Eiropas tiesa atzinusi, ka Islandes valdībai nav bijis jāapmaksā Lielbritānijas un Nīderlandes uzkrājējiem pilna bankā zaudētā summa pēc Icesave bankas sabrukuma 2008. gadā, vēsta BBC.

Islandes Landsbanki pārvaldītā Icesave sabruka 2008. gadā līdz ar visu Islandes banku sistēmu. Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem zaudētos uzkrājumus pilnībā atmaksāja attiecīgo valstu valdības.

Lai neceltu paniku sabiedrībā, Lielbritānijas Valsts kases kanclers Elistairs Dārlings (Alistair Darling) lēma 230 tūkstošiem britu noguldītāju pilnībā atlīdzināt viņu zaudētos uzkrājumus kopumā 3,5 miljardu Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 2,9 miljardu latu) apmērā, krietni vairāk nekā Eiropas Savienības likumdošanā noteikto maksimālo atmaksas apjomu.

Kopš 2008. gada Lielbritānijas valdība centās panākt, ka Islande pilnā mērā apmaksā kompensāciju Lielbritānijas pilsoņiem. Sākotnēji, 2009. gadā, Islande piekrita apmaksāt pilnu summu Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem, taču, ņemot vērā Islandes iedzīvotāju iebildumus, ka summas atmaksa novestu valsti līdz bankrotam un ka šī vienošanās ir netaisna, jo neatbilst ES likumdošanai, 2010. gadā Islande atteicās atmaksāt pilnu kompensāciju Lielbritānijai. Par kompensāciju izmaksu atbildīgā Landsbanki jau faktiski apmaksājusi 90% no maksimālā kompensāciju apjoma, kuru nosaka ES likumdošana, norādījusi Islandes valdība.

Pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un globāla mēroga vaļu medību aizliegumu, Īslande eksportē nokautu vaļu gaļu uz Latviju un Dāniju, liecina Īslandes valdības arhīvu informācija.

Īslandes nacionālā statistikas biroja dati uzrāda, ka vēl nesen valsts veikusi vaļu gaļas produktu eksportu uz trim valstīm. Eksports uz Dāniju un Latviju ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem pat tad, ja šie produkti ir Īslandes imports. Starptautisko tirdzniecību ar vaļu gaļas produktiem aizliedz Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CItES).

Eksportu uz Latviju apstiprinājušas varas iestādes Latvijā, kuras apsolījušas veikt izmeklēšanu šajā sakarā, ko atbalstījusi Starptautiskais Dzīvnieku labklājības fonds (IFAW).

IFAW pauž nopietnas bažas par nelegālu vaļu gaļas produkcijas starptautisku tirdzniecību, īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par komerciāla nolūka vaļu medību aizlieguma mīkstināšanu pasaules mērogā.

Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem tehnoloģiju kompānijām ir neaizmirst par klientu un primāri fokusēties uz viņa vajadzībām, nevis tehnoloģiju, nezaudējot fokusu un savu vīziju.

Tā iesaka Islandē dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas Meniga mārketinga un biznesa attīstības vadītājs Johans Bragi Fjalldals (Jóhann Bragi Fjalldal). Kompānija galvenokārt sadarbojas ar bankām un piedāvā tām savus risinājumus, ko bankas integrē savos produktos. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 70 klientu dažādās valstīs, tostarp Santander un Commerz- bank. Meniga risinājumi sasniedz 50 miljonus tiešsaistes banku pakalpojumu lietotāju. Līdz šim uzņēmums piesaistījis 34,1 miljonu dolāru investīcijas. J. B. Fjalldals uzskata, ka desmit gadu laikā finanšu pārvaldība kļūs daudz vienkāršāka un to nodrošinās banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju sadarbība. Vairāk par izaicinājumiem darbā ar bankām, investīciju piesaisti un mazu valstu uzņēmumu priekšrocībām viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

SIA Islande hotel pagājušais gads peļņu nav nesis, un gads noslēgts ar 652 tūkstošiem latu zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Pēdējais gads, kad SIA Islande hotel uzrādījusi peļņu, bijis 2007. - togad uzņēmums pārskata gadu noslēdzis ar 10,5 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar 2011. gadu, kad SIA Islande hotel darbojās ar 1,9 miljonu latu apgrozījumu, pērn apgrozījums samazinajās par 15,8%, noslīdot līdz 1,5 milj. Ls.

