Viens no lielākajiem privātajiem Zviedrijas komercīpašumu attīstītājiem "Kilenkrysset" 9.septembrī atklās jaunu dzelzsbetona elementu ražotni Ikšķilē, informē SIA Kilen Baltic valdes loceklis Roberts Kaufiņš.

2020.gadā "Kilenkrysset" atvēra meitas uzņēmumu Latvijā SIA "Kilen Baltic", lai sāktu armatūras karkasu ražošanu Stokholmas tuneļa projektam. Tāpat "Kilenkrysset" nolēma investēt 2,5 miljonus eiro jaunā un modernā saliekamā dzelzsbetona paneļu ražotnē Ikšķilē.

2021.gadā sākta būvniecība 2300 kvadrātmetrus plašai ražošanas ēkai ar biroja telpām un 3000 kvadrātmetru lielu āra teritoriju. Šī būs viena no modernākajām un efektīvākajām saliekamā dzelzsbetona ražotnēm Baltijā. Iekārtās investēts vairāk nekā viens miljons eiro un tiks radītas līdz 40 jaunām darba vietām.

"Kilen Baltic" plāno ražot ne tikai saliekamā dzelzsbetona elementus, bet arī izveidot konstruktoru un dizaina biroju. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par Zviedrijas uzņēmumu biznesa centru Latvijā, veicinot Zviedrijas un Latvijas uzņēmumu sadarbību. Latvijā paredzēts attīstīt jaunus industriālos parkus un dzīvojamos rajonus.

Ikšķilē 2. septembrī apmeklētājiem durvis vērs jauns sporta centrs – E. Masaļska fitnesa centrs MŪSU FITNESS, kas būs lielākais sporta klubs Pierīgā.

Tā saimnieks ir bijušais Latvijas hokeja izlases vārtsargs, bet tagad DINAMO RĪGA un Latvijas valstsvienības treneris Edgars Masaļskis kopā ar dzīvesbiedri Ievu.

Ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro. Saskaņā ar Masaļsku ģimenes sniegto informāciju ieguldīti gan privātie līdzekļi, gan ņemts aizņēmums bankā, gan izmantots Altum atbalsts. Ieguldīto investīciju atpelnīšanās periods esot 15 gadi.

E. Masaļska fitnesa centrs MŪSU FITNESS atradīsies jaunuzceltā multifunkcionālā ēkā Daugavas krastā Ikšķiles pilsētā Kraujas ielā. Jaunajā sporta klubā apmeklētājiem būs pieejams jauns un mūsdienīgs trenažieru zāles inventārs, kā arī plašas grupu nodarbību zāles, kas profesionālu treneru vadībā ļaus nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm ļoti plašam iedzīvotāju lokam – sākot no veselības grupām līdz pat profesionāliem sportistiem.

Līdz ar vasaras sezonas iestāšanos un gaisa temperatūras pakāpenisku pieaugumu, “Bolt Drive” lietotājiem ir iespēja savam braucienam iznomāt jaunus automobiļus.

Premium klases automobiļu klāsts papildināts ar BMW 4. sērijas kabrioletiem, VW T-Roc kabrioletiem, Audi A4 un Audi A5. No šodienas “Bolt Drive” sāk piedāvāt arī VW Crafter kravas furgonu nomu. Auto koplietošanas pakalpojums no šīs nedēļas ir pieejams arī Ikšķilē, Ogrē un Siguldā.

