Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTCIA) veiktais pētījums liecina, ka šobrīd Latvijā darbojas un uzņēmumiem telpas nodrošina 23 industriālie parki ar kopējo platību 460 ha. Parku attīstītāji atzīst, ka veiksmīgu parku attīstību kavē augstās būvizmaksas un nekustamo īpašumu nodoklis ēkām, kas no šā gada 1.janvāra tiek aprēķināts nevis pēc bilances, bet ēku kopplatības.
Tāpat par nozīmīgu kavēkli parku attīstībai tika minēts sarežģītais un birokrātiskais komunikācijas tīklu izveides process, ko ietekmē kvalitatīvu teritorijas plānojumu un valsts atbalsta trūkums.
Reāli darbojošos industriālo parku kopējā teritorijas platība ir 460 ha, kas salīdzinājumā ar pērno gadu ir palielinājusies par gandrīz 110 ha (2006. gadā 350 ha). Šajos parkos iznomājamā telpu platība ir ap 1 000 000 kv.m., no kuriem vairāk nekā pusi veido NP Properties industriālie parki (57 ha).
Pēc kopplatības lielākie industriālie parki Latvijā ir Dominante (65 ha), Dommo (58 ha), NP Industrial Village (55 ha), kas visi ir tā dēvētie jaunizveidojamie industriālie parki. No attīstības stadijā esošajiem projektiem lielākais ir Bauskas pašvaldības attīstītais industriālais un loģistikas parks (100 ha).
LTCIA valdes locekle Elita Moiseja: „Neskatoties uz veiksmīgi realizētajiem projektiem, industriālo parku attīstītāji norāda uz vairākiem būtiskiem faktoriem, kas kavē to attīstību. Būtiskākie ir augstās būvizmaksas, kas arvien pieaug, un nekustamo īpašumu nodoklis ēkām, kas no šā gada 1.janvāra tiek aprēķināts nevis pēc bilances, bet gan pēc ēku kopplatības. Tas viss ievērojami sadārdzina industriālā parka izmaksas, kas savukārt nevajadzīgi sadārdzina nomas maksas. Ja inflāciju valstī mēs nevaram ietekmēt, tad nekustamo īpašumu nodokli gan. Esam jau vērsušies pie attiecīgajām ministrijām ar lūgumu noteikt industriālajiem parkiem atsevišķu ēku tipu un piešķirt tiem līdzīgas atlaides kā rūpniecības uzņēmumiem. ”
Daudzi iepriekšējos gados uzsāktie industriālo parku projekti tā arī ir palikuši iepriekšējās attīstības stadijās vai pat vīzijas līmenī. Šo projektu attīstītāji kā galveno attīstību kavējošo faktoru min būvniecības izmaksu straujo sadārdzināšanos un augsto inflāciju valstī, kā rezultātā parku attīstīšana kļuvusi neperspektīva, kā arī nav izdevies piesaistīt investorus vai ES struktūrfondu līdzekļus projektu finansēšanai. Nozīmīgs faktors, ka daudzi šo parku attīstītāji uzskata, ka jau tirgū ir pietiekami sīva konkurence un ka jauniem parkiem būs grūti konkurēt. Vairāku jaunizveidojamo parku pieredze rāda, ka attīstītājiem ir problēmas ar komunikāciju tīkla sakārtošanu.
E.Moiseja: „Augstās būvizmaksas, kas ietekmē cenu un ir darījušas uzmanīgus jau pieredzējušus attīstītājus, ir mazinājušas attīstītāju interesi veidot jaunus industriālos parkus. Jau šobrīd telpu nomas maksas ir tuvu tam cenu līmenim, kāds ir citviet Austrumeiropā, piemēram, Polijā, Čehijā, Slovākijā, un Centāleiropā, piemēram, Nīderlandē, Vācijā.”
Nomas cenas atšķiras no tā, vai telpas atrodas jaunizveidotā objektā vai arī rekonstruētā. No jauna būvētas ražošanas un noliktavas telpas maksā no 5,75 – 7,00 eiro/kv.m, bet rekonstruētas no 3,5 – 5,5 eiro/kv.m. Savukārt biroju telpas jaunuzceltajos birojos ir no 9,00 – 14,00 eiro/kv.m, bet rekonstruētajos no 8,00 – 10,00 eiro/kv.m. Industriālajos parkos pieejamas arī ražošanas un noliktavu telpas, kas rekonstruētas salīdzinoši sen: to nomas cena ir no 2 – 2,5 eiro/kv.m.
Salīdzinājumam industriālo un loģistikas telpu nomas cena Lietuvā ir 5,67 eiro/kv.m un Igaunijā – 6 eiro/kv.m (avots Baltic Property Trust).