Pērn viesnīcas vidējais noslogojums samazinājās par 6,28% un veidoja 38,8%. Uzņēmuma vadība skaidro, ka viesnīcas apmeklētība mazinājās saistībā ar viesnīcas numura vidējās cenas paaugstināšanu. 2011. gadā tā bija vidēji 29,92 lati par nakti, bet 2012. gadā – vidēji 40,33 lati.

Tāpat 2012. gadā SIA Islande hotel mainīja savu pārdošanas politiku, vairāk fokusējoties uz individuāliem klientiem un mazāk – uz tūristu grupām, norādīts SIA Islande hotel vadības ziņojumā.

Viesnīcu un restorānu pakalpojumu sniedzējs SIA Islande Hotel savā gada pārskatā ziņo, ka pagājušais gads nesis pozitīvas izmaiņas uzņēmuma finanšu rādītājos, liecina Lursoft dati.

Viesnīcas vidējais noslogojums pakāpies no 50,41% 2013.gadā līdz 54,07% aizvadītajā gadā. Pagājušajā gadā ievērojami samazinātas gan sniegto pakalpojumu, gan administrācijas izmaksas.

Pagājušajā gadā SIA Islande Hotel apgrozījums palielinājies par 8,25%, sasniedzot 2,822 miljonus eiro.

Pēc sešu gadu pārtraukuma SIA Islande Hotel pērn atkal guvusi peļņu – pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,017 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

2014.gadā pabeigta nekustamā īpašuma Rīgā, Ķīpsalas ielā 20, privatizācija, īpašumtiesības uz minēto īpašumu iegūstot SIA Islande Hotel. Pērn par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvis Juris Savickis, kurš līdz šim bija uzņēmuma lielākais kapitāldaļu turētājs.

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Nīderlandei un Latvijai ir vēsturiski labas ekonomiskās attiecības, kuras apstiprina šonedēļ notiekošā Nīderlandes karaļa Vilema Aleksandra valsts vizīte Latvijā un Baltijā

Iepriekšējā nedēļā notikušajā Baltijas žurnālistu vizītē Nīderlandē karalis Vilems Aleksandrs norādīja, ka priecāsies redzēt, kā Baltijas valstis attīstījušās 16 gadu laikā, kopš viņš šo reģionu apmeklēja pirmo reizi. Vizītes laikā plānots tikties ar Nīderlandes un Latvijas biznesa semināra Get Connected dalībniekiem Rīgas brīvostas pārvaldē.

Līdzīgas vērtības

Ekonomiskās attiecības starp Latviju un Nīderlandi Vilems Aleksandrs raksturo kā labas, vienlaikus norādot, ka tās vienmēr var būt labākas. Tāpēc valsts vizītei ar paralēli notiekošām ekonomiskajām misijām ir nozīmīga loma. Vizīte Latvijā būs fokusēta uz loģistikas jautājumiem, Igaunijā – uz lauksaimniecību, bet Lietuvā – uz enerģētiku. Nīderlandes karalis arī norāda, ka jau vēsturiski Nīderlandei un Baltijas valstīm ir bijušas labas attiecības un tirdzniecība caur Hanzas savienību bija mugurkauls Nīderlandes attīstībai Tālajos Austrumos XVI un XVII gadsimtā. Šodien Baltiju un Nīderlandi vieno līdzīgas vērtības un ekonomiskā sadarbība. Karalis akcentē, ka kopība ir svarīga, jo īpaši sarežģītos laikos, kad tuvojas Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Gandrīz puse no Nīderlandes iedzīvotājiem vēlētos, lai ekonomiski stiprās monetārā reģionā valstis, kas ietver Vāciju, izveido savu valūtu savienību, liecina sabiedrisko aptauju kompānijas Maurice de Hond veiktās aptaujas rezultāti.

