Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Par perspektīvu tirgu Latvijas pārtikas ražotājiem var izvērsties Indija, kas ar 1,2 miljardiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, turklāt vidusšķira ar salīdzinoši augstiem ienākumiem augs no pašreizējiem 250 miljoniem līdz 600 miljoniem 2025.gadā, atzina Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.

«Indija ir jaunā Ķīna, turklāt izredzes ir vēl labākas, jo tirgus aug vēl straujāk, īpaši attiecībā uz piena produktiem, kas Indijā ir vitāla dzīves sastāvdaļa, bet cenas - ļoti augstas. Piemēram, importa siera cena var sasniegt ap 80 eiro par kilogramu. Tikmēr Eiropas uzņēmumu konkurence Indijā ir niecīga, tādēļ ražotājiem, kuriem izdodas noslēgt līgumus ar sadarbības partneriem, ir labas iespējas. Indijā mainās ēšanas paradumi, ar katru gadu vismaz par 10% aug pieprasījums visos segmentos, it īpaši šokolādes, spageti, sulu segmentā, tādēļ - jo ātrāk ielikt kāju durvīs, jo labāk,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban sarunas par produktu sūtīšanu uz Indiju jau risina AS Jaunpils pienotava un SIA Pure Chocolate, taču atzīst, ka potenciāls strādāt Indijā būtu daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tie spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu.

No šodienas līdz 22.maijam ir iespējas iesniegt Vienoto iesniegumu, lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs.

Ja iepriekšējos gados beigu termiņš iesniegumu pieņemšanai bez samazinājuma sankcijām bija 15.maijs, tad šogad, ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā, tas ir pagarināts par vienu nedēļu līdz 22.maijam.

LAD aicina ņemt vērā, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu, iesniegumu iesniegšanas gala termiņš ir 15.jūnijs un līdz šim termiņam netiks piemēroti atbalsta samazinājumi. Pēc 15.jūnija pieteikties mazā lauksaimnieka atbalstam nebūs iespējams. Svarīgi atcerēties, ka pieteikšanās mazā lauksaimnieka atbalstam ir iespējama tikai 2015.gadā.

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu, no 20.aprīļa līdz 22.maijam lauksaimniekiem būs iespējams iesniegt Vienoto iesniegumu, kas ir par vienu nedēļu ilgāk nekā pērn, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Šogad termiņš pagarināts ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā.

Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs.

LAD aicina ņemt vērā, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu, iesniegumu iesniegšanas gala termiņš ir 9.jūnijs un līdz šim termiņam netiks piemēroti atbalsta samazinājumi. Pēc 9.jūnija pieteikties mazā lauksaimnieka atbalstam nebūs iespējams. Svarīgi atcerēties, ka pieteikšanās mazā lauksaimnieka atbalstam ir iespējama tikai 2015.gadā.

Valdība otrdien, 28.aprīlī, precizējusi tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, pagarinot atsevišķu iesniegumu iesniegšanas termiņu, precizējot zālāju masas novākšanas prasību un precizējot nosacījumu, kā noteikt gadu, kad juridiskas personas saimniecība uzskatāma par gados jauna lauksaimnieka dibinātu, informē Zemkopības ministrija.

Tā kā šogad pagarināts vienotā iesnieguma iesniegšanas termiņš, tad valdība noteikumos precizējusi iesniegumu iesniegšanas termiņu arī mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībniekiem - līdz 15.jūnijam. Tāpat valdība arī līdz 1.maijam pagarinājusi termiņu iesniegumam lauku bloku precizēšanai, lai lauku bloku kartēs paspētu iekļaut informāciju un precizējumus, kas var rasties tādēļ, ka šogad lauksaimniekiem būs pienākums deklarēt visu lauksaimniecības zemi un zaļināšanas maksājums (par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi) paredz prasību deklarēt ekoloģiski nozīmīgo platību.

Precizēts arī, ka līdz 15.augustam nopļautajai zālei jābūt novāktai neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita. Tas nozīmē, ka nopļautā zālē ir jānovāc līdz 15.augustam. Taču, veicot pļaušanu pēc 15.augusta, nopļauto zāli var atstāt uz lauka.

