Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

#Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.

Gaisa telpā, kas virzienā no Rīgas uz Briseli, jau izdilis tunelis pasažieru lidmašīnas pretskata šķērsgriezuma formā. Tik bieži mūsu valsts sejas, žaketes, rokasspiedieni un oficiāli smaidi lidinās turp un atpakaļ. Jācer, ka katru reizi no 40, kad Veselības ministrijas delegāti devās uz Eiropas pukstošo sirdi pagājušā gada laikā, tas patiešām bija iztērēto avioizmešu un valsts budžeta līdzekļu vērts.

Magnētiskā Brisele saprotamu iemeslu dēļ ir ministriju ārvalstu komandējumu līdere, tomēr DB apkopotajās ministriju darba braucienu listēs (plašāk DB 01.02.2018.) atrodami arī nepopulārāki, toties krietni dārgāki ierēdnieciskā tūrisma galamērķi, piemēram, eksotiskās Filipīnas, Taizeme un Austrālija. Tikmēr portāls db.lv ziņo, ka Rīgas domes deputātus pērn vilinājis gluži cits pievilkšanas pols (burtiski saskaņots ar to partejisko piederību) un tie pamatā viesojušies tādās Austrumu metropolēs kā Minska, Maskava, Smoļenska un Kazaņa. Neatbildēts paliek jautājums par pienesumu pašvaldības iedzīvotājiem no iztērētās naudas deputātu un viņu koferu pārvadāšanai.

Vadošie valsts resori savus darbiniekus aizvadītajā gadā komandējumos sūtījuši gan uz Ludzu, gan otru pasaules malu; kopējās izmaksas pārsniedza 8 miljonus eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan visbiežāk apmeklēta Eiropas sirds Brisele, tomēr vairāku iestāžu komandējumu sarakstos eksotisku galamērķu nosaukumu netrūkst. Darba braucienos apgūta arī franču valoda Vidusjūras krastā divu nedēļu garumā, apmeklētas teātra izrādes, tai skaitā «Īsa pamācība mīlēšanā» un iepazītas eksotikas valstis, piemēram, Dienvidamerika, liecina DB apsekotā informācija. 2014. gadā darba ceļojumu apjoms ievērojami audzis, iemesls – ierēdņi komandējumos gatavojās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Visi braucieni tikuši skrupulozi izvērtēti, DB uzsvēra vadošie valsts resori – Valsts prezidenta kanceleja, ministrijas, Saeima un Valsts kanceleja.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) līdz 7. aprīlim saņemti pieteikumi par darbinieku nosūtīšanu komandējumos no 253 uzņēmumiem par 1317 darbiniekiem.

Visvairāk pieteikumu ir būvniecībā, bet vēl komandējumus pieteikuši metālapstrādes un konsultāciju pakalpojumu nozarēs strādājošie. Pieprasītākās valstis, uz kurām mūsu uzņēmēji vēlas doties komandējumos, ir Zviedrija, Vācija, Norvēģija, mazāk pieprasītas ir Dānija, Somija un Francija.

Jau vēstīts, ka lai izpildītu iepriekš noslēgtos līgumus un turpinātu strādāt eksporta tirgos, Latvijas uzņēmumiem ir būtiski nosūtīt savus darbiniekus komandējumos, tādēļ tika veikti grozījumi 2020. gada 12. marta Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pilnvarojot satiksmes ministru piešķirt atļaujas izpildīt starptautiskos pasažieru pārvadājumus ārkārtējās situācijas laikā.

Valdības ministri pagājušajā gadā visbiežāk komandējumos devušies uz Beļģiju, taču nav laista garām iespēja paviesoties arī gana tālās un eksotiskās valstīs, piemēram, Indonēzijā, Laosā vai Brunejā.

Ja pagājušā gada beigās un šā gada sākumā lielu rezonansi sabiedrībā guva kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) komandējums uz saulaino un karsto Austrāliju pērnā gada nogalē, tomēr viņa nav starp ministriem, kas pagājušā gada laikā daudz devušies komandējumos uz dažādām pasaules valstīm.