Šobrīd jauna veida eirozonu, kur ir tikai ekonomiski stiprās valstis, vēlas 47% aptaujāto Nīderlandes iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka šā gada maijā to vēlējās 39% aptaujāto. Tāpat aptaujas dati atklāja, ka šobrīd 32% Nīderlandes iedzīvotāju vēlas, lai valsts izstātos no eirozonas. Tikmēr 43% norādījuši, ka šajā sakarā vēlas referendumu.

Arī Nīderlandes nodokļu maksātāji, līdzīgi kā Vācijā, satraukušies par eirozonas vājo dalībvalstu glābšanas izmaksām. Šobrīd Nīderlandes premjers Maks Rutte gan noliedzis, ka valsts varētu atgriezties pie guldeņa. Atteikšanās no eiro, pēc premjera vārdiem, būtu katastrofāla uz eksportu orientētajai Nīderlandes ekonomikai.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Starptautiskais Valūtas fonds ir apstirpinājis Īslandes ekonomikas programmu, tādējādi tā varēs saņemt otro aizdevuma daļu, ziņo Bloomberg.

SVF paziņoja, ka tas ir apstirpinājis otro aizdevumu 167.5 miljonu USD apmērā.

Db.lv jau ziņoja, ka Īslande augustā panāca vienošanos ar SVF par palīdzības programmas otro maksājumu, bet līdz šim brīdim SVF nebija to sniegusi. Septembrī Īslandes premjerministre Johanna Sigurdadotira paziņoja, ka Īslande vairs nevar atļauties ilgāk gaidīt, kamēr SVF pārskaitīs nākamo starptautiskā aizdevuma daļu.

Tikmēr Īslandes mediji ziņoja, ka maksājuma kavēšanās saistīta ar Īslandes parlamenta nevēlēšanos pieņemt nepopulāru likumu, kas nodrošinātu, ka Lielbritānijai un Nīderlandei tiktu atmaksāti pagājušā rudenī zaudētie noguldījumi Īslandes bankās.

Samazinot izmaksas, gan valsts iestādes, gan daudzi privātuzņēmumi ir atteikušies no veselības apdrošināšanas polišu iegādes saviem darbiniekiem, tādēļ, lai arī daudzi agrākie polišu īpašnieki turpina apmeklēt sporta klubus par saviem līdzekļiem, apmeklētāju skaits šī iemesla dēļ sporta klubos ir nedaudz sarucis.

Sporto bez polisēm

«Šī gada pirmajos piecos mēnešos no sporta pakalpojumiem atteicies katras otrās polises pasūtītājs, tādēļ apjoms krities aptuveni par 60%,» stāsta apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāve Kristīne Martinsone. Viņa norāda, ka, izvēloties veselības polises, klienti koncentrējas uz pamatpakalpojumiem - stacionāro un ambulatoro palīdzību.

«Apdrošināšana ir gājusi uz leju, tas ir skaidrs. Kļuvis mazāk to cilvēku, kas nāca ar apdrošināšanas kartēm, tomēr daļa no viņiem turpina nākt arī bez tām,» stāsta Siguldas sporta kluba Panatta direktors Agris Lelis. Kopumā viņš lēš, ka sporta kluba apmeklējums samazinājies apmēram par trešdaļu.

Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kamera un Lielbritānijas Tirdzniecības kamera Latvijā atsaukušas iepriekš plānotas tikšanās ar deputātu un par oligarhu dēvēto Andri Šķēli (PLL).

