Dažādu iemeslu dēļ pērn inflācija (6.5 %) Latvijā faktiski saglabājās 2005. gada līmenī un arī neesot nekādu cerību, ka 2007. gadā tā būtiski saruks. Latvijā jau kopš 2003. gada ir straujākais cenu pieauguma temps, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar 2005. gadu audzis par 6.5 %.
"Augstā inflācija saglabājas jau vairākus gadus un tā nav patīkama ziņa ekonomikai," tā CSP priekšniece Aija Žīgure. Ar 2007. gadu ir jau paaugstinātas vairākas administratīvi regulējamās cenas, un tiek prognozēts, ka daļa vēl pieaugs, kas izraisīs arī kumulatīvu efektu uz citām jomām, tādēļ arī, sastādot šī gada valsts budžetu, valdība rēķinājās ar inflāciju 5.9 %, speciālisti lēš, ka tā būs ap 6.5 %.
Dažas cenas krīt
Statistika rāda, ka 2006. gadā lētāki kļuvuši telekomunikāciju pakalpojumi, kaut arī pērnā gada sākumā būtiski paaugstināti pasta pakalpojumu tarifi. Cenas kritušās datortehnikai (-16,9%), fototehnikai (-16,0%), sporta un atpūtas piederumiem (-7,9%), kā arī TV, audio un video tehnikai. Pērn par 2,6% lētāka kļuvusi degviela.
Cenas - debesīs
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu 2006. gadā bija pārtikas preču un ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpumam. Sadārdzinājās siltumenerģija (+18,1%), gāze (+15,0%), cietais kurināmais (+15,0%), atkritumu savākšana (+16,4%), ūdens piegāde (+11,7%), kanalizācijas pakalpojumi (+16,8%), elektroenerģija (+6,7%), skaidroja CSP priekšniece. Viņa atzina, ka administratīvi regulējamās cenas 2006.gadā pieaugušas par 11,4 %. Pērn turpināja sadārdzināties gandrīz visas pārtikas preces, īpaši dārzeņi (+29,8%), maize (+13,4%), piena produkti (+7,5%), olas (+7,2%), augļi (+11,5%), bezalkoholiskie dzērieni (+7,7%). Ievērojami dārgāki kļuva alkoholiskie dzērieni (+8,0%). Pēc A. Žīgures teiktā, sadārdzinājušies daudzi pakalpojumi, īpaši ēdināšanas (+12.1%), izglītības (+10,9%), veselības (+14,9%), pasažieru autotransporta pārvadājumi (+8,3%) utt. Lai arī no vienas puses administratīvi regulējošo cenu pieaugums tiek vērtēts kā inflācijas dzinējspēks, tomēr A. Žīgure pieļāva, ka brīvā tirgus apstākļos šīs cenas varētu pieaugt daudz straujāk.
Kā vēl vienu iemeslu viņa minēja darba algu pieaugumu, kuru veicināja konkurence par darbaspēka piesaisti. Sava ietekme uz inflāciju Latvijā esot notiekošajam preču un pakalpojumu cenu izlīdzināšanās procesam ar veco ES dalībvalstu cenām. Kā vēl vienu no cenu pieauguma iespējamajiem iemesliem A. Žīgure minēja mazo tirgu un arī mazo konkurenci vairākās jomās.
Kredīti un algas
"Patēriņa cenu pieaugumu uzskrūvē patēriņa kredīti un darba algas," secina ekonomiste Raita Karnīte. Viņa uzskata, ka ir pareizi, ja algu pieaugums seko cenu kāpumam, taču nepareizs ir pamats, uz kā notiek šī scēna. "Ja nauda, kas dzen uz priekšu iekšējo patēriņu, būtu gūta no Latvijā radīto preču un pakalpojumu realizācijas, tad nebūtu problēmu," secina ekonomiste. Viņa norāda, ka šobrīd no ārpuses aizņemtā nauda tiek novirzīta iekšējam patēriņam, kas arī stimulē ekonomikas izaugsmi, un tas viņasprāt esot bīstami. Satraukumu radot arī fakts, ka neviens šiem inflācijas dzinējspēkiem tā arī nav pieķēries klāt un nav meklēti veidi, kā tos iegrožot.
