2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāju varētu tikt virzīta FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale, liecina neoficiālā informācija.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka konsultācijas un darbs pie FKTK pagaidu vadītāja kandidāta izvēles turpinās, un to plānots pabeigt līdz jautājuma izskatīšanai parlamentā, pirmdienas, 8.jūlija rītā.

Latvijas Bankas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka pirmdien sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde.

Iepriekš piektdien sasauktajā preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem sacīja, ka cer pagaidu vadītāju nosaukt piektdienas laikā. Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu, lai piesaistītu personāla atlases kompāniju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja atlases nodrošināšanai.

Iepirkuma ietvaros iecerēts, ka personāla atlases kompānija izraudzīsies FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentus, tostarp veiks tirgus izpēti, pretendentu piesaisti un novērtēs vadības kompetences.

Valsts kanceleja piedāvājumus gaidīs līdz šā gada 25.jūnijam.

FKTK priekšsēdētāja amata pretendentu atbilstību vakantajam iestādes vadītāja amatam izvērtēs komisija Valsts kancelejas direktora vadībā, Valsts kancelejai nodrošinot atlases komisijas sekretariāta funkcijas. Atlases procesā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī nevalstiskā sektora pārstāvji.

Lai nodrošinātu atbilstošu pretendentu dalību atlasē, FKTK priekšsēdētāja amata atlases veikšanai tiks pieaicināti neatkarīgi personālvadības speciālisti, kuriem ir gan teorētiskā, gan praktiskā sagatavotība, gan praktiskā pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu, kāda tā jānodrošina banku uzraugam Eiropas tradīcijā - mēs jau veicam, portālam DB komentēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Savā pieredzē dalāmies ar citām valsts iestādēm, tāpēc saistībā ar Moneyval procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā «remontēts» kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus. Neesam saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban,» viņš uzsver.

«Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas – kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas. Šo procesu norisi vēro arī mūsu starptautiskie partneri – ECB, SVF, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde u.c. organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres, vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs vēl papildu paskaidrojumus un pamatojumu?»

Valsts prezidetnts Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz, ka FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā, kā arī paredz kompensāciju padomes līdzšinējam vadītājam un viņa vietniekam par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam.

Parlaments šos grozījumus pieņēma 13.jūnijā.

Tie paredz, ja padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksātu no FKTK budžeta.

Vienlaikus likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvos līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis pieņēmis lēmumu darbu FKTK vairs neturpināt un ir iesniedzis atlūgumu, informē FKTK.

Lēmums par amata atstāšanu ir izsvērts, un pēdējās dienās izskanējušās runas medijos par FKTK vadītāja nomaiņu nav negaidītas: «Šo četru gadu laikā kopš esmu amatā kopā ar kolēģiem intensīvi strādājām, lai sasniegtu pašu izvirzītos un formulētos mērķus. Tas ietver arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas sakārtošanu un pilnveidošanu, piemēram, kvantitatīvi un kvalitatīvi padziļinot regulārās pārbaudes bankās, gan paaugstinot soda naudas apmērus. Jāsaprot, ka pēdējā laikā bankām piemērotie sodi nav kādi kampaņveida pasākumi, bet gan rūpīgs banku uzrauga darbs vairāku gadu garumā. Būsim reālisti – šādu iestāžu vadības maiņa Latvijā nav jauna prakse, un tam biju gatavs. Tā kā FKTK priekšsēdētāja amats ir uzticības amats, tāpēc uzskatu, ka mana atkāpšanās mazinās šo aizdomu, baumu un šaubu ēnu pār FKTK. Turklāt šis amats man nekad nav bijis pašmērķis,» norāda FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) likusi PrivatBankas padomei atsaukt valdi un piemērojusi soda naudu 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

FKTK savu lēmumu motivē ar to, ka viņuprāt, banka īstenojusi augsta riska darījumus neatbilstoši noteikumiem un piedalījusies naudas līdzekļu izvešanā no Moldovas.

PrivatBank kategoriski nepiekrīt FKTK lēmumam, uzskata to par virspusēju un kļūdainu, jo minētie Moldovas līdzekļi PrivatBank kontos nav atradušies. Darījumi, kurus FKTK min kā pārkāpumus saturošus, veikti ar PrivatBank līdzekļiem. Darījumu ietvaros Privatbank palīdzēja veikt klienta pārkreditāciju no vienas kredītiestādes uz citu.

Tomēr pildot Komisijas prasības, PrivatBankas padome veiks izmaiņas bankas valdē, kā arī pēc Komisijas pilna lēmuma satura saņemšanas izlems par Bankas tālāko rīcību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi budžetu 2017. gadam, nosakot arī uzraugāmo tirgus dalībnieku maksājumus FKTK darbības nodrošināšanai.