Komentāros sociālajos portālos izteikti pieņēmumi, ka tas noticis kā sava veida atbalsts pagājušajā nedēļā notikušajai akcijai Oligarhu kapusvētki.

Vaicāta, vai Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā atteikums tikties ar Šķēli ir saistīts ar atbalstu cīņai pret oligarhiem, kameras pārstāve Sabīne Zālīte norādīja, ka Lielbritānijas Tirdzniecības kamera Latvijā nav politiska organizācija un līdz ar to tās nolūks nav komentēt politiskos procesus. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka kamera turpinās pilnībā atbalstīt Latvijas valdību tās centienos mazināt korupciju un citas negodīgas darbības, kas ietekmē uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Islandes iestāšanās procesam Eiropas Savienībā (ES) pienācis gals, pavēstījis valsts eiroskeptiski noskaņotās Neatkarības partijas vadītājs Bjarni Benediktsons, kuram patlaban uzdota valdības izveidošana pēc vēlēšanām 27. aprīlī.

B. Benediktsona partija Islanes Altinga vēlēšanās ieguva 26,5% vēlētāju atbalstu, kas tai nodrošina 19 vietas parlamentā. Lielu atbalstu saņēmusi arī pret Islandes iestāšanos ES noskaņotā Progresīvā partija (19 vietas), bet valdošā Sociāldemokrātu partija ieguvusi deviņas vietas. B. Benediktsons uzsācis sarunas par jaunas valdības veidošanu ar Progresīvo partiju.

Islande par savu nodomu pievienoties ES pavēstīja 2009. gada jūlijā un kopš 2010. gada aizvada iestāšanās sarunas. Islandes iedzīvotāju vidū atbalsts ES samazinājies un to nevēlas aptuveni divas trešdaļas. Valsts iedzīvotāji pauž savu satraukumu par to, ka ES varētu ierobežot zvejniecības sektoru, kas ir viens no svarīgākajiem Islandes ienākumu avotiem. ES zivsaimniecības politika, kā uzskata Islandes iedzīvotāji, tādējādi varētu sagraut valsts ekonomiku.

Lai spēlētu svarīgāku lomu loģistikas jomā, Islande uzsākusi sadarbību ar Brēmenhāfenes ostas plānošanas ekspertiem, veicot padziļinātu izpēti saistībā ar ostas būvniecību.

Līdz šim Islandes un Brēmenes federālas zemes ekonomisko attiecību pamatā bijusi zvejniecība, taču Islandes Prezidents Olafurs Ragnars Grimsons un citi šīs valsts pārstāvji vēlas šo sadarbību paplašināt, vēstīts Brēmenhāfenes ostas mājas lapā.

Ir vairāki iemesli, kādēļ Islande ir ieinteresēta jaunas ostas izveidē Finna fjordā valsts ziemeļaustrumos: paredzams, ka pieaugs kuģu satiksmes apjomi Ziemeļu ledus okeānā; uz ziemeļiem un rietumiem no Īslandes ir ievērojami naftas un gāzes krājumi; plānots iegūt derīgos izrakteņus Grenlandē – Āzijas kompānijām jau ir izsniegtas licences; Islande vēlas gūt labumu no kruīza biznesa arktiskajos ūdeņos.

Islandes tūrisma organizācija Promote Iceland uzsākusi konkursu, kurā cilvēki sociālajos tīklos tiek aicināti ieteikt jaunu šai Ziemeļu valstij vispiemērotāko nosaukumu, kas tiks izmantots reklāmas kampaņā. Paredzams, ka konkurss noslēgsies nākamā gada martā.

Līdz šim ieteikti dažādi atšķirīgi nosaukumi, piemēram, – Roklande, Zeme, kur noķert mākotni, Putnu zeme, Vulkānu zeme utt.

