Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK), turpinot izzināt iespējas uzlabot Rīgas mūzikas skolu, kas atrodas privātīpašniekiem piederošās ēkās un tur esošo telpu atbilstību skolēnu mācību procesa norisei, tikās ar Rīgas 1.mūzikas skolas direktoru, ar ēkas Bruņinieku ielā, kur izvietojusies skola, īpašnieku pārstāvi un Rīgas domes Kultūras departamenta vadību.

Sarunas sākumā ēkas pārvaldniece, kas pārstāvēja četrus no sešiem šā nama īpašniekiem, izteicās, ka īpašniekiem, protams, ir izdevīgi, ja to ēkā atrodas pašvaldības mūzikas skola, jo pašvaldība kārtīgi maksā noteikto īres maksu. Ēkas īpašnieki jau gan krietni palielinājuši pašvaldībai īres maksu - no līdz šim maksātiem Ls 1,50,- līdz Ls 5,- par vienu kvadrātmetru.

Atbildot uz Helmī Staltes uzdoto jautājumu, vai ēkas īpašnieki ir runājuši un apsprieduši arī par savu investīciju ieguldījumu ēkas labiekārtošanā un labākā piemērošanā bērnu mūzikas skolas mācību procesa norisei, īpašnieku pārstāve atbildēja noliedzoši. Ēkas īpašnieki līdz šim nav tikušies, lai kopā apspriestu investīciju ieguldījumus ēkas restaurācijā. Viņa solīja jau tuvākajā laikā sazināties ar īpašniekiem, no kuriem vairāki ir ārzemēs dzīvojoši, un informēt par iespējamiem variantiem ēkas tālākā izmantošanā un sadarbībā ar pašvaldību.

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK) šovakar Melngalvju namā Rīgas domes vārdā uzrunās Rīgā notiekošās starptautiskas konferences "Arhīvu veidošana nākotnei" (Building an Archive for the Future) dalībniekus.

Helmī Stalte uzrunā akcentēs audiovizuālo arhīvu un moderno tehnoloģiju virzītāju darba nozīmību mūsdienu modernajā sabiedrībā.

Helmī Stalte sveiks konferences dalībniekus Rīgā, akcentēs arhīvu nozīmi tautu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā un aicinās pievērst uzmanību Rīgas pilsētvidei, kurā daudzas ēkas un akcenti kultūrvidē atjaunoti, pateicoties arhīvu krātuvēs uzietajiem faktiem.

Informāciju sagatavoja Velta Puriņa, mob.tālr. 26466186

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas sēdē vairākums deputātu balsoja par to, ka Svētā Pētera baznīcai arī turpmāk būtu jāpaliek pilsētas īpašumā.

Diskusijas laikā deputāti uzsvēra, ka Svētā Pētera baznīca, kas ir domes Kultūras departamenta struktūrvienība, līdz šim darbojusies ļoti veiksmīgi, tai skaitā arī finansiāli nodrošinājusi savu pastāvēšanu.

Deputāts Dainis Īvāns un Maija Stefane vērsa uzmanību faktiem par to, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai līdz šim nav veicies ar Doma baznīcas un Lielo kapu apsaimniekošanu, turklāt draudze arī šobrīd var rīkot savus pasākumus jebkurā sev izdevīgā laikā. Klātesošie pauda bažas arī par publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai šobrīd ir ievērojamas finansiālās grūtības, kas varētu radīt problēmas īpašumu pārņemot.

Trešdien, 2. aprīlī, pasta centrā Sakta Rīgā, Brīvības bulvārī 32, no plkst. 9.00 līdz 18.00 notiks Līvu savienības Līvõd Īt 85 gadu jubilejai veltītās aploksnes pirmās dienas zīmogošana. Jubilejas aploksnes un speciālā zīmoga dizaina autors ir Ģirts Grīva, informē Latvijas Pasts.

Aploksnes tirāža būs 1000 eksemplāru.

Aploksnē attēlots dabasskats ar jūras piekrasti, kas simbolizē lībiešu karoga trīs krāsu vēsturisko nozīmi – zilā krāsa karoga apakšā simbolizē zvejnieka iztikas peļņu jūrā, baltā krāsa karoga vidū simbolizē jūras liedagu, kur atrodas zvejnieka māja un ģimene, bet zaļā krāsa karoga augšdaļā simbolizē mežu.

