Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Ārzemnieki uzturēšanās atļauju Latvijā var iegūt, ne tikai iegādājoties nekustamos īpašumus, bet arī reģistrējot Latvijā uzņēmumu un sevi ieceļot tā valdē.

Situācija, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienojās par priekšlikumu no Imigrācijas likuma izslēgt normu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu nekustamo īpašumu pircējiem Latvijā no ārzemēm (ne ES), liek izvērtēt citas alternatīvas. Jāņem vērā, ka Saeima šobrīd vētī grozījumus minētajā likumā un vēlas noteikt stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju saņemšanai, taču netika atbalstīta ideja svītrot normu, kas dārgu nekustamo īpašumu pircējiem šādu privilēģiju likvidētu. Šobrīd uzturēšanās atļauju ļauj piešķirt ārzemniekiem (ārpus ES), kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu vismaz 100 000 Ls (Rīgā, Pierīgā un lielākajās pilsētās), vai 50 000 Ls vērtībā laukos. Šīs normas ietekmē ievērojams skaits nekustamo īpašumu Rīgā un tās apkaimē ieguvuši saimnieku, bet projektu attīstītāji - naudu, arī kredītu atdošanai.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Kopumā viesnīcu pakalpojumu cenas Latvijā ir zemākās reģionā, un, palielinoties tūristu plūsmai, viesnīcnieki varētu sākt domāt par cenu celšanu.

Tā pieļauj nekustamo īpašumu eksperti, bet viesnīcnieku viedokļi šajā jautājumā atšķiras, jo pastāv bailes par to, ka, ja cena tiks pacelta, klients aizies pie konkurenta, kas piedāvā lētāk, jo arī tūristi jau pieraduši pie šejienes izdevīgā piedāvājuma – zemas cenas un labs serviss. Tomēr ilgi tā vairs nevarot turpināties. Trīs zvaigžņu viesnīcu pārstāvji jau tagad uzskata, ka cenu ziņā nospiesti gandrīz līdz hosteļu līmenim.

Hotel Jurmala SPA pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla, apstiprina, ka jau tagad cenas tiek pakāpeniski paaugstinātas, salīdzinājumā ar šī paša perioda cenām iepriekšējos divos gados. «Zemākas cenas ļoti palīdzējā 2009. un 2010.gadā, kad ekonomiskā situācija gan valstī, gan visā pasaulē bija šaubīga, ceļotāju bija mazāk, cilvēki taupīja naudu. Tad, protams, tas palīdzēja piesaistīt vairāk viesu un nodrošināja atdevi,» skaidro K. Štāla.

Kompresoru ražotājs SIA Fonons atradis jaunu biznesa nišu, kļūstot par vienīgo siltumsūkņu ražotāju Latvijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Jau vairāk nekā 10 gadus ražojam gaisa skrūves kompresorus. Produkcijas sortimenta paplašināšanas nolūkā nolēmām attīstīt tehnoloģiski līdzīgu nozari - siltumsūkņu ražošanu,» laikrakstam stāstīja SIA Fonons valdes loceklis Juris Zvirgzds (attēlā).

Siltumsūkņu ražošanas projektu SIA Fonons uzsāka 2007. gadā ar LU Cietvielu fizikas institūtu, 2009. gadā uzņēmumam izdevies saņemt LIAA atbalstu programmā Jauni produkti un tehnoloģijas.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls pārkrāvusi pirmos tūkstošus tonnu lejamkravu un plāno attīstību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni,

palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī.

GI Termināls specializējies minerāleļļu jeb bāzes eļļu pārkraušanā. Tās ir nelielu apjomu tranzītkravas, ko pa dzelzceļu ieved Latvijā no Krievijas un citām bijušajām padomju bloka valstīm, bet no Liepājas ostas tās tālāk ceļo uz Ziemeļeiropu, Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem, Rietumāfriku, Latīņameriku, ASV, Indiju.

Elektroenerģijas padeves traucējumu dēļ kokapstrādes uzņēmums nespēj izpildīt pasūtījumus un sola sūdzēt tiesā Latvenergo.

«Ir pārkāptas visas iespējamās robežas, jo elektroenerģijas padeve nav normāla kopš pērnā gada 30. decembra, turklāt šā gada sākumā energopadeves nebija dabas stihijas dēļ, bet kopš 11. janvāra elektroenerģijas padeve vienu brīdi ir, bet otru - nav,» sašutis ir SIA Krauss valdes priekšsēdētājs Gatis Gulbis.