Olainfarm mantinieču strīdi no sociālo tīklu un mediju sāgas ir jāpārdēvē par fabulu, jo 1. novembra Olainfarm akcionāru sapulcē, atbilstoši Zemgales rajona tiesas tiesneses Mairas Griķes starplēmumam, mantinieču strīdā pie balsošanas netiek uzņēmuma lielākais akcionārs Olmafarm.

Atturoties no dzejas formas, fabula ir vienkāršāk stāstāma, nekā tie juridiski ideālie stāsti, kurus izplata strīdnieku algoti pārstāvji.

Tātad, kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums Olainfarm. Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena – nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas mazās māsas vietā, cik spēka.

Tēvs bija paredzējis, ka meitas varētu strīdēties, un savas Olainfarm daļas bija sadalījis. Vienu daļu – 42,56% no Olainfarm akcijām – viņš turēja īpašā uzņēmumā Olmafarm, bet otra daļa bija tieši lielajā uzņēmumā Olainfarm – 24% akciju. Meitām pieklājās pa trešdaļai no visa, katrā no uzņēmumiem. Tā kā meitenes strīdējās, vispirms tika mainīta Olmafarm valde, un tālāk jau tika pieprasīta Olainfarm padomes maiņa. Kā tas atgadījies, kā ne, meitenes strīdā mainās vietām un sāk visu no sākuma. Meitu strīdos ir trīs iespējamās kombinācijas.

Iesaka Maija Brūkle, Bite Latvija komunikācijas vadītāja

Indijā esmu bijusi divas reizes; lai gan esmu daudz ceļojusi un redzējusi, katrā braucienā šī zeme mani nebeidza pārsteigt, tās kultūra ir īpaša. Pirmo reizi mans ceļš uz šo pasaules malu veda, lai apmeklētu draugu kāzas, kas notika Deli. Mēs, pulciņš latviešu, bijām uz šīm svinībām ielūgti, jo ar indieti precējās latviešu dāma. Toreiz Deli apkaimē pavadīju desmit dienas, kuru laikā paspēju apskatīt tuvumā esošos tradicionālos objektus. Otro reizi vairāk iepazinu Indijas dienvidus, tur valdošo siltumu un okeānu. Indija ir plaša zeme, un katrā no tās daļām ir ko redzēt, līdz ar to es vēlētos šo valsti apmeklēt vēl.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Latvija augstākās izglītības eksporta centienos Indijā ierindojas starp pasaules lielvalstīm

Latvijas augstākās izglītības centra Čennajā darbības nodrošinātājiem apsolīts – ja nākamajā gadā Rīgas Tehniskajā universitātē indiešu studentu skaits sasniegs 500, Ķīpsalā tiem būs sava indiešu virtuve, stāsta rektors Leonīds Ribickis.

Acīmredzot jūsu augstskola kopā ar vēl sešām Latvijas augstskolām esat par iemeslu, ka Indija ir izvirzījusies par šā gada Latvijas ekonomiskās ārpolitikas prioritāti.

Jau gandrīz trīs gadus RTU, LU un augstskolas Turība dibinātās Augstākās izglītības eksporta apvienības mērķis ir darboties ārpus Latvijas kopā. Tagad ar dažām citām augstskolām kopīgi finansējam šo projektu, un Čennajas pilsētā Indijā arī izveidojuši Latvijas augstākās izglītības centru. Morālais atbalsts tam ir arī no Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrijas. Pirms tam jau pāris gadus mēs aktīvi sadarbojāmies ar Ārlietu ministriju, lai Indijā vismaz goda konsuls darbotos un lai studentiem, kas grib braukt šurp studēt, nebūtu jālido kārtot vīzas uz Pekinu. Tagad mums RTU ir jau ap 150 indiešu studentu.