Tradicionālajās krāsās attēlots arī lībiešu ģerbonis un karoga fragments. Aploksnē attēlots vēl viens lībiešu simbols – himna Min Izāmō, kas latviešu valodā nozīmē Mana Tēvzeme (1923. gads, himnas autors – Kārlis Stalte). Speciālo zīmogu rotā uzraksts Līvu savienībai – 85, Līvõd Īt.

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti šodien, 11. jūnijā konceptuāli atbalstīja piemiņas vietas vai muzeja izveidi bijušajā čekas mājā Rīgā, Brīvības ielā 61.

Deputāti nolēma vērsties pie Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka ar lūgumu veikt nepieciešamās procedūras, griežoties valsts struktūrās, lai nodrošinātu Rīgas pašvaldības līdzdalību šī projekta īstenošanā. Komiteja aicina izveidot darba grupu, kurā kopīgi ar valdības pārstāvjiem tiktu lemts par piemiņas vietas izveidošanu, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Komitejas deputātus ar savu redzējumu par nama tālāko likteni iepazīstināja Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji Pēteris Bolšaitis un Rihards Pētersons un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris.

J. Asaris norāda, ka namam, kas jau šobrīd ir valsts aizsardzībā kā vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kura vēsturiskā vērtība diskusijas nerada, nepieciešams veikt arhitektoniski māksliniecisku un arhitektoniski vēsturisku izpēti. Konceptuāli jāatrisina jautājums, kuras telpas padarīt publiski pieejamas apmeklētājiem, cik plaši saglabāt nama autentiskumu, jo ēkai ir seši stāvi.

Gandrīz puse aptaujāto rīdzinieku, paužot viedokli par to, kādam pēc renovācijas un restaurācijas darbu noslēguma būtu jābūt kinoteātra Rīga ārējam veidolam, izvēlējušies atbildi: „Jānojauc kādreizējā kinoteātra „Spartaks” ēkas piebūve, kurā šobrīd atrodas spēļu zāle „Klondaika””, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS maijā un jūnijā veiktās aptaujas rezultāti.

Biežāk nekā caurmērā par šādu risinājumu bijuši respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadā, latvieši, LR pilsoņi, kā arī pilsētas Centra rajonā un Kurzemes rajonā dzīvojoši, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

To, ka kinoteātra Rīga ārējam veidolam jāpaliek tādam, kāds tas ir pašlaik, atzīmējuši 26% aptaujāto, bet 25% atzinuši, ka viņiem „nav viedokļa šajā jautājumā”.

„Arhitektiem un kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanas ekspertiem, kas pauduši tik dažādus un atšķirīgus viedokļus par kinoteātra Rīga ārējo veidolu, pilsētnieku paustā nostāja varētu kalpot par svarīgu argumentu”, uzskata Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK). „Līdz šim notikušajās diskusijās bieži vien sarunas centrā tikuši izvirzīti ne tie nozīmīgākie fakti, kas turklāt ne vienmēr bijuši līdz galam pārbaudīti un atbilduši patiesībai. Bet pamata jautājums, kas jārisina, ir par unikālās un greznās 1924.gadā celtās kino ēkas, kam nav līdzinieces Baltijā, iespējami labāku atgriešanu tajā pilsētvidē, kas šobrīd ap to izveidojusies.”

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja akceptēja Rīgas domes Kultūras departamenta 2008.gada budžeta projektu pirmajā lasījumā.

"Budžeta projektā ir maksimāli saglabāti bāzes izdevumi iepriekšējā gada līmenī un pilnā apmērā norādīti būtiski vajadzīgie izdevumi visu kultūras procesu attīstībai Rīgā nākamajam gadam", informēja Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle. Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK) izteica gandarījumu, ka Kultūras departamenta speciālistu sastādītais budžeta projekts atbilst valsts galvaspilsētas mērķiem - turpināt kultūras procesa attīstību un pilnveidot tā kvalitāti saskaņā ar "Pilsētas attīstības programma 2012" noteiktajiem uzdevumiem un prioritārajiem virzieniem.

