Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

Lielai daļai Ukrainas bēgļu no 24.maija tiek pārtraukta ēdināšana, teikts Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) paziņojumā.

"Ar 24.maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus," informē LVRA.

Asociācija norāda, ka Saeima 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas no to ierašanās Latvijā. Daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos "gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina", paziņojumā raksta LVRA.

Vietējā pašapkalpošanās risinājumu izstrādātāja "Tapbox" skatījumā pašapkalpošanās risinājumi pēckrīzes laikā palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju.

"Šobrīd uzņēmējdarbībā ļoti svarīgi neapstādināt biznesu, bet pārorientēties savus klientus apkalpot attālināti, kā arī sagatavoties pēckrīzes periodam. Jau šobrīd skaidrs, ka ārkārtas stāvoklis gan Latvijā, gan ārvalstīs mainīs tirgus situāciju. Būtiski, kurš būs vislabāk sagatavojies laikam pēc ierobežojumu atcelšanas.

Pašapkalpošanās risinājumi ir viens no variantiem, kas palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju. Pārdošanas procesa digitālās inovācijas palīdzēs piesaistīt jaunus klientus un ātrāk apkalpot esošos," spriež Toms Piliksers, "Tapbox" (SIA "Self Service Terminals") valdes loceklis.

Viņš uzskata, ka pašapkalpošanās risinājumi ļauj uzņēmumiem un valsts iestādēm ieviest modernu un mūsdienīgu apkalpošanas procesu, vienlaicīgi ietaupot resursus.

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam.

Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tāpat tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Sākotnēji makroekonomiskās attīstības scenārijs tika izstrādāts šā gada februārī, 2020. gadam paredzot Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, kas līdzinās iepriekšējā gadā sasniegtajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam, un 2021. gadā ekonomikas izaugsme paātrinātos līdz 2,8%. Tomēr koronavīrusa straujā izplatība pasaulē un Eiropā un ieviestie pasākumi COVID-19 pandēmijas ierobežošanai ir nopietni ietekmējuši pasaules valstu ekonomikas attīstību.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbildīgajām iestādēm auditā lūgs vērtēt, kā notiek ēdināšana Latvijas izglītības iestādēs, to viņš atklāja intervijā LNT raidījumā «900 sekundes».

Kariņš teica, ka ar šādu lūgumu vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Zemkopības ministrijā.

Viņš uzsvēra, ka Siguldas apkārtnē notiekošais ir ļoti satraucošs. Viņam radies jautājums, vai konstatētais ir pilnīgs izņēmums, vai notiek arī citur.

Pēc viņa paustā, «uz papīra» ēdināšanas nodrošināšanas sistēma ir laba, bet pastāv jautājums, kā ir «dabā». Ja arī citviet ir nepilnības, labāk tās «noķert» un mainīt sistēmu, akcentēja premjers.

Premjers novēlēja izturību sasirgušo bērnu vecākiem, kā arī novēlēja atveseļoties visiem, kuri saslimuši.

Kā ziņots, līdz 17.septembrim Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) veiktās šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas jeb STEC uzliesmojuma epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā Siguldā zarnu infekcijas simptomi atklāti kopumā 32 cilvēkiem, tostarp 28 bērniem un četriem pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Globālie akciju tirgi šī gada pirmo ceturksni noslēguši pozitīvi, līdz ar to gada pirmajos trīs mēnešos izaugsmi uzrādījuši arī teju visi Latvijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni.

Gan Eiropas, gan ASV akciju tirgu pozitīvo rezultātu pamatā šajā periodā ir salīdzinoši labie makroekonomiskie rādītāji – inflācija ir pierimusi, centrālo banku bāzes procentu likmes palikušas nemainīgas, un investori prognozē to iespējamu samazināšanu jau šajā vasarā. Atsevišķiem pensiju 2. līmeņa plāniem, kas lielāko daļu līdzekļu iegulda akcijās, tas sekmējis izaugsmi pat vairāk nekā 10% apmērā trīs mēnešu laikā.

Jau aizvadītajā gadā ASV un Eiropas akciju tirgu savstarpējā dinamika bija ļoti interesanta – dažbrīd labāk veicās Eiropas akciju indeksiem, citkārt – ASV. Šī gada pirmajā ceturksnī līderos – uzrādot lielāku izaugsmi – izvirzījusies Eiropa, ja salīdzinām ASV Standard&Poor’s 500 pret Eiropas EuroStoxx 50 indeksu. Viens no iemesliem tam varētu būt tā saucamā “ģeogrāfiskā rotācija” – proti, investori, izvērtējot, cik daudz ir vērts maksāt par vienu peļņas dolāru (vai eiro), pārvirza līdzekļus uz reģionu, kurā viņiem interesējošie ieguldījumu ir lētāki. Taču, raugoties kopumā, rezultāts bijis labs abos Atlantijas okeāna krastos.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

No 2. februāra Rīgā, A. Briāna ielas atpūtas kompleksā, darbu sāks slow fast food ēstuve Rīgā - Fontaine Delisnack Riga. Sākumā tā darbosies testa režīmā, apmācot darbiniekus, bet no 11. februāra ēstuve būs atvērta apmeklētājiem.

Ēstuve būs iekārtota līdzīgi kā Fontaine Delisnack Liepājā, jo interjeru veidojusi Ivonna Kalita - Liepājas atpūtas kompleksa īpašnieka Stīna Lorensa jeb Fonteina dzīvesbiedre. Arī ēdienkarte atbildīšot Liepājas ēstuvei, Db.lv informēja Fontaine Delisnack Riga apsaimniekotājas SIA PT 3 pārstāvis Jānis Kļaviņš. Oficiāli SIA PT3 ar Liepājs ēstuves īpašnieku saista franšīzes līgums, bet faktiski viņi esot ļoti tuvi paziņas. Apzīmējumu slow fast food ēstuvei saimnieki izvēlējušies tāpēc, ka ēdienkarte esot kā ātrajā ēdināšanā, taču gatavota no svaigām vietējām izejvielām, kas nav raksturīgi ātrajai ēdināšanai, skaidroja J. Kļaviņš.

Sadarbojoties Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pasniedzējiem, viesprofesoriem, uzņēmējiem un nozares organizācijām, augstskolā izstrādāta jauna bakalaura studiju programma angļu valodā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība (International Business and Start-up Entrepreneurship), kurā pirmos studentus plānots uzņemt 2020. gada rudenī.

RSU šajā programmā piedāvās studēt pilna un nepilna laika klātienē, un studijas noritēs izteikti starptautiskā vidē – ar ārvalstu studentiem un pasniedzējiem, kā arī vizītēm ārpus Latvijas. Tuvākajā laikā programmu iesniegs licencēšanai.

Kā norāda jaunās studiju programmas vadītājs Dr. sc. admin. Romāns Putāns, aizvien vairāk darba tirgu piepilda tieši starta uzņēmumi jeb jaunuzņēmumi, kuri meklē sev darbiniekus. «Starta uzņēmējdarbības prasmes un kompetence mūsdienu strauji progresējošajā, piesātinātajā un ļoti ātrajā uzņēmējdarbības vidē ir pieprasītas ne tikai jaunu, bet arī pieredzējušu uzņēmēju vidū. Attīstot šo programmu, esam reaģējuši ne tikai uz pašreizējo tirgus pieprasījumu, bet arī ņēmuši vērā Latvijas jauniešu pieaugošo vēlmi iegūt praktiskas zināšanas inovatīvā, starptautiskā vidē,» norāda R. Putāns.

Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms.

CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.

Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? Swedbank karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.

HKScan Latvia seko gaļas pārstrādes tirgus jaunajām vēsmām – vairāk pievienotās vērtības produktu, mazāk piepūles ēdājiem; bažas par patērētāju skaita sarukumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inovatīvi pārtikas rūpniecības produkti, kas prasa minimālu piepūli to pagatavošanā, seko patērētāju zūdošajai gatavošanas prasmei, stāsta Ziemeļeiropas pārtikas rūpniecības koncerna HKScan meitasuzņēmuma HKScan Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Heino Lapiņš. Pircējiem ir svarīgi, lai maltītes gatavošana neaizņemtu daudz laika, viņš piebilst. Arvien pieprasītāki kļūst ātri un vienkārši pagatavojami produkti, kurus var pagatavot, pat nesmērējot traukus. «Agrāk mēdza teikt, ka klients ir karalis, bet tagad pircējs ir dievs, jo mūsu ātrajā laikmetā kļūdas ražotājiem netiek piedotas, cilvēki vieglāk un ātrāk pārfokusējas uz citu produktu kategoriju,» piebilst H. Lapiņš.

Jūrmalas pilsētas dome apstiprinājusi lokālplānojumu teritorijai Jūrmalā starp Ērgļu ielu, Madonas ielu, dzelzceļu un pludmali, informē dome.

Tas regulē īslaicīgas lietošanas būvju, labiekārtojuma elementu, reklāmas, pludmales apkalpes objektu dizainu un izvietošanu Jūrmalas centrā lokāplānojuma teritorijā – galvenokārt Jomas ielas telpā un pludmalē. Lokālplānojums izstrādāts, lai veidotu pamatotu pilsētas teritorijas attīstību un harmonisku pilsētvidi, kas arhitektoniski iekļautos Jūrmalas vēsturiskā centra ainavas apbūvē.