“Bolt Drive” augstākās klases segmentu Latvijā jau dažas nedēļas pārstāv vairāki desmiti Audi A4 un Audi A5. Līdz ar autoparka paplašināšanos, šobrīd piedāvājumā ir teju 1000 automobiļu un paredzams, ka šis skaits palielināsies, kad pakalpojums tiks uzsākts arī citās Latvijas pilsētās.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt kā praktiskas, tā arī emocionāli piesaistošas automašīnas, kas būtu kā alternatīva savas privātās automašīnas iegādei. Atzīsim, ka cilvēki Latvijā mīl automašīnas un labprāt vēlas izmēģināt jaunus pasaules slavenāko ražotāju modeļus, taču kabriolets, īpaši mūsu laikapstākļos, biežāk ir sapņa, nevis racionālas vajadzības realizācija. Tāpēc no šī brīža Rīgas ielās būs redzami visefektīvāk izmantotie kabrioleti valstī jeb pieejamākā autobraucēju sapņu realizācija. Tāpat arī kravas furgoni būs noderīgi dažādām dzīves situācijām, piemēram, lai pārceltos uz jaunu dzīvesvietu,” saka Aleksejs Batenko, “Bolt Drive” autoparka vadītājs.

Zviedru uzņēmējs plāno būvēt dzīvojamos namus Ogres novadā, informē pašvaldībā.

Ogres novada Ikšķilē, Palejas ielā 2, kopš pagājušā gada septembra darbojas saliekamo dzelzsbetona paneļu ražotne, kuru izveidojis viens no lielākajiem privātajiem Zviedrijas komercīpašumu attīstītājiem "Kilenkrysset AB". "Kilenkrysset AB" šajā ražotnē investējis vairākus miljonus eiro, radītas 40 jaunas darba vietas.

Šī gada maijā līdzās esošajai ražotnei sākta jaunas rūpnīcas būvniecība. Šajā vietā pamazām tiek attīstīta ideja par Skandināvijas industriālā parka izveidi, informē pašvaldība.

Līdztekus investīcijām ražošanas attīstībai Ogres novadā "Kilenkrysset AB" plāno attīstīt arī mājokļu būvniecību.

Uzņēmuma īpašnieks Jans Persons kopā ar vairākiem uzņēmuma pārstāvjiem ticies ar Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (NA) un priekšsēdētāja vietnieku Gintu Sīviņu (NA), lai pārrunātu ieceri būvēt dzīvojamos namus Ogres novadā - Ikšķiles teritorijā pie novada robežas ar Salaspils novadu.

Atsaucoties uz Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ) lūgumu veikt Ikšķiles un Ogres aizsargdambju atjaunošanas projektus, AS Latvenergo paredzēto darbu nodrošināšanai no 15. augusta līdz 30. septembrim Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni.

Edgars Griķītis, ZMNĪ Meliorācijas departamenta vadītāja vietnieks informē: «Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi no 2012. līdz 2014. gadam veica inženieraizsardzības būvju – aizsargdambju apsekošanu Ogrē un Ikšķilē. To renovācija nav notikusi 40 gadu, konstruktīvais nolietojums dzelzsbetona plātnēm pārsniedz 30%, deformācijas šuvēm 70%, asfaltbetona segumam 40 % utt., tādēļ aizsargdambji ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ir nepieciešama to atjaunošana.

ZMNĪ projekta ietvaros ir paredzējusi aizsargdambju nogāzes atjaunošanu ūdenslīmeņa mainīgajā zonā, veicot jaunas stiprinājuma plātnes betonēšanu. Dambim remontēs deformācijas šuves, sakārtos dzelzsbetona parapeta blokus, pārbūvēs asfalta betona aizsargdambju virsmas nostiprinājumus. Atjaunojamajos dambju posmos izbūvēs dambja virsmas apgaismojumu, veiks teritorijas labiekārtošanu un nodrošinās vides pieejamību. Kopumā tiks atjaunoti aizsargdambji Ogrē 2,47 km un Ikšķilē 3.64 km garumā, tādējādi aizsargājot pilsētas pret plūdu riskiem turpmākos 20 gadus.»

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" kļuvis pieejams arī Latgales iedzīvotājiem.

"Barbora.lv" atver pirkumu saņemšanas punktus Daugavpilī, Balvos, Jēkabpilī, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē un Dagdā, nodrošinot pārtikas iegādi internetā arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

Piedāvāt attālinātas preču pasūtīšanas pakalpojumus reģionos "Barbora.lv" plānojusi jau ilgāku laiku, un pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar koronavīrusu un izsludināto ārkārtas situāciju valstī ir pasteidzinājuši šo idejas īstenošanu.

