Aizvadītā gada otrajā pusē Latvijā par 6,5% pieaudzis "Tax Free" pirkumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu, informē Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue Latvija" vadītāja Vineta Kalmane.

Viņa norādīja, ka "Tax Free" sistēma paredzēta, lai veicinātu trešo valstu tūristu interesi veikt pirkumus un atbalstītu vietējos tirgotājus. Šī sistēma ārpus Eiropas Savienības dzīvojošiem viesiem ļauj Latvijā iepirkties, atgūstot daļu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Iepirkumu summai, kas uzrādīta vienā čekā, jābūt ne mazākai par 44 eiro, un nodokļi tiek atgriezti par visām iegādātām precēm, kuras paredzēts izvest no Eiropas savienības teritorijas.

2019.gadā vidējā viena "Tax Free" pirkuma summa bija 230 eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā pusi jeb 61% no visiem pirkumiem veikuši Krievijas pilsoņi, 10% - Baltkrievijas, bet trešajā vietā ar 7% ir viesi no Ukrainas, liecina Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue" apkopotie dati.

SIA Free Taxi iesūdzējis Latvijas Republikas tiesā SIA Taxi 8880 par nelikumīgu nosaukuma Free Taxi izmantošanu taksometra pakalpojumam ar fiksētu cenu, liecina Free Taxi izplatītais paziņojums.

Kā norāda SIA Free Taxi, tad 2011. gada septembrī SIA Taxi 8880 masu saziņas līdzekļos izvietojusi reklāmas akciju, no kuras satura izriet, ka SIA Taxi 8880 ir izveidojusi pakalpojumu veidu ar nosaukumu Free Taxi, kura pamatā ir fiksēta braukšanas maksas noteikšana klientiem braucot konkrētā maršrutā.

SIA Free Taxi uzskata, ka SIA Taxi 8880, veicot minētā pakalpojuma reklamēšanu izmantojot nosaukumu Free Taxi, ir radījusi uzņēmumam zaudējumus, jo ir samazinājies uzņēmuma apgrozījums.

Patērētājam Taxi 8880 piedāvātos pakalpojumus bijis iespējams identificēt ar SIA Free Taxi, savukārt pasūtījumi ar pakalpojumu Free Taxi tikuši nodoti arī citiem taksometru uzņēmumiem, ar kuriem Taxi 8880 ir slēgti līgumi par fiksētas cenas pakalpojuma sniegšanu.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos par 18% pieaudzis TAX free pirkumu skaits, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, liecina veikalu tīkla Euroskor novērojumi. Šis ir augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā.

«Lai arī daudzās nozarēs tirdzniecība Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ ir samazinājusies, apavu tirdzniecības segmentā vērojams pretējais – pirkumu skaits no austrumu valstu tūristiem, īpaši Krievijas pilsoņiem, būtiski pieaudzis,» norāda veikalu tīkla Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis.

«Interesanti, ka, lai arī TAX free apavu pirkumu skaits audzis par 18%, vidējā pirkuma vērtība samazinājusies par 14%, turklāt dārgākos veikalos kritušies ir abi rādītāji,» uzsver A. Lūsis.

Arī Global Blue Latvija pētījums par TAX free pirkumiem Latvijā laika posmā no šā gada janvāra līdz augustam apliecina ārvalstu tūristu pirkumu skaita pieaugumu. «Turklāt ir dubultojies to pircēju skaits, kuri Latvijā no Krievijas ieradušies ar mašīnu – no tā varam secināt, ka viens no viņu mērķiem, apmeklējot mūsu valsti, bijusi iepirkšanās,» skaidro A. Lūsis.

Ārvalstu viesi nelaiž garām iespēju tikt pie kārotām precēm beznodokļu zonās, uzņēmēji pucē spalvas un rada īpašu preču sortimentu veikalu plauktiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā par aptuveni 7% ir palielinājies apgrozījums lidostas Rīga beznodokļu tirdzniecības zonas (Duty Free) veikalos. Tāpat par 6% Latvijā ir pieaudzis Tax Free Shopping pirkumu skaits, kuri šobrīd ir iespējami gandrīz 1400 veikalos. Eiropas Savienībā (ES) nav atšķirības starp tax free un duty free jēdzieniem, tie apzīmē tirdzniecību beznodokļu zonās, piemēram, veikalos lidostās, ostās un uz kuģiem, tirdzniecību ar precēm, kam noteikti nodokļu atvieglojumi.

Tā kā 2016. gadā lidostā Rīga tika sasniegts jauns apkalpoto pasažieru rekords (5,4 miljoni), arī Duty Free veikalos par 6,98% ir palielinājies apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, un par 14,87 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lidostas Rīga iepirkšanās zonas operatora ATU Duty Free ģenerāldirektors Ersans Arkans (Ersan Arcan) informē, ka pērn lielākos pirkumus veikuši skandināvi, briti un krievu tautības klienti. «Neatņemama preču klāsta sastāvdaļa ir vietējo ražotāju produkcija, jo tas īpaši interesē lidostas Rīga viesus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gadā vietējo piegādātāju skaits ir palielināts – no astoņiem piegādātājiem 2015.gadā līdz 13 šogad. ATU Duty Free izskata iespējas paplašināt vietējo ražotāju produkcijas klāstu,» saka E. Arkans. 6 darbības gados ATU Duty Free ir izveidojis sadarbību ar vairākiem Latvijas zīmoliem, piemēram, Stenders, Laima, Pure Chocolate, Brīvais Vilnis, Lāči, Skrīveru saldumi, Abavas Vīni, Valmiermuiža, Selga, Madara Cosmetics. Šobrīd notiek pārrunas ar šprotu ražotāju Gamma-A un vairākiem suvenīru piegādātājiem.

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Šogad Latvijas mazumtirdzniecības vietās vairāk nekā divas reizes ir pieaudzis tax free pirkumu skaits, tas noticis straujā tūristu skaita pieauguma dēļ. Visvairāk tax free tirgošanās vietās pirktas dārgas un ekskluzīvas preces, teikts tirdzniecības centra Galerija Centrs paziņojumā par tā apkopoto informāciju.

Šogad tirdzniecības centrā Galerija Centrs, kas atrodas Vecrīgā, ir dubultojies pircēju skaits no Izraēlas, Krievijas, Ķīnas un citām valstīm, savukārt visvairāk pirktās lietas tax free veikalos ir juverielizstrādājumi, pulksteņi un zīmolu apģērbs.

Šogad būtiski pieaudzis arī tā saucamā tax free shopping (TFS) jeb atdotā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pirkumu skaits, un tas norāda uz ievērojamu tūrisma vides atveseļošanos, liecina Galerija Centrs un Global Blue Latvija apkopotā tirgus informācija. Kopējā TFS pirkumu summa pieaugusi par 95%, veidojot vairāk nekā 3,655 miljonus latu, 2010. gadā tā bija 1,876 miljoni latu. Savukārt atdotās naudas summa ir 475 tūkstoši latu.

Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos tūristu pirkumi palielinājušies par 186%, bet vidējais t.s. tax free pirkums sasniedzis 130 latu apmēru. Piemēram, festivāla Jaunais Vilnis laikā par 276% pieaudzis apgrozījums pirkumiem, kurus veikuši tūristi tirdzniecības kompleksā Spice.

Šādu informāciju par pirkumiem apkopojusi kompānija Global Blue Latvija, vadoties pēc saņemtajiem tax free čekiem par jūliju un augustu. Spicē visvairāk ir iepirkušies tūristi no Krievijas, viņiem seko Baltkrievijas, Ukrainas, Uzbekijas un Norvēģijas pircēji.

Saskaņā ar uzņēmuma Global Blue Latvija un nomnieku sniegto informāciju pircēji no Krievijas un NVS valstīm tirdzniecības centrā Spice iegādājas galvenokārt juvelierizstrādājumus, zeltu, apģērbu un apavus, savukārt Spice Home – elektroniku, kā arī mēbeles un interjera preces.

