Ārzemju investori Latvijā interesējas par dažāda veida zaļo tehnoloģiju un ekoloģijas uzņēmumiem, kas spēj darboties ar lielu pievienoto vērtību, sacīja bijusī e-lietu ministre un pašreizējā kapitālsabiedrības Eko Investors riska kapitāla fonda pārvaldniece Ina Gudele.

Lai arī konkrētus uzņēmumus neminēja, riska kapitāla pārvaldniece norādīja, ka ārvalstu investoriem Latvijā perspektīva liekas dažāda veida ekoloģiskā pārstrāde, dabai draudzīga ķīmiskā rūpniecība un plastmasas izstrāde. Investori no tuksnešainajām arābu valstīm esot ļoti ieinteresēti dažādās kūdras apstrādes tehnoloģijās, kas paver iespēju uzlabot augsnes auglību. Gudele arī norāda, ka runa ir par uzņēmumiem, kas spēj radīt tehnoloģiski attīstītu produktu: «Kūdru sarakt un salādēt kuģos nav nekāda lielā māka, un tam arī nav īpaši augsta vērtība.»

Uz jautājumu, kādas ir gaidāmās investīciju summas, I. Gudele atbildēja, ka atkarībā no uzņēmuma specifikas tās mēdz ļoti krasi atšķirties, piebilstot, ka nereti uzņēmuma attīstībai pietiekot pat ar samērā nelielu ieguldījumu. Atšķiroties arī tas, cik ātri investors sagaida atdevi no uzņēmuma, kurā ieguldījis savu naudu. Citreiz tie ir trīs līdz pieci gadi, bet citi investori esot gatavi gaidīt līdz pat septiņiem gadiem.

Bijušās īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles ienākumi pērn bijuši 16.98 tūkst. Ls, liecina viņas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.

I.Gudele no ministres amata demisionēja pērnā gada 18.aprīlī. Par 2008. gadā valdībā nostrādāto laiku viņa saņēmusi 7080 Ls. No pagājušā gada septembra līdz šī gada februārim viņa strādāja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdē (LVRTC) un par darbu šajā organizācijā viņa saņēmusi 9054 Ls pērn un 3600 Ls šogad.

2008. gadā bijusī ministre saņēmusi arī 273 Ls par darbu Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Tāpat viņas ienākumu deklarācijā arī minēta 320 Ls liela kompensācija par nozaudētu bagāžu un 248 Ls vērta apdrošināšanas polise, kuru apmaksājis īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Demisionējusī E-lietu ministre Ina Gudele intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka pašlaik viņa aiziet no politikas un neplāno pievienoties kādai partijai. Viņa uzsvēra, ka pirmais darbs, ar ko viņa nodarbosies, ir kaktusu pārstādīšana.

Db.lv jau ziņoja, ka I. Gudele no amata atkāpās pēc tam, kad atklātībā nāca informācija par viņas dzimšanas dienas svinībām, kurās tika tērēta valsts budžeta nauda.

Par notikušo I. Gudele sacīja: "Tas, par ko esmu aizdomājusies - bieži vien ikdienas steigā - man ir jāuzticas darbiniekiem, jo es parakstu dokumentus, pat tajos neieskatoties, bet tas nenozīmē, ka mani tas atbrīvotu no atbildības par to, ko es parakstu."

Jāpiemin, ka I. Gudelei pienācās 5 800 LVL liela kompensācija, atstājot darbu.

Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā teikts priekšlikumā, ņemot vērā, ka ostu pārvaldības reformas virzība šobrīd ir apstājusies, augsti valsts amatpersonas amati tiek savienoti arī ar ostas valdes locekļa amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils brīvostas pārvaldē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatu.

Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Priekšlikums paredz noteikt, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai risinātu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītās problēmas un uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu, norāda Valsts kancelejā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Bijusī e-lietu ministre un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle, šobrīd Biznesa attīstības konsultante Ina Gudele iedrošina vietējos telekomunikāciju nozares uzņēmumus paplašināt savus biznesa apvāršņus un pievērsties arī ārvalstu tirgiem.