Lokālplānojuma izstrāde ir balstīta uz pilsētai raksturīgām dabas un kultūrvēstures iezīmēm, saglabājot tās un attīstot saskaņā ar Jūrmalas stratēģiskās attīstības interesēm. Projekta izstrādes rezultātā ir sagatavota Jūrmalas centrālās teritorijas telpiskās kompozīcijas un dizaina koncepcija, nosakot perspektīvās apbūves iespējamo izvietojumu un vizuālo risinājumu. Lokālplānojumā precizēti gan reklāmu, gan sezonas un īslaicīgas lietošanas būvju izvietojuma prasības pilsētā, lai vizuāli sakārtotu Jomas ielas telpu. Visā lokālplānojuma teritorijā ir noteiktas arī prasības vides pieejamības nodrošināšanā.

Saeimas sēdē ir noslēdzies debašu cikls un deputāti sākuši balsot par Valsts prezidentu. Sekos otrā vēlēšanu kārta. Neoficiāli tiek pieļauts, ka V. Zatlera kandidatūru pirmajā kārtā atbalstījuši ZZS deputāti Augusts Brigmanis, Aija Barča un Dana Reizniece-Ozola, kā arī Par labu Latviju pārstāvošais Andris Bērziņš.

Saeimai ceturtdien pirmajā vēlēšanu kārtā neizdevās ievēlēt Valsts prezidentu – neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo 51 balsi.

Par pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanu uz otro pilnvaru termiņu nobalsoja 43 deputāti, bet pret – 55.

Par ZZS virzīto eksbaņķieri Andri Bērziņu nobalsoja 50 deputāti.

Pieci deputāti vēlēšanu pirmajā kārtā ir nobalsojuši pret abiem kandidātiem.

Jau šodien notiks Valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā deputāti atkārtoti balsos par abiem kandidātiem - V. Zalteru un A. Bērziņu.

Viena no vēlēšanu zīmēm tika atzīta par nederīgu - tajā bijis atzīmēts, ka deputāts, kas šo zīmi aizpildījis, balso par V. Zatleru, taču nav bijusi izdarīta atzīme, ka balso pret A. Bērziņu.

Nekustamā īpašuma kompānija Minera Palangā gatavojas izveidot mūsdienīgu sanatoriju kompleksu par vairāk nekā 50 miljoniem eiro, šim nolūkam izmantojot teritoriju, kur pašlaik atrodas pamestas un nolaistas dūņu dziednīcas, otrdien vēsta Vz.lt.

Tās būtu lielākās investīcijas šai Lietuvas kūrortpilsētā pēdējos divos gadu desmitos un, domājams, palīdzētu Palangai pārvarēt sezonalitātes problēmas.

Kā pastāstījis Minera direktors Donāts Jurevičs, jau šonedēļ kompānija no Palangas pašvaldības varētu saņemt darba nosacījumus un sākt tehniskā projekta izstrādi. Paredzams, ka būvdarbi sāksies 2017.gada pavasarī, pirmos klientus komplekss varētu uzņemt jau 2018.gada rudenī, bet visi darbi pilnībā jāpabeidz līdz 2022.gadam.

Daļu veco ēku domāts rekonstruēt, citas nojaukt un to vietā uzcelt jaunas. Paredzēts, ka kopumā septiņu hektāru platībā atradīsies deviņas ēkas. Dažās no tām būs trīs līdz piecu zvaigžņu viesnīcas, vienā tiks sniegts plašs ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, vēl vienā tiks gādāts par klientu ēdināšanu. Visas ēkas būs savienotas ar segtām pasāžām, lai cilvēki no baseina varētu atgriezties istabās, neizejot laukā. Kopējā ēku platība būs aptuveni 54 000 kvadrātmetru.

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure intervijā DB noraida bažas, ka ekonomikas izaugsme pamazām kļūtu neveselīga, un statistikā aicina lielāku uzmanību pievērst niansēm, jo vidējos rādītājus ir visai grūti attiecināt uz savos paradumos, tēriņos un vēlmēs visai atšķirīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Precizētie dati par 2013. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu būs martā, bet ātrais novērtējums liecina, ka ceturtajā ceturksnī ekonomika pieauga par 3,5%. Kā jūs raksturotu pagājušo gadu?

Ja mēs skatāmies uz gadu kopumā, tad var teikt, ka ir iestājusies zināma ekonomiskā stabilitāte, jo visos ceturkšņos pieauguma temps vairāk vai mazāk, bet šādā līmenī arī turas. Mums patīk sevi salīdzināt arī ar kaimiņvalstīm, un mums šis pieauguma temps nedaudz augstāks ir bijis visu gadu. Tomēr pamatā es gribētu lietot vārdu «stabilitāte».