Spice ir pa ceļam uz Jūrmalu un lidostu, un tas ir pieturas punkts ārvalstu tūristiem, komentē tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. «Lai uzrunāto maksātspējīgo publiku no Krievijas un NVS valstīm, esam organizējuši arī mērķtiecīgas mārketinga kampaņas, kā arī dažādus publiskus pasākumus. Piemēram, šogad plašu publicitāti izpelnījās Jaunā Viļņa laikā notikusī Olgas Krutajas smaržu OKKI prezentācija, kas Spicē pulcēja Krievijas zvaigznes, tostarp Allu Pugačovu, Maksimu Galkinu, Laimu Vaikuli un citus. Šogad Jaunā Viļņa laikā krietni augusi daudzu veikalu pircēju plūsma un apgrozījums. Piemēram, jūlijā t/c Spice apgrozījums pieaudzis par 10%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, un sasniedzis 5,98 miljonus latu, savukārt t/c Spice Home apgrozījums pieaudzis par 81% un sasniedzis 1,39 miljoni latu.»

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Igaunija grasās ar Tax Free veikalu palīdzību piesaistīt papildus tūristus no Krievijas.

Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrija izteikusi piedāvājumu samazināt minimālā pirkuma limitu Tax Free veikalos, kas varētu piesaistīt Igaunijai papildu 45 tūkstošus tūristu no Krievijas un 120 miljonus kronu ( 6 miljonus latu), ziņo dp.ru.

No 1. janvāra minimālajai pirkuma summai Tax Free veikalos pircējiem no trešajām valstīm jābūt vismaz 127 eiro, kas ir krietni vairāk nekā Igaunijas kaimiņvalstīs: Somijā minimālā summa ir 40 eiro, Latvijā 42 eiro, bet Lietuvā 58 eiro. Tāpēc ministrija ierosinājusi samazināt minimālo pirkumu summu vismaz līdz 63 eiro, kas gan arvien būs vairāk nekā Igaunijas kaimiņvalstīs.

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

Tax Free veikalos pircēju skaits Latvijā pērn ir palielinājies par 4 %, salīdzinot ar 2008. gadu, liecina Global Refund Latvia pētījuma dati.

Pērnā gada sākumā tika plānots, ka pieaugums būs 5 %, tomēr krīzes apstākļos vairāki veikali, kurus iepriekš tūristi labprāt apmeklēja, ir bankrotējuši.

Dažās tirdzniecības vietās, piemēram, t/c Galerija Centrs, u/v Stockmann, Podium, t/c Spice Tax Free pircēju pieaugums 2009. gadā vidēji veidoja 10 - 30 %, salīdzinot ar 2008. gadu. Vēl viena tendence - Rīgā tūristiem nav iespējams apmeklēt shopping streets (iepirkšanās ielas) kā citās Eiropas pilsētās, tāpēc tūristi Rīgā arvien biežāk iepērkas tirdzniecības centros, liecina Global Refund pētījums.

Visvairāk Tax Free veikalos ir pamanāmas tūristu grupas no Krievijas.

2022. gads ir pirmais pilnais gads, kad “Akropolis Group” finanšu rezultātos iekļauti iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” finanšu rezultāti, informē uzņēmums.

Tas, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā pozitīvi ietekmēja grupas konsolidētos finanšu rezultātus 2022. gadā. Piecu grupas pārvaldīto iepirkšanās un izklaides centru nomnieku apgrozījums pērn sasniedza 1,11 miljardus eiro, kas ir par 67 % vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt grupas nomas ienākumi bija 75,1 miljons eiro, bet tās peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 71,9 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 31 % un 26 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu.

“2022. gada sākumā tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kas pozitīvi ietekmēja apmeklētāju plūsmu un nomnieku apgrozījumu iepirkšanās centros, kas pagājušajā gadā pieauga salīdzinājumā ar 2021. gadu. Iepirkšanās centrus “Akropolis”, ieskaitot 2021. gada nogalē iegādāto iepirkšanās centru “AKROPOLE Alfa”, kas pagājušā gada laikā tika pilnībā integrēts grupas struktūrā, pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 41 miljons apmeklētāju. Lai gan pirmspandēmijas apmeklētības līmenis vēl netika sasniegts, tomēr grupas nomnieku gada apgrozījums, neieskaitot inflācijas efektu, atgriezās pirmspandēmijas līmenī. “Akropolis” iepirkšanās centru pievilcību gan partneriem, gan apmeklētājiem apliecina aizņemto platību rādītājs, kas pagājušajā gadā saglabājās ļoti augsts – 98 %. Arī “Akropolis Group” finanšu rādītāji pērn uzlabojās – uzņēmums saglabā spēcīgas pozīcijas Baltijas tirgū, lai gan enerģijas cenu radītie izaicinājumi samazināja grupas rentabilitāti, kas nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni,” komentē Manfredas Dargužis, “Akropolis Group” izpilddirektors.