Indijā kopā ar ceļabiedri pavadīju mēnesi. Tas var šķist samērā ilgs laiks, bet, satiekot citus ceļotājus Indijā, secināju, ka liela daļa no tiem ir paņēmuši atvaļinājumu uz gadu, kuru pavada Indijā un citās netālu esošajās Āzijas valstīs. Indijā vēlējos nokļūt trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tā ir kontrastiem bagāta valsts, kurā dzīvo viens miljards cilvēku. Vēlējos iejusties citā vidē, satikt un iepazīt indiešus, mēģināt saprast viņu pasaules uztveri. Otrkārt, vēlējos izmēģināt attālināto strādāšanu, kas Indijā izdevās ar mainīgām sekmēm, jo bija problēmas ar interneta pieejamību. Lielākajās pilsētās esošajās viesnīcās interneta ātrums bija tāds, kā Latvijā tas pirms aptuveni desmit gadiem. Trešais iemesls bija vēlme patrenēties skriet citos apstākļos, piemēram, pa kalniem.

Indijā viesojāmies no marta līdz aprīļa sākumam, kad aktīvā tūrisma sezona jau ir beigusies. Tad var rēķināties ar nedaudz zemākām ceļojuma izmaksām. Ieteicamā tūrisma sezona ir no februāra sākuma līdz aprīļa sākumam, kad ir labs laiks lielākajā daļā Indijas. Pēc šī perioda ir ilgstošs karstuma un lietus periods. Aprīļa pirmajā, otrajā nedēļā valsts dienvidos daudzas iestādes, piemēram, viesnīcas un kafejnīcas, veras ciet, jo drīz sākas lietus sezona un indieši dodas uz ziemeļiem, kur paliek siltāks un parādās vairāk tūristu. Vidējā gaisa temperatūra mūsu ceļojuma laikā bija virs 30 grādiem dienā un ap 25 grādiem naktī. Valsts ziemeļos gan jārēķinās ar aukstāku laiku, piemēram, pie Himalajiem dienā bija ap plus desmit grādiem, bet naktī termometra stabiņš var pietuvoties nullei vai noslīdēt zem tās.

Indijā aizvadītās diennakts laikā inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta 83 883 cilvēkiem, kas ir jauns antirekords, liecina ceturtdien publiskotie dati.

Kopējais ar jauno koronavīrusu inficēto cilvēku skaits Indijā pārsniedzis 3,8 miljonus.

83 883 jauni Covid-19 gadījumi ir lielākais skaits, kāds 24 stundu laikā reģistrēts kādā no valstīm kopš pandēmijas sākuma.

Indija tagad atrodas tuvu tam, lai saslimušo skaita ziņā pārsniegtu Brazīliju, kura pašreiz ierindojas otrajā vietā aiz ASV.

Indijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta kopumā 3 853 406 cilvēkiem, no kuriem 67 376 miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina Veselības ministrijas publiskotā informācija.

Amatpersonas apgalvo, ka Indijā ir viens no zemākajiem Covid-19 mirstības rādītājiem pasaulē - 1,76%. Pasaulē vidēji tas ir 3,3%.

ASV ražo idejas, indieši tās realizē līdz galam; Latvijas IT nozare no amerikāņiem var mācīties pašpārliecību, bet no indiešiem – ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem.

ASV un Indija informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir lielvalstis, un atšķirībā no Latvijas tām nav problēmu uzņēmumos vienlaicīgi nodarbināt tūkstošiem IT speciālistu. Katrai valstij ir savas stiprās un vājās puses. Iepriekš (DB, 19.08.2013.) tika apskatītas iespējas, ko Latvijas IT nozare var mācīties no igauņiem un leišiem, bet šobrīd pievērsīsimes Indijai un ASV. No amerikāņiem Latvijas IT nozare varētu mācīties pašpārliecību – spēju aizstāvēt savu ideju. No indiešiem varam mācīties ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem. Vēl varam no indiešiem mācīties to, kā valsts mērogā attīstīt jaunus eksporta tirgus – Indijā IT ir viena no svarīgākajām eksporta nozarēm, DB norāda Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Svaigās pastas ColorPasta ražotājs Arno Polītis par svarīgāko iemeslu pievērsties savam biznesam uzskata iespēju vairāk laika pavadīt kopā ar meitu