Jaunzemes-Grendes komandējumu galamērķi gan arī bijuši dažādi - gan Latvijai tuvāki, gan arī pāri Atlantijas okeānam, viesojoties ASV un Kanādā. Ministre pagājušā gada laikā bijusi arī komandējumos uz Maltu, Vāciju, Beļģiju, gan arī uz Armēniju, gan arī uz Itāliju un Ķīnu, tāpat viņa darba pienākumu pildīšanas laikā paviesojusies abās kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā.

Ņemot vērā dīzeļvilcienu modernizācijas aizkavēšanos, uzņēmums Pasažieru vilciens (PV) no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem varēs izmantot šim projektam 50%, bet pārējo daļu nāksies aizņemties, atzina PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Modernizācijas darbu līgumam iepriekš bija paredzēts Kohēzijas fonda līdzfinansējums 85% apmērā no attiecināmo izdevumu summas un 70% no kopējās plānotās līguma summas. No vilcienu modernizētājiem gan plānots pieprasīt soda naudu, kas tuvosies 10% no darījuma summas. Konkrētas zaudēto ES līdzekļu summas PV pagaidām nenosauc.

Lubāns gan uzsver, ka līdzekļi, kas tika apgūti no Kohēzijas fonda, šim projektam ir liels ieguvums, jo modernizēšanai līdzekļi būtu nepieciešami jebkurā gadījumā.

«Ņemot vērā pārceltos termiņus un to, ka līdzekļu attiecināmība varēja būt tikai līdz pagājušā gada beigām, nedaudz vairāk nekā desmit miljoni eiro jeb gandrīz 50% no šī projekta vērtības ir līdzfinansējums, kuru iegūstam no Kohēzijas fonda un attiecīgi no valsts sadaļas. Atlikusī summa mums ir jāmeklē pašiem, un, visticamāk, tie būs ilgtermiņa kredīti, ņemot vērā modernizēto vilcienu kalpošanas periodu un attiecīgos nolietojuma procentus. Gribu uzsvērt, ka šie vairāk nekā desmit miljoni Kohēzijas fonda līdzfinansējuma ir uzņēmuma ieguvums,» sacīja Lubāns.

Uzņēmumi novēro negatīvu vīrusa ietekmi uz biznesu, norāda Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", kas ir apzinājusi eksportējošos uzņēmumus. Daļai uzņēmumu vīruss var būt kritisks un būs nepieciešams valsts atbalsts nodokļu brīvdienu formā.

Šobrīd lielākā problēma ir nevis darbinieku prombūtne, bet fakts, ka ir kritušies pārdošanas apjomi uz vīrusa skartajiem eksporta tirgiem vai ir sarežģījumi produktu komplektācijas un piegādes ķēdē. Lai gan uzņēmumi komplektē vai ražo produkciju Latvijā, bieži sastāvdaļas vai izejmateriāli tika iepirkti no Ķīnas vai citām vīrusa skartajām valstīm. Ja šīs piegādes kavējas, tad nav iespēju nokomplektēt produkciju un kavējas piegādes, kas attiecīgi ietekmē uzņēmuma finanšu plūsmu.

Daudzi uzņēmumi ir sajutuši pārdošanas apjomu kritumu, kas iespaido arī ražošanai nepieciešamās jaudas. "Mūsu biznesu vīruss skar negatīvi, jo mūsu klientiem krīt pārdošanas apjomi, kas ietekmē to, vai klients no mums var pirkt iekārtas un pakalpojumus. Valsts atbalsts būtu svarīgs, ja situācija uzņēmumā kļūs kritiska," pauž Kristiāns Vēbers, "Vendon" vadītājs.

