Igaunijas bagātākie cilvēki ir jūras pārvadājumu kompānijas AS Tallink Grupp amatpersonas Ains Hanšmidts, Ens Pants un Kalevs Jārvelills, atsaucoties uz laikraksta Äripäev publicēto Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstu, ziņo dv.ee

A. Hanšmidta bagātība lēšama vairāk nekā četros miljardos Igaunijas kronu (aptuveni 160 miljonos latu).

E. Pants un K. Jārvelills ieņem bagātāko cilvēku sarakstā attiecīgi otro un trešo vietu. Katram no viņiem pieder nedaudz vairāk par 3.9 miljardiem kronu. Bagātnieku trijnieks gan bijis pieticīgs savos komentāros Äripäev, tā, piemēram, A. Hanšmidts paudis pārliecību, ka Igaunijā ir vēl bagātāki cilvēki. "Pat E. Pants un K. Jārvelills ir bagātāki par mani, bet tas nav svarīgi. Mēs visi aktīvi nodarbojamies ar uzņēmējdarbību," sacījis jūras pārvadājumu kompānijas līdzīpašnieks.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Neskatoties uz to, ka daži politiķi apgalvo, ka finanšu krīze vēl pat nav sasniegusi Igauniju, tomēr novembrī Swedbank savam meitas uzņēmumam Igaunijā nācās piešķirt 6 miljardus kronu (269.4 miljoni latu), informē postimees.ee.

Par lielo finansiālo ieguldījumu Igaunijas filiālē kļuva zināms pēc Igaunijas Centrālās bankas ceturkšņa pārskata. Banka informēja, ka Igaunijā esošo komercbanku zaudējumi pērn kopumā bijuši aptuveni 9 miljardu kronu(404.1 miljoni latu) apmērā.

Zināms, ka viens no banku īpašniekiem Igaunijas filiālē ieguldījis papildus līdzekļus, lai segtu bankas zaudējumus, tomēr Centrālā banka nedrīks izpaust šīs bankas nosaukumu.

Saskaņā ar Igaunijas bankas sniegtajiem statistikas datiem, pērnā gada novembrī ārvalstu bankas īpašnieks papildus pamatkapitālam investējis vēl 6.2 miljardus kronu (278.4 miljonus latu). Pēc komercreģistra datiem tika atklāts, ka vēl gadu atpakaļ tieši Swedbank Igaunijas filiāles pamatkapitāls bija 3.2 miljardi kronu (143.7 miljoni latu), savukārt tagad 9.4 miljardi kronu (422miljoni latu).

Algas apmērs vienam darbiniekam Igaunijas Skype Technologies palielinājies, taču pretēja tendence vērojama tiešsaistes spēļu izstrādes kompānijā Playtech Estonia, ziņo bbn.ee.

2010.gadā Skype saviem 377 darbiniekiem kopumā samaksājusi 329,2 miljonus kronu (21,04 miljoni eiro), kas nozīmē, ka vidējā alga uz vienu darbinieku bijusi 72 773 kronas (4651 eiro) mēnesī. Pirms gada vidējā alga bijusi par 5100 kronām (326 eiro) mazāka.

Skype Technologies pārstāvis Stens Tamkivi skaidrojis - Skype pārstāvji nekad nav teikuši, ka darbošanās Igaunijā iemesls ir lētais darbaspēks. Tomēr viņš nav minējs, ar ko skaidrojams atalgojuma pieaugums.

Savukārt Playtech saviem 408 pilna laika darbiniekiem izmaksājusi 191,9 miljonus kronu (12,26 miljonus eiro), kā rezultātā vidējā alga vienam darbiniekam bijusi 39 188 kronas (2505 eiro) mēnesī. 2009.gadā vidējā alga bijusi par 1000 kronām lielāka.

Latvijas Mobilais telefons (LMT) gada trīs ceturkšņos strādāja ar 1,366 mljrd. zviedru kronu (103,5 milj. Ls) apgrozījumu, kas ir par 23% mazāk nekā pirms gada šajā pašā laikā, liecina TeliaSonera finanšu pārskats.

