Jaunākais izdevums

Laikus ielēkt vilcienā, kas pelna no paaudzes tikumiem un netikumiem

Pasaules ekonomikas stūrei pakāpeniski nonākot Millennials paaudzes rokās, ieguldījumu speciālisti kādu laiku mēģina izsecināt, ko nozīmēs šīs pārmaiņas un kādām investīcijām tās nāks par labu.

Jautājums ir – kurp plūdīs Millennials nauda, un pašlaik izskatās, ka šo paaudzi var uzrunāt ar sociālās atbildības reklāmu un tehnoloģijām. Arī The Wall Street Journal piebilst – Millennials paaudze dažu nākamo desmitu gadu laikā mantos triljoniem dolāru, kur jau pašlaik ievērojami augusi to varēšana tērēt vairāk. Tādējādi labāk var klāties to uzņēmumu akcijām, kas piestrādā pie paaudzei attiecīgo interešu, vērtību un tēriņu paradumu apgūšanas.

Šādu situāciju metusies izmantot arī fondu industrija. Sociāli aktīvos tematiskos fondus (gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldītos) arvien vairāk rada tādas milzīgas finanšu iestādes kā Goldman Sachs, BlackRock, Morgan Stanley utt. Tāpat interesants šāds specifisks tematiskais fonds ir, piemēram, Global X Millennials Thematic ETF, kas iegulda tādu uzņēmumu vērtspapīros, kuri tiek lielākā mērā saistīti tieši ar šīs paaudzes tēriņiem. Šim fonam klājies visai labi, kur tā cena kopš gada sākuma palēkusies jau par 23,5%. Šajā pašā laikā kopējā ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība pieaugusi par 15,2%. Liela daļa no šī fonda līdzekļiem tiek virzīta ASV Consumer Discretionary sektora (cikliskāku plaša patēriņa preču un pakalpojumu sektors) pārstāvju vērtspapīru iegādei. Lielākie šī fonda ieguldījumi ir Intuit, PayPal Holdings, Lowe’s Companies, Costco Wholesale un Starbucks akcijas. Tālu neatpaliek arī Amazon, Netflix, Nike, Twitter, Apple un Walt Disney.

Jāteic gan, ka akciju tirgiem parasti patīk spriest vēl par tālāku nākotni, un Millennials paaudzes tikumi, netikumi un vērtības ir jau visai plaši apspriests temats. Drīzāk uzmanība nu tiek pievērsta jaunākajai – Generation Z paaudzei, par kuru parasti tiek saukti tie jaunieši, kas redzējuši un piedzīvojuši tikai «pamatīgi internetizētu» pasauli, kur daudzas vajadzības var apmierināt, piemēram, ar dažu klikšķu vai viedierīces palīdzību. Arī Bloomberg ziņo – investoru «top» apsēstība pašlaik ir tieši šī paaudze, un rezultātā tiek pētīts tas, kā tā patērē medijus, ko tā ēd, kā ģērbjas utt.

Visu rakstu lasiet 15. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio",27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmēji pieprasa sakārtot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem Latvijā

Zane Atlāce - Bistere,19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par ierobežoto darbinieku resursu pieprasītās profesijās, piemēram, informācijas tehnoloģijās, kļūst aizvien skarbāka. Darba devējiem jāizdomā aizvien jaunas metodes, kā ieinteresēt un noturēt darbiniekus. Īpaši tas attiecas uz jaunuzņēmumiem, kas sāk vien ar ideju, nezinot, vai kādreiz izdosies to padarīt finansiāli veiksmīgu.

ASV šis jautājums tiek risināts, plaši izmantojot akciju opciju piešķiršanu darbiniekiem. Gan Latvijā, gan citur Eiropā normatīvais regulējums šādu iespēju vienkāršā veidā neparedz. Pērn novembrī 30 Eiropas jaunuzņēmumi vērsās pie politiķiem, aicinot veikt reformas un sakārtot akciju opciju piešķiršanu. Izplatot atklātu vēstuli, jaunuzņēmumu dibinātāji vērsa uzmanību uz šī instrumenta priekšrocībām konkurences cīņā ar Silīcija ieleju ASV par talantu piesaisti. Viņi norādīja ka ASV uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk akciju opciju uzņēmumos, kā tas ir Eiropā.

Turklāt, kā nesen rakstīja Dienas Bizness, pagaidām šāda iespēja ir akciju sabiedrībām, ne SIA, tāpēc nozare cer uz šī jautājuma sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Rīgai kritiski svarīga jaunu biroju centru attīstība?

Olga Rudzika, Nekustamo īpašumu attīstītāja, Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā,10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apspriežot Latvijas spēju piesaistīt ārvalstu investīcijas, ik pa laikam kā viena no kavējošiem apstākļiem tiek piesaukta arī samērā sliktā situācija ar īrei pieejamajām platībām biroju telpām. Tāpēc konkurencē par, piemēram, dalīto pakalpojumu centru izvietošanu šobrīd zaudējam Viļņai un Tallinai. Salīdzinoši - kopējais biroju telpu apjoms Tallinā šobrīd pārsniedz 1 miljonu kvadrātmetru, kamēr Rīgā tie ir nepilni 800 tūkstoši kvadrātmetru.

Pilnvērtīgai Rīgas attīstībai moderni biroju centri ir kritisks nosacījums, tomēr šobrīd investori biežāk dod priekšroku Tallinai vai Viļņai, pat neskatoties uz mūsu acīmredzamajām transporta savienojamības priekšrocībām – esam Baltijas viducī ar lieliski attīstītu lidostu. Gaidāmais Rail Baltica projekts šīs priekšrocības tikai palielinās.

Nākotnes perspektīvas gan ir cerīgas - tuvāko piecu gadu laikā Rīgā varētu tikt attīstītas vairāk nekā 10 biroju ēkas vai ēku kompleksi. Pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem birojiem ir nemainīgi liels, tāpēc bažām par to, ka lielā apmērā attīstītās biroju platības nākotnē riskētu kļūt par spoku teritorijām, nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru