Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Šodien var droši apgalvot, ka pasaules lielākā 2007.–2009. gadu finanšu krīze ir beigusies un tā aiziet vēsturē. Tomēr tas nepavisam nenozīmē to, ka visas mūsu finanšu sistēmas problēmas ir atrisinātas un ka pārskatāmā nākotnē to nesatricinās jaunas spēcīgas kataklizmas.

Bezprecedenta pasākumi finanšu sistēmas atbalstīšanai, ko veica pasaules varas 2008.–2009. gados (proti: tirgū ieplūdinātie triljoni dolāru un eiro), deva savus augļus. Pateicoties sistēmas piepildīšanai ar likviditāti, pārskatāmā nākotnē nav gaidāma jauna krīze pēc līdzīga scenārija (sk. Pasaules margin call). Taču tās nebūt nenozīmē, ka pārskatāmā nākotnē sistēmu nesagaida jauni un nopietni pārbaudījumi. Tādēļ ka iziešana no krīzes bija «mākslīga», pasaules finanšu sistēma atklāja, ka tā atrodas sev nezināmā, visai smagā situācijā. Un tas pirmkārt attiecas uz pasaules jaunu parādu «ainavu». Par valsts atbalsta vērienīgo pasākumu rezultātu kļuva krass deficītu un valsts parādu pieaugums, tai skaitā arī lielākajām pasaules ekonomikām. Kaut arī pirms krīzes daudzas valstis dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, tik spēcīgu deficītu un valsts parādu pieaugumu mūsu finanšu-ekonomiskā sistēma vēl nebija piedzīvojusi.

Latvija ir viena no 17 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras budžeta deficīts 2011. gadā pārsniedz 3% robežu, liecina ES statistika biroja Eurostat dati.

Latvijas budžeta deficīts pērn veidoja 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija mazāks deficīts nekā daudzām citām ES valstīm, piemēram, Īrijai (deficīts -13,4% no IKP), Grieķijai un Spānijai (abām deficīts – 9,4% no IKP), Lielbritānijai (-7,8% no IKP), Slovēnijai (-6,4%), Kiprai (-6,3%), Lietuvai un Rumānijai (abām -5,5%), Francijai (-5,2%), Polijai (-5,0%), Slovākijai (-4,9%), Nīderlandei (-4,5%), Portugālei (-4,4%), Itālijai (-3,9%), Beļģijai (-3,7%). Mazāks deficīts nekā Latvijai pērn bijis Čehijai (-3,3%), savukārt atlikušajām desmit ES dalībvalstīm pērnais gads noslēdzies ar budžeta deficītu, kas mazāks par 3% vai arī ar budžeta pārpalikumu.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Valsts konsolidētā budžeta deficīts šī gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 392.21 milj. Ls, bet nodokļu ieņēmumi bijuši ievērojami mazāki nekā 2008. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi.

Šī gada maijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 230.97 milj. Ls, savukārt izdevumi sasniedza 240.36 milj. Ls, līdz ar to finansiālais deficīts bija 9.39 milj. Ls.

Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā maijā sasniedza 157 milj. Ls, kas veidoja 36 milj. Ls jeb 23% pieaugumu pret aprīli.

Pieaugumu veidoja gan uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas bija par 18 milj. Ls lielāki nekā iepriekšējā mēnesī, gan akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi, kuru iekasēšana pieaugusi attiecīgi par 12 milj. Ls un 8 milj. Ls. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pārējo nodokļu ieņēmumi tika iekasēti mazākā apjomā nekā aprīlī, tomēr aprīlī valsts pamatbudžeta deficīts bija ievērojami lielāks nekā maijā un sasniedza 146.62 milj. Ls.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem par valsts budžeta izpildi līdz šī gada jūlijam valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Valsts budžeta deficīts pirmajā pusgadā bija 456.18 miljoni latu, informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vadītāja Elīna Dobulāne.

Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 263.79 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 282.35 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 18.56 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta jūnija ieņēmumi sasniedza 104.15 miljonus latu, izdevumi – 146.56 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 42.41 miljoni latu. Tādējādi kopējais valsts budžeta deficīts jūnijā bija 60.97 milj. latu. Pērn šajā pašā periodā finansiālais deficīts bija 35 miljoni latu.

Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā jūnijā sasniedza 129 miljonus latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par aptuveni 39 miljoniem latu jeb 33% mazāk. Samazinājumu veidoja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas bija par 20 miljoniem latu mazāki nekā iepriekšējā mēnesī, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi par – 13 miljoniem latu mazāk, akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 5 miljoniem latu mazāk. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tika iekasēti aptuveni iepriekšējā mēneša apjomā.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Pretēji valdības prasībai pašvaldības budžetā nepieļaut deficītu, Rīgas pašvaldības budžeta darba variantā parādījies 22.58 miljonu latu deficīts.