Attīstību reģionos "Barbora.lv" veic ciešā sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "Maxima".

Latgalē produktu saņemšanas punkti atrodas – Daugavpilī – Strādnieku ielā 103 ("Maxima X" veikalā), Balvos – Bērzpils ielā 15 ("Maxima X" veikalā), Jēkabpilī – Brīvības ielā 108 ("Maxima XX" veikalā), Līvānos – Domes ielā 4 ("Maxima XX" veikalā), Ludzā – Latgales ielā 61 ("Maxima X" veikalā), Preiļos ­– Rēzeknes ielā 4A ("Maxima X" veikalā), Rēzeknē – Atbrīvošanas alejā 141 ("Maxima XX" veikalā), Dagdā – Daugavpils ielā 8A ("Maxima X" veikalā).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījās no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas», informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

VID informē, ka veicot sākotnējās pirmstiesas izmeklēšanas darbības, tika noskaidrots, ka organizēta personu grupa četru personu sastāvā, laika posmā no šī gada janvāra līdz novembrim divos būvniecības uzņēmumos izmaksājuši grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba algu vairāk kā 280.tūkst. eiro apmērā. Minētajiem uzņēmumiem būvniecības objekti atradās Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, un tajos nodarbinātie saņēma darba algas skaidrā naudā, kā rezultātā netika nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī netika veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vairāk kā 220 tūkst. eiro apmērā.

VID Finanšu policijas pārvalde sadarbībā ar VID Muitas policijas pārvaldes amatpersonām decembrī veica 26 kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, automobiļos, birojos, kā arī būvniecības objektos. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti skaidras naudas līdzekļi 9000 eiro apmērā, kā arī citi kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi - darba algu izmaksu saraksti, darba laika uzskaites tabeles, datori, mobilie telefoni, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā.

"Luminor Bank" piešķīrusi 4,76 miljonu eiro aizdevumu Ogres novada pašvaldības uzņēmumam "MS siltums" siltumapgādes sistēmas modernizācijai, informē bankas pārstāvji.

Aizdevums paredzēts, lai nodrošinātu Lielvārdes un Ikšķiles pilsētās izbūvēto šķeldas katlumāju finansējumu, kā arī lai veicinātu jaunu siltumtrašu izbūvi 1,6 kilometru garumā Lielvārdes centrālajā zonā.

Pirms investīciju projekta īstenošanas Lielvārde un Ikšķile apkurei izmantoja fosilo kurināmo - dabasgāzi. Tagad, pēc katlu māju rekonstrukcijas, siltumenerģijas ražošana tiek nodrošināta, izmantojot atjaunojamos resursus - šķeldu un kokskaidu granulas, norāda bankas pārstāvji.

"MS siltums" valdes loceklis Normunds Ševels informē, ka "MS siltums" apsaimnieko desmit šķeldas katlumājas un septiņas granulu katlu mājas Ogrē un Ogres novadā, kuras pēc uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) klasifikācijas tiek novērtētas kā zaļas.

Ivars Saide 20 savas dzīves gadus ir strādājis šovbiznesa industrijā - bijis gan gaismotājs, gan dīdžejs, bet ar laiku sapratis, ka vēlas būt uzņēmējs un šobrīd veiksmīgi Balvos vada SIA Čivix, kas izstrādā, realizē un gaismo dažādus projektus.

Strādāt viņš sācis jau 14 gadu vecumā kā dīdžejs, paralēli mācoties un apgūstot skatuves tehniku. «Tas ir vairāku dzīves sakritību un mērķu kopums. Mana ikdiena jau no mazotnes ir bijusi ļoti dinamiska, jo pa dienu biju skolā, bet vakarā - darbā. Tas bija traks laiks,» atceras I. Saide.

