Latvijai nākotnē pieejamie vairāk nekā 10 miljardi eiro ir ievērojams kāpums gan salīdzinājumā ar to, ko saņēmām esošajā 2014.-2020. periodā, gan to, ko no nākamā fondu plānošanas perioda gaidījām vēl šī gada sākumā.

Latvijas ekonomika gan pa šo periodu arī augusi, kas nozīmē, ka attiecībā pret iekšzemes kopproduktu šī perioda atbalsts ir līdzīgs iepriekšējā perioda atbalstam – vidēji nedaudz virs 4% no IKP gadā. Tam klāt vēl jāliek līdzfinansējums, kas šajā periodā noteikts lielāks nekā iepriekšējā, t.i. kopējais naudas apjoms ES fondu atbalstītos projektos būs lielāks.

Tomēr tas nav viss – cik noprotams, papildus būs arī finansējums militārajai mobilitātei un Rail Baltica projektam. Vēl, ja nepieciešams, uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem būs iespēja aizņemties ap 2,5 miljardiem eiro Turklāt, ar Eiropas Komisijas svētību arī katra dalībvalsts iegulda savā ekonomikā, palielinot budžeta deficītu un valsts parādu. Tātad – naudas apjoms, kas mums pieejams ir ļoti ievērojams.

Būtiski ir atzīmēt arī to, ka liela daļa līdzekļu ir pieejama tieši tuvākajos gados – gan ES Atveseļošanās finansējums, gan valstu iespēja pārsniegt ES Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktās budžeta deficīta robežas. Daudzi uzņēmumi ir smagi cietuši covid-19 krīzes ietekmē, un daudzās nozarēs problēmas turpināsies vēl ilgi.

Taču pieejamie dati par Latvijas ekonomiku pagaidām liecina, ka aktivitāte iekšzemē vairākās jomās atgūstas pat straujāk nekā cerēts – t.i. bedre varētu nebūt tik liela kā prognozēts.

Tas savukārt nozīmē, ka, ja Latvijai izdosies izvairīties no nopietna covid-19 otrā viļņa, un būsim centīgi fondu apguvēji un naudas tērētāji, pastāv zināms risks, ka investīciju projektu pārpilnība tuvākajos gados var radīt burbuli, piemēram, būvniecības nozarē. Tas nozīmēs augošas būvniecības izmaksas, kā rezultātā par atvēlēto naudu varēsim izdarīt mazāk.

Šoreiz risks naudu “izpļeckāt” ir lielāks, un nepieciešamība no “izpļeckāšanas” izvairīties - vēl svarīgāka nekā iepriekš. Jāpaveic teju neiespējamais – jāizstrādā skaidra stratēģija, daļai fondu nepieciešama ļoti ātra plānošana un, pats svarīgākais, vajadzīgi kvalitatīvi projekti. Tās ir grūti savienojamas lietas.

Ja krīzes sākumā svarīgāk bija atbalstīt ekonomiku īpaši nešķirojot, kam dodam, tad šobrīd runājam par ieguldījumiem, kam jābūt izsvērtiem un jānes labums ilgtermiņā. Latvijas mazajā ekonomikā, kur darbaspēka trūkums var atgriezties tikpat strauji kā pazudis, burbuļus uzpūst nav grūti.

Tādēļ jāizvairās no “aiz ausīm pievilktiem” projektiem, kas īstermiņā stimulētu ekonomiku (iekšējo pieprasījumu), bet ilgtermiņā nestu minimālus ieguvumus. Tad, iespējams, labāk neapgūt visu pieejamo naudu, bet ieguldīt patiešām kvalitatīvos projektos, kas vērsti uz eksportspējas kāpumu, kā arī vides, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.

Cerams, ka daļēji no ES pieejamos līdzekļus varēsim tērēt tiem projektiem, ko iepriekš plānojām finansēt valstij papildus aizņemoties starptautiskajos tirgos, tā nodrošinot mazāku valsts parāda kāpumu. Prognozes šogad, gan vienmēr ir ar lielo atrunu – viss atkarīgs no vīrusa izplatības. Tā arī šoreiz. Ja sekos vēl viens smags sitiens Latvijai vai Eiropai, par pārkaršanu diez vai varēsim runāt.

Vairāk viedokļus par to, kurās nozarēs piešķirtie ES līdzekļi var veicināt pārkaršanu, lasiet 28. jūlija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.