Telekomunikāciju nozares uzņēmumi pārsvarā strādā tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām eksistē liels tirgus potenciāls, kur uzņēmumi bez darbības Latvijā varētu sasniegt labus rezultātus, klāstīja I.Gudele, norādot, ka labus rezultātus uzņēmumi varētu sasniegt apvienojoties kopīgā darbā.

I.Gudele redz, ka labus panākumus Latvijas telekomunikāciju nozares uzņēmumi varētu gūt vairākās NVS valstīs, kur tirgus attīstības un izaugsmes ziņā krietni atpaliek no Latvijas, atzīstot, ka līdz šim vietējie uzņēmumi strādājot ar starptautiskiem projektiem ir bijuši samērā kūtri.

Lai uzlabotu amatu klasificēšanu valsts pārvaldes iestādēs, līdz 2017.gada 1.janvārim paredzēta pakāpeniska pāreja uz vienotu amata apraksta formu. To paredz šodien Ministru kabineta sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs.

Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs ir viens no vienotās valsts iestāžu atlīdzības sistēmas pamatelementiem. Amatu kataloga lietošana tika uzsākta 2005.gadā. Lai izvērtētu amatu klasificēšanas rezultātus un amatu katalogu, 2013.gadā tika veikts pētījums, kurā izvērtēti vairāk nekā 20 000 amatu un sagatavoti ieteikumi amatu klasificēšanai. Pētījumā tika konstatēts, ka, lai uzlabotu amatu klasificēšanas precizitāti, ir skaidri jānosaka amata aprakstā atspoguļojamā informācija.

Ņemot vērā pētījumā secināto, MK noteikumu grozījumi definē, kāda informācija ir jānorāda amata aprakstā, piemēram: amata nosaukums, struktūrvienības nosaukums, profesijas kods, amata klasifikācija (saime un līmenis), amata pakļautība, amata aizvietošana, sadarbība, amata mērķi, pienākumi, amatam nepieciešamās kompetences, izglītība, profesionālās prasmes un zināšanas, amata pienākumu veicēja atbildība un tiesības. Noteikumi nosaka, ka visiem amata aprakstiem būs vienāda apraksta forma un pāreja uz vienoto formu notiks pakāpeniski līdz 2017.gada 1.janvārim.

Uz šā gada 30. aprīlī 115 valsts tiešās pārvaldes iestādēs, kurās ir ieviests civildienests, ir vakanti 2269 amati, jeb 7.7% no amatu kopskaita, liecina Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) Analīzes departamenta apkopotā informācija.

Vakanto amatu skaits 2008. gada 30. aprīlī minētajās iestādēs samazinājies par 318 amatiem jeb 1,3 procentu punktiem, salīdzinot ar situāciju uz 2007. gada 20. septembri, kad vakanti bija 9% amatu, Db.lv informē VCP Priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Kristīne Toma.

Apskatot vakanto amatu sadalījumu pēc vakances ilguma, vairāk kā puse t.i., 52% (1176) amatu ir vakanti kopš 2008. gada janvāra, 23% (524) amatu ir vakanti kopš 2007.gada 1.maija, bet 25% (569) amati netiek aizpildīti ilglaicīgi, t.i., šie amati ir jau bijuši vakanti pirms 2007. gada 1. maija, proti, gadu un ilgāk iestādes nespēj aizpildīt šos amatus un nav arī tos likvidējušas.

Interneta aptaujā (WAPI), ko pēc Galactico pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS, izvaicājot 1000 Latvijā iedzīvotājus vecumā no 15 – 64 gadiem, skaidroja vai iedzīvotāji zina, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai gadījumos, kad nopirktā prece nav kvalitatīva, to divu gadu laikā varētu apmainīt.

Tikai 16% iedzīvotāju zināja, ka dokuments, kas ir pierādījums par to, ka noticis pirkums pie konkrētā pārdevēja, ir kases čeks un ka ar to ir pietiekami, lai nekvalitatīvo preci apmainītu. 75% aptaujāto domā, ka bez pirkuma čeka ir nepieciešams uzradīt garantijas dokumentu, bet 6% domā, ka pietiek, ja var pārdevējam uzrādīt garantijas dokumentu. 3% aptaujāto nezināja, kādi dokumenti nepieciešami, lai nekvalitatīvo preci apmainītu.

