Patlaban Latvijā tiek izstrādāts Savstarpējo aizdevumu pakalpojumu likums, taču sākotnējā redakcijā ir iekļauti vairāki punkti, kas ierobežos šo kompāniju darbību un var veicināt to aiziešanu no tirgus, norāda Twino vadītājs Jevgeņijs Kazaņins.
Ja šie nosacījumi tiks iekļauti regulējuma gala versijā, tas liks kompānijām pārvietot savu darbību uz Igauniju.
Viņš uzsver, ka ka Finanšu ministrijai patlaban ir iespēja izveidot saprātīgu likumu, kas veicinātu ne tikai platformu attīstību Latvijā, bet arī piesaistītu platformas no citām valstīm, ja nosacījumi būs labvēlīgi. Ņemot vērā situāciju ar Brexit, Latvijai ir iespēja piesaistīt kompānijas no Lielbritānijas un kļūt par šo platformu centru, uzsver Twino vadītājs.
Lai gan alternatīvo finanšu joma vēl ir samērā jauna, straujie izaugsmes tempi apliecina, ka tā ir kļuvusi par vērā ņemamu spēlētāju finanšu nozarē. Septembrī publiskotajā Kembridžas Universitātes Biznesa skolas Alternatīvo finanšu centra ziņojumā1 norādīts, ka 2015. gadā kontinentālās Eiropas alternatīvo finanšu tirgus sasniedza 1 miljarda eiro apgrozījumu jeb, salīdzinot ar 2014. gadu, piedzīvoja 72% izaugsmi. Lielākais šī tirgus segments ir savstarpējo aizdevumu pakalpojumi ar pērnā gada apgrozījumu – 578 miljoni eiro.
«Tuvākajā laikā eksperti lūkosies uz Eiropu un meklēs atbildi uz jautājumu, kura valsts kļūs par nākamo alternatīvās finanšu nozares virzītājspēku. Šobrīd Lielbritānija ir alternatīvās finanšu jomas dzinējspēks, taču nedrīkst nepievērst uzmanību Brexit ietekmei uz nozari. Tādēļ jautājums, kurš pēc Brexit stāšanās spēkā varētu pārņemt Lielbritānijas stafeti, ir atvērts. Šinī kontekstā īpaši nozīmīgs ir Finanšu ministrijas sāktais darbs pie jaunā Savstarpējo aizdevumu pakalpojuma likuma. Saprātīgs un pārdomāts regulējums veicinās citu spēlētāju ienākšanu tirgū un sniegs Latvijai iespēju kļūt par visas Eiropas finanšu tehnoloģiju centru,» skaidro TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks.
«Alternatīvo finanšu nozares attīstībai Latvijā ir izteiktas priekšrocības – spēcīga digitālo tehnoloģiju attīstība, labas līdzšinējo spēlētāju iestrādnes nozares izaugsmē, kā arī arvien prasmīgāk un straujāk attīstītā start-up vide,» turpina A.Broks.
Šī gada pirmajos astoņos mēnešos savstarpējo aizdevumu pakalpojumi fiziskajām personām caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām vien sasniedza 90 miljonus eiro2. Salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad 12 mēnešos apjoms bija 15 miljoni eiro, jau šobrīd savstarpējo aizdevumu pakalpojumu segments ir pieaudzis sešas reizes. Tādējādi Latvija šobrīd ir trešā lielākā savstarpējo aizdevumu spēlētāja kontinentālās Eiropas tirgū, piekāpjoties vien Vācijai un Francijai.
Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka patlaban likums, kas regulē savstarpējo aizdevumu pakalpojumu sniedzējus, vēl ir izstrādes stadijā. Kā DB skaidroja Finanšu ministrijā, ir izstrādāts sākotnējais likumprojekts, tas ir nosūtīts komentāru sniegšanai nozares dalībniekiem un iesaistītajām institūcijām, un plānots organizēt sanāksmes, lai detalizēti diskutētu par izstrādāto priekšlikumu. Finanšu ministrija ir plānojusi likumprojektu izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē līdz 1. novembrim, tomēr, pēc ministrijas sniegtās informācijas, precīzs izsludināšanas datums vēl var mainīties atkarībā no progresa sarunās un to rezultāta.