Biznesa portāls db.lv pie uzņēmēja viesojās Latgales brauciena laikā, jo viņu kā vienu no aktīvākajiem vietējiem uzņēmējiem ieteica Balvu novada pašvaldībā.

Lai pasākuma pēcgarša būtu feina, viss ir jāizdara nevainojami un jaudīgi

Pats savu uzņēmumu - SIA Čivix - I. Saide dibinājis pirms pieciem gadiem. «Izlēmu dibināt uzņēmumu, kur es varu attīstīt savas idejas un gūt vēl nebijušu pieredzi,» stāsta I. Saide. Viņš lepojas, ka Balvu uzņēmums darbojas plašā mērogā. Tā, piemēram, tas gaismojis tādus pasākumus kā TV3 Jubilejas koncerts Dzintaru koncertzālē, Guntara Rača un grupas Saldās Sejas koncerts Jaunpiebalgā, Latvijas dziedošo aktieru salidojums Ikšķilē un citus. Uzņēmumam aktīvākais laiks ir vasaras sezona, kad komandai vajadzīgi papildspēki.

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Lavandu audzētāji paplašināšanās vietā izvēlas daudzveidot piedāvājumu

Lavandu audzēšanas saimniecības Latvijā saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem. Ar šo kultūraugu apstādītās zemes kopējā platība ir tik maza, ka ne Lauku atbalsta dienestā, ne Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā konkrētu skaitļu nav. Tomēr saimniecības, kas šai nišā strādā, ar roku visam atmest negrasās un turpina pilnveidot savu piedāvājumu.

Tirgus mazs un nesakārtots

Šogad lavandas zied neierasti agri. Parasti tās novāc jūlija vidū, bet Zanes Gustas saimniecībā LavenderVilla ( SIA Zoovilla) Grobiņas novadā mēneša sākumā ziedi jau nogriezti, atstājot vien mazu stūrīti, kur ciemiņiem nobildēties.

«Lai augus izmantotu produkcijas ražošanai, svarīgi ziedus ievākt pareizā laikā,» saka Z. Gusta, uzsverot, ka lavandas audzē ne vien acu priekam, bet arī pārstrādei. Ar tām pilda pašu šūtas rotaļlietas, smaržu maisiņus un citus izstrādājumus. Tā kā ar lavandām apstādītā platība nav liela, izmanto bezatlikumu tehnoloģiju un nelielā apjomā destilē ēterisko eļļu.

Eiropas skrejriteņu operators “Bolt” skrejriteņu lietotājiem piedāvā jaunu risinājumu – inovatīvus skrejriteņu uzlādes punktus dažādās Rīgas vietās, ar mērķi uzlabot skrejriteņu pareizu novietošanu galvaspilsētā, vienlaikus atvieglojot citu satiksmes dalībnieku pārvietošanos.

Paredzams, ka šis risinājums ilgtermiņā palīdzēs arī mazināt vandāļu sagāzto skrejriteņu skaitu.

Kopumā Rīgā uzstādīti pirmie 12 skrejriteņu uzlādes punkti dažādās populārās vietās, kurās ik gadu novērojams augsts pieprasījums pēc “Bolt” skrejriteņiem. Uzlādes punkti pieejami Rīgas centrā, Skanstē, Teikā, Purvciemā, Ķengaragā, Mežciemā, Imantā, Zolitūdē. Pārskats par vietām pieejams arī “Bolt” lietotnē, atrodot uzlādes punktu pēc elektrības simbola.

Uzlādes punktos vienlaicīgi var veikt uzlādi 5 vai 10 skrejriteņiem, atkarībā no uzstādītā uzlādes punkta.

Jaunais risinājums ir bezvadu tehnoloģija un lietotājiem maksimāli ērts – lai veiktu skrejriteņu uzlādi, nav nepieciešami vadi, atsevišķi spraudņi vai akumulatoru nomaiņa. Pievienojot skrejriteni uzlādes punktā, uzlāde sākas automātiski un arī pats brauciens tiek noslēgts automātiski – šādos gadījumos lietotne neprasīs pievienot skrejriteņa fotogrāfiju. Uzlādes punktos ir iespējams uzlādēt tikai “Bolt” skrejriteņus.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem Attīstības finanšu institūcija Altum grantos jeb dāvinājumos šogad plāno piešķirt aptuveni 12 miljonus eiro, informē Altum.