LMT peļņa pirms nodokļu un procentu samaksas un amortizācijas (EBITDA) gada deviņos mēnešos bija 564 milj. Zviedrijas kronu (42,8 milj. Ls), kas salīdzinot ar pērnā gada trīs ceturkšņiem ir par 24% mazāka.

Tostarp trešajā ceturksnī operatora ieņēmumi veido 455 milj. zviedru kronu (34,5 milj. Ls), kas ir par 17% mazāk nekā pērn attiecīgajos trīs mēnešos, bet EBITDA rādītājs šogad šajā laika posmā bija 183 milj. kronu (13,9 milj. Ls), kas ir par 14% mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī.

Savukārt operatora rentabilitāte, ņemot vērā EBITDA peļņu, deviņos mēnešos bija 41,3%, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir nedaudz mazāk, jo pirms gada attiecīgais rādītājs bija 41,8%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada kopējiem rezultātiem (40,9%) attiecīgais rādītājs ir uzlabojies.

Igaunijas valdība šodien nodeva parlamentam budžeta projektu 2010. gadam. Budžeta projektā paredzēti izdevumi 89.6 miljardu kronu (4.023 miljardu latu) apmērā, un ieņēmumi 84 miljardu kronu (3.8 miljardu latu) apmērā, ziņo Baltinfo.

Budžeta deficīts noteikts 3% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nepieciešami, lai pievienotos eirozonai.

Izdevumu apjoms 2010. gada budžetā būtiski neatšķiras no 2009. gada budžeta. «Izmaksu ietaupījums dod savu ieguldījumu valsts ekonomikas atlabšanā. Vienīgās izdevuma pozīcijas, kas nākamajā gadā pieaugs, būs izdevumi izglītībai, ārvalstu fondu izmantošana un investīcijas,» norāda Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Liga.

Kopējais investīciju apjoms 2010. gadā plānots 10 miljardu kronu (449 miljonu latu) apjomā. Plānots izmantot ārvalstu līdzekļus 14.5 miljardu kronu (651 miljona latu) apjomā.

Izmaksas valsts sektorā, salīdzinot ar šo gadu, 2010. gadā samazinātas par 2.8 miljardiem kronu (126 miljoniem latu). Kopumā valsts sektorā nākamgad plānoti izdevumi 14.8 miljardu kronu (665 miljonu latu) apmērā, no kuriem 8.4 miljardi kronu (377 miljoni latu) ir algas.

Pirmdien 400 pasaules turīgāko cilvēku bagātības vērtība saruka par 69,2 miljardiem dolāru, liecina Bloomberg dati.

Tādējādi kopumā pasaules turīgākie cilvēki Lielbritānijas referenduma rezultāta dēļ zaudējuši 196,2 miljardus dolāru no savas bagātības.

Kā liecina Bloomberg miljardieru indeksa dati, viņu kopējais bagātības apmērs ir 3,8 triljoni dolāru, kas ir par 1,8% mazāk nekā gada sākumā.

Eiropas 92 bagātākie cilvēki pirmdien zaudēja 29,4 miljardus dolāru, kopējam kritumam divu dienu laikā sasniedzot 81,7 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma viņu bagātības apmērs ir sarucis par vairāk nekā 45,5 miljardiem dolāru jeb 5,1%.

Savukārt 150 bagātākie cilvēki no ASV un Kanādas pirmdien zaudējuši 26,7 miljardus dolāru, bet divu dienu laikā – 62,5 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma bagātības apmērs nav mainījies.

BIGBANK tīrā peļņa 2010. gada pirmajā pusgadā bija 30,1 milj. Igaunijas kronu jeb aptuveni 1,4 milj. latu.