Komiteja akceptēja budžeta projektā prasīto palielinājumu pieprasītajiem līdzekļiem kultūras darbinieku sociālā nodrošinājuma un atalgojuma sistēmas sakārtošanai. Tika atbalstīti pieprasītie līdzekļi gan Festivālu mērķprogrammai, gan Pasākumu programmai sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas pasākumiem Rīgā un Latvijas vēstniecību organizētiem pasākumiem, gan arī kultūras jomas starptautiskās sadarbības paplašināšanai. Komiteja tāpat akceptēja pieprasītos līdzekļus nākamā gada kultūras budžeta Pilsētas noformējuma programmā, lai tiktu paplašināts svētku noformējuma mērogs. Komiteja atbalstīja arī nepieciešamos līdzekļus jaunai programmai, kas saistīta ar mūzikas skolas un pūtēju orķestra "Rīga" darbības uzsākšanu jaunās telpās ēkā Kronvalda bulvārī 8, kā arī papildus līdzekļu pieprasījumu kultūras un izglītības iestāžu telpu remontiem.

Lai arī Rīgas domes deputāti netieši nobalsoja par izstāšanos no Lielo pilsētu asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas pilsēta no šīm organizācijām tomēr neizstāsies.

To apliecināja Rīgas mēra preses sekretāre Kristīne Liepa. Dīvainā situācija radās pēc tam, kad domes sēdē 53 deputāti atbalstīja Saskaņas centra deputāta Mihaila Kameņecka priekšlikumu papildus piešķirt 38.64 tūkstošus latu bērnu invalīdu rehabilitācijai un 23.05 tūkstošus latu grupu māju un dzīvokļu izveidei. Kā avotu papildus līdzekļiem M.Kameņeckis bija norādījis 61.7 tūkstošus latu, ko Rīgas dome maksā par piedalīšanos Latvijas Pašvaldību savienībā un Lielo pilsētu asociācijā. Saskaņas centrs arī izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka Rīga maksā neadekvāti lielu dalības maksu, bet no abām organizācijām neesot nekāda labuma.

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja akceptēja Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas kultūras aģentūra" iesniegto darbības un attīstības stratēģijas plānu 2007. - 2011. gadam, kā arī apstiprināja aģentūras struktūrvienību - Rīgas pilsētas izstāžu zāles, Rīgas Jūgendstila centrs, kinoteātra "Rīga" - darba plānu 2008. gadam.

Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas kultūras aģentūra" stratēģiju minētajam laika posmam un darba plānu jau iepriekš bija apspriedusi Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas kultūras aģentūra" konsultatīvā padome un akceptējusi virzībai uz Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteju.

Komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK) uzsvēra, ka gan aģentūras piedāvātā stratēģija, gan piedāvātais darba plāns ir sastādīts pārdomāti un pārskatāmi. Skaidra ir aģentūrai veicamo darbu secība, skaidra ir saimnieciskās puses nodalīšana no radošā procesa.

Informāciju sagatavoja Velta Puriņa, mob.tālr. 26466186

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Lai izlemtu par iespējamo Nordeķu muižas privatizāciju, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien, 9. aprīlī rīkos izbraukuma sēdi.

Plānots, ka deputāti klātienē iepazīsies ar Nordeķu muižas stāvokli un uzklausīs ieinteresēto pušu viedokļus par šā pašvaldībai piederošā objekta iespējamo privatizāciju, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Viktors Daugmalis.

Sēdē piedalīsies arī Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte, Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, Pilsētas attīstības departamenta un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji. Nordeķu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tā atrodas Buļļu ielā 16 un ir iznomāta SIA Nordeķu muiža.

Nordeķu muižas privatizācijas pieteikumu SIA Nordeķu muiža iesniedza jau 1999. gada 30. septembrī, taču līdz šim pašvaldība privatizācijai nav piekritusi.

Sēde nr.67

19.09.2007.

Plkst.12.00

506.kab.

Darba Kārtība:

1. Par grozījumiem Rīgas domes Kultūras departamenta 2007. gada pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu tāmēs

2. Par finansējuma palielinājumu tautas mākslas kolektīvu dalībai starptautiskos konkursos un festivālos un telpu īrei

3. Par investīciju programmas objekta nosaukuma labojumiem

4. Par investīciju programmas objekta nosaukuma labojumiem

5. Par papildu līdzekļu piešķiršanu remontdarbiem kultūras iestādēs 2007.gadam

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas kultūras aģentūra" struktūrvienības Rīgas Jūgendstila centrs muzeja telpu ierīkošanu nama Alberta ielā 12 pagrabstāvā un 1. stāva dzīvoklī

7. Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas kultūras aģentūra" 2007.gada budžeta grozījumu projekts

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja aicina latviskot lielo autostāvvietu pie Rīgas robežām terminu, piedāvājot savu variantu.