Iepriekš Arno strādāja par pavāru, un šis darbs nozīmē to, ka katru dienu vairāk nekā desmit stundas nākas pavadīt, kājās stāvot, līdz ar to spēka ir vien tik, cik aiziet mājās, atlūzt un pamosties. «Diena, kas seko, ir tāda pati, privātās dzīves nekādas. Gribot negribot sāku domāt, kā to mainītu un izdarīt tā, lai darbs strādā manā labā un varētu pietiekami daudz laika pavadīt ar bērnu. Laiku, ko sanāk pavadīt kopā ar meitu, neatsver nekas. Tā ir tāda vērtība! Tas ir primāri, un tādā gadījumā vienīgā iespēja ir izveidot savu biznesu,» skaidro Arno.

Tieši meitai ir nopelni biznesa idejas radīšanā. Viņa kādudien pateica, ka vēlas vakariņās pelmeņus. Arno negribēja iet uz veikalu un atcerējās, ka mājās ir pastas mašīna. Tā viņš pagatavoja pelmeņus, un sāka raisīties domas par paštaisītu pastu un ravioli. Kopā ar meitu sākuši mājās eksperimentēt, pievienojot masai dārzeņu sulas un biezeņus, pakāpeniski izkristalizējās doma pārvērst to biznesā.

Trīs meitu mamma Inta Krūze cako kruzuļbikses ne tikai savām meitām, bet arī daudzām citām mazajām rāpotājām no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.

Kā atzīst zīmola Cakas autore Inta, bērna kopšanas atvaļinājums bieži ir laiks, kad sievietes atklāj jaunus aicinājumus, maina nodarbošanos, daudzas pat rada jaunus uzņēmumus un pievēršas t.s. mammu biznesiem. Pavadot laiku ar vecāko meitu un gaidot dvīņu dzimšanu, viņa gan bijusi pārliecināta, ka pati atgriezīsies līdzšinējā darbā personāla atlases uzņēmumā, jo darbs ļoti patika un Intu tur gaidīja atpakaļ. Taču, mājās audzinot meitas, Inta atsāka šūt, ko diktēja nepieciešamība radīt savām meitām piemērotus apģērbus, un pamazām atskārta, ka gluži neviļus top uzņēmums, kurš jāattīsta.

«Šonakt to nopirka. Amerikā,» melnu mākslinieku skiču mapi garā siksnā rāda mazā Āgenskalna ādas apstrādes saloniņa Ērikas jostas saimniece Ērika Kalniņa

Viņa kopā ar meitu šuj jostas, somas un citus ādas aksesuārus un katru dienu ar prieku iet uz pašas radīto darba vietu.

Ērika pēc izglītības ir arhitekte, taču viņas lielākais projekts – ģimene un četri bērni – licis pievērsties mājas dzīvei. Lai apvienotu naudas pelnīšanu un bērnu audzināšanu, pirms gadiem divdesmit Ērika sākusi apstrādāt ādu. Vispirms intereses pēc iemaņas apguvusi kursos. Tad sākusi gatavot jostas arī pārdošanai. Mājinieki bijuši skeptiski noskaņoti līdz brīdim, kad no pirmā gadatirgus Ērika atgriezusies ar prāvu rubļu žūksnīti.

Ērikas meita Madara vispirms sākusi strādāt sev tīkamajā ainavu arhitektu profesijā, taču krīze likusi meklēt alternatīvu nodarbošanos. Šis laiks sakritis ar brīdi, kad Ērika meklējusi kompanjonu, jo bērni jau pieauguši, gribējies sākt kaut ko nopietnāku, bet vienai tas nešķita pa spēkam. Madarai savukārt ādas apstrāde jau kopš bērnības likusies pašsaprotama lieta, un visi darbi no mammas noskatīti. Dēls pieteicies palīdzēt mājaslapas izveidē.

Šogad Lauku atbalsta dienests (LAD) pastiprināti vērtēs, vai persona, kas piesaka lauksaimniecības zemi tiešajiem maksājumiem, ir faktiskais zemes apsaimniekotājs.