Šajā periodā banka galvenokārt turpināja attīstīt savu darbību ārpus Baltijas valstīm, kā arī paplašināja produktu portfeli, ziņo BIGBANK valdes priekšsēdētājs Targo Raus. «Aizdevumu produkti Somijā kļūst arvien pieprasītāki, un tas nozīmē, ka vietējie klienti pieņēmuši BIGBANK noguldījumu un aizdevumu produktus. Tajā pašā laikā mēs atkal piedāvājam aizdevumus maziem uzņēmumiem, un klienti par tiem ir izrādījuši lielu interesi,» norādīja T. Raus.

Saskaņā ar BIGBANK konsolidēto publisko starpperiodu atskaiti otrajā ceturksnī bankas aizdevumu portfelis samazinājies par 22,2 milj. kronu, pirmā pusgada beigās veidojot 2,0 miljrd. Igaunijas kronu. Pirmajā pusgadā bankas procentu ienākumi bija 243,6 miljoni kronu, bet procentu izdevumi – 71,8 miljoni kronu. Otrā ceturkšņa beigās pašu kapitāls bija 693,7 miljoni kronu un ceturkšņa laikā tas palielinājās par 18,6 miljoniem kronu. Jūnija beigās bankas uzkrājumi nedrošajiem kredītiem bija 496,6 miljoni Igaunijas kronu.

Tallinas apgabala tiesa šodien atzinusi, ka bijušais ministrs Villu Reiljans ir vainīgs 1.5 miljonu kronu (67 tūkstošu latu) kukuļa pieprasīšanā no uzņēmēja Aivo Pērnu caur viņa juristu Tarmo Sildu, raksta BBN.

V. Reiljans saņēmis 2 gadus un 3 mēnešus nosacītu sodu cietumā ar trīs gadu probācijas periodu. T. Sildu uzlikts sods gandrīz 103 tūkstošu kronu (4619 latu) apmērā par starpnieka darbību, savukārt A. Pērnam jāmaksā 143 tūkstošu kronu (6440 latu) sods par solījumu maksāt kukuli.

Visu sodīto personu advokāti teikuši, ka sods tiks pārsūdzēts Augstākajā tiesā.

Saskaņā ar lēmumu, V. Reiljans prasījis 1.5 miljonu kronu lielu kukuli saistībā ar biroja ēkas izsoli Tallinas centrā, kas notika 2006. gada rudenī. 16.6 tūkstošu kvadrātmetru ēkas sākumcena bija 315 miljoni kronu (14 miljoni latu). Izsolē piedalījās 33 dalībnieki, un augstāko cenu solīja kompānija RealWay – 426 miljonus kronu (19 miljonus latu). Otrajā vietā palika Wipestrex Grupp ar 420 miljoniem kronu (18.9 miljoniem latu). Otrajā kārtā piedalījās tikai Wipestrex Grupp, kas solīja 380 miljonus kronu (17 miljonus latu).

Četras lielākās Zviedrijas bankas, starp kurām ir arī tādas, kas lūgušas finanšu līdzekļus saviem akcionāriem un valstij, par spīti ievērojamajiem kredītu zaudējumiem darbinieku bonusos šogad varētu tērēt kopumā 5.4 miljardus Zviedrijas kronu (371 milj. latu), ziņo Swedish Wire.

Starp šīm četrām Zviedrijas finanšu institūcijām ir arī SEB, kas pēc aplēsēm šogad bonusos tērēs 2.4 miljardus kronu (165 milj. latu), kas būtu par 200 milj. kronu (14 milj. latu) vairāk nekā 2008. gadā. Pārsteidzošais šajā situācijā ir tas, ka SEB peļņa šogad tiek prognozēta 1.1 miljarda kronu (76 milj. latu) apmērā, kas pat nav puse no bonusos paredzētās naudas.

Nordea, kas ir lielākā no minētā Zviedrijas banku četrinieka, 2009. gada pusgada budžetā darbinieku bonusiem paredzēts vismaz viens miljards kronu (69 milj. latu). Swedbank, kas piedalās arī valsts garantiju programmā šogad darbinieku bonusos tērēšot 800 miljonus kronu (55 milj. latu) par spīti prognozētajiem zaudējumiem 8.9 miljardu kronu (611 milj. latu) apmērā.