Viņš norāda, ka uzņēmuma dziļākas pārstrādes iecirknis Klintainē šā gada janvārī nespēs izpildīt pasūtījumus aptuveni par 0,3 milj. eiro. «Vidēji ik mēnesi neto apgrozījums ir ap 0,4 milj. eiro, taču janvārī produkcijas piegādes ārvalstu klientiem sasniegs labi ja 0,1 milj. eiro,» atzīst G. Gulbis.

Cenu dempings, neatbilstošas kaloritātes porcijas – tās ir tikai dažas no izglītības iestāžu ēdināšanas problēmām, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Ēdināšanas organizēšanā un kvalitātes kontrolē problēmas saistās ar dempingu un pelēko biznesu, par ko runā vairākās biznesa nozarēs, bet reāli cīnīties ar to izraisītajām sekām valstiskā līmenī neviens nevēlas, jo ir grūti pierādīt dempingu un analizēt tā izraisītās sekas, skaidro SIA Fazer Amica Latvija rīkotājdirektors Aigars Kaugars. «Mēs zinām, ka valsts ir aprēķinājusi, ka viena pirmklasnieka pilnvērtīga ēdināšana izmaksā 80 santīmu dienā (ieskaitot PVN). Par šādu summu pirmklasnieki tiek ēdināti. Bet ir uzņēmēji, kas apsola 12. klases puišus ēdināt par 50 - 65 santīmiem. Kā tas ir iespējams?» vaicā A. Kaugars.

Biodegvielniekus arī nākotnē sagaida grūti laiki un iespējamas dīkstāves, ziņo Dienas Bizness.

Biodīzeļa ražotāju SIA Bio – Venta un SIA Mamas D cerības uz aizkavētā valsts atbalsta saņemšanu ātrāk, nekā to pašreiz paredz MK noteikumi, izplēnējušas līdz ar nelabvēlīgo Satversmes tiesas spriedumu. «Gaidīju vairāk un cerēju vairāk,» komentējot spriedumu, Dienas biznesam sacīja SIA Bio - Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars. Viņš cerējis, ka spriedums būs pozitīvāks ražotājiem, jo pašreiz situācija esot kritiska – izejvielu rapša pārstrādātājam pietiekot 10 dienām, ja līdz tam valsts nepārskaitīs kaut daļu naudas, rūpnīcai atkal draud dīkstāve.

Ap 300 t piena dienā neplūdīs uz Lietuvu, bet paliks Latvijā.

Šādu galveno ieguvumu sola jaunās kooperatīviem piederošās piena rūpnīcas realizētāja SIA Latvijas piens, kuras iesniegtā projekta realizēšanai Jelgavā Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmdien devis zaļo gaismu. Tāpat jau skaļu publicitāti guvušā projekta īstenotāji sola 50-60 jaunas darba vietas un konkurētspējīgu eksporta produktu ražošanu.

Zinātnieki biznesam piedāvā gatavas idejas

Apģērbs, kas spēj savākt elektrību, piena produktu fotopasterizācija u.c. idejas gaida finansējumu.

Bankas

Bankas joprojām grēko

Atsevišķos gadījumos bankas joprojām grēko, liekot kredītā ņemto nekustamo īpašumu apdrošināt par lielāku summu nekā nepieciešams.

Latvijas pasts (LP) plāno attīstīt finanšu pakalpojumu sniegšanu un mest izaicinājumu apdrošināšanas lauciņā.

LP, kuram ir vairāk nekā 600 pasta nodaļu tīkls visā Latvijā, neplāno atteikties no kāda līdz šim piedāvātā pakalpojuma, bet piepulcināt jau liek aizvien jaunus. Tāpēc LP liks lielāku akcentu uz finanšu pakalpojumiem, un iedzīvotāji pasta nodaļā var saņemt gan pensiju, gan pieteikties patēriņa kredīta saņemšanai.