Nākamā gada budžets veidots, ņemot vērā FKTK stratēģiskās prioritātes 2015.- 2017. gadam, ievērojot gan FKTK pienākumus vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, gan turpinot stiprināt tās FKTK funkcijas, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanu un uzraudzības efektivitātes palielināšanu.

Nākamā gada FKTK budžetā tiek plānoti ieņēmumi 10.639 milj. eiro apmērā no tirgus dalībnieku maksājumiem un izdevumi 10.899 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamā gada FKTK budžeta izdevumu pieaugums ir 7% apmērā.

Turpinot attīstīties FKTK līdzdalībai Eiropas Centrālās bankas procesos, vienlaikus nemazinoties FKTK tiešajiem finanšu sektora uzraudzības uzdevumiem, ir jāturpina stiprināt FKTK personāla kapacitāte – pieņemot darbiniekus jaunu funkciju izpildes nodrošināšanai un veicinot esošo FKTK vadošo speciālistu motivāciju, pakāpeniski tuvinot darbinieku atalgojuma līmeni uzraugāmā finanšu sektora darbinieku vidējam atalgojumam.

Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.

Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Nekas nav beidzies. Vairāk nekā divi miljardi eiro ir pārāk gards kumoss, lai maksātnespējas administratoru mafija liktos mierā, atļaujot notikt ABLV Bank pašlikvidācijai FKTK uzraudzībā.

Man ir informācija, ka joprojām tiek mēģināts par katru cenu panākt ABLV likvidāciju, par ieganstiem izmantojot dažādas ASV prasības un viedokļu atšķirības starp FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienestu (Kontroles dienestu).

Visticamāk, tiks mēģināts no amata atcelt FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un atlaist FKTK padomi, tās vietā ieceļot tādu, kas likuma vietā pildītu no malas dotas pavēles.

Putniņam tikt klāt nav nemaz tik vienkārši, jo FKTK ir pilnībā neatkarīga iestāde, kuras vadītāju ieceļ un atceļ Saeima. Nevar tā vienkārši atlaist FKTK priekšsēdētāju un padomi. Lai to izdarītu, ir nepieciešams pamatīgi sagatavot sabiedrisko domu, situāciju iztēlojot maksimāli melnās krāsās, ko, manuprāt, visaktīvāk dara bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa līdz 14.marta plkst.9.45 pasludināja pārtraukumu lietā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikuma par AS Trasta komercbankas likvidācijas sākšanu.

Sēdes sākumā tiesa norādīja, ka 10.martā tika saņemti divi lūgumi no Trasta bankas, ar kuriem attiecīgi nebija iepazinusies FKTK, tāpēc tika pasludināts 15 minūšu pārtraukums. FKTK pārstāve sacīja, ka dokumenti gan tika iesniegti nedaudz novēloti, to varēja izdarīt jau tad, kad tiesā tika iesniegts prasības pieteikums.

Tiesa pauda, ka FKTK lūdz iecelt par bankas likvidatoru zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.

Komisijas pārstāve šodien savos paskaidrojumos tiesai skaidroja, ka licences anulēšana ir izsvērts, rūpīgi pārbaudīts lēmums. Bankas likvidāciju tiek lūgts sākt pēc iespējas ātrāk, lai varētu sākt noguldītāju prasību apmierināšanu.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas, - paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi FKTK likumā.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā.

Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz: ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019.gada 1.augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no FKTK budžeta.

Likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Diskutablo grozījumu izskatīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā atliek, lai konsultētos ar Ministru prezidentu par viņa rīcībā esošo informāciju un iesniegtajiem priekšlikumiem

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts. Bija paredzēts, ka kopumā tiks skatīti 16 priekšlikumi, kurus iesniegusi partijas Vienotība Saeimas frakcija, Saeimas deputāts Imants Parādnieks, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Saeimas Juridiskais birojs.