Vidējais Zviedrijas pašvaldības darbinieks nodokļos samaksā aptuveni 70% no savas mēnešalgas, raksta thelocal.se.

Strādājošie, kuru mēneša ienākumi ir 25 tūkst. Zviedrijas kronu jeb 3810 ASV dolāru, nodokļos samaksā 17,2 tūkst. Zviedrijas kronu – 69% no algas, liecina Swedbank veiktais pētījums, ko citē medijs.

25 tūkst. Zviedrijas kronu ir vidējā alga pašvaldībā strādājošajam, liecina Zviedrijas Statistikas biroja 2011. gada dati.

«Nodokļi, kas redzami mūsu rēķinos, ir viena lieta, tomēr, ja skaita klāt arī nodokļus, kas tiek samaksāti par patēriņa precēm un atskaitīti no bruto algas, to apjoms pieaug trīskārši,» norāda Marija Arengarta (Maria Ahrengart) no Swedbank Personīgo finanšu institūta (Institutet för Privatekonomi).

Madrides Real jau ceturto gadu pēc kārtas saglabā pirmo vietu vērtīgāko (pēc ienākumiem) futbola klubu reitingā Deloitte Football Money League, ziņo rus.db.lv. Kopējie kluba ienākumi šajā sezonā ir 366 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk kā pagājušajā sezonā.

Otrās un trešās vietas ieguvēji arī nemainās jau vairākus gadus - Mančestras United ar 325 miljoniem eiro (21% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu), ieņem otro vietu, bet FC Barcelona ar 309 miljoniem eiro ierindojusies trešajā vietā (pieaugums 6%).

„Neskatoties uz to, ka 4% pieaugums ir mazākais pēdējo gadu laikā, klubs no 2000.gada savus ienākumus ir divkāršojis. Turklāt, kluba menedžeri ir paziņojuši, ka nākamgad ienākumi sasniegs 400 miljonus eiro. Ja tas notiks, tad pārējiem klubiem būs grūti cīnīties ar Real par pirmo vietu reitingā”, piebilst Valdis Mitenbergs, Deloitte Latvia biznesa attīstības direktors.

Kompānija Statoil ASA paziņojusi, ka tās trešā ceturkšņa tīrā peļņa pieaugusi par 14%, ziņo The Wall Street Journal.

Norvēģijas naftas un gāzes kompānijas trešā ceturkšņa tīrā peļņa palielinājusies līdz 7.41 miljardam Norvēģijas kronu (1.28 miljardi ASV dolāru), salīdzinot ar 6.50 miljardiem kronu pirms gada.

Ieņēmumi šajā periodā samazinājušies līdz 122.45 miljardiem kronu no 173.84 miljardiem kronu pirms gada, kas saistīts ar zemākām naftas un gāzes cenām. Trešā ceturkšņa pamatdarbības peļņa samazinājusies līdz 28.26 miljardiem kronu no 47.01 miljarda kronu.

Kompānijas vadītājs Heldžs Lunds (Helge Lund) sacījis, ka Statoil turpinās izmaksu samazināšanu.

Kompānija arī apstiprinājusi, ka tā ir pārdevusi naftas aktīvus Meksikas līcī Ķīnas CNOOC Ltd.

Šīs nedēļas pirmajās trīs tirdzniecības dienās Tallinas Fondu biržā investori un biržā kotētās kompānijas kopumā zaudējuši 5 miljardus kronu (224.5 miljonus latu), ziņo BBN.

Pat, ja lielais kritums akciju tirgos apstāsies, lai atgūtu zaudētās investīcijas, būs nepieciešams ilgs laiks.