Atzīstams rezultāts
"Ņemot vērā 2006. gadā notikušās pārmaiņas ekonomikā, kā arī svārstības energoresursu cenās un dažādos administratīvi regulējamos tarifos, sasniegtais rezultāts ir labs," secina IBS Prudentia partneris Jānis Lielcepure. Viņš atzīst, ka gaidījis inflācijas līmeni tuvāk 7 % atzīmei. Šogad pēc J. Lielcepures prognozēm inflācijas līmenis varētu tuvoties 6 %.
Šie bīstamie patēriņa kredīti
Līdz ar ar algām strauji pieaug arī finanšu iestāžu izsniegtie patēriņa kredīti, kuru precīzais apjoms gan nav nosakāms.
Speciālisti to uzskata par netiešu augstās inflācijas uzturētāju. Patiesās kredīta summas, kas izsniegtas cilvēkiem preču vai pakalpojumu iegādei, ir apgrūtinoši precīzi noteikt, secināja Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, minot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datu un Latvijas banku atšķirības.Viņš arī skaidroja, ka kredīti patēriņa preču iegādei sevī ietver arī studiju un studējošo kredītus, arī dažādus kredītus privātpersonām, t.sk. biznesa kredītus, kas tiek ņemti uz privātpersonām un kas nav ieskaitāmi hipotekārajos kredītos. "Lai iegūtu pilnu ainu par patieso naudas summu, kas izniegta cilvēkiem preču vai pakalpojumu iegādei, klāt būtu jāsummē arī kredītkaršu kredīti un arī patēriņa preču līzings. Arī kredītkaršu kredītu rādītāju no FKTK statistikas vienkārši piesummēt nevar, jo šis rādītājs ietver sevī arī kredītkaršu kredītus juridiskajām personām," tā A. Čače. Aptuvenas aplēses liecina, ka banku un vairāku nebanku izsniegto patēriņa kredītu skaits, t.sk. kredītkartes pērn strauji tuvojās 800 tūkst., bet apjomu ziņā pārsniedza 600-700 milj. Ls. Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomiskās analzes daļas vadītājs Vilnis Purviņš minja, ka pērn novembra beigās rezidentiem izsniegtie kredīti bija ap 9 mljrd. Ls, t.sk. privātpersonām - ap 4.1 mljrd. Ls, no kuriem ap 70 % ņemti mājokļa iegādei, bet ap 20 % (ap 800 milj. Ls) - patēriņam. "Hipotekāro kredītu gada pieauguma temps mazinājies, savukārt to kredītu veidu, no kuriem praktiski visa nauda nonāk tieši patēriņa tirgū, kāpuma temps bijis ievērojami paātrinājies. Proti, norēķinu karšu kredītam tas gandrīz visu pagājušo gadu bijis virs 100%, bet kredītam patēriņa preču iegādei no nepilniem 40 % 2005. gada beigās audzis līdz 60% novembrī," tā viņš.
Tiešāka ietekme
"Var secināt, ka patēriņa kreditēšanas ietekme uz inflāciju ir augoša. Laika rinda, kurā varētu būt nolasāma konkrētā ietekme, pagaidām ir pārāk neilga, bet skaidrs: iekšzemes pieprasījumu un caur to inflāciju sekmē arī ar citu kredītu starpniecību ekonomikā ieplūstošie līdzekļi," tā V. Purviņš. SEB Unibankas analītiķis Andris Vilks norādīja, ka puse no inflācijas dzenuļiem ir lietas, kas nav saistītas ar mājsaimniecību patēriņu. Hansabankas speciālists Mārtiņš Kazāks lēsa, ka patēriņa kredītu īpatsvars kopējos kredītos ir neliels un to tieša ietekme uz inflāciju ir salīdzinoši neliela. "Tomēr daudz nozīmīgāka varētu būt netiešā ietekme caur uzkrājumiem un vispārēju tirgus optimismu, kas maina patērētāju uzvedību. Proti, iespēja saņemt kredītu patēriņa preču iegādei samazina nepieciešamību veidot uzkrājumus. Ir iespēja strauji palielināt pieprasījumu un izraisīt spiedienu uz patēriņa preču cenām. Tas veicina arī vispārēju optimismu - piem., mazumtirgotāji jūt pieprasījuma kāpumu pēc precēm, pārprotot to kā patērētāju pēkšņu pirktspējas kāpumu. Tas savukārt var ļaut tirgotājiem kāpināt cenas," tā viņš. Ja bankas "nogrieztu" aizņēmumus, tad daļai iedzīvotāju nebūtu naudas, mazinātos pieprasījums, pieļāva A. Vilks.