Promote Iceland konkurss Islandē iepriekš izraisīja plašu iedzīvotāju sašutumu, kuri pauda savu neizpratni ar to, kāpēc vispār ir jāmaina valsts nosaukums, raksta Reykjavik Grapevine.

Pati tūrisma organizācija uzsver, ka tās konkurss ticis pilnībā pārprasts. «Mums nav nekādu plānu mainīt valsts nosaukumu vai arī to aizstāt ar kādu citu vārdu. Mēs tikai spēlējamies ar ideju kas būtu, ja būtu savādāk? Mēs dzīvojam Islandē, kas nav īpaši aprakstošs vārds. Kas būtu, ja jums būtu iespēja mainīt valsts nosaukumu? Kā cilvēki aprakstītu savas sajūtas, kas tiem saistās ar Islandi?» klāstīja Promote Iceland projektu vadītājs Sveins Birkirs (Sveinn Birkir).

Lai arī Latvija ir pārvarējusi finanšu krīzi un kļuvusi par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, cena, ko tā samaksājusi par savu veiksmes stāstu, ir ļoti augsta, pauž Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel analītiķis Žots Darvašs.

«Jāatzīst, ka Latvija (...) tagad ir visātrāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Šai ziņā - tas ir veiksmes stāsts. Tomēr cena par šo, šķiet, bija pārāk augsta: milzīga recesija, bezdarbs un, protams, tas, ka tik daudzi cilvēki pameta valsti, ilgtermiņā ļoti negatīvi ietekmē Latvijas izaugsmes potenciālu,» saka ekonomists.

Lūgts salīdzināt Latvijas [iekšējā devalvācija] un Islandes [valūtas devalvācija] krīzes pārvarēšanas modeļus, Darvašs sacīja, ka, viņaprāt, Islandes stāsts esot «veiksmīgāks» un tā sociālās izmaksas - krietni zemākas.

«2008. un 2009.gadā Islandes krona kopumā zaudēja ap 50% savas vērtības. Tā tiešām bija. Islande arī piedzīvoja hiperinflāciju. Taču, raugoties uz galvenajiem ekonomikas rādītājiem, Islande krīzi pārvarēja nesalīdzināmi labāk. IKP kritums Islandē bija ap 10%, kamēr Latvijā tas saruka par 25%. Islandē bezdarbs nepieauga vairāk par 10%, Latvijā tas pārsniedza 20%. Neraugoties uz milzīgo (krietni smagāku, nekā Latvijā) finanšu sistēmas sabrukumu, Islandes reālā ekonomika cieta mazāk nekā Latvijā,» sacīja Darvašs.

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

SIA Islande Hotel pagājušo gadu noslēgusi ar zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Tomēr uzņēmuma vadība norāda, ka viesnīcas vidējais noslogojums palielinājies par 11,66% līdz 50,41%.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pērn SIA Islande Hotel apgrozījums palielinājies par 14,52%, pieaugot līdz 2,607 miljoniem eiro, savukārt zaudējumi samazinājušies līdz 765,404 tūkstošiem eiro.

SIA Islande Hotel 2013.gadā spērusi būtisku soli nekustamā īpašuma Rīgā, Ķīpsalas ielā 20 privatizācijas procesā, kuru uzņēmuma vadība cer pabeigt šogad, tādejādi iegūstot īpašumtiesības uz minēto īpašumu, kas būtu pozitīvs pavērsiens uzņēmuma turpmākajā attīstībā.

Lai arī turpmāk attīstītu SIA Islande Hotel darbību, nākotnē uzņēmums paredzējis strādāt pie jaunu sadarbības partneru piesaistes no Krievijas un Skandināvijas valstīm, vienlaikus arī atsakoties no nerentablajiem viesnīcas pakalpojumiem un paaugstinot viesnīcas, restorānu un SPA zonas pakalpojumu kvalitāti un servisu.

Rīgas ostas uzņēmums SIA "Jaunzeltiņi" ir uzsācis kokmateriālu pārvadājumus uz Islandi.