Konceptuāla atšķirība

Premjers savā pamatojumā norāda, ka pašreizējā kārtība paredz, ka FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma, savukārt pārējos FKTK padomes locekļus amtā ieceļ un atbrīvo FKTK priekšsēdētājs, to kandidatūras saskaņojot ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru. Saeimas 17. maija sēdē pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka pārējos FKTK padomes locekļus amatā ieceļ Saeima. Vienlaikus jāņem vērā, ka FKTK padomes locekļi saskaņā ar šo pašu likumu ir arī komisijas departamentu direktori – tai skaitā nodrošinot Uzraudzības departamenta, Juridiskā un licencēšans departamenta funkciju izpildi. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt stabilu un nepārtrauktu komisijas funkcijas izpildi, M. Kučinskis piedāvā izslēgt no likumprojekta normu, kas paredzētu pārējo komisijas padomes locekļu apstiprināšanu Saeimā un saglabātu līdzšinējo kārtību. To, kā lems parlamentārieši par šiem priekšlikumiem, rādīs laiks.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien nolēma līdz septembra vidum atlikt likumprojekta izskatīšanu, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un dot Saeimai tiesības iecelt ne tikai FKTK priekšsēdētāju un vietnieku, bet arī pārējos padomes locekļus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) sacīja, ka, saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) informāciju, FM gatavojas noslēgt līgumu ar Ekonomiskās drošības un sadarbības organizāciju (OECD) par FKTK pārvaldes sistēmas izvērtēšanu.

«Kamēr nav zināmi OECD izvērtējuma rezultāti, būtu pārsteidzīgi virzīt FKTK likuma grozījumus otrajam lasījumam. Tāpat tagad nebūtu pareizi atsevišķi virzīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» sacīja Vucāns.

Komisijas vadītājs norādīja, ka cer sagaidīt OECD izvērtējumu vasaras laikā. «Pat tad, ja šis vērtējums septembra vidū vēl nebūs, komisija varēs atsevišķi vēl šajā sasaukumā atgriezties un izskatīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» norādīja Vucāns.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības meklēšanā uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš uzvēra, ka FKTK vadības atrašana šobrīd ir svarīgākais Finanšu ministrijas (FM) uzdevums. To plānots izdarīt līdz 1.oktobrim.

Reirs bija optimistisks par FKTK vadītāja atrašanu noteiktajā termiņā un atklāja, ka konkursam ir uzrunāti daudzi starptautiskajās institūcijās strādājošie, piemēram, no Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Tāpat uzrunāti privātajā sektorā strādājošie.

Finanšu ministrs arī atzīmēja, ka Latvija veiksmīgi pilda Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb «Moneyval» ieteikumus, pieņemot virkni likumu grozījumu, kā arī reformējot FKTK, lai tā galvenokārt koncentrētos uz naudas atmazgāšanas izskaušanu. «Riski ir būtiski mazinājušies, taču ir vēl daudz darāmā,» teica Reirs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi budžetu 2016. gadam, nosakot arī uzraugāmo tirgus dalībnieku maksājumus FKTK darbības nodrošināšanai.

Nākamā gada budžets veidots, ņemot vērā FKTK stratēģiskās prioritātes 2015.-2017. gadam un starptautiskās rekomendācijas kapacitātes stiprināšanai, kā arī FKTK pienākumus vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros.

Nākamā gada FKTK budžetā tiek plānoti ieņēmumi 8,22 miljonu eiro apmērā un izdevumi 9,06 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2015. gada budžetu, nākamā gada izdevumu pieaugums ir 11% apmērā.

Turpinot dalību pasaules līmeņa finanšu sektora uzraudzības sistēmā, FKTK budžeta izdevumu pieaugums saistīts ar plānotu līdzekļu izlietojumu sadarbības nodrošināšanai ar Eiropas Centrālo banku un Eiropas uzraudzības iestādēm, tai skaitā, dienesta komandējumiem, vairākām jaunām amatu vietām un papildu telpu nomāšanai. Tāpat, ņemot vērā Latvijas iestāšanās procesu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), tiek paredzēts, ka Latvijas eksperti (tostarp arī FKTK pārstāvji) aktīvi piedalīsies arī OECD pastāvīgo komiteju darbā.

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Saeima šodien apstiprināja Guntu Razāni Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieka amatā.

Par viņas apstiprināšanu šajā amatā nobalsoja 78 Saeimas deputāti, pret - septiņi. Neviens parlamentārietis balsojumā neatturējās.

Finanšu sektors visā pasaulē, bet Latvijā it īpaši, piedzīvo pārmaiņu un reizē arī iespēju laiku, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un jaunāko tehnoloģiju attīstības tempus. Nozares efektīva uzraudzība un regulējumi ir būtiski priekšnosacījumi, lai finanšu sektors sniegtu lielāku pienesumu valsts tautsaimniecībai. Svarīgi atsijāt graudus no pelavām, lai rastu labākos risinājumus. Ar prieku pievienošos FKTK kolektīvam, cerot, ka ar savu redzējumu un darbību stiprināšu iestādes turpmāko sniegumu, nozares ilgtspēju, drošību un sekmīgu integrāciju Rietumu finanšu sistēmā, norāda jaunievēlētā FKTK priekšsēdētāja vietniece.