Plānots, ka šogad atjaunošanas darbi tiks uzsākti aptuveni 60 daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā un siltumenerģijas patēriņš pēc darbu pabeigšanas tajās samazināsies vidēji par 50% gadā.

«Līdz gada beigām plānojam izsniegt grantus aptuveni 100 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai par kopējo summu 12 miljoni eiro. Tas palīdzēs vairāk nekā 3000 mājsaimniecībām uzlabot savus dzīves apstākļus, padarot tos daudz energoefektīvākus, komfortablākus, sakārtotākus un arī vērtīgākus. Reāli atjaunošanas darbi šogad tiks uzsākti aptuveni 60 mājās. Jāuzsver, ka ES fondu līdzekļi māju atjaunošanai būs pieejami ierobežotu laiku – vēl aptuveni piecus gadus,» norāda ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Latvijas pasta kompānijas Latvijas Pasts (LP) sākusi daudzfunkcionālās klientu plūsmas vadības sistēmas In-Out ierīkošanu vēl 20 pasta nodaļās, tādējādi uzlabojot klientu apkalpošanas servisu. Pakalpojumu saņemšanai nodaļās ar klientu plūsmas vadības sistēmu iespējams pieteikties arī attālināti, tālrunī izmantojot LP mobilo lietotni, informē LP Ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

LP uzsācis klientu apkalpošanas servisa uzlabojumu projekta nākamo kārtu, kas līdz 2017.gada oktobra sākumam paredz In-Out klientu plūsmas vadības sistēmas ierīkošanu vēl 20 pasta nodaļās: septiņas no šīm nodaļām atrodas Rīgā, bet trīspadsmit nodaļas – Latvijas reģionu pilsētās – Aizkrauklē, Bauskā, Daugavpilī, Gulbenē, Ikšķilē, Jelgavā, Jūrmalā (Kauguros), Kuldīgā, Ogrē, Preiļos, Rēzeknē un Smiltenē.

G. Vārpa skaidro, ka mūsdienīgās klientu plūsmas vadības sistēmas rindu mašīnas regulē klientu kustību pasta nodaļā, vienlaikus dodot iespēju klientiem pakalpojumu saņemšanai pieteikties arī attālināti, izmantojot LP mobilo lietotni tālrunī. Tādējādi iespējams iepriekš uzzināt to klientu skaitu, kas arī vēlas izmantot attiecīgo pakalpojumu, ļaujot prognozēt attiecīgo gaidīšanas laiku. Savukārt brīdī, kad pienākusi rinda klientam trīs numurus iepriekš, mobilajā lietotnē parādās atgādinājums, bet, pienākot kārtas numuram, – paziņojums, pie kuras kases jādodas saņemt nepieciešamo pakalpojumu.

Šobrīd programmēšanas nodarbībās "Learn IT" mācās skolēni no 1. līdz 9. klasei piecās dažādās programmās, sākot no loģikas un algoritmiem līdz mājaslapām, elektronikai un 3D modelēšanai.

2019./2020. mācību gadā "Learn IT" nodarbības norisinās 18 dažādās vietās (skolās, interešu izglītības centros un kopstrādes telpā u. tml.), aptverot septiņas pašvaldības. Nodarbības notiek Brocēnos, Ikšķilē, Jelgavā, Krimuldā, Ķekavā, Rīgā un Valmierā.