PwC profesionālo pakalpojumu uzņēmums Lielbritānijā un uzņēmums Fragomen, Del Rey, Bernsen & Loewy LLP («Fragomen») paziņojuši par savu vienošanos noslēgt stratēģisku aliansi, lai varētu savstarpēji sadarboties attiecībā uz PwC un Fragomen sniegtajiem imigrācijas pakalpojumiem.

Abi uzņēmumi saglabās un turpinās attīstīt katrs savus pakalpojumus, tomēr šī vienošanās ļaus plašāk sadarboties un klientiem nodrošināt papildu resursus imigrācijas jomā.

Darbinieku pārrobežu mobilitāte strauji attīstās – bieži darījuma braucieni aizstāj tradicionālos ilgtermiņa komandējumus, populārāka kļūst darbinieku pārcelšana uzņēmumu grupas ietvaros no vienas valsts uz citu. Turklāt imigrēšanu arvien vairāk apgrūtina arī ģeopolitiskie apstākļi, piemēram, valstu sankcijas, kuru rezultātā vairāki starptautiskie uzņēmumi apsver iespēju pārcelt uzņēmējdarbību, kā arī darbiniekus uz citām, tostarp Eiropas un Baltijas valstīm. Šādi apstākļi uzņēmumiem rada jaunus izaicinājumus, jo valsts institūcijas un pārraudzības iestādes sāk arvien integrētākā veidā kontrolēt nodokļu un imigrācijas prasību izpildi.

Lai gan prezidentūras dēļ aktīvi ceļojošie ierēdņi ēnā atstājuši biznesa cilvēkus, viņi darījuma braucienos dodas tikpat bieži kā iepriekš , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt galamērķos palēnām iezīmējas jaunu noietu tirgu meklējumi. «Vairāk nekā iepriekš brauc darījumu braucienos uz NVS valstīm, Tuvajiem Austrumiem, Vidusāziju,» novērojusi FTB Latvia direktore Anta Jokste. Āzijas valstis, kas šobrīd, piemēram, pārtikas ražotājiem tiek piedāvāta teju kā panaceja zaudētajām iespējām Krievijā, biznesa cilvēku interešu lokā bijusi arī iepriekš. Uz Ķīnu, Honkongu vairumtirgotāji brauca arī iepriekš, līdz ar to nevar teikt, ka FTB klientu vidū būtu būtiski pieaugusi interese par šo reģionu, novērojumos dalās A. Jokste. Tomēr kopumā secināms, ka pieaugusi uzņēmēju aktivitāte piedalīties starptautiskās izstādēs, konferencēs, kongresos. DB jau iepriekš (03.02.) ziņoja, ka pieaugusi Latvijas uzņēmumu interese par dalību starptautiskās izstādēs, kas ir viens no instrumentiem eksporta tirgu iekarošanai.

Latvijas Bankas administratīvie izdevumi, ieskaitot darbinieku atalgojumu, ir augstāki nekā Lietuvas vai Igaunijas centrālajās bankās, ja rēķina uz vienu iedzīvotāju.

Salīdzinot jaunākos pieejamos datus par visu trīs Baltijas valstu centrālo banku izdevumiem darbinieku atalgošanai par 2012.gadu, laikraksts secinājis, ka Latvijā tie bijuši vislielākie - 18 miljoni eiro, Lietuvā - 16,87 miljoni eiro, bet Igaunijā - 7,86 miljoni eiro. Igaunijas bankā gan strādājot aptuveni uz pusi mazāk darbinieku nekā Latvijas vai Lietuvas centrālajā bankā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tāpat administratīvie izdevumi (darbinieku atalgojums, komandējumi, telekomunikāciju sistēmu uzturēšana, transportlīdzekļu nodrošināšana utt.), pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā esot visaugstākie - 11,02 eiro, Igaunijā - 10,05 eiro, bet Lietuvā - 8,19 eiro uz iedzīvotāju.

#Krietni dārgāk izmaksājis VARAM brauciens uz Keniju. Šim braucienam ministrija tika atvēlējusi teju piecus tūkstošus eiro.

