Gaismas pils tiks uzbūvēta. Kad tā tiks uzbūvēta, ir atkarīgs no finansējuma, LNT raidījumam 900 sekundes norādīja kultūras ministrs Ints Dālderis.

Viņš arī uzsvēra, ka no kopējiem 114 miljoniem latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, šobrīd Gaismas pils projektam ir iztērēti 50 miljoni latu.

Uz jautājumu, kad Gaismas pils būvniecība tiks pabeigta, Ints Dalderis norādīja, ka pēc likuma Gaismas pils būvniecība jāpabeidz 2012. gada 18. novembrī, taču būvnieki prognozē, ka pie pašreizējā finansējuma tas varētu notikt 2014. gadā pirmajā ceturksnī. «Gaismas pils būvniecība ir jāpabeidz pēc iespējas ātrāk, jo mēs ilgāk būvējam, jo dārgāk mums tā izmaksā,» sacīja I. Dālderis.

Šogad Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbiem finansējums ir samazināts par 24.4 % un 29.25 miljonu latu vietā būs 22.1 miljons latu. Savukārt nākamgad finansējumu objekta būvniecībai paredzēts samazināt par 32.1 %, bet 2011. gadā - par 30.3 %, paziņoja kultūras ministrs Ints Dālderis.

I. Dālderis norādīja, ka visiem būtu jābūt ieinteresētiem ātrākā celtniecībā, jo būvniecības izmaksas pašlaik krīt. Šogad jau uz būvizmaksu samazinājuma rēķina ir izdevies ietaupīt 1.3 miljonus latu.

Kultūras ministrs arī norādīja, ka līguma laušana ar Gaismas pils būvniekiem izmaksātu apmēram 15 miljonus latu, turklāt dīkstāve maksātu 660 tūkstošus latu mēnesī.

Arī Kultūras ministrijas paspārnē esošajām iestādēm draud likvidācija. Savukārt Gaismas pils pils būvniecība netiks pārtraukta, tā ziņu raidījumā 900 sekundes atzina jaunais kultūras ministrs Ints Dālderis.

"Būsim godīgi, tiks likvidētas kaut kādas iestādes. Mēs pie tā intensīvi strādājam, taču neko konkrētu pateikt nevaru, jo strādāju tikai trešo dienu," teica ministrs.

Viņš arī netieši norādīja, ka viena no likvidējamajām iestādēm varētu būt vērienīgos būvniecības projektus vadošie Jaunie Trīs Brāļi. I. Dālderis atzina, ka tiekot meklētas iespējas, kā aizvietot šo aģentūru, taču šis lēmums tikšot pieņemts uzmanīgi, jo aģentūrai esot vairāk nekā 100 miljonu latu vērtas saistības.

Jaunais ministrs arī atzina, ka jaunās nacionālās bibliotēkas būvniecība netiks pārtraukta.

"Gaismas pils projekta jautājums ir izlemts, jo celtniecība ir iesākta, bet tās pārtraukšana un konservācija ir ārkārtīgi dārgas. Sekas var būt diezgan dramatiskas, jo ir jau noslēgti līgumi un projektā strādā 2000 cilvēku. Ir jāizskata iespējas kā ietaupīt, bet apstādināt būvniecību nedrīkst," teica I. Dālderis.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Par Ministru prezidentes padomnieku kļuvis Ints Dālderis, kura atbildībā būs Eiropas Savienības fondu jautājumi.

I. Dālderis uzsver, ka viņa prioritāte amatā būs darbs, lai nodrošinātu ES fondu efektīvu ieguldīšanu un šīs investīcijas maksimāli sekmētu Latvijas ekonomikas attīstību un konkurētspēju.

I. Dālderis bijis finanšu ministra padomnieks budžeta, nodokļu un ES fondu jautājumos, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks satiksmes infrastruktūras objektu finansēšanā, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas padomnieks ES fondu investīciju plānošanā un ieviešanā, Saeimas deputāts un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis, kultūras ministrs, kā arī ieņēmis citus amatus valsts pārvaldē un nevalstiskajā sektorā.