Galvenā ideja, kas LP pamudinājusi izšķirties par šādu soli, ir tas, ka dažos Latvijas lauku apvidos banku filiāles nav pieejamas. Šāds solis tiek sperts, lai LP nostiprinātu savas pozīcijas nozarē līdz 2013. gadam, kad tiks liberalizēts pasta tirgus. Līdz tam laikam LP ir iecerējis ne tikai strādāt bez būtiskiem zaudējumiem, bet arī izveidot plašāko un modernu pasta nodaļu tīklu, kas būtu pievilcīgs tieši biznesa sektoram, lai tā pārstāvji savas preces vai pakalpojumus vēlētos pārdot tieši ar LP pasta nodaļu starpniecību.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kooperatīvu asociācijas jau parakstījušas memorandu par savstarpēju sadarbību, un, lai sadarbība tiktu veicināta, nepieciešami projekti Baltijas līmenī, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Līdz šim gan ekonomiskā sadarbība visu trīs valstu starpā bijusi vāja, tāpēc šī būtu laba iespēja stiprināt savstarpējo saikni, pārliecināti kooperatīvu pārstāvji. Iecerēts vienoti strādāt darba grupās Briselē, lai paustu kopīgu Baltijas nostāju lauksaimniecības jautājumos.

Runājot par piena nozari, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes locekle, kooperatīva Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece zina teikt, ka šobrīd Lietuvā Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā kooperatīvi būvē jaunu, ap 20,5 milj. Ls vērtu rūpnīcu ar sākotnējo jaudu 600 t piena dienā. Kā jau ziņots, arī Jelgavā taps jauna, 8,7 milj. Ls vērta piena pārstrādes ražotne, kur diennaktī paredzēts pārstrādāt 250-300 t piena. Sākotnēji kooperatīvi bija iecerējuši veidot vienu rūpnīcu Baltijā, taču problēma radās ar faktu, ka ES finansējumu piešķir katrai valstij atsevišķi, nevis kopīgi, tādējādi no kopprojekta virzības nācies atteikties. Tomēr ražotāji nemet plinti krūmos un sola strādāt pie atbilstošo noteikumu maiņas, lai nākotnē ražotājiem būtu iespēja saņemt ES finansējumu kopīgiem projektiem.

Jelgavā tiek ražoti bezpilota lidaparāti, ko izmanto klienti ASV, Kanādā, Austrālijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Lidmašīnu ražotājuzņēmuma SIA UAVFactory vadītājs Konstantīns Popiks ir rīdzinieks, kurš izvēlējies savu uzņēmējdarbību uzsākt JIC biznesa inkubatorā Jelgavā, tāpēc katru dienu braukā turpu šurpu. «Inkubators dod atspērienu maziņam biznesam. Viņi palīdzēja ar prototipu izstrādāšanu, tāpēc arī sākām darbu Jelgavā,» viņš skaidro.

K. Popiks četrus gadus mācījās Liverpūles universitātē, lai kļūtu par diplomētu avioinženieri. «Pasaulē šis virziens strauji attīstās, un bezpilota lidaparāti ir pieprasīti. Un, ja ir pieprasījums, var arī nopelnīt,» tā viņš. Pirms dažiem gadiem uzņēmējs bija iesaistīts līdzīgā projektā, un tāpēc viņam radās doma, ka varētu ražot bezpilota lidaparātus.

Līdz šā gada beigām ieguldījumu apjoms uzturēšanas atļauju iegūšanai varētu augt pat trīs reizes, pārsniedzot 100 milj. eiro.

avukārt kopumā piecos gados gan ieguldījumu apjoms uzturēšanās atļauju iegūšanai, gan šīs atļaujas saņēmušo cilvēku papildus veiktās investīcijas nākamo piecu gadu laikā pārsniegs vismaz miljardu latu, pārliecināti eksperti. Turklāt šīs investīcijas, kas Latvijā pārsvarā ienāks no Krievijas, tuvākajā nākotnē arī varētu būt noteicošās.

Prasīs tirgotājiem ātrāk norēķināties ar ražotājiem

Iecere likt lielveikalu ķēdēm ātrāk norēķināties ar piegādātājiem var kaitēt vietējiem ražotājiem. Šādi lielāko mazumtirgotāju - Rimi un Maxima - pārstāvji reaģējuši uz ieceri, kas paredz, ka lielajiem mazumtirgotājiem par tiem piegādātajām pārtikas precēm, iespējams, būs jānorēķinās trīsdesmit dienu laikā pēc to saņemšanas.

Latvijā ēnu ekonomika viena no augstākajām Eiropā, pret to sola cīnīties, atvieglojot legālo biznesu.

Ārvalstu pētnieki Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvaru «trekno gadu» kulminācijas brīdī novērtē teju 42% apmērā no visas tautsaimniecības. Finanšu ministrija uzskata, ka skaitļiem īpašas nozīmes nav – galvenais ir strādāt, lai nedeklarēto un nelegālo ekonomiku samazinātu.

