrukuma» pagājušajā gadā.

Eiropas tiesa atzinusi, ka Islandes valdībai nav bijis jāapmaksā Lielbritānijas un Nīderlandes uzkrājējiem pilna bankā zaudētā summa pēc Icesave bankas sabrukuma 2008. gadā, vēsta BBC.

Islandes Landsbanki pārvaldītā Icesave sabruka 2008. gadā līdz ar visu Islandes banku sistēmu. Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem zaudētos uzkrājumus pilnībā atmaksāja attiecīgo valstu valdības.

Lai neceltu paniku sabiedrībā, Lielbritānijas Valsts kases kanclers Elistairs Dārlings (Alistair Darling) lēma 230 tūkstošiem britu noguldītāju pilnībā atlīdzināt viņu zaudētos uzkrājumus kopumā 3,5 miljardu Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 2,9 miljardu latu) apmērā, krietni vairāk nekā Eiropas Savienības likumdošanā noteikto maksimālo atmaksas apjomu.

Kopš 2008. gada Lielbritānijas valdība centās panākt, ka Islande pilnā mērā apmaksā kompensāciju Lielbritānijas pilsoņiem. Sākotnēji, 2009. gadā, Islande piekrita apmaksāt pilnu summu Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem, taču, ņemot vērā Islandes iedzīvotāju iebildumus, ka summas atmaksa novestu valsti līdz bankrotam un ka šī vienošanās ir netaisna, jo neatbilst ES likumdošanai, 2010. gadā Islande atteicās atmaksāt pilnu kompensāciju Lielbritānijai. Par kompensāciju izmaksu atbildīgā Landsbanki jau faktiski apmaksājusi 90% no maksimālā kompensāciju apjoma, kuru nosaka ES likumdošana, norādījusi Islandes valdība.

Īslandes valdības pārstāvji tiksies 8. janvārī, lai lemtu par gaidāmo referendumu, kurā tiks nolemta valsts rīcība attiecībā uz vairāk nekā 3.5 miljardu sterliņu mārciņu lielā parāda atmaksu Lielbritānijai un Nīderlandei. Pagaidām piedāvātais referenduma datums ir 20. februāris.

Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons intervijā Financial Times savu rīcību šī gada 5. janvārī pamatoja ar to, ka šādā situācijā nepieciešama demokrātiska rīcība, tādējādi par to jālemj tautai.

Db.lv jau vēstīja, ka Īslandes prezidents atteicies parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai pēc tam, kad, «sabrūkot» Īslandes bankām, tie zaudēja savus noguldījumus.

Tāpat arī ziņots, ka pēc O.R. Grimsona rīcības Lielbritānija izteikusi draudus nepieļaut Īslandes pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Arvien vairāk īslandiešu plāno pamest valstī valdošo ekonomisko haosu un meklē jaunu nākotni ārvalstīs, vēsta AFP.

«Anna Margrieta Bjoernsdotira nekad nedomāja, ka viņa būs spiesta pamest savu kādreiz bagāto dzimteni, bet pēc 18 mēnešus ilga ekonomiskā apvērsuma viņa ir nolēmusi pievienoties lielākajam emigrācijas vilnim no Īslandes vairāk nekā gadsimta laikā,» raksta medijs.

«Es vienkārši neredzu nekādu nākotni šeit. Šajā valstī nebūs nekāda nākotne nākamos divdesmit gadus, viss iet atpakaļ. Es nedomāju, ka es varu piedāvāt labu nākotni Īslandē savai meitai Olāvijai,» žēlojusies 46 gadus vecā vientuļā māte, kura plāno uz Norvēģiju pārcelties jūnijā. Viņa iepriekš strādājusi par nekustamā īpašuma aģenti un darbu zaudējusi brīdī, kad Īslandes mājokļu tirgus «sabruka». Kopš tā laika viņa veikusi pagaidu mācību darbu, bet arī šī iespēja septembrī zudusi. Turklāt viņas kredīta, kas ņemts mājas iegādei, maksājumi arvien pieaugot.

Viesnīcu un restorānu pakalpojumu sniedzējs SIA Islande Hotel savā gada pārskatā ziņo, ka pagājušais gads nesis pozitīvas izmaiņas uzņēmuma finanšu rādītājos, liecina Lursoft dati.

Viesnīcas vidējais noslogojums pakāpies no 50,41% 2013.gadā līdz 54,07% aizvadītajā gadā. Pagājušajā gadā ievērojami samazinātas gan sniegto pakalpojumu, gan administrācijas izmaksas.