Aptauja parādīja, ka iedzīvotāji nesaglabā visus čekus par pirkumiem, kurus ir veikuši. Visbiežāk ilgāk kā gadu tiek glabāti čeki par sadzīves tehniku, precēm mājoklim un apģērbiem un apaviem. Visretāk iedzīvotāji saglabā čekus par bērnu precēm, rotaļlietām, grāmatām, kancelejas precēm. 4% aptaujāto vispār nesaglabā pirkumu čekus.

67 deputātiem balsojot par un 21 deputātiem balsojot pret, Saeima šodien izteica uzticību Valda Dombrovska (Jaunais laiks) izveidotajam Ministru kabinetam.

Jauno valdību veido piecas partijas – Jaunais laiks, Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Pilsoniskā savienība, taču balsojumā par Ministru kabineta apstiprināšanu par balsoja arī Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa frakcijas deputāti.

Jaunajam laikam V. Dombrovska valdībā ir četri ministru amati. Ministru prezidenta amatu ieņem V. Dombrovskis, finanšu ministra amatu – Einars Repše, ekonomikas ministra amatu – Artis Kampars, bet iekšlietu ministra amatu – Linda Mūrniece.

Valsts uzņēmuma Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) padome LVRTC valdes locekļa amatā šodien iecēla informācijas tehnoloģiju eksperti Inu Gudeli, Db pavēstīja LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Grudule.

Šogad jūlijā, LVRTC akcionārs - Satiksmes ministrija – uzdeva LVRTC pārņemt no Latvijas Pasta sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu jeb tā sauktā elektroniskā paraksta ieviešanu. Līdz ar to uzņēmuma valdē bija nepieciešams kompetents speciālists ar pieredzi sertifikācijas pakalpojuma nodrošināšanā.

I.Gudele ir piedalījusies elektroniskā paraksta ieviešanā un viņai attiecīgajā jomā ir liela starptautiskā pieredze. Jaunās valdes locekles pārziņā būs elektroniskā paraksta pārņemšanas procesa uzraudzība, kā arī pakalpojuma tālākas attīstības koordinēšana, liecina LVRTC sniegtā informācija.

I.Gudele desmit gadus strādājusi uzņēmumā Lattelecom. Viņa ir vadījusi Apollo interneta pakalpojuma izveidi, bijusi viena no Latvijas Interneta asociācijas dibinātājām, ieņēmusi Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatu, kā arī strādājusi biznesa attīstības konsultāciju jomā.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) padome ir pieņēmusi lēmumu, sākot ar 16. februāri, no LVRTC valdes locekļa amata atbrīvot informācijas tehnoloģiju eksperti Inu Gudeli, kura šo amatu pildīja kopš pagājušā gada septembra.

LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne Db norādīja, ka I. Gudele darbu LVRTC valdē nolēma pārtraukt, jo bija paveikusi galvenos uzdevumus, kuru dēļ viņa stājās šajā amatā – palīdzēt LVRTC organizēt nepieciešamos procesus, lai veiksmīgi noritētu elektroniskā paraksta pakalpojuma pārņemšana no Latvijas Pasta (LP), kā arī koordinēt pakalpojuma tālāku attīstību.

«Esmu paveikusi to, ko biju apņēmusies, stājoties šajā amatā. Tālāko elektroniskā paraksta attīstību LVRTC var veiksmīgi nodrošināt ar savu darbinieku spēkiem un līdz šim uzkrāto pieredzi,» uzskata I. Gudele.

Inas Gudeles padotie par nodokļu maksātāju naudu svinējuši ministres dzimšanas dienu, šodien, 16.aprīlī, ziņo laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā (ĪUMEPLS) pērnā gada 12. jūnijā plānotā semināra vietā pašvaldību pārstāvjiem par epakalpojumu attīstību, tam tērējot valsts budžeta naudu, patiesībā svinēta elietu ministres Inas Gudeles dzimšanas diena, ļaujot secināt Neatkarīgās rīcībā esošā informācija. Kā norāda laikraksts, pēc ilgākas tirpināšanas to nenoliedza arī ministrijas pārstāvji, taču noprotams, ka šajā sakarā iztikts vien ar "stingrākām pārrunām" nevis, piemēram, disciplinārsodu vai arī iztērētās naudas atskaitīšanu valsts makā.

