Ņemot vērā spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas un apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrija (FM) sniedz skaidrojumu attiecībā uz to, kādā veidā tika organizēts bankas komercdaļas pārdošanas process.

2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pakete, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS Rietumu Banka, kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai.

Kā informēja Finanšu ministrija, plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada MK lēmumam līdz šā gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka atlikušajām komercdaļām no privāto investoru puses tika saņemti neapmierinoši zemas cenas piedāvājumi, valdība pieņēma zināšanai, ka SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūra kapitāldaļas tiks nodotas VAS Privatizācijas aģentūra, kas ir alternatīvs risinājums aktīvu nodošanai privātajā sektorā. Plānots, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūrai (HipoNIA) tiks izsniegts aizdevums no Valsts kases, lai tādējādi dzēstu HipoNIA saistības pret Hipotēku banku.

Pakāpeniski pārtraucot valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komerciālās aktivitātes ar mērķi pārveidot Hipotēku banku par attīstības institūciju līdz gada beigām, šā gada laikā Hipotēku banka plāno atteikties no norēķinu pakalpojumu sniegšanas.

Tādējādi banka arvien vairāk koncentrēsies uz attīstības institūcijas uzdevumiem - mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības sākšanas veicināšanu un citām par prioritārām atzītām jomām, skaidro Hipotēku banka.

Līdz ar atteikšanos no norēķinu pakalpojumiem, kas plānota šā gada rudenī, mainīsies arī Hipotēku bankas sadarbības modelis ar valsts atbalsta programmu aizdevumu klientiem. Jaunā klientu apkalpošanas kārtība tiks izstrādāta, domājot par klientu ērtībām, veicot ikdienas norēķinus sava biznesa vajadzībām, sola banka.

Banka sola klientus par izmaiņām norēķinu pakalpojuma sniegšanā un aizdevumu apkalpošanas kārtībā informēt personīgi un savlaicīgi.

Lai paplašinātu uzņēmēju loku, kam ir pieejams valsts atbalsta finansējums konkurētspējas uzlabošanai, trešdien, 22.maijā, stāsies spēkā izmaiņas Hipotēku bankas īstenotajā valsts atbalsta programmā, kas uzņēmēju konkurētspējas celšanai piedāvā aizdevumus investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Kā informēja Hipotēku bankas pārstāvji, turpmāk šajā programmā būs pieejami mazāka apjoma aizdevumi, kas ļaus valsts atbalstu saņemt plašākam uzņēmumu lokam, galvenokārt ražojošajās nozarēs strādājošajiem. Noteikts, ka maksimālais apjoms aizdevumam investīcijām ir viens miljons latu, bet apgrozāmajiem līdzekļiem – 500 tūkstoši latu.

Samazinātas arī minimālās aizdevumu summas - mikrouzņēmumiem investīciju aizdevumiem minimālā summa ir 10 tūkstoši latu, apgrozāmajiem līdzekļiem – 5000 latu, bet jaundibinātajiem komersantiem – 54 tūkstoši lati. Mazāka apjoma aizdevumus mikrouzņēmumi un jaunie uzņēmēji, tāpat kā līdz šim, var saņemt divās citās Hipotēku bankas īstenotajās valsts atbalsta programmās – Mikrokreditēšanas programmā un Starta programmā.

Pret valstij pastarpināti piederošu uzņēmumu SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (Hiponia) tiek īstenotas darbības, kas atgādina reiderisma shēmu, uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, par to liecinot SIA Resort management veiktās darbības pret Hiponia.

Hiponia uzskata, ka tai piederošā nekustamā īpašuma bijušais nomnieks SIA Resort Management ar Latvijas šķīrējtiesas sprieduma palīdzību mēģina panākt, ka Hiponia tiek radīti būtiski zaudējumi. «Resort Management uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk nekā 720 000 eiro apmērā,» teikts Hiponia paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Hiponia ir vērsusies ar vairākiem iesniegumiem tiesībsargājošajās institūcijās, tostarp lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielos apmēros un dokumentu viltošanu. «Ja tiesībsargājošās iestādes efektīvi nerīkosies, lai apturētu un izvērtētu iespējamu noziedzīgu shēmu, par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi, kā arī tiks apgrūtināta Hiponia tālākā darbība,» uzsver Kārkliņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu atļaut VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komercdaļas paketes pāreju AS Rietumu banka īpašumā.