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja ir nosūtījusi vēstules Rīgas domes priekšsēdētājam Jānim Birkam, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājam Andrejam Požarnovam un Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājam Andrim Amerikam ar aicinājumu latviskot no angļu valodas automātiski pārņemto terminu park & ride.

Šo terminu patlaban izmanto lielo autostāvvietu, ko tuvāko gadu laikā paredzēts uzbūvēt pie Rīgas robežām, apzīmēšanai.

"Šis patiešām nav gadījums, kad mums jāpārņem un savos dokumentos jālieto citas valodas vārdi, tāpēc, ka nevaram atrast atbilstošu apzīmējumu latviešu valodā," sacījusi Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK). "Noliec un brauc precīzi raksturo iecerēto mērķi – atslogot pilsētas centru no tiem privātajiem auto, kas ik dienu iebrauc Rīgā no tās piepilsētām, un tas ir nepārprotams."

27. un 28.martā Tallinā notiks 3. Baltijas galvaspilsētu forums, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

Rīgu tajā pārstāvēs Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK), Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK), domnieki Aina Krūkle (LPP/LC), Modris Lujāns (apvienība Dzimtene/ Latvijas Sociālistiskā partija), kā arī citas domes amatpersonas.

Foruma sesijās tiks pārrunāti galvaspilsētu infrastruktūras attīstības un tūrisma attīstības jautājumi. Viena no sesijām būs veltīta Eiropas Kultūras galvaspilsētām.

Baltijas galvaspilsētu forums kā augsta līmeņa sadarbības institūcija tika dibināts 2005.gadā. Tā mērķis – veicināt triju Baltijas valstu galvaspilsētu pašvaldību politisko sadarbību, lai stiprinātu demokrātiskas pašvaldības un nodrošinātu to darbības tiesisko pamatu, kā arī veicinātu vispusīgu attīstību. Pirmais Baltijas valstu galvaspilsētu forums 2005.gada 18.februārī notika Rīgā.

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA absolvente Ruta Rinkule ieguvusi Baltijas arhitektu savienību asociācijas (BAUA) 2019. gada arhitektūras skolu absolventu balvu par izstrādāto maģistra darbu «Saulkrastu novada teritorijas «Silmala» lokālplānojums, mainot teritorijas lietošanas veidu no dārzkopības uz dzīvojamo».

Savukārt žūrijas atzinības saņēma Rīgas Tehniskā Universitātes absolvents Matijs Babris par darbu «Būves kokos dabas tūrisma veicināšanai, Strenču ūdens tūrisma centrs» un Igaunijas Mākslas akadēmijas absolventes Helmi Marijas Langsepas (Helmi-Marie Langsepp) darbs «On not-building. Mountain, Mountain Village and Visitors».

Bakalaura darbu kategorijā par uzvarētāju tika atzīts Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes absolvents Povils Vincents Jankūns (Povilas Vincentas Jankūnas) par darbu «Urban redevelopment in Šiaures miestelis, Vilnius. Technocultural megastructure» un Kauņas Tehniskās Universitātes absolvents Martins Kiļus (Martynas Kilius) par darbu «Centre of Righteous among the Nations in Kaunas».

Kokapstrādi neesmu īpaši mācījies, tas ir nācis pats no sevis. Jau no agras jaunības mani aizrauj dažādi materiāli, koks, metāls – stāsta ekskluzīvo mēbeļu zīmola KANTTARI veidotājs Renāts Kotļevs. Vēlme radīt kaut ko īpašu kādu dienu vainagojās ar pirmā galdiņa tapšanu. Tad tapa otrais, un tā tas aizgāja. Pašā sākumā taisījām vienkāršas lietas. Laikam ejot, sākām izmantot krāsu metālus.

Mēbelei ļoti svarīgs ir izskats un kvalitāte, taču arī tas, lai tā labi kalpotu. Piemēram, vienam no mūsu TV galdiņiem sākotnēji bija gluda kapara fasāde. Tā nemitīgi smērējās, uz tās bija redzami pirkstu nospiedumi. Tad izdomājām, kā to novērst – apstrādājām ar īpašu slīpo skrāpējumu. Visu laiku domājam jaunus risinājumus.

Daudzi mums jautā, kā mēs tirgojam savus produktus? Kā vispār iespējams pārdot dārgu un ekskluzīvu mēbeli internetā? Viens no mūsu galvenajiem ieročiem ir sociālie tīkli. Tirgojam bildes, un cilvēki pērk mūsu produktus ar acīm. Mums ir skaistas bildes, mēbeles mēs speciāli vedam uz studiju un fotografējam tur.