Sākot no šā gada oktobra, ikvienam, kurš iepirksies lidostas “Rīga” izlidošanas zonas “ATU Duty Free” veikalos, būs pieejams inovatīvs pakalpojums - nosūtīt pirkumu uz jebkuru sevis izvēlēto “Omniva” pakomātu kādā no Baltijas valstīm, informēja tirdzniecības uzņēmuma vadītājs Latvijā Tamers Džigeroglu (Mr. Tamer Cigeroglu).

Pakalpojums būs pieejams tiem ceļotājiem, kas dodas uz kādu no galamērķiem Eiropas Savienībā (ES).

Džigeroglu uzsvēra, ka par labu šādam pakalpojumam lemts, analizējot jaunos iepirkšanās paradumus, ko ietekmēja gan pandēmija, gan arī paaudžu atšķirīgās pieejas.

“Mūsdienās iepirkšanās neattiecas tikai uz preci, kuru iegūstam. Jaunajā laikmetā klienti pērk iepirkšanās pieredzi, un personalizēti pakalpojumi izceļas ar savu kvalitāti. Šajā jomā mēs piedāvājam saviem klientiem priviliģētu pakalpojumu ar daļējas piegādes iespēju, kas ietilpst mūsu pakalpojumā “Shop & Collect” jeb “Iepirkties & saņemt”. Pēc iepirkšanās mūsu beznodokļu veikalos viņu iegādātie produkti tiek nosūtīti uz saņemšanas punktiem, kas atrodas vistuvāk viņu dzīvesvietai, lai ceļojuma laikā viņiem nebūtu jānēsā produkti līdzi,” saka Džigeroglu.

Aktīvās ceļošanas laikā vasarā, rosinot pasažierus uz reisu ierasties laikus, no pirmdienas, 27.jūnija, starptautiskajā lidostā Rīga sākas loterija Nenokavē iespēju laimēt - ierodies lidostā agrāk!, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Loterijas mērķis ir vasaras ceļojumu laiku padarīt pasažieriem patīkamāku, kā arī aicināt ceļotājus lidostā ierasties savlaicīgi, lai nokārtotu nepieciešamās formalitātes pirms lidojuma.

Pasažieris, ierodoties lidostas aviodrošības kontrolē vismaz pusotru stundu pirms plānotā reisa un bez steigas nokārtojot nepieciešamās procedūras, var piedalīties loterijā. Pēc drošības kontroles no īpaši noformētiem galdiem jāpaņem loterijas pieteikuma anketa, jāaizpilda un jāiemet tam speciāli paredzētā kastē.

Loterijas dalībniekiem būs iespēja laimēt starptautiskās lidostas Rīga VIP centra dāvanu karti, divas aviobiļetes abos virzienos uz jebkuru no aviokompānijas airBaltic galamērķiem, dāvanu grozu no ATU DUTY FREE, kā arī citas vērtīgas balvas. Loterijas laimesti tiks izlozēti ik nedēļu līdz 4.oktobrim. Pirmā izloze notiks 4.jūlijā, kurā būs iekļauti tie dalībnieki, kas aizpildīs pieteikuma anketas no 27.jūnija līdz 3.jūlijam.

Latvijā izstrādātais integrētā mārketinga serviss Mailigen laidis klajā jaunu e-mārketinga rīku start-up un citiem mazajiem uzņēmumiem Epic Free, un pašlaik par šī pakalpojuma izmantošanu interesi izrādījuši ārvalstu iesācējuzņēmumu biznesa inkubatori, informē uzņēmuma pārstāvji.