I. Dālderis ieguvis augstāko izglītību Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, un ir biedrības "Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse" valdes priekšsēdētājs.

Paziņojot par izstāšanos no Tautas partijas un palikšanu kultūras ministra amatā, Ints Dālderis rīkojies drosmīgi un atbildīgi, uzskata ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).

LNT raidījumā 900 sekundes viņš norādīja, ka I.Dālderis daudz ko ir paveicis un viņam būs iespēja turpināt iesāktos darbus.

A.Kampars atzina, ka I.Dāldera solis viņam bijis patīkams pārsteigums. Viņš pauda cerību, ka nākamās nedēļas laikā varētu kļūt zināmi arī pārējo vakanto ministru amatu kandidāti.

DB jau rakstīja, ka valdībā strādā pieci TP ministri – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, kultūras ministrs Ints Dālderis, tieslietu ministrs Mareks Segliņš un veselības ministre Baiba Rozentāle.

Līdz ar I.Dāldera paziņojumu un koalīcijas ceturtdien pieņemto lēmumu likvidēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un tās funkcijas sadalīt citām ministrijām, valdības vadītājam Valdim Dombrovskim (JL) jāatrod veselības, tieslietu un ārlietu ministri.

Noslēgusies Liepājas koncertzāles apakšzemes stāvu izbūve un sākušies darbi virszemes līmenī, Rietumu Radio apstiprināja SIA Lielais Dzintars valdes loceklis Ints Dālderis.

Abi apakšzemes stāvi paredzēti tehniskajām vajadzībām, tur atradīsies arī noliktavu telpas Liepājas Simfoniskajam orķestrim (LSO). Pašlaik norit darbi pie koncertzāles pirmā stāva būvniecības. Būvdarbi notiek pēc plāna un nekādu atkāpju no grafika neesot, arī laika apstākļi būvdarbiem ir labvēlīgi.

Koncertzāle tiek būvēta Liepājā, Radio ielā 8. Būves kopējā platība atbilstoši tehniskajam projektam ir 14 126 kvadrātmetri, ēkā būs astoņi stāvi. Lielajā koncertzālē paredzētas 1138 vietas (t.sk. 1000 sēdvietas, 128 koristu vietas un 10 VIP sēdvietas), bet kamerzālē - 200 vietas. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2015.gadā.

Kā pastāstīja Ints Dālderis, jau martā gaidāmi pirmie topošās koncertzāles mārketinga pasākumi - LSO dosies koncerttūrē pa Kurzemes pilsētām, lai reģiona iedzīvotājus iepazīstinātu ar topošās koncertzāles piedāvājumu, kā arī informētu par pašu projektu. «Koncertzāle būs reģionālas nozīmes daudzfunkcionālais centrs, tāpēc ir svarīgi iedzīvotājus Kurzemē iepazīstināt ar tā saturisko pusi,» skaidro Dālderis.

Daudzfunkcionālajam centram Lielais dzintars jākļūst par tiltu uz tūrisma līderpozīcijām pilsētas ekonomikā, uzskata projekta vadītājs Ints Dālderis.

Trīskārtēja ekspertīze, vairāki būtiski projekta uzlabojumi un starptautiski pazīstamu speciālistu piesaiste ir garants, ka Lielais dzintars, līdzīgi kā 1997. gadā atklātais Gugenheima muzejs Bilbao, kļūs par pozitīvu impulsu pilsētas ekonomikai, uzskata projekta vadītājs Ints Dālderis. Nākamajā plānošanas periodā līdzekļi infrastruktūrai būs minimāli, tāpēc var uzskatīt, ka Liepāja ielēkusi pēdējā vagonā, viņš piebilst.

Tā ir ilgtermiņa investīcija, kas veicinās tūristu piesaisti Liepājai un uzņēmējdarbības attīstību. «Akadēmiskā mūzika ir tā, ar kuru Latviju vislabāk pazīst lēmumu pieņēmēji, tostarp biznesa elite visā pasaulē. Elīna Garanča, Mariss Jansons, Pēteris Vasks un citi talanti ir tie, kuri simbolizē šo valsti,» uzsver I.Dālderis. «Šis ir objekts, kas dos Liepājai arī vizuālo atpazīstamību,» viņš norāda.