Šogad komandējumiem ministrijas kopumā atvēlējušas par 400 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn

DB apkopotā informācija liecina, ka visvairāk komandējumiem pērn tērējusi Ārlietu ministrija (827 tūkstoši eiro), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (715 tūkstoši eiro) un Finanšu ministrija (407 tūkstoši eiro), bet vismazāk – Iekšlietu ministrija (113 tūkstoši eiro), Tieslietu ministrija (111 tūkstoši eiro) un Veselības ministrija (101 tūkstotis eiro).

2017. gadā ministriju darbinieki visbiežāk devušies uz Briseli, populāri galamērķi bijuši arī Igaunija, Lietuva, Vācija, Francija, Malta un Luksemburga.

Atsevišķi darbinieki pērn ceļojuši arī uz eksotiskākām valstīm. Apmeklējot starptautiskus tūrisma nozares pasākumus, Ekonomikas ministrijas darbinieki, piemēram, devušies uz Malaiziju un Taivānu. EM gan norāda, ka šajā gadījumā pašai ministrijai komandējumi izmaksājuši vien 258 eiro, jo lielāko daļu izdevumu sedza pasākuma organizatori.

IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd mobilo datu patēriņš viesabonēšanā EEZ valstīs ir sasniedzis pirmspandēmijas laika apjomu, līdz ar to var secināt, ka cilvēki ievērojami aktīvāk dodas atpūtas un darba braucienos, sevišķi Eiropas robežās.

2022. gada jūnijā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) cilvēki visvairāk datus patērējuši Vācijā un Zviedrijā, bet ārpus tās – Turcijā.

Salīdzinot mobilo datu patēriņa apjomu 2022. gada un 2019. gada otrajā ceturksnī, tas pārsniedz 200 000 MB. Lai gan 2022. gada otrajā ceturksnī patērētais mobilā interneta apjoms ir par 2% mazāks nekā identiskā laika periodā 2019. gadā, atšķirība ir maznozīmīga un datu patēriņš viesabonēšanā EEZ robežās kopumā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

Savukārt ārpus EEZ valstīm datu patēriņš pieaug lēzenāk. Proti, 2019. gada otrajā ceturksnī ārpus EEZ patērēti 65 448 MB mobilā interneta, bet līdzīgā periodā 2022. gadā – 45 520 MB, kas ir par 30% mazāk nekā pirmspandēmijas laikā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) noslēdzis iepirkumu konkursu par komandējumu pakalpojumu nodrošināšanu uz diviem gadiem. Šim mērķim tiks atvēlēti 3,8 miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

VAMOIC ir šī iepirkumu rīkotājs, savukārt iepirkuma pasūtītāji ir aizsardzības ministrija, VAMOIC, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos, Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Konkursā, kurā pieteicās deviņi pretendenti, par uzvarētāju tika pasludināta SIA Averoja, kurai komandējumi minēto struktūru pārstāvjiem būs jānodrošina 48 mēnešus jeb četrus gadus. Konkursā par uzvarētāja galveno izvēlēs kritēriju tika noteikta zemākā cena.

VAMOIC ir atbildīgs par Aizsardzības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma, valsts militārās aizsardzības objektu un valsts militārās aizsardzības vajadzībām nomātā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu tajos, kā arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanu, centralizēto iepirkumu veikšanu ministrijas un NBS vajadzībām, materiāltehnisko līdzekļu apgādi.

"Tukuma Piens" un "Food Union" grupas uzņēmumos, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, neskatoties uz ārkārtas situāciju valstī saistībā ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, produkcijas ražošana un piegāde veikaliem norit kā ierasts.