Epic Free rīks orientēts galvenokārt uz start-up kompānijām, maziem un vidējiem uzņēmumim, biznesa inkubatoriem, nevalstiskajām organizācijām un citām uzņēmējdarbības formām, kas nupat sākušās savas mārketinga aktivitātes un kurām ir ierobežoti līdzekļi mārketingam, skaidro Mailigen pārstāvji. Pašlaik nopietnu interesi par Epic Free izrādījis informācijas portāls f6s.com, kurš apkopo informāciju par pieejamajām programmām un pasākumiem un sniedz izdevīgus piedāvājumus start-up kompānijām. Tāpat Epic Free rīks interesants šķitis Somijas Alto universitātes (Aalto University) start-up atbalsta grupai.

Latvijas galvaspilsētā sācis darboties taksometru serviss Free Taxi, kas kļuvis par pirmo ekonomiskās klases taksometru servisu ar fiskētu cenu, informē servisa pārstāvji.

Brauciena cena tiek aprēķināta tad, kad tas tiek pasūtīts pa tālruni un to fiksē dispečers. Brauciena beigās klients maksā tikai norādīto summu.

Par pamatu jaunajam servisam kļuvušas ziņas par lēto taksometru krāpšanos. Nereti brauciena galapunktā klientiem tiek nosaukta summa, kas pārsniedz pieteikto tarifu. Free Taxi nolēma fiksēt brauciena cenu, ja taksometrs tiek pasūtīts pa tālruni – šādā veidā radot taksometru dienestu, kurā izslēgta krāpšanas iespēja, norāda taksometru serviss.

Serviss neizmanto savu automašīnu parku, tāpēc pie klienta var atbraukt jauna un komfortabla mašīna. Jebkurš taksometra auto, kas ir pieslēgts Free Taxi sistēmai, tiek aprīkots ar GPS navigācijas sensoru.

Starptautiskais apģērbu koncerns Inditex, kuram visā pasaulē ir ap 6 000 veikalu un 13 no tiem atrodas Latvijā, ieskaitot zīmolus Zara, Bershka, Stradivarius, Pull&Bear un Massimo Dutti, pilnībā atsakās no kažokādu tirdzniecības.

Kompānija par iemeslu šādam solim min ētiskus apsvērumus.

Inditex ir pievienojies programmai Fur Free Retailer un parakstījis vienošanos par kažokādu nepārdošanu savos veikalos. Apvienība Fur Free Alliance, kas vada šo programmu, pauž gandarījumu par Inditex lēmumu.

Programmai Fur Free Retailer ir pievienojušies jau 300 zīmolu.

Fur Free Alliance ir starptautiska dzīvnieku aizsardzības organizāciju apvienība, kuras mērķis ir pārtraukt dzīvnieku izmantošanu un nogalināšanu viņu kažoku dēļ.

Latvijā Fur Free Retailer programmu pārstāv organizācija Dzīvnieku brīvība, kas pērn pievienojās Fur Free Alliance, bet šī gada janvārī kopā ar lielākajām Latvijas dzīvnieku un vides aizsardzības organizācijām līdzdibināja apvienību Sabiedrība pret kažokādām.

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija radusi risinājumu Alīses un Gaujas ielas vēsturisko ūdenstorņu saudzīgai pagaidu izmantošanai, tos iedzīvinot un padarot pieejamus sabiedrībai, informē Rīgas domē.

Lai veicinātu ūdenstorņu izmantošanas priekšlikumu nākšanu klajā, pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” pēc komisijas ierosinājuma ir slēdzis sadarbības līgumu* ar kustību “Free Riga” par priekšizpētes veikšanu.

“Rīga ir 19. gadsimta industriālā mantojuma Eiropas un pasaules līmeņa lielpilsēta, kuras unikālie majestātiskie mantojuma objekti bieži ir nenovērtēti. Tie stāv aizslēgti un aiz žogiem, sabiedrība pievērš tiem uzmanību tikai tad, kad tie beidz savu eksistenci jaunbūvju labā vai arī lēni drūp kopā. Mēs ar kolēģiem bijām noskaņoti situāciju mainīt. Un ‘’Free Riga” nāca tieši laikā,” saka komisijas vadītāja Rita Našeniece. “Darbs ir procesā un mēs vēl atgriezīsimies pie ūdenstorņu pastāvīgo risinājumu atrašanas.”