Finanšu ministrija piedāvā akcīzes nodokļa likmi alkoholam celt pakāpeniski, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis (JV).

"Mēs aicinātu izveidot pakāpenisku akcīzes nodokļa politiku, respektīvi, paredzot lēnu likmes kāpumu, ņemot vērā kā aug ekonomika," teica Dālderis, piebilstot, ka pagaidām konkrētāk par gaidāmajām izmaiņām akcīzes nodokļa likmē alkoholam vēl nevar pateikt, jo tikai pirmdien koalīcija sāks skatīt šo jautājumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no šā gada 1.marta paredzēts ļoti būtisks akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholam, kas var radīt nozīmīgus negūtos ieņēmumus budžetā.

Dālderis uzsvēra, ka precīzus skaitļus, kādi varētu būt šie negūtie ieņēmumi, ir ļoti grūti pateikt, taču tie varētu būt apmēram 10-20 miljonu eiro apmērā.

Nepiesaistot investīcijas, daļa no Rīgas centra pēc 40 gadiem būs "tukšs un sagruvis rajons", 18.jūnijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē sacīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes loceklis Ints Dālderis.

Komisijas sēdē jautājumā par administratīvā sloga mazināšanu tika apspriesta arī šķēršļu mazināšana investīciju piesaistīšanai Rīgas centra, Rīgas vēsturiskā centra ēku atjaunošanai.

Dālderis norādīja, ka Rīgas centrā ir vairāki tūkstoši ēku, kuru stāvoklis kļūst arvien sliktāks. Lai tās uzturētu tādā pašā stāvoklī, kā pašlaik, katru gadu būtu jāiegulda pusmiljards eiro, sacīja NĪAA valdes loceklis un atsaucās uz Rīgas galveno arhitektu, kurš esot norādījis, ka investīciju trūkuma apstākļos Rīgai ir risks kļūt par izmirušu pilsētu kā senā pilsēta Pompeji.

Dālderis norādīja, ka jau pirms laba laika Rīgas vēsturiskajam centram tika noteikti striktāki ierobežojumi aiz bažām par kādu "ārprātīgu projektu" īstenošanu. Taču šīs bažas nav piepildījušās, situācija ir izvērtusies drīzāk otrādi un pašlaik nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas regulējumā, investīciju piesaistes veicināšanai.

«Parasti pasaulē šādus objektus pavada liels tautas entuziasms. Ar to lepojas jebkurā Eiropas valstī. Grūti saprast, kāpēc pie mums ir tā, kā ir,» saistībā ar Gaismas pils būvniecību intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Kultūras ministrs Ints Dālderis.

Jaunais tilts pār Daugavu ir aktuāls piemērs, norāda ministrs. «Viena cilvēku daļa principā ir «pret». Eifeļa torņa nojaukšanas biedrība Parīzē pastāv vēl mūsdienās. Ir vēl viena daļa, kas uzskata, ka bibliotēkas un grāmatas vispār ir novecojis formāts. Tad vēl iebildes pret arhitektonisko veidolu. No visiem šiem aspektiem veidojas kopaina. Vēlos vērst uzmanību, ka saskaņā ar pēdējiem socioloģijas datiem Gaismas pils celtniecību atbalsta vairāk par pusi Latvijas pilsoņu - turpat divreiz vairāk nekā dalību Eiropas Savienībā; taču skeptiķu balsis vienmēr ir daudz skaļākas. Tie, kas spēj pacelties tām pāri un saprot, kāds būs Gaismas pils pienesums kultūrai pēc gadiem piecdesmit, saprot bibliotēkas nepieciešamību. Bet, protams, ir jācīnās pret nelikumībām, pret pārtēriņiem un pārmērībām,» stāstījis I. Dālderis.