"Kopumā mūsu nodarbības šobrīd apmeklē gandrīz 350 skolēni, no kuriem aptuveni 25% tās apmeklē par velti, pateicoties piesaistītajam Eiropas Savienības vai pašvaldību līdzfinansējumam. Ar dažādu programmu palīdzību vēlamies nākotnē šo skaitu palielināt vēl vairāk," teic Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja. Pagājušajā gadā komanda sāka biežāk ciemoties dažādās skolās visā Latvijā, īstenojot karjeras izglītības darbnīcas. Šobrīd vismaz reizi mēnesī "Learn IT" dodas izbraucienos ārpus Rīgas.

Gaidāmajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo, siltumenerģijas tarifi Latvijā kopumā būs zemāki, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija. Septembrī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies 12 komersantiem, kā rezultātā izmaksas par siltumu samazināsies Aizkrauklē un Aizkraukles pagastā, Iecavā, Ikšķilē, Jēkabpilī, Maltā un Lūznavā, Brankās, Ānē, Pļaviņās, Talsos, Valmierā un Viestura laukumā, kā arī Viļānos.

Lai gan kopumā siltumenerģijas tarifiem jau no pērnā gada nogales ir tendence samazināties, ar pieaugumu septembrī jārēķinās Krāslavas, Ozolnieku, kā arī Olaines un Pārolaines iedzīvotājiem.

https://konferences.db.lv/conferences/siltums-2023/

Pieaug citas izmaksas

Būtiskākais faktors siltumapgādes tarifu samazinājumam ir kurināmā cenu kritums, skaidro Jānis Negribs, SPRK Enerģētikas departamenta direktors. “Tajās apdzīvotajās vietās, kur siltuma ražotāji iepriekšējā apkures sezonā kurināmo iepirka par paaugstinātām cenām, mainoties līguma cenai un izlietojot salīdzinoši dārgākos krājumus, tarifi strauji samazinās. Savukārt tur, kur nebija iepirkts tik dārgs kurināmais, izmaiņas tarifos ir mērenākas. Kurināmā cenu svārstības lielā mērā ir atkarīgas no izvēlētā kurināmā veida un brīža, kurā komersants ir slēdzis līgumu par resursu piegādi,” atzīmē J.Negribs.

Līdz šā gada beigām mobilo sakaru operators BITE 4G+ tīkla paplašināšanā plāno investēt 1,272 miljonus eiro un aprīkot ar šo tehnoloģiju vairāk nekā 60 bāzes staciju, informē uzņēmumā.

Pašlaik ar šo jaudīgo tehnoloģiju aprīkotas jau 43 bāzes stacijas 23 pilsētās, pastāstīja BITES pārstāvis Aleksandrs Beļajevs.

“Pēdējos gados interneta patēriņš mobilajos telefonos īpaši strauji pieaug reģionos, tāpēc ir ļoti svarīgi sabalansēt mobilā tīkla attīstību gan Rīgā, gan arī reģionālajās pilsētās, tostarp - mazpilsētās, pielāgojot tehnoloģijas nemitīgi augošajām klientu prasībām un uzlabojot viņu mobilo sakaru lietošanas pieredzi. Tieši 4G+ palīdz paplašināt tīkla kapacitāti, tādējādi nodrošinot ātru un stabilu mobilo internetu vietās, kur tas tiek patērēts arvien vairāk un vairāk,” norāda A. Beļajevs.

Šogad BITE ar 4G+ internetu ir aprīkojusi 43 bāzes stacijas Alūksnē, Apē, Cēsīs, Daugavpilī, Ikšķilē, Jelgavā, Jūrmalā, Ķegumā, Kuldīgā, Lielvārdē, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Mazsalacā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Salacgrīvā, Skrīveros, Talsos, Tukumā, Valmierā un Ventspilī. Tuvākā mēneša laikā plānots šo apjomu dubultot, nodrošinot šīs tehnoloģijas pieejamību arī Dobeles, Jēkabpils, Jelgavas, Kandavas, Ludzas un citu pilsētu iedzīvotājiem.

Televīzijas kanālā "Tava klase" programmēšanas nodarbībās "Learn IT" sasniedz arī tos skolēnus, kuri nekad nav programmējuši.