Salīdzinoši īsā laikā mums ir izdevies izsisties eksportā – atzīst uzņēmuma līdzīpašniece Agnese Stalte. Viens no svarīgiem faktoriem ir pareiza pienākumu sadale – katrs atbild par savu sadaļu, nekas nepārklājas. Par dizainu atbild viens, par ražošanas sadaļu atbild otrs, par sociālajiem medijiem atbild vēl trešais. Tā, komandā, arī izdodas gūt panākumus.

Dizaina uzņēmēju biedrība "Dizaina eksporta alianse" un tās biedri investējuši 25 000 eiro un radījuši zīmolu "Design Latvia", informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Kalēja.

"Design Latvia" ir iecerēta kā Latvijas dizaina kvalitātes zīme, līdzīgi kā "Zaļā karotīte" pārtikas nozarē. Ar "Design Latvia" plānots apzīmēt ne tikai grafisko zīmi un logotipu, bet arī vēstīt par zīmolvedības pieeju. Zīmols izveidots, lai definētu vienotus Latvijas dizaina kodus un kopīgi startētu globālajos tirgos.

"Zīme apstiprina, ka marķētā produkta zīmols seko noteiktām vērtībām un Latvijas dizaina identitātes kodiem. Marķējums kļūs kā kvalitātes, augstu standartu un Latvijas zīmola identitātes tīrības un ētikas principu ievērošanas garantija," norāda I.Kalēja.

Nākotnē biedrība plāno īstenot kopīgas Latvijas dizaina ekspozīcijas nozīmīgākajās dizaina pasaules izstādēs, piesakot sevi kā spēcīgu dizaina kopienu ar jauno zīmolu.

Rīgas domes deputāti turpina izmantot administratīvos resursus, tiekoties ar iedzīvotājiem domes Kultūras pārvaldes rīkotos pasākumos Populārs cilvēks bibliotēkā, lai it kā kavētos atmiņās par bērnu dienu grāmatām un dalītos pārdomās "par literatūras, bibliotēkas un lasīšanas nozīmi personības attīstībā un cilvēka dzīvē".

Helmī Staltes (TB/LNNK) un Jāņa Dineviča (LSDSP) piemēram šodien nolēmis sekot Saskaņas centra pārstāvis Igors Pimenovs, kurš tiksies ar iedzīvotājiem Pļavnieku filiālbibliotēkā. Kultūras departamenta informācijā par pasākumu norādīts, ka "apmeklētājiem tā ir iespēja personiski satikt un neformālā vidē aprunāties ar ikdienā praktiski nesastopamu, bet sabiedrībā pazīstamu cilvēku."

Tiesa gan, nav zināmi kritēriji, pēc kuriem atlasa populāros cilvēkus, jo Rietumu bankas Informācijas tehnoloģiju uzturēšanas un tīkla organizācijas pārvaldes Budžeta un iekšējā audita grupas vadītājs I.Pimenovs ir domes opozīcijas deputāts, kurš pazīstams arī kā ļoti aktīvs cīnītājs pret izglītības reformu mazākumtautību skolās, 2005. gadā ievēlēts par bēdīgi slavenās Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) valdes priekšsēdētāju.

Lai pārliecinātos, vai bijusī Jūras akadēmijas ēka pēc rekonstrukcijas būs pilnībā piemērota mūzikas skolas prasībām, Rīgas domes (RD) amatpersonas piektdien, 21.novembrī dosies uz Kronvalda bulvāri 8, kur kopš gada sākuma par pašvaldības līdzekļiem tiek veikts nama kapitālais remonts.