Jautājums par problēmām uzņēmumiem atvērt kontus bankās tiek risināts, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Viņš atzīmēja, ka signāli no uzņēmumiem par grūtībām atvērt Latvijas bankās kontus pienāk regulāri pēdējo divu gadu laikā kopš tika sākta pastiprinātā cīņa ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

"Jā, no dažāda līmeņa, dažādu nozaru uzņēmējiem ir šīs sūdzības," sacīja Dālderis. Finanšu ministrs padomnieks arī norādīja, ka jautājums tiek risināts, tostarp tiek analizēts, cik pamatotas ir šīs uzņēmumu sūdzības, cik lielā mērā lēmumu par atteikumu atvērt kontu pieņem pašas bankas, pamatojoties uz to iekšējām procedūrām, kā arī, cik lielā mērā šī situācija ir atkarīga no normatīvā regulējuma.

Tāpat Dālderis atzīmēja, ka Latvija ar lielām pūlēm panāca nepieciešamo progresu naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, lai izvairītos no iekļaušanas Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", tāpēc pārsteidzīgi soļi pretējā virzienā netiks sperti.

Neviens no astoņiem Latvijas teātriem netiks slēgts, tā Db teica kultūras ministrs Ints Dālderis. Viņš arī norādīja, ka netiks slēgti arī krievu teātri.

Pēc I. Dāldera teiktā, Kultūras ministrija izvērtējusi visvājākos teātrus mākslinieciskā un finansiālā jomā un tie izrādījušies Daugavpils teātris un Liepājas teātris. Tāpēc nolemts runāt ar abām pašvaldībām, lai tās pārņem teātrus savā pārziņā un finansē pašas. Liepājas pašvaldība tam jau piekritusi, savukārt ar Daugavpils pašvaldību vēl notiks pārrunas. «Mēs pieļaujam iespēju, ka varētu arī turpināt dotēt Daugavpils teātri, taču dotācijas būs mazākas,» norādīja I. Dālderis.

Viņš teica, ka par Rīgas krievu drāmas teātri vispār nevar būt runas - to nekādas izmaiņas neskars, jo šis teātris ir pierādījis, ka ir viens no labākajiem un pieprasītākajiem. Turklāt ministrija arī līdzfinansē Rīgas krievu drāmas teātra ēkas rekonstrukciju.

Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansi (NĪAA) turpmāk vadīs bijušais finanšu ministra un Ministru prezidenta padomnieks Ints Dālderis.

NĪAA biedru vērtējumā I.Dāldera zināšanas un pieredze valsts pārvades jautājumos būs noderīga, risinot gan stratēģiskās attīstības, gan sasāpējušus problēmjautājumus nekustamā īpašuma nozarē.

"Nekustamā īpašuma nozares attīstība iedzīvotājiem nozīmē jaunus mājokļus, bet uzņēmumiem – mūsdienīgas biroju telpas, ražošanas un loģistikas objektus. Tāpat nekustamā īpašuma nozares attīstība nozīmē darbu būvniekiem, arhitektiem, inžerniersistēmu projektētājiem, pilsētplānotājiem un citiem speciālistiem. Latvijā privāti pasūtījumi būvniecībā veido aptuveni vienu ceturtdaļu no būvniecības apgrozījuma, kamēr citur Eiropā šī proporcija ir tuvāka pusei. Latvijas būvniecības sektors pārsvarā pārtiek no ES un citiem publiskā sektora līdzekļiem, kas nav īpaši veselīgi ekonomikai. Tādēļ ir jāveic virkne darbību, tostarp birokrātijas mazināšana un hipotekāro kredītu pieejamības uzlabošana, lai veicinātu privātās investīcijas nekustamā īpašuma nozarē!," norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs I.Dālderis.

Par premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padomniekiem nule kā kļuvuši divi bijušie kultūras ministri – Sarmīte Ēlerte, kura ministra amatu ieņēma iepriekšējā V. Dombrovska valdībā un viņas priekštecis kultūras ministra amatā Ints Dālderis.

Gan S. Ēlerte, gan I. Dālderis 11. Saeimas vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta, bet, neraugoties uz augstām vietām kandidātu sarakstos, neguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai iegūtu deputāta mandātus.