Kā informēja FKTK, AS Rietumu banka tiks nodota komercdaļas pakete, kurā ietilpst aktīvi, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem par aizdevumu (kredītu) piešķiršanu klientiem, kā arī līgumi, kas nodrošina bankas prasījuma tiesības saistībā ar attiecīgo aizdevumu atmaksas un līgumisko saistību izpildes nodrošinājumu (hipotēkas, komercķīlas tiesības un galvojuma saistības nodibinošie dokumenti). Plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc FKTK apstiprinājuma.

Tāpat nolemts nodot SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra visas tās Hipotēku bankas saistības, tiesības un pienākumus, kas izriet no līgumu kopuma, kas noslēgti ar klientiem un ir iepriekš cedēti SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra.

Hipotēku banka otrdien Finanšu kapitāla tirgus komisijai iesniegusi pieteikumu ar lūgumu atteikties no kredītiestādes licences no 2014.gada 1.janvāra, informē bankas pārstāvji.

Atteikšanās no kredītiestādes licences izriet no Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa lēmuma par attīstības finanšu institūcijas.

Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko skaidro, ka Hipotēku banka attīstības finanšu institūcijas uzdevumus veiks bez kredītiestādes licences, jo tā vairs nesniedz un nākotnē nesniegs klasiskos komercbanku pakalpojumus, piemēram, noguldījumu un ieguldījumu pakalpojumus. Strādājot bez kredītiestādes licences, kā finanšu institūcija, Hipotēku banka saglabās finanšu sektora praksi attiecībā uz korporatīvo pārvaldību un risku vadību finanšu atbalsta sniegšanā.

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Saeimas deputāti pašlaik neplāno rosināt izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistībā ar publiski izskanējušajām bažām par iespējamo ekspremjera un Latvijas virzītā Eiropas Savienības komisāra amata kandidāta Valda Dombrovska (V) interešu konfliktu Hipotēku bankas kredītportfeļa lietā.

Opozīcijā esošo apvienību Saskaņas centrs Saeimā pārstāv 30 parlamentārieši. Parlamentārās izmeklēšanas komisiju Saeimā var izveidot, ja to pieprasa vismaz trešdaļa jeb 34 deputāti. Ja šādu ieceri atbalstītu opozīcijā esošie deputāti, tad tā tik un tā būtu jāatbalsta vēl četriem pie frakcijām nepiederošiem deputātiem vai koalīcijas pārstāvjiem.

Pašlaik koalīcijas deputātu vidū atbalsta šādai iecerei neesot, līdz ar to pagaidām nepietiek balsu šādas komisijas izveidei. Ņemot vērā atbalsta trūkumu, pagaidām deputāti neplānojot nākt klājā ar šo iniciatīvu.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis pārbaudi par Dombrovska iespējamu interešu konfliktu, savulaik valdībā lemjot par Hipotēku bankas kredītportfeļa pārdošanu, iepriekš rakstīja Diena.

Pie ēkas sienas, kur kādreiz bija redzams Latvijas Hipotēku un zemes bankas logotips, tagad lasāms uzraksts Latvijas Hipotēka ar neiztrūkstošajiem ozoliem fonā, tomēr tie neliecina par uzticamā rudens termiņnoguldījuma Ozols skandalozu atgriešanos.