Programmēšanas nodarbību "Learn IT" līdzdibinātāja Linda Sinka divas reizes nedēļā vada programmēšanas stundas jaunajā televīzijā kanālā "Tava klase" trešās līdz sestās klases skolēniem.

"Prieks redzēt, ka bērni seko līdzi mācību saturam un šādi varam sasniegt skolēnus visā Latvijā. Programmēšanas platformā "Scratch" redzam, ka bērni veido savus projektus pēc Lindas paraugiem, dalās ar tiem un apgūst pamatus. Par to mums liels prieks. Daudzi no viņiem savu profilu šajā platformā izveidojuši tieši tagad, kad sākās projekts "Tava klase", līdz ar to mums ir izdevies sasniegt tos skolēnus, kuri nekad nav mēģinājuši programmēt," saka Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja.

“Wolt” platforma un piegādes pakalpojumi pieejami arī Ādažos un Baltezerā. Šī gada laikā tehnoloģiju uzņēmums paplašinājis savu darbību ārpus Rīgas un tagad savus pakalpojumus piedāvā jau 13 dažādās Latvijas pilsētās.

Līdz ar Ādažu un Baltezera pievienošanos, “Wolt” Latvijas pilsētu skaits ir lielākais starp Baltijas valstīm.

“Šī gada laikā “Wolt” Latvijā ir izaudzis no 5 līdz 13 pilsētām un sadarbojas ar vairāk nekā 1500 kurjerpartneriem. Redzam, ka, attīstot savu pakalpojumu arī mazākās pilsētās, vietējiem uzņēmējiem varam nodrošināt ērtu tiešsaistes tirdzniecību, iedzīvotājiem sniegt iespēju gūt ienākumus kā kurjerpartneriem, kā arī atvieglot pilsētas viesu un iedzīvotāju ikdienu.” skaidro “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsarģis.

Pirmajos “Wolt” darbības gados Latvijā lēmums par uzņēmuma darbības paplašināšanu jaunās pilsētās tika pieņemts, balstoties uz tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits, ēdināšanas un mazumtirdzniecības veikalu apjoms u.c. Šobrīd redzējums par attīstību arī mazākās pilsētās ir mainījies.

Jelgavā uzsākta pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija, kurā tiks ieguldīti aptuveni 345 000 eiro, no kuriem 172 tūkstoši eiro ir Altum grants. Ēkas rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt aptuveni 2018. gada vidū, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Vīgriežu ielā 30, Jelgavā, kurā ir 39 dzīvokļi jeb mājsaimniecības, atjaunošana notiks, izmantojot dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas (DME) valsts atbalsta programmu, ko īsteno attīstības finanšu institūcija ALTUM ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Kopumā mājas renovācijā tiks ieguldīti aptuveni 345 tūkstoši eiro, no kuriem 172 tūkstoši eiro ir ALTUM grants. Otra puse finansējuma tiks piesaistīta no bankas Swedbank.

Mājas atjaunošanas projekta gaitā siltinās sienas, ēkas pēdējā stāva pārsegumu un pagraba pārsegumu. Plānots nomainīt logus, ārdurvis, iekšējās inženierkomunikācijas, apkures sistēmu, daļēji arī jumta segumu. Renovācijas procesā namam uzlabos ventilācijas sistēmu, kā arī izremontēs kāpņu telpas.

Kopš e-veikala izveides 2019. gada rudenī, autoparka paplašināšanā, jaunu preču komplektēšanas centru izveidē, īpašu noliktavu aprīkošanā, kā arī darbinieku skaita palielināšanā mazumtirgotājs Rimi Latvia ieguldījis vairāk nekā divus miljonus eiro.

Rimi ir arī paplašinājis e-veikala pirkumu piegādes teritoriju un saīsinājis laiku no preču pasūtīšanas līdz nokomplektētā pirkuma saņemšanas brīdim.