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka, veicot pārbaudes uz vietas, kā arī izskatot strīdus gadījumus, LAD pastiprināti pievērsīs uzmanību dokumentiem, kas apliecina, ka pretendents ir veicis lauksaimniecisko darbību konkrētajos lauksaimniecības zemes hektāros. Piemēram, informāciju par rīcībā esošo lauksaimniecības tehniku, apmaksātus rēķinus vai kvītis par izdevumiem degvielas, sēklas vai minerālmēslu iegādei vai saņemtiem lauksaimniecības pakalpojumiem. ZM atgādina, ka lauksaimnieks ir persona, kas veic lauksaimniecības produktu ražošanu vai audzēšanu, ieskaitot ražas vākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai veic zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Lai nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības veikšanu zālājos un sniegtu īpašu ieguldījumu zālāju uzturēšanā ganīšanai un lopbarības ieguvei piemērotā stāvoklī, sākot ar šo gadu tiks piemērota laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasība par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu zālāju platībās.

Tiešo maksājumu izlīdzināšana krīzes situācijās nodrošinātu vienlīdzīgāku atbalstu visiem Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem, pārliecināts ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš no 3. līdz 5.septembrim piedalījās neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Tallinā, kurā dalībvalstis meklēja risinājumus lauksaimniecības risku pārvaldības instrumentu uzlabošanai ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020. gada.

«Tiešo maksājumu izlīdzināšana visiem lauksaimniekiem veicinās vienlīdzīgāku konkurenci un nodrošinās vienlīdzīgu atbalstu krīzes situācijās. Arī tiešie maksājumi ir risku pārvaldības instruments, jo tiem ir ienākumus stabilizējoša ietekme. Nonākot grūtībās, lauksaimnieks ar lielākiem tiešajiem maksājumiem ir labvēlīgākā situācijā,» uzsvēra Dūklavs.

Viņš atzīmē, ka lauksaimniecības risku mazināšanai ir jābūt vienam no KLP pamatprincipiem un ES beidzot nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus, jo pastāvošajām tiešo maksājumu atšķirībām dalībvalstu starpā vairs nav nekāda loģiska pamatojuma. Viens no risinājumiem ir vienlīdzīgu konkurētspējas apstākļu nodrošināšana, izlīdzinot šobrīd netaisnīgo tiešo maksājumu sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiešie maksājumi veido nozīmīgu daļu no lauksaimnieka ieņēmumiem un to loma pieaug krīzes situācijās.

Indijas uzņēmēju grupa ar abu valdību atbalstu iniciē tirdzniecības kameras izveidi; pirmais birojs atvērts Rīgā

Latvija Indijas un Āzijas biznesam ir labs tramplīns uz plašāku Eiropu, uzskata nesen dibinātās Latvijas-Āzijas tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Dīpaks Vohra.

Vai Āzija nav pārāk plašs uzstādījums jaunajai jūsu vadītajai tirdzniecības kamerai?

Nē, tas nav pārāk plašs, jo izriet no konkrēta pieprasījuma un iespējām. Bet sākotnējais mūsu tirdzniecības kameras uzsvars un iniciatīva ir Indija. Latvijas un Indijas attiecības ir senas, un ir pētnieki, kas pieļauj saiknes pat vēl no pirmskristietības laika. Krietni jaunākos laikos labs izejas punkts ir tas, ka mums par jebkādiem jautājumiem pašlaik praktiski nav nekādu divpusējo nesaskaņu.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Indija trešdien sekmīgā raķetes izmēģinājumā notriekusi satelītu zemajā Zemes orbītā, paziņojis Indijas premjerministrs Narendra Modi.

Modi sacīja, ka ar šo izmēģinājumu Indija kļuvusi par kosmosa lielvaru.

Premjers norādīja, ka Indija ir ceturtā valsts aiz ASV, Krievijas un Ķīnas, kam pieder šāda raķešu tehnoloģija.

«Indija ir reģistrējusi savu vārdu kosmosa lielvaru sarakstā. Līdz šim tikai trīs valstis bija paveikušas šo varoņdarbu,» paziņoja Modi.

Premjers uzsvēra, ka izmēģinājuma mērķis nav bijis radīt «kara atmosfēru» un tā bijusi pilnībā mierīga misija.