Valstij piederošā Hipotēku banka pārtraukusi noguldījumu pieņemšanu un citas komercbanku funkcijas uz neatgriešanos, bet tās kādreizējās telpās Rīgā, Brīvības ielā, saimnieko pavisam cits komersants, kas acīmredzot cenšas gūt labumu no šīs vietas vēstures, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Arī Hipotēku bankas cilvēkus satraucot Latvijas Hipotēkas aktivitātes: «Mūsuprāt, atsevišķi šā uzņēmuma izmantotie grafiskās identitātes elementi tik tiešām sasaucas ar Hipotēku bankas atribūtiem, šo līdzību ir pamanījuši arī mūsu klienti. Uzskatām, ka šāda prakse nav ētiska un apzināti maldina patērētājus par uzņēmuma pakalpojumu patieso izcelsmi.» Bankas pārstāve Signe Ernštreite Neatkarīgajai sacījusi, ka uzņēmuma Latvijas Hipotēka vadībai jau nosūtīts aicinājums apspriest radušos situāciju un izskatīt iespējas mainīt zīmola elementu izmantojumu, lai novērstu negodīgas konkurences iespējamību.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 25.novembrī pilnībā noraidīja prasītāju prasību pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā, AS Reverta, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un VAS Privatizācijas aģentūra par 2008.gadā slēgto Ieguldījuma līgumu.

Tiesa piedzina no Valērija Kargina, Viktorija Krasovicka, Georgija Krasovicka un Aleksandras Krasovickas ar lietas vešanas saistītos izdevumus - par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai 7500 eiro no katra, par labu AS Reverta 7500 eiro no katra, par labu VAS Privatizācijas aģentūra 7500 eiro no katra un par labu VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum (iepriekš - VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) 6951,68 eiro no katra. Pilns spriedums tiks sastādīts 9.decembrī un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

AT Civillietu tiesu palāta lietu izskatīja sakarā ar prasītāju apelācijas sūdzībām Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru arī tika noraidīta prasība pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā, AS Reverta, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un VAS Privatizācijas aģentūra par 2008.gada 10.novembra Ieguldījuma līguma un 2008.gada 2. un 3.decembra Vienošanās par grozījumiem Ieguldījuma līgumā, tajā skaitā – visu to ietvaros sniegto garantiju un apliecinājumu atzīšanu par spēkā neesošiem, 2008.gada 4.decembrī noslēgto Hipotēku un Finanšu ķīlas līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā.

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumus Konkurētspējas programmas ieviešanas nosacījumos.

Programmas ietvaros Latvijas Hipotēku un zemes bankā komersanti var saņemt aizdevumus konkurētspējas uzlabošanai.

MK tika atbalstīts EM priekšlikums veikt izmaiņas Konkurētspējas programmas ieviešanas nosacījumos, nosakot, ka aizdevumu līgumu noslēgšanas termiņš tiek pagarināts līdz 2014.gada 30.jūnijam.

Tāpat noteikumu projekts paredz nodrošināt noteikumos lietotās valūtas pāreju uz eiro.

Hipotēku bankas pieredze rāda, ka vispieprasītākie ir salīdzinoši neliela apjoma valsts atbalsta aizdevumi – vidējais aizdevuma apjoms Hipotēku bankā ir 65 tūkstoši latu, biznesa uzsācējiem tie ir aptuveni 11 tūkstoši latu, un mikrouzņēmumiem – 4,6 tūkstoši latu.

Ar skarbām apsūdzībām īsi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām medijos izskanēja ziņas par bijušā premjera Valda Dombrovska (V) sievas ģimenes biznesa kredītu lietu. Portāls Pietiek.com publicēja rakstu sēriju, izklāstot virkni faktu, kas lika uzdot jautājumus, vai ekspremjers spēj pieņemt neatkarīgus lēmumus saistībā ar tādiem valstiski nozīmīgiem tematiem kā termiņuzturēšanās atļaujas. Tāpat arī tika apšaubītas viņa iespējas būt neatkarīgam no Rietumu bankas saimniekiem, vēsta laikraksts Diena.

Runa ir par ekspremjera sievas Ārijas Dombrovskas un viņa bijušās padomnieces vīra Induļa Bukana lielajām kredītsaistībām, kas radās pirms apmēram astoņiem gadiem, aizņemoties ievērojamas summas rindu māju būvniecībai Stopiņu pagastā. Pietiek.com atklāja, ka projekts izrādījās ļoti neveiksmīgs, un valstij piederošā Hipotēku un zemes banka izrādījusi premjera un viņa padomnieces dzīvesbiedru uzņēmumam pretimnākšanu.