“Šogad Rimi plānot turpināt e-veikala izaugsmi, paplašinot tā sortimentu, kapacitāti un piegādes maršrutu tīklu, lai kļūtu pieejami vēl plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam. Šobrīd Rimi e-veikalā ir reģistrējušies jau vairāk nekā 100 000 lietotāju, un ik dienas veikto pirkumu apjoms ir desmitkāršojies. Mūsu dati liecina, ka iepirkšanos Rimi e-veikalā vismaz vienu reizi izmēģinājis katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, un vairāk nekā 80% klientu e-veikalā iepērkas vairākas reizes mēnesī,” skaidro Rimi Latvia e-komercijas formāta direktors Didzis Kirstuks.

Turpmākajos gados valsts AS "Latvijas dzelzceļš" veiks vairākus trokšņu mazināšanas pasākumus pie dzelzceļa līnijām, liecina uzņēmuma izstrādātais rīcības plāns trokšņa mazināšanai.

Rīcības plāns paredz trokšņa mazināšanu dzelzceļa līnijām ar satiksmes intensitāti lielāku par 30 000 vilcienu gadā laika periodam no 2024. līdz 2028.gadam.

Trokšņa kartēšanas rezultātā noteiktas sešas akustiskās diskomforta zonas - Bieriņi, Maskavas forštate un Ķengarags Rīgā, kā arī Salaspils, Ikšķile un Ogre.

Uzņēmums plāno izbūvēt troksni samazinošas barjeras Ķengaragā. Šim pasākumam plānots izlietot 926 500 eiro.

Sadarbībā ar Rīgas, Salaspils un Ogres pašvaldībām, iecerēta apstādījumu joslu izveide sliežu ceļu tuvumā. Šī mērķa īstenošanai nepieciešamais finansējums esot atkarīgs no veikto darbu apjoma un veida.

Kā viens no troksni mazinošiem pasākumiem tiek minēta dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, tehniskā apkope, remontdarbi un atjaunošana. Tostarp pastāvīgi plānota sliežu un pārmiju pārvedu slīpēšana, gumijas segumu ieklāšana un nomaiņa dzelzceļa pārbrauktuvju remonta laikā, garsliežu ieklāšana, sliežu ceļu izlāgošana ar gulšņu pablīvēšanu, bojāto garsliežu nomaiņa, sliežu ceļu atjaunošana u.c.

«Latvijas Pasts» (LP) īsteno klientu plūsmas vadības sistēmas ieviešanas projektu, kas sniedz iespēju pasta pakalpojumiem pieteikties attālināti, izmantojot mobilo lietotni viedtālrunī. Patlaban pakalpojumiem attālināti iespējams pieteikties jau 67 nodaļās gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, informē LP Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Attālinātā pieteikšanās pasta pakalpojumiem iespējama tajās 67 LP nodaļās, kas aprīkotas ar In-Out daudzfunkcionālo klientu plūsmas vadības sistēmu. 34 no šīm nodaļām izvietotas Rīgā, bet 33 nodaļas – citās Latvijas pilsētās: Aizkrauklē, Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Ikšķilē, Kuldīgā, Krāslavā, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Madonā, Preiļos, Rēzeknē, Saldū, Siguldā, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valkā, Valmierā un Ventspilī.

Attālinātās pieteikšanās pakalpojums pieejams gan iOS, gan Android ierīcēs.

Izvēloties konkrēto nodaļu, iespējams pieteikties nepieciešamajam pakalpojumam: pasta pakalpojumam, sūtījuma saņemšanai, finanšu darījumam, juridiskas personas apkalpošanai vai arī jauno vecāku (grūtnieces un vecāki, kas pasta nodaļu apmeklē kopā ar bērniem līdz septiņu gadu vecumam) apkalpošanai, kam piešķirta paātrinātas apkalpošanas prioritāte. Pretim katram pakalpojumam norādīts to klientu skaits, kas arī vēlas izmantot attiecīgo pakalpojumu, tādējādi ļaujot prognozēt potenciālo gaidīšanas laiku.