Jāuzmanās
"Nepatīkami, ka 2006.gadā lielāko kāpumu topā dominē pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamās preces un pakalpojumi. Tātad īpaši spēcīgu inflāciju izjuta salīdzinoši mazāk nodrošinātie patērētāji. Diemžēl arī nākotne inflācijas ziņā zīmējas drūma - pastāv iespējamība, ka 2007. gadā inflācija varētu būt pat augstāka kā pērn," tā Parex Asset Management analītiķis Zigurds Vaikulis.Cer uz lēnu inflācijas apdzišanu
Turpmākajos gados patēriņa cenu pieauguma temps Latvijā varētu pakāpeniski sarukt, taču samazināsies arī iekšzemes kopprodukta pieaugums.
Šāda prognoze izteikta Finanšu ministrijas sagatavotajā Latvijas Konverģences programmā 2006. -2009. gadam.
Šogad kritumu negaida
Tajā prognozēts, ka šogad 12 mēnešu inflācija samazināsies vairāk kā par 1 procentpunktu, tomēr gada vidējā inflācija būtiski nemainīsies un sasniegs vismaz 6.4 % līmeni. Patēriņa cenu pieaugumu veicinās gan administratīvi regulējamo cenu, proti, elektroenerģijas, dabasgāzes un sabiedriskā transporta tarifu kāpums, gan akcīzes nodokļa likmju pieaugums degvielai un tabakas izstrādājumiem. Tāpat inflāciju varētu veicināt darbaspēka trūkums, kas veicina tā izmaksu pieaugumu, kā arī inflācijas gaidas.
Savukārt turpmākajos gados inflācijas pieauguma tempi varētu mazināties, ja pasaules tirgos stabilizēsies naftas cenas, Latvijā tiks realizēti inflāciju ierobežojoši valdības politikas pasākumi un komercbanku kredītpolitika kļūs stingrāka, pieaugot banku rūpēm par sabalansētāku kredītportfeli, norādīts Konverģences programmā. "Inflācijas tempi paši no sevis nesamazināsies kaut vai tādēļ, ka pieaug akcīzes nodokļu likmes. Arī kreditēšanas apjomu pieauguma tempi procentuāli varbūt saruks, bet ne jau pilnīgi nobremzēsies. Kamēr Latvijā nebūs sasniegtas Eiropas Savienības minimālās akcīzes nodokļa likmes un kreditēšanas tempi augs straujāk nekā ekonomika kopumā, neredzu iemeslu inflācijas pieauguma kritumam," Db norādīja Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds.
Uzvedības izmaiņas
Konverģences programmā arī norādīts, ka aptuveni 63 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) pašlaik veido privātais patēriņš. Tā pieaugumu pēdējos gados veicinājis iedzīvotāju ienākumu un nodarbinātības pieaugums, kā arī kreditēšanas attīstība.
Pēc Finanšu ministrijas ekspertu domām, pašlaik monetārie nosacījumi ir labvēlīgi patēriņam un investīcijām, kas nestimulē uzkrājumu veidošanu. Patēriņa struktūrā pamazām samazinās pārtikas produktu īpatsvars, bet pieaug transporta, atpūtas un kultūras, restorānu, kafejnīcu un viesnīcu izdevumi. "Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā lielāka iedzīvotāju ieņēmumu daļa tiks novirzīta uzkrājumu veidošanai un produktīvu investīciju vajadzībām," norādīts Konverģences programmā 2006. -2009. gadam. A. Strazdam gan šī prognoze šķiet apšaubāma. "Ir jābūt kādam stimulam, lai iedzīvotāji no patērēšanas pārslēgtos uz uzkrājumu veidošanu un investīcijām, piemēram, izmaiņām nodokļu politikā," tā viņš. Kamēr augsto inflācijas pieauguma tempu ietekmē naudas vērtība strauji sarūk, diez vai iedzīvotāju naudas tērēšanas ieradumi mainīsies par labu uzkrājumu veidošanai.