No šī gada 1. decembra spēkā varētu stāties likuma grozījumi, kas aizliegs ierēdņiem savu tiešo darbu savienot ar aktīvu politisko darbību.
To paredz likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» grozījumi, kurus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ceturtdien pabeigusi gatavot galīgajam lasījumam.
Savu tiešo darbu ar aktīvu politisko darbību, proti, amatu ieņemšanu politiskajās partijās vairs nevarēs savienot valsts iestāžu vadītāji un pašvaldību izpilddirektori, viņu vietnieki, kā arī valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļi, vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdņi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, pašvaldības policijas amatpersonas, kā arī Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri, militārie un civilie darbinieki. Patlaban likums šādu ierobežojumu nenosaka.
Ar jauno regulējumu iecerēts nodrošināt augstākās valsts ierēdniecības politisko neitralitāti.
Tāpat kā līdz šim amatpersona savu amatu varēs savienot ar saimniecisko darbību kā individuālais komersants, ja ienākumi tiek gūti tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežizstrādes, zvejniecības vai lauku tūrismu, taču šādai saimnieciskajai darbībai vairs netiks piemērots gada apgrozījuma ierobežojums, kas patlaban ir 30 tūkstoši latu.
Savukārt papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem ar visa veida saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā, no tās gūstot ienākumus, drīkstēs nodarboties vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdņi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersonas. Patlaban minētās amatpersonas līdztekus savam darbam var nodarboties tikai ar amatniecību.
Galīgajam lasījumam komisija atbalstījusi komercdarbības ierobežojumus arī tādu kapitālsabiedrību valdes locekļiem, kurā vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā kopumā vai atsevišķi pārsniedz 50 %, un arī šādas kapitālsabiedrības padomju locekļiem, kuri pārstāv valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības intereses.
Diskutējot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikumu valsts amatpersonas statusu noteikt arī sabiedrisko organizāciju vadītājiem, komisija ceturtdien vienojusies atlikt tā izskatīšanu. Iebildumus pret KNAB ierosinājumu komisijas sēdē paudušas arī vairākas sabiedriskās organizācijas, norādot, ka šo organizāciju vadītāji savā darbībā ir neatkarīgi un viņi pēc definīcijas nevar būt valsts amatpersonas.