Pagājušajā gadā SIA Islande Hotel apgrozījums palielinājies par 8,25%, sasniedzot 2,822 miljonus eiro.

Pēc sešu gadu pārtraukuma SIA Islande Hotel pērn atkal guvusi peļņu – pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,017 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

2014.gadā pabeigta nekustamā īpašuma Rīgā, Ķīpsalas ielā 20, privatizācija, īpašumtiesības uz minēto īpašumu iegūstot SIA Islande Hotel. Pērn par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvis Juris Savickis, kurš līdz šim bija uzņēmuma lielākais kapitāldaļu turētājs.

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem tehnoloģiju kompānijām ir neaizmirst par klientu un primāri fokusēties uz viņa vajadzībām, nevis tehnoloģiju, nezaudējot fokusu un savu vīziju.

Tā iesaka Islandē dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas Meniga mārketinga un biznesa attīstības vadītājs Johans Bragi Fjalldals (Jóhann Bragi Fjalldal). Kompānija galvenokārt sadarbojas ar bankām un piedāvā tām savus risinājumus, ko bankas integrē savos produktos. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 70 klientu dažādās valstīs, tostarp Santander un Commerz- bank. Meniga risinājumi sasniedz 50 miljonus tiešsaistes banku pakalpojumu lietotāju. Līdz šim uzņēmums piesaistījis 34,1 miljonu dolāru investīcijas. J. B. Fjalldals uzskata, ka desmit gadu laikā finanšu pārvaldība kļūs daudz vienkāršāka un to nodrošinās banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju sadarbība. Vairāk par izaicinājumiem darbā ar bankām, investīciju piesaisti un mazu valstu uzņēmumu priekšrocībām viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

SIA Islande hotel pagājušais gads peļņu nav nesis, un gads noslēgts ar 652 tūkstošiem latu zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Pēdējais gads, kad SIA Islande hotel uzrādījusi peļņu, bijis 2007. - togad uzņēmums pārskata gadu noslēdzis ar 10,5 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar 2011. gadu, kad SIA Islande hotel darbojās ar 1,9 miljonu latu apgrozījumu, pērn apgrozījums samazinajās par 15,8%, noslīdot līdz 1,5 milj. Ls.

Pērn viesnīcas vidējais noslogojums samazinājās par 6,28% un veidoja 38,8%. Uzņēmuma vadība skaidro, ka viesnīcas apmeklētība mazinājās saistībā ar viesnīcas numura vidējās cenas paaugstināšanu. 2011. gadā tā bija vidēji 29,92 lati par nakti, bet 2012. gadā – vidēji 40,33 lati.

Tāpat 2012. gadā SIA Islande hotel mainīja savu pārdošanas politiku, vairāk fokusējoties uz individuāliem klientiem un mazāk – uz tūristu grupām, norādīts SIA Islande hotel vadības ziņojumā.

Nīderlandei un Latvijai ir vēsturiski labas ekonomiskās attiecības, kuras apstiprina šonedēļ notiekošā Nīderlandes karaļa Vilema Aleksandra valsts vizīte Latvijā un Baltijā

Iepriekšējā nedēļā notikušajā Baltijas žurnālistu vizītē Nīderlandē karalis Vilems Aleksandrs norādīja, ka priecāsies redzēt, kā Baltijas valstis attīstījušās 16 gadu laikā, kopš viņš šo reģionu apmeklēja pirmo reizi. Vizītes laikā plānots tikties ar Nīderlandes un Latvijas biznesa semināra Get Connected dalībniekiem Rīgas brīvostas pārvaldē.

Līdzīgas vērtības

Ekonomiskās attiecības starp Latviju un Nīderlandi Vilems Aleksandrs raksturo kā labas, vienlaikus norādot, ka tās vienmēr var būt labākas. Tāpēc valsts vizītei ar paralēli notiekošām ekonomiskajām misijām ir nozīmīga loma. Vizīte Latvijā būs fokusēta uz loģistikas jautājumiem, Igaunijā – uz lauksaimniecību, bet Lietuvā – uz enerģētiku. Nīderlandes karalis arī norāda, ka jau vēsturiski Nīderlandei un Baltijas valstīm ir bijušas labas attiecības un tirdzniecība caur Hanzas savienību bija mugurkauls Nīderlandes attīstībai Tālajos Austrumos XVI un XVII gadsimtā. Šodien Baltiju un Nīderlandi vieno līdzīgas vērtības un ekonomiskā sadarbība. Karalis akcentē, ka kopība ir svarīga, jo īpaši sarežģītos laikos, kad tuvojas Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Starptautiskais Valūtas fonds ir apstirpinājis Īslandes ekonomikas programmu, tādējādi tā varēs saņemt otro aizdevuma daļu, ziņo Bloomberg.