"Šobrīd strādājam bez izmaiņām. Izņēmums ir tas, ka uzņēmumā tiek veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību starp saviem darbiniekiem. Atceltas visas tikšanās gan uzņēmumā, gan ārpus tā. Atcelti visi komandējumi. Ja kādam svešam jāienāk uzņēmumā, tad tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai aizsargmaskā. Pie ieejām ir uzstādītas roku dezinfekcijas stacijas. Kontrolējam darbinieku ķermeņa temperatūru," komentē AS "Tukuma Piens" mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Vaicāts, vai uzņēmumam būtu nepieciešams valsts atbalsts šajā krīzes situācijā, A.Artihovičs atbild: "Šobrīd neizskatās, bet situācija var strauji mainīties. Savukārt iespēja saņemt nodokļu brīvdienas vērtējams kā pozitīvs solis. Ja būs nepieciešams, noteikti izmantosim."

Koronavīrusa "Covid-19" radītā ārkārtas situācija uzņēmējiem liek domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā, uzskata gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

"Mūsu prioritāte ir darbinieks, un pašlaik jau vairākas dienas meklējam jaunus veidus un darām visu, lai nodrošinātu kvalitatīvāko darbinieku aizsardzību un drošību. Bez mūsu darbiniekiem - nav arī paša uzņēmuma," pārliecināts ir H. Lapiņš. Viņš uzskata, ka "esošā ārkārtas situācija liek uzņēmējiem domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā". Šis drošības pasākumu kopums ietver "no handshake" politiku jeb izvairīšanos no sarokošanās, visā uzņēmuma teritorijā (gan birojos, gan ražotnēs) izvietotus papildu individuālās aizsardzības līdzekļus kā dezinfekcijas līdzekli rokām un sejas maskas, kā arī dezinfekcijas salvetes rokām un darba virsmām.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Uzņēmumi komandējumus izvērtē pēc lietderības un darbiniekiem jāsniedz atskaites par braucieniem, tiek izmantotas arī videokonferenču iespējas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vadošie valsts resori – Valsts prezidenta kanceleja, ministrijas, Saeima un Valsts kanceleja savus darbiniekus aizvadītajā gadā komandējumos sūtījuši gan uz Ludzu, gan otru pasaules malu, kopējās izmaksas pārsniedza 8 miljonus eiro, pirms laika rakstīja DB, tāpēc laikraksts vēlējās noskaidrot lielāko uzņēmumu praksi komandējumu jomā. Secinājumi ir tādi, ka valsts resori var daudz ko mācīties no biznesa, jo uzņēmumos komandējumi pārsvarā tiek izvērtēti pēc lietderības, un darbiniekiem ir jāsniedz atskaites par braucieniem, kā arī tiek izmantotas videokonferenču iespējas. Savukārt valsts resoru jomā DB konstatēja, ka visbiežāk tiek apmeklēta Eiropas sirds Brisele, tomēr vairāku iestāžu komandējumu sarakstos netrūka arī eksotisku galamērķu nosaukumu. Piemēram, darba braucienos apgūta franču valoda Vidusjūras krastā divu nedēļu garumā, apmeklētas teātra izrādes, tai skaitā «Īsa pamācība mīlēšanā» un iepazītas eksotikas valstis, piemēram, Dienvidamerikā.

Šogad darījumu braucieniem ministrijas kopumā iecerējušas tērēt aptuveni 4,1 miljonu eiro, kas ir par 200 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Lai gan vairāku ministriju darba braucienu budžets šogad pielīdzināms pērnā gada izmaksām, kopējie izdevumi kļuvuši lielāki – 2018. gadā darbinieku komandējumiem tika tērēti 3,9 miljoni eiro, bet šogad tam plānots atvēlēt 4,1 miljonu eiro. SIA Averoja valdes locekle Sanita Rugina norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valsts ie-stāžu darījumu braucienu skaits nav būtiski pieaudzis, saglabājoties 2017. gada līmenī. Komandējumu skaitu pieaugumu tūrisma aģentūra neprognozē arī šogad.

