Inflācija sasniegusi pēdējos 10 gados augstāko rādītāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Liela ietekme pārtikai
Vislielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu pērn bijusi pārtikas precēm un ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpumam, skaidro Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure.
Vidējais pārtikas preču cenu līmenis gada laikā paaugstinājās par 19,9%, un tas ir tuvu Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) iepriekš izteiktajām prognozēm. Pērn strauji pieauga maizes - par 38%, graudaugu izstrādājumu - par 37,4%, konditorejas izstrādājumu - par 19,4%, piena produktu - par 27,8%, siera - par 42,9%, olu - par 24,6%, gaļas un gaļas izstrādājumu - par 15,1%, eļļas un tauku - par 18,5%, augļu - par 28,7% un bezalkoholisko atspirdzinošo dzērienu - par 14,9% cenas.
Mazāk cenas pieauga zivīm un zivju izstrādājumiem - par 8,8%, saldumiem - par 10,6%, cukuram - par 9,9%, tējai un kafijai - par 9,2%. Lētāki gada laikā kļuvuši kartupeļi, kuru cenas samazinājušās par 13,9%. LTVC direktore Ingūna Gulbe iepriekš prognozēja, ka cenas pārtikai mazākas nekļūs, jo pasaulē pieaug pārtikas produktu patēriņš, kā arī sadārdzinās izejvielas. Jāpiebilst, ka arī LTVC dati liecina, ka galveno pārtikas preču cenas veikalos gada laikā vidēji palielinājušās par teju 19 % (2007. gada novembris pret 2006. gada novembri - skat. ilustrāciju), kas ir straujāk nekā gadu iepriekš, kad kāpums bija par 10 % mazāks - 8,64 %.
Dārgāki pakalpojumi
Pērn turpināja sadārdzināties visi ar mājokli saistītie pakalpojumi un preces, tostarp dārgāka kļuva siltumenerģija - par 27,4%, ūdens apgāde - par 29,3%, kanalizācijas pakalpojumi - par 28,9%, atkritumu savākšana - par 19,6%, īres maksa - par 21,5% un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi - par 33,3%, kas arī ietekmēja kopējos inflācijas rādītājus. Pagājušajā gadā cenas strauji pieaugušas lielākai daļai pakalpojumu, tostarp mājas aprūpes, izglītības, apdrošināšanas, apģērbu tīrīšanas un apavu labošanas, frizētavu, ēdināšanas, medicīnas, transporta uzturēšanas un remonta, pasažieru pārvadājumu, atpūtas un kultūras pakalpojumiem.
Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz vidējo cenu līmeni bija telekomunikāciju pakalpojumiem, kas gada laikā kļuva lētāki vidēji par 6%. Visbūtiskāk samazinājās mobilo sakaru priekšapmaksas karšu sarunu tarifi, tāpat cenas kritušās televīzijas, audio un video tehnikai. Cenas pērn būtiski nav mainījušās apģērbiem un apaviem, apģērbu šūšanas materiāliem, vieglajiem auto, velosipēdiem, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, traukiem, citiem mājturības piederumiem un darbarīkiem, kā arī viesnīcu un pasta pakalpojumiem un lidmašīnu biļetēm.
Individuāli - augstāka
Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova norādīja, ka tiem cilvēkiem, kuri galvenokārt tērē savus ienākumus tikai pārtikai un komunālo rēķinu apmaksai, individuālā inflācija pagājušajā gadā bija gandrīz divas reizes lielāka, nekā to uzrāda vidējā patēriņa groza mērījumi valstī kopumā.
"Jau tagad ir novērojama tendence, ka Latvijas iedzīvotāji nepērk atsevišķas preces pārāk lielās cenas dēļ vai aizvieto tās ar lētākām. Iekšējā patēriņa samazinājums ir nopietns arguments inflācijas ierobežošanai," piebilda O. Ertuganova.
Komentējot jaunākos datus par patēriņa cenu pieaugumu, Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), uzsver: "Pirmkārt, valdībai ir iespējami tuvākā laikā jāapstiprina un konsekventi jāsāk realizēt ekonomikas stabilizācijas plāns, kas ir vēl plašāks par pretinflācijas plānu. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības mīkstās piezemēšanās scenāriju un novērstu iespējamās krīzes situācijas." Ministrs uzsver, ka valsts ekonomikas straujās izaugsmes laiks jau ir aiz muguras, tādēļ arī iedzīvotājiem jāsāk rūpīgi plānot savus izdevumus, rēķinoties ar grūtākiem laikiem jau šogad, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Baiba Melnace. Finanšu ministrija arī modelēšot iespējamos negatīvas attīstības scenārijus. Arī CSP priekšniece A. Žīgure izteica prognozi, ka cenu līmenis Latvijā un ES varētu izlīdzināties.
Prognozes šokē
Ņemot vērā to, ka šogad palielināsies cena dabasgāzei, siltumenerģijai un elektroenerģijai, cenu kāpums varētu turpināties. CSP priekšniece A. Žīgure prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad varētu būt ap 10 %. Ministru prezidents Ivars Godmanis prognozē, ka šī gada pirmajā pusē inflācija turpinās pieaugt, galvenokārt tādēļ, ka pieaugs ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu, piemēram, elektroenerģijas un siltuma izmaksas. Savukārt gada otrajā pusē patēriņa cenu pieauguma temps varētu samazināties, uzskata premjers. I. Godmanis arī atzīst, ka pērn patēriņa cenu pieaugums pārsniedzis pat pesimistiskākās prognozes.