Db rīcībā nonācis budžeta projekta aktualizētais variants, ko paredzēts izskatīt 30. janvāra Rīgas domes Budžeta komisijas sēdē. Budžeta ieņēmumi kopā plānoti 480.61 miljons latu, savukārt izdevumi Iespējams, Rīgas domes budžetā būs deficītsparedzēti 503.19 miljoni. Tādējādi budžeta projektā paredzēts 22.59 miljonu latu deficīts.

Rīgas domes komitejās izskatīto priekšlikumu kopsavilkums liecina, ka budžeta projekta jaunajā variantā paredzēts par piešķirt par 7 miljoniem latu vairāk izglītībai. Pirmsskolas pedagogu darba samaksa tiktu nodrošināta uz visu gadu, bet piemaksas pedagogiem - līdz 1. septembrim. Atbalstīts arī opozīcijas deputātes B.Brigmanes priekšlikums piešķirt pabalstu vecākiem, kuru bērni vietu trūkuma dēļ neapmeklē bērnudārzus, tiesa gan, pabalstam nauda pietiks līdz 1. septembrim.

Lietuvas budžeta deficīts pērn bijis 8,9% no IKP, kas ir mazāks, nekā Lietuvas valdība iepriekš prognozēja.

Tā liecina statistikas dati, ziņo Reuters. Iepriekš Lietuvas valdība paredzēja, ka budžeta deficīts varētu sasniegt 9,5% no IKP.

Budžeta deficīts Lietuvā no 3,3% no IKP 2008. gadā strauji kāpa pērn ekonomiskās lejupslīdes dēļ. Valdība veica fiskālo konsolidāciju, panākot deficītu aptuveni 9 % līmenī, tomēr deficīts šogad joprojām saglabājas ap 8%.

Budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība 2009. gadā Lietuvā bija 8,2 miljardi Lietuvas litu (aptuveni 1,6 miljardi latu). Tostarp pieci miljardi litu ir valsts pamatbudžeta deficīts, 0,2 miljardi litu – pašvaldību deficīts, un trīs miljardi litu – sociālās apdrošināšanas fonda deficīts.

Pērn gan eirozonas valstu, gan kopumā ņemot visu 27 Eiropas Svienības valstu budžeta deficīts saruka, vairumam valstu samazinot valdības izdevumus, tomēr parāds turpināja pieaugt, vēsta Eurostat sniegtie dati.

Budžeta deficīts 2010. gadā eirozonā bija 6,0% no iekžemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 6,3% no IKP 2009. gadā. Eiropas Savienības (ES) valstīs budžeta deficīts samazinājās no 6,4% no IKP 2009. gada līdz 6,8% pērn, vēsta ES statistikas birojs.

Eirozonas valstu parāds pērn tomēr pieaudzis 5,8% apmērā, salīdzinot ar 2009. gadu. Savukārt ES27 valstu parāds pērn, salīdzinot ar aipagājušo gadu, pieaudzis par 5,6%.

Visas eirozonas valstis, izņemot Vāciju, Īriju, Luksemburgu un Austriju, pagājušajā gadā ir uzlabojušas savu budžeta plānu, tomēr parāds ir pieaudzis visās valstīs, izņemot Igauniju. Savukārt Zviedrijā pērn tas palicis aipagājušā gada līmenī.

Esošo riepu ražotnēm nespējot nodrošināt pieprasījumu, dažādu cenu un segmentu auto riepu deficīts, kas sākās jau pagājušajā ziemā, turpināsies arī šosezon, kā rezultātā turpinās augt arī riepu cenas, norāda auto riepu un akumulatoru vairumtirgotāja Baltijas valstīs SIA Latakko valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kopilkovs.

Uzņēmējs stāstīja, ka kopš pagājušās ziemas pastāv riepu deficīts visos cenu segmentos, kā arī vieglo un kravas auto, lauku tehnikas u.c. sektoros.