Pasākuma rīkošanas shēma bijusi pavisam vienkārša. Toreizējā sekretariāta vadītāja Olita Magone (tā pati, kas iesaistīta pasu viltošanas skandālā, kā dēļ šo amatu arī pameta) ĪUMEPLS biroja vadītājai Rigondai Balgalvei-Abramai un ministres palīdzei Andai Aleksejevai uzdeva rīkot pašvaldību pārstāvjiem semināru par epakalpojumu attīstību. Šim mērķim no nodokļu maksātāju naudas tika rezervēti 930 lati. No tiem 100 lati bija paredzēti telpu īrei, 50 lati – ziediem, 680 lati – ēdināšanai, 100 lati – citiem izdevumiem. Tajā pašā dienā no ministres Inas Gudeles epasta visiem darbiniekiem tika izsūtīta vēstule ar nosaukumu "Uzaicinājums uz zemeņu kūku".

Liela daļa Rīgas namīpašnieku, kuriem pieder kultūrvēsturiskās ēkas Rīgas vēsturiskajā centrā, nav informēti par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu saņemšanas iespējām, liecina Rīgas domes jaunākais pētījums, kas tika veikts sadarbībā ar PwC.

Lai gan kultūrvēsturisko ēku īpašnieki ir apmierināti un atbalsta pašreizējo pieeju nodokļu atvieglojumu piemērošanā, PwC eksperti ir secinājuši, ka Rīgas domei ir jāveicina šo atvieglojumu izmantošana, tādējādi veicinot namīpašumu un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu.

Īpaša uzmanība jāpievērš specifiskiem informētības pasākumiem gan par nodokļu atvieglojumiem, gan par kultūrvēsturisko ēku saglabāšanas iespējām un nozīmību.

PwC speciālisti ir secinājuši, ka, lai arī šobrīd nodokļu atvieglojumi tiek piešķirti tikai uz vienu gadu, efektīvāks risinājums būtu to piešķiršana uz trīs līdz pieciem gadiem, jo tādejādi palielinātos plānotās naudas plūsmas stabilitāte ēku īpašniekiem ilgākā laika periodā, un ēku atjaunošanas darbus būtu iespējams plānot ilgtermiņā. Pēc PwC ekspertu domām, lietderīgāka būtu arī nodokļu atvieglojumu piešķiršana avansā ar noteiktu termiņu, kura laikā jāveic ēkas uzlabojumi.

Baltkom būs Lattelecom jāmaksā 77 tūkst. Ls par nenorēķināšanos par numura saglabāšanas pakalpojumu, Db informē Lattelecom pārstāve Līga Bite. Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi Baltkom sūdzību par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu, ar kuru komisija noteica, ka Lattelecom tarifi par numuru saglabāšanu ir tuvināti izmaksām.

Tādējādi SPRK lēmums ir atstāts spēkā. «Minētais atkārtoti apliecina to, ka Baltkom beidzot vajadzētu uzņemties pildīt saistības par numuru saglabāšanas pakalpojuma apmaksu,» DB skaidro L. Bite.

Viņa atgādina, ka Baltkom jau ilgstoši izvairās no līguma noslēgšanas ar Lattelecom par numuru saglabāšanas pakalpojumu un ir vienīgais telekomunikāciju uzņēmums, kas ilgstoši nenorēķinās ar Lattelecom par šo pakalpojumu.

Līdzšinējie tiesas lēmumi apstiprinājuši, ka Baltkom par numuru pārvietošanu ir jāmaksā un, ka Lattelecom noteiktā maksa ir pamatota, atzīmē L. Bite. Pēc Lattelecom prasības kopš 2009. gada marta Baltkom kontiem uzlikts arests parāda apjomā, kas pārsniedz 70 tūkst. Ls.