Raķetes izmēģinājums veikts neilgi pirms parlamenta vēlēšanām, kas Indijā notiks no 11.aprīļa līdz 19.maijam.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien, 14.septembrī ticies ar Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministru Ravi Šankaru Prasadu, lai pārrunātu Latvijas un Indijas divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus.

«Latvijas un Indijas ekonomiskajam dialogam ir ielikts labs pamats. To apliecina fakts, ka Latvijas un Indijas uzņēmēju sadarbība gadu no gada kļūst arvien aktīvāka un vairāki Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumi jau ir atvēruši filiāles Indijā,» tiekoties ar Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministru, atzina Ašeradens.

«Tomēr mēs saredzam vēl lielākas divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, elektronika, pārtikas ražošana, transports un loģistika, farmācija u.c.,» norāda A. Ašeradens.

Indijas elektronikas, informācijas tehnoloģiju un tieslietu ministrs tikšanās laikā atzina, ka Indija ir ieinteresēta paplašināt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Latviju un aicināja Latvijas uzņēmējus piedalīties Indijas – Eiropas biznesa forumā, kas notiks šā gada decembrī New Deli Indijā.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Pēdējā laikā pieaug to Igaunijas uzņēmēju skaits, kas sākuši raudzīties Indijas tirgus virzienā. Uzņēmējdarbībai Indijā ir līdzīgas priekšrocības kā potenciāli ienesīgākajam Ķīnas tirgum, bet Indijas tirgū ielauzties ir vieglāk, citējot Postimees, raksta BBN.

Saskaņā ar ekspertu teikto, ap 2025. gadu Indija būs kļuvusi par piekto lielāko pasaules ekonomiku, apsteidzot Vāciju. Savukārt ap 2050. gadu Indija varētu kļūt par pasaules lielāko ekonomiku.

Patlaban arī Indijas uzņēmēji ir ieinteresēti sadarbībā ar igauņiem. «Mūsu uzņēmēji vēl aizvien pēta sadarbības iespējas, savukārt indieši jau ir gatavi uzsākt biznesu,» norāda Attīstības fonda, kas atbildīgs par Igaunijas un Indijas attiecībām, pārstāvis Sīms Sikuts (Siim Sikkut).

Saskaņā ar viņa teikto, Indijas uzņēmēji ar Igaunijas kompānijām nevēlas tikai tirgoties, nākotnē tiek plānota sadarbība arī informācijas tehnoloģiju (IT) un pētniecības un attīstības (R&D) jomā.

Tuvojoties gadu mijai, Dienas Bizness aptaujāja vairākus uzņēmējus par Jaunā gada sagaidīšanas paradumiem. Lūk, ko par svētku svinēšanas tradīcijām stāsta Compensa galvenā grāmatvede Regīna Gailāne:

«Pēdējos gadus Jauno gadu esmu sagaidījusi ārvalstīs Berlīnē, Sidnejā, Londonā, Vankūverā un pa ceļam no Helsinkiem arī Tallinā. Iemesli, kādēļ izvēlējos gadu miju sagaidīt šajās pilsētās, bijuši dažādi. Berlīni kā Jaungada svinību vietu izvēlējos, jo zināju, ka Berlīne ir skaista un piemērota vieta, kur sagaidīt jauno tūkstošgadi. Savukārt Sidnejā šos svētkus esmu svinējusi divas reizes, jo tur dzīvoja mana meita. Tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ devos uz turieni un lielākoties būtiskāko informāciju par šo valsti saņēmu tieši no meitas. Sidnejā Jaunā gada sagaidīšanu svinējām uz kuģa, un atmiņā palicis skats, ko vērojām, piebraucot pie Hārborbridža. Debesīs šāvās uguns puķes, kur ik pa laikam uzplaiksnīja dažādas krāsās, taču blakus esošie kuģīši, kas peldēja līdzās mūsu peldlīdzeklim, bija izslēguši visas gaismas. Tie bija atstājuši iedegtas tikai lampiņu virtenes, kas bija apvītas ap burām. Radās iespaids, ka apkārt peld tādi kā spoku kuģi. Skats bija neparasts un skaists.