«Patlaban ļoti strauji aug Indijas un Ķīnas ekonomikas un iedzīvotāju skaits. Šajās valstīs strauji palielinās vieglo automašīnu, kravas transporta un citu tehnikas vienību skaits, kurām ir nepieciešamas riepas. Tāpat pasaulē aug auto pārdošanas apjomi, kā arī nemazinās uz ceļiem esošo auto skaits. Krīzes gados vairākas vecās riepu rūpnīcas tika slēgtas un to vietā neradās jaunas. Skaidrs, ka esošās riepu rūpnīcas nevar nodrošināt pieprasījumu. Jau patlaban atsevišķas riepas tiek piegādātas ļoti vēlu, kas traucē strādāt, bet šo situāciju ietekmēt ir grūti,» norādīja Kopilkovs.

Šogad turpina samazināties Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts – aprīlī gada samazinājums bija 14.9 %, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu bilances pamatrādītāju dati.

«Šāds temps - ap 15 % varētu vēl kādu laiku saglabāties,» atzina SEB Bankas eksperts Andris Vilks. Viņam piekrīt arī Parex Asset Management eksperts Zigurds Vaikulis, kurš secina, ka kopumā situācija ir būtiski uzlabojusies.

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad četros mēnešos bija 888.1 milj. Ls, kas ir par 155 milj. Ls mazāks nekā gadu iepriekš. Aprīlī kārtējo maksājumu konta negatīvais saldo bija 227.1 milj. Ls, kas ir par 50.5 milj. Ls jeb 18.2% mazāks nekā 2007.gada aprīlī. Arī pirmajā ceturksnī konta deficīts šogad bija par gandrīz 14% mazāks nekā pirms gada.

A. Vilks atzina, ka pagaidām vērojami uzlabojumi, bet vienlaikus ļoti svarīgi ir saglabāties tiešo investīciju plūsmai. Maksājumu bilances kārtējā maksājuma konta rādītājus A. Vilks nosauca par komfortambliem un lēsa, ka šogad kopumā tekošā konta deficīts varētu samazināties līdz 17% no iekšzemes kopprodukta.

Jauno dzīvojamo ēku projektu cenas augs, jo jauno dzīvokļu piedāvājumu skaits ir ļoti sarucis, piektdien nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" tiešraides pasākumā sacīja uzņēmuma vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Viņš stāstīja, ka šogad jauno projektu dzīvokļu cenas augušas par aptuveni 5%, bet līdz gada beigām pieaugums varētu sasniegt 7-10%.

Patlaban vidējā darījuma cena jauno projektu dzīvokļiem ir sasniegusi 1580 eiro par kvadrātmetru, taču jauno projektu dzīvokļu vidējā piedāvājuma cena ir augusi no 1700 eiro par kvadrātmetru pavasarī līdz 1900 eiro par kvadrātmetru novembra sākumā.

Laukalējs skaidroja, ka vidējā darījuma cena neatspoguļo un nefiksē šī brīža situāciju, jo pārsvarā tie ir rezervācijas līgumi, kas noslēgti pirms pusotra vai diviem gadiem, kad sākusies kāda konkrēta projekta būvniecība.

"Skaitlis 1580 eiro par kvadrātmetru vairāk atspoguļo pirms diviem gadiem noslēgtos darījumus, kas tagad pēc mājas nodošanas ekspluatācijā fiksējas zemesgrāmatā. Savukārt piedāvājuma vidējās cenas atspoguļo to, par kādu cenu jauno projektu dzīvokļus piedāvā iegādāties patlaban," sacīja Laukalējs.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Septembrī ievērojami sarucis darījumu skaits ar jauno projektu dzīvokļiem, norādīts Arco Real Estate jauno projektu tirgus pārskatā.

Rīgā noticis vien 51 darījums, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 2 gadu laikā kopš 2012. gada septembra. Līdzīga tendence novērota arī Jūrmalā, kur darījumu skaits ar jauno projektu dzīvokļiem bija attiecīgi 56 darījumi jūlijā un 51 darījums augustā, bet septembrī notikuši vien 12 šādi darījumi. Tāpat samazinājies arī darījumu skaits ar dzīvokļiem, kuru cena pārsniedza jauno 250 tūkstošu eiro slieksni termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Jautāts, kādas ir jauno projektu raksturīgākās cenas Rīgas jaunajos projektos, Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs uzsver, ka mikrorajonos esošo jauno projektu dzīvokļu vidējā cena 3. ceturksnī bija 1480 EUR/m², kas ir par 5% augstāka kā iepriekšējā ceturksnī, savukārt Rīgas centrā, kā arī tādos centram tuvos rajonos kā Ķīpsala un Klīversala vidējā cena jauno projektu dzīvokļiem 3. ceturksnī saglabājās 2600 EUR/m² pozīcijā.