Etiopija un Meksika

Svarīgs aspekts valsts sektora klientiem joprojām ir cena, taču vienlaikus novērojama tendence, ka piedāvājumi arvien biežāk tiek izvēlēti arī pēc izdevīguma principa, liecina Averoja novērojumi. «Tāpat nozīmīgs faktors darījumu braucienu laikā vienmēr ir bijusi drošība, taču šis jautājums parasti tiek skatīts plašākā mērogā, ne vienas valsts institūcijas ietvaros,» pauž S. Rugina, uzsverot, ka populārākais valsts sektora komandējumu galamērķis nemainīgi ir Brisele, kas līderpozīcijas saglabā jau vairākus gadus pēc kārtas. To apstiprina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. Bieži tika apmeklēta arī Frankfurte un Londona. Arī ministriju sniegtā informācija liecina, ka Brisele ir viens no iecienītākajiem valsts darbinieku galamērķiem, tāpat bieži apmeklēta Parīze, Vīne, Luksemburga, Viļņa, Tallina un citas Eiropas pilsētas.

Ilustrācija: Aleksejs Smirnovs

Krīzes vēsmas tūrisma nozarē ik pa laikam ienesa kā konkurētspējas, tā darbaspēka problēmas, taču katastrofālu triecienu tai sagādāja pavisam kas cits – Covid-19. Reanimācijā šī joma nonākusi visā pasaulē un izredzes izdzīvot ir kā stiprākajiem, tā apsviedīgākajiem, tiem, kas spēs pārorientēties un pielāgoties.

Koronavīrusa apkarošanai un ierobežošanai tiek prognozēti vēl vairāki mēneši, bet tam, lai tūrisma nozare spētu atkopties un atgriezties iepriekšējā režīmā, būs vajadzīgs vismaz gads, ja ne vairāk, prognozē eskperti. Tūrisma nozare visā pasaulē pašlaik ir uz lielas, baltas lapas, lai radītu, iespējams, jaunus spēles noteikumus un virzienus. Kaut vai jārēķinās, ka jaunās iespējas kā attālinātā strādāšana, videokonferences un komandējumi onlainā izmainīs pasauli arī pēc krīzes.

Cīnās par izdzīvošanu

Vīrusa izplatības rezultātā apturētās ceļošanas dēļ aviokompānijas krīzi izjūt vēl nebijušā apmērā. Pašreizējā situācija aviācijas nozarē krietni pārspēj problēmas, ko savulaik izraisīja 11.septembra terorakti ASV, SARS epidēmija vai 2008.gada finanšu krīze, secina Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācijas (IATA).

Prognozējot, ka šis gads aviācijas nozares dalībniekiem neļaus atslābt, kompānijas mēģinās pelnīt gūt ar papildus ieņēmumiem no dažādiem pakalpojumiem.

«Aviokompānijas sāk līdzināties ceļojumu lielveikaliem un pārdod visu, sākot ar bagāžu un auto nomu un beidzot ar apdrošināšanu, saulesbrillēm un lazanju, tādējādi mainot avionozares biznesa pamatprincipus. Papildu ieņēmumi daudzām pasaules aviokompānijām nodrošina finansiālo dzīvotspēju, jo tie izlīdzina cenu pieaugumu citās jomās,» teikts airBaltic prognozēs par nākamo gadu.

2013. gadā aviokompānijas saviem klientiem piedāvāšot jaunu papildu produktu klāstu, sākot ar individuālu reģistrēšanu lidostā, rokas bagāžu un beidzot ar modernām ierīcēm izklaidei lidojuma laikā.