Lai arī «Vienotībā» nav vienprātības par ekonomikas ministra amata kandidātu, partijas valde varētu lemt par politiķa Viļņa Ķirša izvirzīšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ķirsis pašlaik ir Rīgas domes deputāts, «Vienotības» priekšsēdētāja vietnieks. Iepriekš viņš pildīja arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. Neoficiālās sarunās politiķi prognozē, ka tieši Ķirsim varētu būtu valdes vairākuma atbalsts.

Atsevišķi politiķi gan uzsver, ka ekonomikas ministra amatam būtu jāvirza kandidāts, kuram jau tagad ir pielaide valsts noslēpumam, proti, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Pielaide valsts noslēpumam esot arī Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kura pilda Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres pienākumus, kā arī pašreizējiem ministriem, kuru vārdi arī izskanēja kontekstā ar šo amatu.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai nevajadzētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenta amatu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš skaidroja, ka finanšu ministrei uz šo amatu nevajadzētu pretendēt, jo viņa savā amatā un «Eiropas apritē» ir salīdzinoši nesen, kā arī iepriekš bijusi noskaņota pret eiro ieviešanu un ES integrāciju.

«Viņa bija galvenais Saeimas rupors no ZZS puses pret eiro ieviešanu, jāsaka pat skaļāka nekā partija »Saskaņa centrs« (SC) tajā laikā. Es labi atceros to Saeimas sēdi, kurā viņa kaunināja mani, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski un Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par prettautisku rīcību, spēlējoties ar dažādiem »pseido« cipariem un faktiem, paredzēja eiro galu jau uz šo laiku,» norādīja bijušais finanšu ministrs.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Ceturtdien (17. aprīlī) Latvijas Radio intervijā Latvijas prezidents Valdis Zatlers paziņoja, ka E-lietu ministrei Inai Gudelei vajadzētu stingri padomāt par demisijas iespēju.

Šodien laikraksts Diena informē, ka I. Gudele saistībā ar ballītes skandālu plānoja atkāpties, taču Latvijas Zemnieku savienības valdes sēdē nolemts, ka ministrei tomēr ir jāpaliek amatā. Savukārt V. Zatlers uzskata, ka ministrei tomēr vajadzētu apsvērt atkāpšanās iespēju.

"Nekādā veidā neesmu nodarījusi zaudējumus valstij, jo visus izdevumus atmaksāju," pēc skandāla uzskata I. Gudele. Jūtot atbildību par notikušo, ministre Valsts kasei atmaksājusi 790 LVL, kuri tika iztērēti viņas ballītes rīkošanā.

Db.lv jau ziņoja, ka pērnā gada 12. jūnijā plānotā semināra vietā pašvaldību pārstāvjiem par E-pakalpojumu attīstību, tam tērējot valsts budžeta naudu, patiesībā svinēta E-lietu ministres Inas Gudeles dzimšanas diena.

Latvijā informācijas tehnoloģiju (IT) nozare būtu spējīga absorbēt divreiz lielāku speciālistu skaitu nekā pašlaik. Katru gadu augstskolas absolvē 1000 jauno IT speciālistu, taču nozare spētu nodarbināt 2000, laikrakstam Diena stāstījusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Problēmas cēlonis esot meklējams jau vidusskolā - skolēnu sliktajā eksaktajā sagatavotībā, pārliecināti aptaujātie eksperti.

Eko investors riska kapitāla pārvaldniece Ina Gudele uzsvērusi, ka tā nav tikai Latvijas, bet gan visas Eiropas problēma. Aprēķināts, ka Eiropā pašlaik ir 700 000 vakanču IT nozarē. Bāliņa Dienai skaidrojusi, ka speciālistu trūkums saistāms ar informācijas tehnoloģiju straujo izplatību faktiski visās nozarēs. Līdz ar to speciālistus piesaista ne tikai IT, bet visu jomu uzņēmumi, kā arī sabiedriskais sektors un valsts pārvalde. Speciālistu trūkuma dēļ uzņēmumi atsakās īstenot projektus, radīt papildu darbavietas un piesaistīt investīcijas, jo zina, ka nebūs strādājošo, skaidrojusi Bāliņa.