Kad Hipotēku banka nonākusi grūtību priekšā, valdība lēma to reorganizēt. Portāls izteica aizdomas, ka, nonākot kādas citas, caurspīdīgāk vadītas valstiskas struktūras pārziņā, Dombrovsku bizness varētu bankrotēt, aiznesot līdzi visus ģimenes ieguldījumus. Kopā ģimene savam uzņēmumam aizdevusi vairāk nekā 340 tūkstošus eiro.

Pagājušajā gadā zaudējumi no VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka daļas pārdošanas veidojuši 28,57 miljonus latu, liecina bankas gada pārskats.

Kā skaidrots pārskatā, summu veido zaudējumi no pirmās, otrās un piektās bankas komercdaļas paketes atsavināšanas.

Ministru kabinets pērn jūnijā atbalstīja Hipotēku bankas komercdaļas pirmās, otrās, piektās un sestās paketes atsavināšanau. Swedbank izteica labāko piedāvājumu par trīs komercdaļu pakešu iegādi, savukārt SEB banka – pensiju 2. līmeņa plānu pārvaldīšanas paketes iegādei.

Piektās paketes jeb SIA Hipolīzinga pārdošanas rezultātā banka saņēma 41,2 miljonus latu. Bankas sestās paketes jeb AS Hipo fondi pārdošanas rezultātā SEB Wealth Management pārvaldībā pārgāja 2. līmeņa pensiju plāni ar neto aktīvu vērtību 36,9 miljonu latu apmērā, teikts pārskatā.

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Noslēgusies biznesa ideju iesniegšana Hipotēku bankas konkursam jauniešiem Lec biznesā!, un no visiem Latvijas reģioniem jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesūtījuši 165 dažādu biznesa ideju aprakstus.

Līdz ar pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām Hipotēku bankā sākusies šo ideju izvērtēšana, un 28.novembrī žurijas izvirzītie 50 labāko ideju autori tiks aicināti piedalīties konkursa otrajā kārtā.

Lec biznesā! projekta vadītāja Daiga Buhholce skaidro, ka konkurss Lec biznesā! notiek jau ceturto gadu un šogad uz konkursa balvām – mentora atbalstu un naudas balvu pretendē jaunieši no visiem Latvijas reģioniem, apliecinot, ka labs potenciāls uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam ir visā Latvijā. Šogad iespēju konkursā piedalīties izmantojušas arī vairākas jauniešu grupas, kā arī virkne dalībnieku konkursam iesnieguši vairākas idejas. Žūrija vērtēs virkni kritēriju, un viens no svarīgākajiem būs idejas dzīvotspēja un iespēja to īstenot dzīvē.

SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (Hiponia) dalībnieku sapulce valdes locekļa amatā ievēlēts Hiponia Piedziņas departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju Juri Reini.

Kā informē Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, izmaiņas valdes sastāvā veiktas, jo līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Muižnieks nolēma amatu atstāt.

Juris Reinis Hiponia strādā kopš 2009.gada. Kopš 2012.gada Juris Reinis ir Piedziņas departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs. Uzkrātā pieredze un profesionālās zināšanas Jurim Reinim ļaus sekmīgi pildīt Hiponia valdes locekļa pienākumus.

Uzņēmuma dalībnieku sapulce nolēma arī veikt kapitāla daļu denomināciju no latiem uz euro, nosakot, ka pamatkapitāls pēc denominācijas ir sadalīts 37 568 754 kapitāla daļās ar katras daļas nominālvērtību viens eiro ar kopējo pamatkapitāla vērtību 37 568 754 eiro.

Patlaban notiek pakāpeniska Hipotēku bankas bankomātu atslēgšana un demontāža, informēja bankas pārstāve Sandra Eglīte.