To, kas notika Tallinas biržā, varētu dēvēt par panikas parādīšanos, taču atšķirībā no citiem vērtspapīru tirgiem īstā panika vēl nav sākusies, jo akciju tirdzniecības apgrozījums bija normālā līmenī. Vienīgi Eesti Telekom akciju apgrozījums dienas otrajā pusē sasniedza 24 miljonus kronu (1 miljonu latu). Eesti Telekom akciju cena 8. oktobrī samazinājās par 5.17% līdz 86.06 kronām (3.86 latiem), kas ir zemākais līmenis kopš 2003. gada marta. Kopumā šīs nedēļas laikā Eesti Telekom vērtība samazinājusies par 1.6 miljardiem kronu (71.8 miljoniem latu) līdz 11.9 miljardiem kronu (534 miljoniem latu).

Ja Igaunija veiksmīgi attīstīsies, iestāsies eiro zonā un piesaistīs vairāk investīciju, Igaunijas pieaugošais pieprasījums veicinās arī Latvijas eksporta uz Igauniju turpmāku pieaugumu, uzskata Hipo Fondi analītiķis Aleksejs Marčenko.

Igaunijas tirdzniecības deficīts šā gada martā salīdzinājumā ar iepriekšēja gada martu ir gandrīz divkāršojies – 2009. gada martā tas bija 1,44 miljardi kronu, bet pēc gada tas pieauga līdz 2,761 miljardiem. Gada laika pieaudzis gan preču eksports no Igaunijas (par 16%), gan imports (par 27%). Importa pieaugumā lielākais īpatsvars ir izejvielu importam – ap 30% no pieauguma. Ņemot vērā izejvielu cenu kāpumu, tas nav pārsteigums.

Latvija ir trešais nozīmīgākais Igaunijas tirdzniecības partneris pēc Somijas un Zviedrijas. Gada laikā Igaunijas eksports uz Latviju ir pieaudzis par 25%, bet eksports no Latvijas uz Igauniju – par 45%. Rezultātā Latvijai tirdzniecībā ar Igauniju martā ir bijis pārpalikums – 411 miljoni Igaunijas kronu jeb 18 miljoni latu. Igaunija importē no Latvijas galvenokārt minerālus produktus (tajā skaitā degvielu), ķīmiskās rūpniecības izstrādājumus (no kuriem lielākā daļa – farmaceitiskie produkti), kā arī tekstila izstrādājumus, pārtiku un kokmateriālus.

Zviedrijas kravas automašīnu ražotājs Scania paziņojis par lielu trešā ceturkšņa peļņas kāpumu, taču apgrozījums nav sasniedzis prognozes, ziņo thelocal.se.

«Pieprasījums tirgos ārpus Eiropas kopumā ir labā līmenī... Pieprasījums visā Eiropā, ieskaitot Krieviju, uzlabojās no ļoti zema līmeņa pagājušajā gadā,» peļņas paziņojumā norādījis autoražotāja vadītājs Leifs Ostlings (Leif Östling). Vienlaikus viņš atzīmējis, ka atlabšana Eiropā tomēr noris lēni.

Kravas automašīnu ražotāja tīrā peļņa šā gada trešajā ceturksnī pieaugusi līdz 2,31 miljardam kronu (352,7 miljoni ASV dolāru). Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā kompānija nopelnīja vien 278 miljonus kronu.

Apgrozījums pieaudzis par 38% līdz 18,56 miljardiem kronu un pasūtījumi - par 45% līdz 15 424 vienībām.

500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%.

Tās ir lielas izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad izteikti bagāto cilvēku turība pieauga, pateicoties valdību un centrālo banku stimulu programmām Covid-19 pandēmijas dēļ.

"Bloomberg" to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tostarp uzņēmumu akcijas.

Šā gada jūnijā preču eksporta apjoms no Igaunijas sasniedzis 9.4 miljardus kronu (420 miljonus latu), bet imports uz Igauniju -10.1 miljardus kronu (453 miljonus latu), ziņo Igaunijas statistikas pārvalde.

Salīdzinot ar 2008. gada jūniju, eksporta apjomi kritušies par 13 % vai 1.5 miljardiem kronu, bet importa apjomi – par 29 % jeb 4 miljardiem kronu. Salīdzinot ar maiju, eksports palielinājies par 17 % un imports par 19 %.