Pērn Latvijas ekonomikas izaugsme sasniedza pēdējo sešu gadu straujāko tempu. Publiskajā telpā izskanēja bažas par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Viens no rādītājiem, uz ko tādā brīdī skatīties, ir tekošā konta bilance. Šis rādītājs galvenokārt atspoguļo starpību starp eksportu un importu, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Ja imports būtiski pārsniedz eksportu un tekošajā kontā veidojas ievērojams deficīts, tad bažām par nesabalansētu ekonomikas izaugsmi un vispārēju pārkaršanu ir pamats. Piemēram, 2006.-2007. gadā tekošā konta deficīts pārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta, proti, dzīvojām pāri saviem līdzekļiem. Savukārt šobrīd neko tādu novērot nevaram. Pēc Latvijas Bankas datiem pērn tekošajā kontā izveidojās deficīts 0.8% apmērā no iekšzemes kopprodukta, importēto preču un pakalpojumu vērtībai nedaudz pārsniedzot eksporta vērtību. Deficīts ir pavisam neliels un rāda, ka Latvijas ekonomikas veselība ir diezgan laba.

Līdz ar spēju globālās ekonomikas izaugsmi un saistīto ārējā pieprasījuma kāpumu, kā arī cenu pieaugumu aizvadītais gads bija ļoti veiksmīgs eksportētājiem, kuru ieņēmumi no eksporta pieauga par 9%. Preču pusē pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču grupās, bet kopējo pieaugumu visvairāk sekmēja pārtikas produkti un dzērieni, metāli un to izstrādājumi, kā arī mehānismi un iekārtas. Savukārt pakalpojumu pusē, lai gan kopumā bija vērojams kāpums, bilde bija mazliet raibāka. Autotransporta kravu pārvadājumu pieaugums spēja kompensēt kritumu dzelzceļa un jūras transporta kravu pārvadājumos, ko negatīvi ietekmē Krievijas kravu pārvirzīšana uz Krievijas ostām. Citu pakalpojumu grupā straujš pieaugums turpinājās būvniecības un IKT pakalpojumu eksportā, savukārt finanšu pakalpojumu eksports samazinājās, sarūkot nerezidentu segmentam. Importētās produkcijas vērtība palielinājās par 13%, ko sekmēja iepriekšējā gada zemā bāze (2016. gadā imports saruka), cenu kāpums un iekšzemes pieprasījuma pieaugums, ko papildus veicināja straujāka ES fondu projektu īstenošana.

Šā gada sākumā SIA BaltHaus struktūrvienība BH Consulting™ veica presē izvietoto 92 jauno projektu reklāmu analīzi, kurus publicējis 61 attīstītājs. Pētījumā gaitā tika noskaidrots, ka apmēram 50% no jauno projektu reklāmām satur vismaz vienu būtisku kļūdu.

Analizējot jauno projektu reklāmu presē, BH Consulting™ eksperti konstatējuši, ka nekustamā īpašuma nozarei reklāmas kvalitātes jautājums ir Ahileja papēdis, kā rezultātā nolemts, ka pētījuma rezultāti jāpadara publiski pieejami.

Apmēram 17% no izanalizētas reklāmas ir pielaista vienlaicīgi divu kļūdu kombinācija, no tādām 3 būtiskām kļūdām kā: slikta projekta vizualizācija, argumentu neesamība un ar informāciju pārpildīts reklāmas laukums. Šīs kļūdas jauno projektu reklāmā pārsvarā raksturīgas attīstītājiem ar nelielu realizēto projektu skaitu. Tikai 10% no visas jauno projektu reklāmas presē, nesatur nevienu no zemāk minētajām sešām kļūdām.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā pirmajā ceturksnī izveidojies neliels deficīts 49,9 miljonu latu apmērā jeb 1,4% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas dati.

Tekošā konta deficīts bija mazāks nekā vidēji iepriekšējā gadā, kad tas bija 1,7% no IKP, kā arī mazāks nekā 3,1% no IKP, kāds tas bija pērnā gada attiecīgajā periodā.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 1. ceturksnī palielinājās līdz 109,6 miljoniem latu jeb 3% no prognozētā IKP. Sezonāli samazinājās ārējās tirdzniecības aktivitāte un pēc kāpuma, ko Latvija sasniedza iepriekšējā gadā, uzrādot straujāko eksporta pieaugumu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, eksporta pieaugums 1. ceturksnī bija mērenāks, bet joprojām viens no straujākajiem starp ES valstīm. Preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums bija 7,1%, bet imports auga lēnāk nekā eksports (gada pieaugums 4.6%), norāda centrālās bankas ekonomiste Ieva Braukša.