SVF paziņoja, ka tas ir apstirpinājis otro aizdevumu 167.5 miljonu USD apmērā.

Db.lv jau ziņoja, ka Īslande augustā panāca vienošanos ar SVF par palīdzības programmas otro maksājumu, bet līdz šim brīdim SVF nebija to sniegusi. Septembrī Īslandes premjerministre Johanna Sigurdadotira paziņoja, ka Īslande vairs nevar atļauties ilgāk gaidīt, kamēr SVF pārskaitīs nākamo starptautiskā aizdevuma daļu.

Tikmēr Īslandes mediji ziņoja, ka maksājuma kavēšanās saistīta ar Īslandes parlamenta nevēlēšanos pieņemt nepopulāru likumu, kas nodrošinātu, ka Lielbritānijai un Nīderlandei tiktu atmaksāti pagājušā rudenī zaudētie noguldījumi Īslandes bankās.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Politiskās kaislības tādās valstīs kā Latvija, Īslanda, Rumānija un Ukraina, kas vērsušās pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem, varētu apdraudēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu programmas, tādējādi radot pamatu bažām par jaunas krīzes rašanos.

Šādu viedokli paudis savā slejā žurnālam Forbes paudis ASV ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini).

Viņš norāda, ka Latvijā draudus SVF programmai rada 2009. gada decembra Satversmes tiesas (ST) lēmums attiecībā uz vienu no starptautisko aizdevēju programmā paredzētajām taupības metodēm - pensiju samazināšanu. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums paredz, ka šāda pensiju samazināšana bijusi pretrunā ar valsts satversmi, Latvijai tagad ir jāatrod līdzekļi pensiju starpības atlīdzināšanai. Tuvojoties parlamenta vēlēšanām, šis fakts varētu saasināt domstarpības valdošās koalīcijas partiju starpā un apdraudēt starptautisko aizdevumu.

Īslande panākusi jaunu vienošanos ar Nīderlandes valdību un Lielbritāniju par vairāk nekā 5 miljardu ASV dolāru atmaksu Icesave lietā, ziņo BBC.

Iepriekšējais likumprojekts, kas paredz atlīdzināt ieguldījumus, ko veikušas Nīderlandes un Lielbritānijas valdības, lai kompensētu zaudējumus saviem pilsoņiem pēc tiešsaistes bankas Icesave īpašnieku Landsbanki sabrukuma, tika pieņemts 2008. gada augustā. Taču Lielbritānija un Nīderlande nepiekrita šiem noteikumiem.

Īslandes valdības paziņojumā, kas publicēts tās tīmekļa vietnē, teikts, ka «ir panākta vienošanās ar Lielbritāniju un Nīderlandi».

Īslandes premjerministre Joganna Sigurdardotira (Johanna Sigurdardottir) paudusi uzskatu, ka parlaments atbalstīs jauno likumprojektu.

Pēc Landsbanki sabrukuma savu naudu zaudēja aptuveni 400 tūkst. cilvēku.

Lielbritānija varētu sarīkot referendumu par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), paziņojis britu premjers Deivids Kamerons, norādot, ka ir gatavs apsvērt šāda soļa īstenošanu.

Komentārā Lielbritānijas laikrakstam Sunday Telegraph, Apvienotās Karalistes premjers norādījis, ka vēlas britiem sniegt «patiesu izvēli» jautājumā par Lielbritānijas attiecībām ar ES un tas varētu būt panākams referenduma vai vispārēju vēlēšanu ceļā. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka nepropagandē referendumu par to, vai Lielbritānijai jāpaliek vai jāizstājas no savienības, un ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES.

Tāpat viņš norādīja, ka lēmums par referenduma organizēšanu netiks pieņemts tuvākajā laikā.

Analītiķi uzskata, ka D. Kamerona izteikumi ir saistīti ar izpatikšanu viņa partijas konservatīvi noskaņotajiem biedriem, kuri vairākkārt izteikušies, ka Lielbritānijai esot jāizstājas no ES. D. Kamerons arī norādīja, ka Eiropas Savienībā valda pārāk daudz birokrātijas un savienība pārmērīgi cenšas iejaukties nacionālos jautājumos.