Jūnijā preču eksports no Igaunijas uz Eiropas Savienības valstīm bija 64 % no eksporta kopapjoma jeb par 6.1 miljardu kronu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, eksports uz ES valstīm samazinājies par ceturtdaļu. Eksports uz citām valstīm savukārt palielinājies par pusmiljardu kronu, salīdzinot ar 2008. gada jūniju.

Norvēģijas enerģētikas kompānijas Statoil peļņa šā gada otrajā ceturksnī samazinājusies par 16% līdz 10,1 miljardam Norvēģijas kronu, raksta Associated Press.

Tiesa gan, peļņas dati pārspēja analītiķu prognozēto – 5,5 miljardus kronu.

Apgrozījums saruka līdz 124 miljardiem kronu, salīdzinot ar vairāk nekā 142 miljardiem kronu iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Uzņēmuma vadītājs Eldars Setra norādījis, ka kompānija uzrādījusi labus operatīvās darbības rezultātus, uzsverot, ka Statoil samazinās izmaksas, turpinot pašreizējo efektivitātes programmu.

Patlaban Statoil un citi degvielas ražotāji samazina investīciju apmērus un operatīvās izmaksas, reaģējot uz naftas cenu kritumu par 50% pēdējo 12 mēnešu laikā.

Statoil paziņoja, ka uzņēmums samazinājis šajā gadā paredzētās investīcijas līdz 17,5 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 20 miljardiem pagājušajā gadā.

Konsolidētais neauditētais koncerna Tallinna Kaubamaja apgrozījums pirmajā pusgadā ir 3.0 miljardi kronu. Koncerna apgrozījums ir palielinājies par 11%, salīdzinot ar tādu pašu pagājuša gada periodu.

Kompānijas A-Selver apgrozījums koncerna Tallinna Kaubamaja sastāvā pirmajā pusgadā sastādīja 1.9 miljardus kronu (123.5 miljonus eiro), kas ir par 12% vairāk, nekā tāda paša perioda rezultāts pagājušajā gadā. Selver neto apgrozījums, rēķinot uz vienu tirdzniecības platību kvadrātmetru, pirmajā pusgadā bija 7100 kronu mēnesī, samazinoties par 1%, salīdzinot ar tāda paša perioda rezultātu pagājušajā gadā, Db.lv informē Rauls Pūseps (Raul Puusepp), Tallinna Kaubamaja AS valdes priekšsēdētājs.

Selver ķēde sastāv no 29 veikaliem. Šogad galvenā uzmanība tika veltīta Selver ķēdes paplašināšanai, un jau ir atvērušies jauni veikali Narvā, Kohtla Jarvē un Hijumā. Jūlija beigās atvērsies Ülejõe Selver Pērnavā, gada otrajā pusē pirmie apmeklētāji ienāks jaunajos Selver veikalos Paidē, Keilā un Narvā.

Salīdzinot šī gada septembri ar 2007. gada septembri, preču eksporta apjomi pašreizējās cenās palielinājušies par 25%, ziņo BBN.

Šī gada septembrī eksportēto preču vērtība bija 12.2 miljardi Igaunijas kronu (548 miljoni latu), kas, neņemot vērā cenu izmaiņas, ir par 2.3 miljardiem kronu (103.3 miljoniem latu) vairāk nekā pērn septembrī.

Šī gada septembrī Igaunijā importētas preces, kuru kopējā vērtībā veido 15.6 miljardus kronu (700.4 miljonus latu), kas ir par 1.1 miljardu kronu (49.4 miljoniem latu) vairāk nekā pērn septembrī.

Igaunijas ārējās tirdzniecības deficīts šī gada septembrī veidoja 3.4 miljardus kronu (153 miljonus latu), kas ir par 1.3 miljardiem kronu (58.4 miljoniem latu) mazāk nekā pērn septembrī.

Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.