airBaltic prognozē, ka grūtības Eiropā palielinās spiedienu uz ceļojumu nozari. Draudošo parādu un stingro taupīgas pasākumu dēļ Eiropas ceļojumu nozare visdrīzāk joprojām saskarsies ar grūtībām. Aviācijai tas nozīmē vāju patērētāju pārliecību un nemitīgu korporatīvo braucienu budžetu pārskatīšanu, jo tiek apstiprināti tikai būtiskākie vai kritiski svarīgie komandējumi. Zemo cenu aviokompānijas uzlabos servisu, lai piesaistītu korporatīvos pasažierus (piemēram, sēdvietu rezervēšana, elastīga biļetes maiņa), kamēr tradicionālās, hibrīdaviokompānijas un nišas aviokompānijas turpinās dažādot piedāvājumu un izstrādāt personalizētus pakalpojumus. Turklāt, lai izvairītos no potenciāliem zaudējumiem korporatīvo/ biznesa braucienu jomā, aviokompānijas vasarā lielāku uzsvaru liks uz atpūtas galamērķiem.

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Ārkārtējās situācijas laikā uzņēmumiem ir atļauta darbaspēka starpvalstu migrācija.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noteikta par atbildīgo iestādi, kas apkopo informāciju par uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam ārvalstīs vai kuru darbiniekiem nepieciešams iebraukt Latvijā pasūtījumu izpildei.

Ministru kabinets š.g. 2. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", uzdodot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai sniegt atbalstu komersantiem, kuriem ir nepieciešams atvest atpakaļ uz Latvijas Republiku vai nosūtīt savus darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm pasūtījumu izpildei, vai kuriem nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbiniekus Latvijas Republikā pasūtījumu izpildei. LIAA uzdots apkopot informāciju par starptautiskiem pasažieru pārvadātājiem, kā arī koordinēt darbinieku iekļaušanu satiksmes ministra atļautajos starptautisko pārvadātāju reisos.

Lielie uzņēmumi šā gada budžeta plānos paredzējuši investīcijas eiro ieviešanai un sola, ka šīs izmaksas neiekļaus produktu un pakalpojumu cenās.

SEB banka eiro ieviešanas izmaksas lēš apmēram piecu miljonu latu apmērā. Lielākās izmaksu pozīcijas ir sistēmas un tas, kas attiecas uz skaidro naudu, biznesa portāla Nozare.lv diskusijā par eiro ieviešanu informēja SEB bankas eiro projekta vadītāja Inga Krole-Šeninga. SEB banka gatavošanos pārejai uz eiro sāka pērn septembrī. Speciālisti iepazinās arī ar Igaunijas kolēģu pieredzi, taču Latvijā sistēmas atšķiras no igauņiem, līdz ar to diezgan daudz jādomā par sistēmu risinājumiem.

«Izmaksas nevaram atļauties iecenot pakalpojumā, jo tad būsim neatbilstoši tirgus situācijai,» sacīja SEB bankas pārstāve. Piemēram, ja par pārskaitījumu no vienas bankas uz otru ir jāmaksā 20 santīmi, tad šī pakalpojuma cena tiks pārrēķināta atbilstoši matemātikas principiem un saskaņā ar kursu būs 28,46 centi.

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.

Pašmāju IT nozares koncerns Draugiem Group paziņojis, ka atklās pirmo Latvijas reģionālo atzaru - filiāli Cēsīs.

Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks paziņojumu par filiāles atklāšanu Cēsīs veica Cēsu pirmajā IT nozares tikšanās pasākumā Cēsis IT meetup, ko organizēja Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāle (RTU CF) un koprades māja Skola6, vienlaikus izziņojot vairākas amatu kategorijas, kurās pieejamas vakances.

Kā nākamie Draugiem Group Cēsu darbinieki tiek meklēti programmētāji, klientu atbalsta speciālisti ar lieliskām angļu valodas zināšanām un grafiku apstrādes speciālisti. Informācija par vakancēm pieejama mājaslapā draugiemgroup.com/work

Pēc Palkavnieka teiktā, izšķirties par Cēsu filiāles atklāšanu nav bijis grūti, jo teju puse grupas darbinieku esot no Vidzemes, un vairāki - tieši no Cēsīm. Turklāt sadarbībā ar RTU CF pērn tieši Cēsīs sākta aplikāciju izstrādes apmācības programma.