Inflācija Latvijā ir sasniegusi līmeni, kas latu krāšanu jebkādā veidā, ieskaitot pensiju fondus padara bezjēdzīgu. Turklāt otrā līmeņa pensiju fondu klienti ir latu krājēji pret pašu gribu, raksta laikraksts Neatkarīgā rīta avīze.
No visiem Latvijas valsts iedzīvotājiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija un strādā atalgotu darbu, valsts iekasē 2% no viņu algas, lai atdotu šo naudu pārsvarā privātajiem pensiju fondu apsaimniekotājiem. Savukārt pēc 1951. gada 2. jūlija dzimušajiem tiek dota izvēle tos pašus 2% no algas vai nu krāt savā pensiju fondā, vai novēlēt tagadējiem pensionāriem. Skaidrs, ka lielākā daļa iedzīvotāju izvēlējušies krāt naudu sev.
Izrādās, ka viņi šo naudu ir novēlējuši pensiju fondu apsaimniekotājiem, kuri saņem atlīdzību par naudas ieguldīšanu arī tad, ja noguldījumu rezultātā ieguldījums zaudē savu vērtību.
Hansabankas paskaidrojums Neatkarīgajai rīta avīzei par naudas zudumu balstījās uz apgalvojumu, ka "inflācija Latvijā saglabājas pārsteidzoši augstā līmenī". Šādu inflāciju esot "grūti ievērojami apsteigt bez lielāku risku uzņemšanās". Jautājums tomēr nebija par inflācijas apteigšanu, bet gan par naudas nominālvērtības nezaudēšanu.
Banka norādīja uz pensiju plānu Dinamika, kas pēdējos trīs gadus strādājis ar vidējo ienesīgumu 6,5% apmērā katru gadu. Diemžēl arī šāds pieaugums nesaglabā ieguldītās naudas reālo vērtību, jo patēriņa cenas šajā pašā laikā ir kāpušas par 23,1%, kas gada procentu izteiksmē bija 7,2% gadā. "Taču sagaidāms, ka situācija pakāpeniski normalizēsies," mierina bankas pārstāvji. Tomēr nav nekādu garantiju, ka tiem pašiem cilvēkiem turpmāk nekad vairs neizrādīsies "pārsteidzošā līmenī" vai nu atkal inflācija, vai lata devalvācija, vai eiro ieviešanas sekas.
Db.lv jau ziņoja, ka sākta pensiju 2. līmeņa konta izrakstu izsūtīšanu klientiem. Tos pa pastu vai internetbankā (hanzanet.lv vai digi.parex.lv) saņems 825 567 fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa dalībnieki. Tomēr daļa no dalībniekiem (aptuveni 150 000) šogad paziņojumā neredzēs peļņas pieaugumu vai peļņu vispār, jo vairākiem ieguldījumu plāniem pērnā gada darbības rezultāti ir bijuši negatīvi.
No šādas situācijas katram ir iespēja izvairīties, regulāri sekojot līdzi izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem un izvēloties ieguldījumu plānu, kura darbības rezultāti konkrēto dalībnieku apmierina.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks aprēķinus par pensiju fondos ieguldītās naudas vērtības zudumu nosauca par "matemātiskām spekulācijām" un apliecināja, ka tas pensiju plāns, kuram viņš uzticējis savu naudu, visu laiku uzrādot ieguldījuma nominālvērtības pieaugumu. Tomēr viņš atzina, ka nespēj iedomāties, cik daudz preču un pakalpojumu par šo nominālu varēs nopirkt pēc 20–30 gadiem, raksta Neatkarīgā rīta avīze