Plānots, ka līdz jūlija vidum visi bankomāti būs demontēti. Banka jau iepriekš informēja, ka bankomātus plāno pārdot, un šobrīd ir noslēdzis izsoles process, kā rezultātā ir noslēgts līgums par visu Hipotēku bankas bankomātu, kopumā 71, pārdošanu juridiskai personai, kas gam nav banka, piebilda S. Eglīte.

Sašaurinot komercdarbību, Hipotēku banka pagājušā gada beigās mainīja klientu apkalpošanas vietu tīklu – tika slēgtas norēķinu grupas un šogad lielākoties pilsētās, kur iepriekš bija norēķinu grupas, atvēra Hipotēku bankas Attīstības programmu konsultāciju centrus. Šie konsultāciju centri telpu un funkciju ziņā ir mazāki par norēķinu grupām, tāpēc daļa norēķinu grupās lietoto mēbeļu, biroja tehnika un citas mantas bankai vairs nav nepieciešamas. Likums nosaka, ka mantas, kas valsts kapitālsabiedrībai nav nepieciešamas, ir jāpārdod.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma no 2014. gada 1. janvāra anulēt VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļaut reorganizēt to par attīstības finanšu institūciju.

Kā informē FKTK, saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences reorganizācijas gadījumā, izpildot visas saistības pret noguldītājiem. Pārbaudot bankas operatīvo bilanci, FKTK secināja, ka visas saistības pret noguldītājiem ir izpildītas, tāpēc nepastāv šķēršļi bankai brīvprātīgi atteikties no kredītiestādes licences.

Ministru kabinets atbalstījis vienotās attīstības finanšu institūcijas izveidošanu kā holdingu, apvienojot Latvijas Hipotēku un zemes banku, Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku attīstības fondu.

Hipotēku bankas darbība arī turpmāk būs saistīta ar Latvijas attīstību – mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanas un paplašināšanas veicināšanu un citām jomām. Pēc statusa maiņas sadarbība ar klientiem turpināsies bez izmaiņām, līdzšinējā apkalpošanas tīklā un ar līdzšinējiem nosacījumiem.

Hipotēku banka piešķīrusi valsts atbalsta programmas finansējumu 300 tūkstošu eiro apmērā investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem stikla izstrādājumu ražošanas un apstrādes uzņēmumam Glāzeri BT, tā darbības paplašināšanai, informē bankas pārstāvji.

Resursi tiks izmantoti jaunu ražošanas iekārtu un izejvielu iegādei, uzņēmumam uzsākot stikla digitālās apdukas pakalpojumu. Aizdevums uzņēmumam Glāzeri BT piešķirts Hipotēku bankas īstenotās MVU izaugsmes aizdevumu programmas ietvaros.

Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jēkabs Krieviņš norāda, ka Glāzeri BT ir Latvijas uzņēmums ar strauju un pārdomātu izaugsmi un Hipotēku bankai ar uzņēmumu ir jau ilgstoša sadarbība.

Glāzeri BT līdzīpašnieks, valdes loceklis Ziedonis Buivids uzsver, ka valsts atbalsta finansējums palīdzēs paplašināt produkcijas klāstu, palielināt ražošanas jaudu, nodrošināt izstrādājumu labāku kvalitāti, tādējādi palielinot pārdotās produkcijas apjomu un, protams, nostiprināt uzņēmuma konkurētspēju, tajā skaitā eksporta tirgū.

Godātā redakcija,atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kas nerimtīgajā cīniņā par mūsu valsts reputācijas atjaunošanu nebaidās ne no kā. Pat ne no riska izskatīties pēc tādiem, kas paši šo reputāciju tā drusciņ piešķiebj.