Vai parādās interesantas iezīmes dažādu nozaru attīstībā?

Saeimai ceturtdien pirmajā vēlēšanu kārtā neizdevās ievēlēt Valsts prezidentu – neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo 51 balsi.

Par pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanu uz otro pilnvaru termiņu nobalsoja 43 deputāti, bet pret – 55.

Par ZZS virzīto eksbaņķieri Andri Bērziņu nobalsoja 50 deputāti.

Pieci deputāti vēlēšanu pirmajā kārtā ir nobalsojuši pret abiem kandidātiem.

Jau šodien notiks Valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā deputāti atkārtoti balsos par abiem kandidātiem - V. Zalteru un A. Bērziņu.

Ja arī otrajā kārtā neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpinās, izslēdzot to kandidātu, kas atrajā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiks rīkotas jaunas vēlēšanas.

Jaunuzņēmumu izplatība un atbalsts, ko tiem sniedz dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, noteikti ir būtisks mūsdienu attīstības rādītājs. Tas signalizē, kā savā tautsaimniecības attīstības redzējumā iekļaujam inovatīvas un uz nākotni vērstas biznesa idejas.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāki simti jaunuzņēmumu, kas spējuši piesaistīt investīcijas par vairāk nekā 210 miljoniem eiro. Vai ar to ir pietiekami, lai varētu teikt, ka pilnvērtīgi izmantojam šī salīdzinoši jaunā uzņēmējdarbības modeļa un arī jaunās ekonomikas nozares potenciālu?

Jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu. Tā pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu īstenošanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Mērogojamība latviešu valodā ir salīdzinoši jauns vārds, kas atbilst angļu scale-up, savukārt jaunuzņēmums ir angļu vārda start-up termins latviešu valodā.

Mūsdienās visvairāk jaunuzņēmumu ir tehnoloģiju nozarē, un bieži vien tie ir starpdisciplināri, piemēram, finanšu un medicīnas tehnoloģijās. Tieši tehnoloģiju dēļ mūsdienu digitālajā laikmetā ir iespējams sasniegt globālu mērķauditoriju. Šis aspekts arī nosaka izaugsmes potenciālu un plašas mērogojamības iespēju.

Radoša pieeja globalizācijas nepilnībām zīmola Aus Design izveidotājai Rētei Ausai solās kļūt par nopietnu biznesu globālā mērogā.

Kāda ir Aus Design inovācijas būtība?

Industrija un pētniecība bieži vien dzīvo atsevišķas dzīves un savā starpā nesazinās. Mēs saprotam abas šīs puses. Pēdējos divarpus gados mūsu pētnieku grupa ir savienojusi dizainu, dabaszinātnes un ražošanu, lai ražošanā ieviestu vērtības atgūšanu (angl. – upcycling; ig. ‒ väärtustav taaskasutus). Mūsu gadījumā tas nozīmē modes un tekstila industrijas radītās ietekmes uz vidi mazināšanu ar dizaina palīdzību.

Ja ņemam pa daļām, tas nav nekas jauns – tas visu laiku jau ir tur bijis. Jaunums ir tajā, ka mēs esam likuši tam strādāt kopā un ieviesuši to industriālā ražošanā. Nekad tas nav noticis tik lielā mērogā.

Valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn bijusi 6,9%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā tika lēst Centrālās statistikas pārvaldes ātrajā novērtējumā.

Statistiķi aprēķinājuši, ka, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, 2012. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada ceturto ceturksni, IKP pieaudzis par 1,1%.

Gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada pirmo ceturksni, IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 17%) – par 8,1%, apstrādes rūpniecībā (15%) – par 16,5% un transporta un sakaru nozarē (14%) – par 4%. Būvniecības nozarē (4%) apjomi kāpuši par 28.5%. Par 19,3% vairāk tika iekasēti produktu nodokļi, ko pamatā veido pievienotās vērtības, akcīzes un muitas nodokļi.

2011. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 3.5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli neizlīdzinātie dati. Tādējādi Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi nedaudz straujāka, nekā iepriekš uzrādīts valsts IKP ātrajā novērtējumā.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2011. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010. gada ceturto ceturksni, IKP pieaudzis par 0.3%.

IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi šādās nozarēs: tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 17,2%) – par 6,5%, apstrādes rūpniecībā (12,6%) – par 14,6% un transporta un sakaru nozarē (12,5%) – par 6,6%.

Mežsaimniecības nozare ir strādājusi ar pieaugumu 24,8% apmērā. Viesnīcu un restorānu nozarē viesnīcu pakalpojumiem ir pieaugums par 32%, bet ēdināšanas pakalpojumiem – par 25%.