Islande tradicionāli ir viens no Latvijas zāģmateriālu ražotāju noieta tirgiem, kur tos izmanto galvenokārt zivjrūpniecības produktu iepakojumam. Līdz ar regulāro pārvadājumu uzsākšanu no Rīgas ostas, Latvijas zāģmateriālu ražotājiem un tirgotājiem tiek piedāvāts jauns, efektīvs loģistikas ceļš, kas atvieglo pieeju nozīmīgam eksporta tirgum.

Regulāros kokmateriālu pārvadājumus nodrošina SIA "Jaunzeltiņi" sadarbībā ar Islandes partneri "Tandrabretti ehf". "Islandes refrižeratorkuģi aktīvās zvejas sezonas laikā veic regulāras zivju piegādes uz Baltijas jūras Austrumu krasta ostām. Lai kuģiem nebūtu jāatgriežas Islandē bez kravas, esam raduši iespēju šo maršrutu izmantot arī pretējā virzienā, proti, uz kuģiem uzkraujot un Islandē nogādājot Latvijas kokmateriālus. Tā Latvijas zāģmateriālu eksportētājiem varam radīt regulāru un izmaksu ziņā izdevīgu iespēju nogādāt savu eksportprodukciju pircējiem Islandē, savukārt Islandes pusei rodas iespēja zvejas sezonas laikā regulāri saņemt iepakojuma ražošanai nepieciešamās izejvielas par pieejamām cenām," norāda SIA "Jaunzeltiņi" valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Izmaiņas reģistrētas SIA “Islande Hotel” valdē, liecina Lursoft informācija.

Līdzšinējais valdes loceklis Renārs Circenis atstājis uzņēmuma valdi, savukārt par jauno priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Andris Kalniņš.

SIA “Islande Hotel” valde turpina darbu divu amatpersonu sastāvā – bez Andra Kalniņa amatu uzņēmuma valdē ieņem arī valdes loceklis Oleg Polyakov.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka SIA “Islande Hotel” 2018.gadā apgrozīja 3,44 milj.EUR un nopelnīja 135,80 tūkst.EUR.

Pagājušajā gadā viesnīcas noslogojums palielinājies par 16,37%, kam galvenais iemesls ir ilggadējs darbs dažādās tūrisma izstādēs, kā arī plānveidīga rezervāciju segmentācija. Šie faktori 2018.gadā nesuši savu pienesumu viesnīcas noslogojumam un vidējai cenai. Papildus tam efektu devusi arī izdevumu optimizācija, kas galvenokārt notikusi uz darbinieku skaita optimizācijas un iepirkumu procedūru pārskatīšanas pamata.

Cenas par mitināšanos Rīgas viesnīcās šogad uz svētku periodu būtiski kāpušas. Turklāt cenu pieaugums bijis lielāks nekā pērn, jo viesnīcnieki jutušies pārliecinātāki par pieprasījumu.

Tā, piemēram, cenas par dzīvošanu Rīgā esošajā Islande Hotel svētku periodā paaugstinātas vismaz par 45%, biznesa portālam db.lv pastāstīja viesnīcas Mārketinga un pārdošanas direktors Renārs Circenis.

Kā atzina R. Circenis, cenas ir augušas būtiski - ja decembra sākumā numuriņš viesnīcā maksāja 80 eiro, tad tagad jau 130 eiro. Šogad uz svētku periodu veiktais cenu paaugstinājums ir lielāks nekā atbilstošajā laikā pagājušajā gadā.

Saskaņā ar viesnīcas pārstāvja teikto šāds cenas palielinājums ir spēkā no decembra beigām līdz aptuveni 10. janvārim. «Tā ir spēle ar cenu. Gudrs ir tas, kurš māk visdārgāk pārdot,» teica Islande Hotel pārstāvis. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, cenas paaugstinājušas arī citas Rīgas viesnīcas.