Tai dramatiskajā laikā, kad mūs no posta glāba Mīļais Lāčuks, formāli pazīstams kā Valdis Dombrovskis, valsts reputācija bija iebraukusi tikpat kā pilnīgā tā kā drusku riska zonā. Atgādināšu, paša premjera kundzes un premjera padomnieces kunga biznesa kredītiņu neveiksmīgais liktenis varēja pabojāt cienījamo ģimeņu naktsmieru un – ak šausmas! – pat valsts reputāciju. Kredīti iefasējās portfelītī un pārceļoja uz citu banciņu. Cik un kurš tieši uz to nopelnīja, bet kurš – ietaupīja, palika smalki iekūņots. Mūsu mīļā Brūnā Lācīša cīņu biedris Pelēkais Vilciņš toreiz Finanšu ministrijas vārdiem pauda: «Atbildot uz Jūsu jautājumu par VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas paketi, kurā ir nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, informējam, ka, atbilstoši starp VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un AS Rietumu banka noslēgtajam uzņēmuma pārejas līgumam, līgumā ietvertie nosacījumi ir komercnoslēpums un nav atklājami bez Rietumu bankas piekrišanas,» – un draudi novērsti.

Saskaņā ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valdībai iesniegto ziņojumu par SIA Hiponia darbības rezultātiem no 2013. gada 19. jūnija līdz 2015. gada 31. decembrim Hiponia valstij ir samaksājusi 45,6 miljonus eiro, informē PA.

Papildus šajā periodā dažādu nodokļu un nodevu veidā ir samaksāti 3,2 miljoni eiro.

Hiponia nodarbojas ar no VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldību un sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un pārdošanu. Hiponia jaunus aizdevumus neizsniedz. Uz 2015. gada 31. decembri Hiponia nekustamā īpašuma portfelis sastāvēja no 507 dažādu veidu nekustamiem īpašumiem visā Latvijā. Lielākā daļa Hiponia īpašumu atrodas reģionos.

2015. gadā tika pārdoti īpašumi par kopējo summu 12,5 miljoni eiro. Īpašumu pārdošanu apgrūtina ne tikai portfeļa specifika (īpašumi reģionos, īpašumi ar apgrūtinājumiem), bet arī zemā aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū, kā arī juridiska rakstura problēmas, tādas kā fiktīvi īres līgumi, īpašnieku nesakārtota dokumentācija, u.c.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pabeigusi SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (HipoNĪA) iegādes darījumu un kļuvusi par 100% kapitāla daļu īpašnieci, informēja PA.

Pirkuma līgums tika noslēgts, izpildot Ministru kabineta lēmumu par HipoNĪA kapitāla daļu atsavināšanu PA, kas pieņemts saskaņā ar iepriekš apstiprināto koncepciju par VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku.

HipoNĪA nodarbojas ar Hipotēku bankas pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldīšanu. Uz 30.aprīli kopējais uzņēmuma aktīvu apjoms bija 72,2 miljoni latu, tai skaitā iegādātie aizdevumi 34,58 miljonu latu apmērā un ieguldījuma īpašumi 35,43 miljonu latu apmērā.

HipoNĪA portfelī ir aptuveni 900 nekustamā īpašuma vienību un tā apkalpo aptuveni 1500 aizņēmējus. Vairāk nekā 70% HipoNĪA pārņemto nekustamo īpašumu atrodas ārpus Rīgas robežām. HipoNĪA jaunus aizdevumus neizsniegs, bet tās darbība būs vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no izstrādājamā portfeļa.

Īstenojot Latvijas un Šveices mikrokreditēšanas programmu, Hipotēku banka līdz šā gada septembrim mikrokredītos izsniegusi 4,6 miljonus latu, informēja bankas pārstāvji.

Kopumā piešķirti 800 aizdevumi, kas ir vairāk nekā programmas ietvaros bija paredzēts. Līdz 2014.gada beigām, turpinot programmas īstenošanu no klientu atmaksātajiem līdzekļiem, Hipotēku banka mikroaizdevumos plāno piešķirt vēl aptuveni 1,6 miljonus latu.

Nozaru griezumā lielākais piešķirto mikroaizdevumu skaits ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē – 50% no kopējā aizdevumu skaita. Otra populārākā nozare ir dažāda veida mazumtirdzniecība (17% no piešķirtajiem aizdevumiem), kurai seko dažāda veida pakalpojumi (10%) un apstrādes rūpniecība (9%). Vidējais piešķirtā mikroaizdevuma apjoms ir 5800 latu.