I. Dālderis no 14. novembra uzsācis pildīt Ministru prezidenta padomnieka kultūras un politikas plānošanas jautājumos pienākumus, bet S. Ēlerte no 16. novembra kļuvusi par premjera ārštata padomnieci nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos.

Saskaņā ar runasvīra Mārtiņa Pankes sniegto informāciju, V. Dombrovska padomnieku korpusam pievienojies arī Pēteris Viņķelis, kurš valdības vadītāju konsultēs ES jautājumos.

Kultūras ministrs Ints Dālderis (JL) ir pilnīgi pārliecināts, ka kultūra ir reālās ekonomikas sastāvdaļa, taču, viņaprāt, ir ļoti daudz jāstrādā, lai savestu kopā divas industrijas – tūrisma industriju un kultūras jomas cilvēkus - un spētu eksportēt «mūsu tiešām izcilo kultūras piedāvājumu».

Viņš piektdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes pauda viedokli, ka gan Latvijas kultūras mantojums, gan amatieru un profesionālā māksla ir tādā līmenī, ko apliecina ļoti daudzi ārvalstu viesi un vēstnieki.

I.Dālderis uzskata, ka, piemēram, Krievijas «kultūras tūristus» Latvijā varētu interesēt muzeju piedāvājums, kurā ir daudzas liecības par vēsturi, kas ir bijusi kopēja padomju valstīm, tāpat ļoti populāra Krievijas sabiedrībā esot akadēmiskā mūzika – opera, koncerti, vasaras festivāli. Ministrs domā, ka tūristus varētu interesēt arī Brīvdabas muzejs un Dziesmu svētku process. «Aicināsim arī kultūras žurnālistus uz Rīgu, lai viņi to visu var skaisti aprakstīt,» piebilda ministrs.

Liepājā dibina pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Lielais Dzintars, un uzņēmuma valdes locekļa amatā apstiprināts Ints Dālderis.

Kapitālsabiedrības visas kapitāla daļas pieder Liepājas pilsētas pašvaldībai. Liepājas domes pārstāvji skaidro, ka daudzfunkcionālais centrs Lielais Dzintars ir Liepājas pilsētas pašvaldībai stratēģiski svarīgs īpašums.

Kapitālsabiedrības juridiskā adrese ir Rožu laukums 5/6, Liepājā. Tāpat deputāti apstiprinājuši kapitālsabiedrības pamatkapitālu desmit tūkstošu latu apmērā, un tas jāapmaksā no Liepājas pilsētas pašvaldības 2013. gada pamatbudžeta līdzekļiem.

Valdes loceklis Ints Dālderis ir pilnvarots sagatavot un parakstīt pieteikumu kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā un veikt visas ar reģistrēšanu saistītās darbības, tai skaitā maksājumus likumos noteiktajos termiņos un kārtībā.

Ministru kabineta noteikumos par autonodokli dienesta automašīnām steidzami jāiestrādā profesiju saraksts, kuras neiekļaujas normētā darbalaikā, uzskata kultūras ministrs Ints Dālderis.

Nodoklis veidots nepārdomāti, jo neviena kultūras iestāde nestrādā piecu darba dienu režīmā noteiktā darbalaikā, norādīja ministrs. Varot diskutēt, vai kultūras ministram vizīte uz Liepāju pie valsts kapitālsabiedrības - Liepājas simfoniskā orķestra, vai arī brauciens uz operu ir darba pienākums vai privāta vajadzība, viņš sacīja.

Lai izvairītos no pārpratumiem, Ints Dālderis cenšoties Rīgā iet kājām, bet tālākiem mērķiem izmanto privāto automašīnu. Tomēr šādu situāciju viņš neuzskata par risinājumu. Arī valsts SIA Latvijas koncerti direktors Guntars Ķirsis sarunā ar Db pastāstīja, ka no KNAB nācis norādījums ārpus darbalaika, piemēram, neliet dienesta automašīnās degvielu un nepārvietoties ar tām.

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.