Igaunijas iedzīvotāji ir pesimistiski noskaņoti par 2011.gada 1.janvārī paredzēto eiro ieviešanu, daudziem cilvēkiem uzskatot, ka tas parādīs, cik viņi patiesībā ir nabadzīgi, liecina iedzīvotāju aptaujas.
"Faktum & Ariko" veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka visnegatīvāk pret eiro ieviešanu noskaņoti pensionāri.
Iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir optimistiskāk noskaņoti, kā arī vīrieši pozitīvāk vērtē eiro ieviešanu nekā sievietes.
Visvairāk iedzīvotāji raizējās, ka eiro ieviešana varētu izraisīt mākslīgu cenu pieaugumu.
Arī Igaunijas raidkorporācijas ERR veiktajā ielu aptaujā Tallinā vairums cilvēku pauda bažas par pāriešanu uz Eiropas Savienības (ES) vienoto valūtu.
Telekanāla aptaujātie iedzīvotāji uzskata, ka sākotnēji pēc eiro ieviešanas būs sarežģīti, bet, vērtējot plašākā mērā, valūtas nomaiņa valstij būs labvēlīga.
«Valstij tas nesīs daudzus plusus, bet iedzīvotājiem lielus mīnusus, jo nabadzīgie paliks vēl nabadzīgāki. Pirmo pusgadu vai gadu iedzīvotājiem būs ļoti grūti,» sacīja tallinietis Vladimirs.
«Pirmkārt, palielināsies cenas. Un to es neizdomāju, par to liecina Eiropas pieredze, turklāt arī mūsu tuvāko kaimiņu somu. Tas viss liecina, ka iedzīvotājiem tas būs grūts periods. Bet valstij tas, protams, nesīs daudz labuma,» piebilda Vladimirs.
«Līdz šim es esmu dzirdējis tikai par mīnusiem. Par plusiem neviens nav runājis. Vismaz iedzīvotājiem. Mīnusi būs cenu pieaugums, par citiem mēs vēl nezinām. Mēs zinām tik daudz, cik mums stāstījuši mūsu kaimiņi somi. Bet neko labu nevarēs sagaidīt,» līdzīgu uzskatu pauda Andruss.
Kā jau ziņots, Eiropas Savienības (ES) 27 valstu līderi ceturtdien apstiprināja Igaunijas uzņemšanu eirozonā nākamā gada 1.janvārī.
Savukārt trešdien Igaunijas uzņemšanu eirozonā apstiprināja arī Eiropas Parlaments, bet Eiropas Komisija (EK) savas rekomendācijas sniedza jau 12.maijā.
Tādējādi Igaunija kļūs par 17.eirozonas valsti un pirmo Baltijas valsti, kurā tiks ieviests eiro.
Tā būs arī piektā no valstīm, kas Savienībai pievienojās 2004.gadā un kas līdz šim pārgājušas uz eiro: 2007.gadā šo valūtu ieviesa Slovēnija, 2008.gadā - Kipra un Malta, 2009.gadā - Slovākija.
Lai pievienotos eirozonai, valstīm ir jāizpilda vairāki kritēriji: jāsaglabā noteiktais valsts parāda un budžeta deficīta līmenis, jākontrolē inflācija, kā arī jāierobežo valūtas kursa svārstības ārvalstu tirgos un procentu likmju izmaiņas.
Sākotnēji Igaunija Eiropas kopējai monetārajai telpai plānoja pievienoties 2007.gadā, taču to aizkavēja augstā inflācija.
Kaut arī Igaunijas ekonomika 2009.gadā piedzīvoja lejupslīdi 15% apmērā, iepriekšējos gados ieturētā konservatīvā fiskālā politika Igaunijas finansēm nodrošināja daudz labāku stāvokli nekā citās Baltijas valstīs un arī vairumā eirozonas valstu.
Igaunijas budžeta deficīts 2009.gadā bija 1,7% no iekšzemes kopprodukta, stabili iekļaujoties Māstrihtas kritēriju 3% robežās, bet valdības sektora parāds bija 7,2% apmērā, kas ir zemākais līmenis visā ES.