«No valsts vadības viedokļa labāk novērtēt ēnu ekonomikas līmeni par augstu nekā par zemu,» norāda ekonomiste Raita Karnīte. Viņasprāt, valsts iestādes nonāk pretrunā ar sevi, kad apgalvo, ka pelēkā ekonomika nav nemaz tik augsta, bet tajā pašā laikā pret iedzīvotājiem izturas tā it kā visi būtu nelieši un slēptu ienākumus. Tādējādi visi procesi tiek vērtēti no iespējamās krāpniecības puses, nevis godīgo nodokļu maksātāju puses. Tas savukārt veicina korupciju valsts pārvaldē: «Jo vairāk ierobežojumu, jo lielāka vēlme krāpties,» norāda ekonomiste.

Latvijas Mobilā telefona (LMT) meitasuzņēmums ZetCom, kurš plašāk zināms ar sarunu karti Amigo, ir iecerējis divu, trīs gadu laikā trīskāršot Amigo klientu skaitu, šodien raksta Dienas bizness.

Lielu artavu mērķu sasniegšanā ir izvirzījis jaunais Amigo valdes priekšsēdētājs Artūrs Freimanis, kurš sākotnēji uzņēmumā bija sācis strādāt par pārdošanas vadītāju, bet ņemot vērā, ka ilggadējais uzņēmuma vadītājs Egils Trumpe nolēma darba attiecības pārtraukt, A. Freimanim tika piedāvāta valdes priekšsēdētāja vieta.

Šobrīd Amigo ir aptuveni 100 tūkst. klientu, bet A. Freimanis klientu skaitu ir iecerējis palielināt līdz 300 tūkst. Ņemot vērā Tele2 ievērojamo sarunu kartes Zelta Zivtiņa klientu bāzi un Bites sarunu kartes lietotājus - smelties jaunus klientus Amigo būs kur, smaidot saka A. Freimanis. Jau gada sākumā Amigo izcēlās ar skaļu un pretrunīgi vērtētu reklāmas kampaņu, kurā tika salīdzināti Amigo vidējie mēneša ienākumi ar Bites datiem.

Nacionālajam kino centram šogad piešķirts teju uz pusi mazāks finansējums (740 312 Ls), nekā pērn (1,45 milj.ls). Papildus tam, ir būtiski palielināta autoratlīdzības likme iedzīvotāju ienākumu nodoklim (IIN) (no 15% uz 26%), jāņem vērā, ka gan kino industrijā, gan praktiski jebkurā citā ar kultūru saistītā jomā, lielākā daļa norēķinu tiek veikti tieši autoratlīdzību veidā ,kā arī ir pilnīgi neizdevīgi nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, kuri būtu gatavi daļu peļņas ziedot kino industrijai .

Redzot valsts attieksmi pret kino veidošanu Latvijā, var droši teikt — tas ir novārtā atstāts bizness ar lielu eksporta potenciālu.

Būtu jāsaprot, ka kino nav tikai producentu un režisoru dzīves aicinājums — kino dod ne tikai ienākumu nodokļu veidā, rada nacionālo produktu , kā arī dod papildu pievienoto vērtību — atpazīstamību valstij pasaulē. Protams, tikai gadījumā, ja valstī ir priekšnosacījumi šādai situācijai. Turklāt atbalstīt nacionālo kino nozari noteikti ir lētāk, nekā izdot milzīgu naudu par reklāmas klipiem CNN. Skaidrs, ka Latvijas valsts savā kino industrijā nevar atļauties ieguldīt tik lielus līdzekļu kā, piemēram, Francija vai Krievija, un to arī neviens neprasa darīt — vienkārši esošo situāciju nevajadzētu sarežģīt vēl vairāk.

Atjaunojamo energoresursu biznesa pārstāvji pieļauj, ka topošais zaļās enerģijas likums strādās fosilās enerģijas interesēs, ziņo Dienas Bizness.

Jaunais Atjaunojamo energoresursu likumprojekts liecina, ka vēja un saules stacijas, kā arī mazie HES Latvijā nākotnē, visticamāk, īpaši attīstīti netiks. Arī biogāzes un biomasas biznesa īpašnieki šaubās par savu biznesu rentabilitāti pēc jaunajiem noteikumiem.

Latvijā elektrības cenai jābūt konkurētspējīgai. Maksājot pārāk lielus atbalstus atsevišķiem atjaunojamo energoresursu staciju īpašniekiem, tiek apdraudēta Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, kā arī kāpināti draudi tam, ka importēt elektroenerģiju būs lētāk nekā pašiem ražot, uzskata Ekonomikas ministrija.