Fur Free Retailer programmā iestājušies pirmie Latvijas uzņēmēji – Uniq, Ecattus un modes zīmols Ieva Janelsiņa, tādējādi pievienojoties citiem, tostarp starptautiski plaši zināmiem, apģērbu zīmoliem, kas izvēlējušies netirgot kažokādu izstrādājumus.

Fur Free Retailer programmas mērķis ir veicināt ētiskas izvēles iespējas patērētājiem, sniedzot precīzu informāciju par mazumtirgotāja politiku attiecībā uz kažokādām. Apliecinot savu apņemšanos atteikties no kažokādu izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības, šai programmai ir pievienojušies vairāk nekā 300 uzņēmumu no visas pasaules, tostarp Zara, H&M, Esprit, Lindex, Cubus, Dressmann, Bik Bok,Topshop, Bershka, Stradivarius un citi. Tagad Fur Free Retailer programmā iestājušies arī pirmie Latvijas uzņēmēji: Uniq, Ecattus un modes zīmols Ieva Janelsiņa.

Tallinas ielas kvartāls atradis savu identitāti, kas cieši saistīta ar laikmetīgo un ielu mākslu; mērķis nav būt ekskluzīvam, elitāram un nesaprastam.

Kopš pagājušās vasaras Rīgā kļuvis par vienu pievilcīgu kvartālu vairāk, jo dažādām radošām izpausmēm tika atvērts aptuveni 6000 m2 plašais Tallinas ielas kvartāls. To savā paspārnē paņēmusi biedrība Free Riga, kas savu darbību ar akciju Occupy Me sāka 2013. gadā un līdz šim panākusi, ka vairākās pamestās ēkās un teritorijās tiek iedvesta dzīvība, kamēr to īpašnieki tās atkal atgriež atpakaļ nekustamā īpašuma mašinērijai.

Katram savs ieguvums

«Nav nekāds noslēpums, ka Rīgā senās un aizmirstās teritorijas un īpašumi ir pārpārēm. Ir ļoti daudz tukšu māju, kuras vajadzētu lietderīgi izmantot. Free Riga ir radījusi piemērotāko modeli, kā vērt vaļā tukšās mājas un laist iekšā tos, kuriem nav telpu, tos, kuri vēlas sākt kaut ko jaunu un nav gatavi tik daudz riskēt, nomājot dārgas komercplatības. Arī Tallinas ielas kvartāls sniedz iespēju te attīstīt biznesu, rast mājvietu radošām un mākslinieciskām izpausmēm. Es ar Tallinas ielas attīstīšanas projektu sāku strādāt pirms pusotra gada, un pagājušā vasara parādīja, ka šai vietai ir potenciāls,» stāsta Tallinas ielas kvartāla kurators, mākslinieks Kaspars Lielgalvis.

Londonā žurnāls International Tax Review piešķīra Eiropas nodokļu apbalvojumus (European Tax Awards), un Sorainen saņēma «Baltijas valstu gada nodokļu biroja» apbalvojumu par inovatīvāko nodokļu konsultāciju sniegšanu šajā reģionā. Baltijas valstis šogad pirmo reizi tika izvērtētas Eiropas nodokļu apbalvojuma piešķiršanai.

«Ja International Financial Law Review piešķirtās balvas, kādas Baltijas reģionā saņēmis Sorainen, ir juridiskās jomas «Oskari», tad International Tax Review organizētais Eiropas nodokļu apbalvojums ir nodokļu pasaules «Oskars»,» norāda Sorainen reģionālās Nodokļu un muitas prakses grupas vadītājs Jānis Taukačs.

Eiropas nodokļu apbalvojumam Sorainen tika nominēts Baltijā kopā ar Deloitte, Ernst & Young un PricewaterhouseCoopers. Apbalvojumi tika piešķirti atbilstoši nodokļu konsultāciju lietu apjomam, inovācijai un sarežģītībai laikā no 2009. gada februāra līdz 2010. gada februārim, kā arī attiecīgās nodokļu prakses grupas spējām. Sorainen Nodokļu un muitas prakses grupa savā iesniegtajā pārskatā iekļāva darījumu pieredzi, aprakstot nodokļu konsultācijas, kas sniegtas tādām sabiedrībām kā Royal Boskalis Westminster NV, AON, Barclays Bank, Swedbank Life Insurance un Airo Catering Services.

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.