Ēkas atjaunošanā pašvaldība ieguldījusi 3 977 982 latus. Tā kā pilsētas centrā esošajā celtnē pēc tās rekonstrukcijas paredzēts izvietot mūzikas skolu un pūtēju orķestri Rīga, RD Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks kopā ar Rīgas domes Kultūras komitejas priekšsēdētāju Helmī Stalti un Kultūras departamenta direktori Diānu Čivli iepazīsies ar rekonstrukcijas laikā paveikto un lems par skolai nepieciešamā aprīkojuma iegādi. Saskaņā ar būvprojektu, ēkā, izmantojot norobežojošās konstrukcijas skaņas izolācijas nodrošināšanai, jāizbūvē telpas gan individuālajām, gan grupu nodarbībām. Tāpat paredzēts restaurēt arī namā esošo aktu zāli un nodrošināt mēģinājuma telpas orķestra vajadzībām. Izglītības objekta rekonstrukcijas un restaurācijas darbu ietvaros tiek mainīts vēsturiskā nama jumta segums, koka logi, avārijas stāvoklī esošais starpstāvu pārsegumus, no jauna izbūvēti ēkas inženiertīkli, ierīkoti vairāki pasažieru lifti, tā nodrošinot ēkas brīvu pieejamību cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslos, kā arī atjaunotas celtnes fasādes detaļas un apdare, informēja RD Īpašuma departamenta preses sekretāre Liene Pētersone.

Rīgas dome pieņēma 2009. gada budžetu ar 22.5 miljonu latu deficītu, nobalsojot par vairākiem priekšlikumiem, kas garantē pabalstus bērnu vecākiem un piemaksas izglītības iestādēm un līdz gada beigām.

Budžets pieņemts ar deficītu, neskatoties uz to, ka valdības finanšu saistības ar Starptautisko Valūtas fondu paredz pašvaldību budžeta deficīta nepieļaušanu. Rīgas mērs Jānis Birks apgalvoja, ka 15 miljonu latu deficīts ir valdības atļautais aizņēmums Eiropas Savienības projektu līdzfinansēšanai un priekšfinansējuma nodrošināšanai. Savukārt 7.5 miljoni latu ir summa, kas atbilst 2008. gada budžeta pārpalikumam, jo ar premjeru Ivaru Godmani esot bijusi saruna, ka pašvaldības drīkstēs izmantot šos līdzekļus, sastādot šā gada budžetu. Tomēr nav nekādu dokumentu, kas apstiprinātu šādas vienošanās esamību.

Par budžetu nobalsoja 37 no 60 Rīgas domes deputātiem. Tika atbalstīts vicemēra Almera Ludvika priekšlikums par 4.49 miljonu latu piešķiršanu piemaksām skolu pedagogiem, pabalstiem tiem vecākiem, kuru bērni neapmeklē bērnudārzus, tāpat piešķirs finansējumu privātajiem bērnudārziem, līdzfinansēs brīvpusdienas 1. klašu skolēniem un papildus dotēs bērnudārzus, lai nebūtu jāpaaugstina vecāku maksājumi.

Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (Tautas partija) atbalstījis 231 tūkstoša latu atņemšanu Rīgas kultūras aģentūrai, kuras Konsultatīvo padomi vada viņa partijas biedrene Sarmīte Pīka.

Tieši Andrim Ārgalim piederēja izšķirošā balss, lemjot par opozīcijas deputātes Maijas Stefanes priekšlikumu atņemt Rīgas kultūras aģentūrai 231 tūkstoti latu, jo 30 deputāti bija par naudas pārdali, 29 pret vai atturējās. Rīgas kultūras aģentūrai atņemtā nauda tiks piešķirta pašdarbības kolektīvu vadītāju atalgojumam. Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājas Helmī Staltes (TB/LNNK) un Rīgas Kultūras aģentūras Konsultatīvās padomes vadītājas Sarmītes Pīkas (TP) paziņojumā presei abas deputātes pauda neizpratni par M.Stefanes rīcību: «Jāuzsver, ka, domes sēdē balsojot, deputātei labvēlīgais iznākums tika panākts piesaistot galēji kreisās opozīcijas deputātu balsis.» Taču paziņojumā nav minēts, ka Rīgas kultūras aģentūru faktiski iegāza A.Ārgalis un vēl viena valdošas koalīcijas pārstāve - LSDSP frakcijā ietilpstošā Marika Žuravļova.

Rīgas domes darbību augustā un septembra sākumā pozitīvi vērtējuši 39,2 % respondentu, savukārt negatīvu attieksmi pauduši - 33,3 %, liecina tirgus un sabiedriskās domes pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Tādējādi pašvaldības reitings ir pozitīvs - 5,9 procentpunkti, liecina Rīgas domes sniegtā informācija.

Maijā veiktajā aptaujā pozitīvu vērtējumu Rīgas domes darbībai bija pauduši 33,4 % aptaujāto.

Aptauja liecina, ka atbalsts pieaudzis arī Rīgas domes amatpersonu darbam. Rīgas mēru Jāni Birku pozitīvi vērtē 40,3% rīdzinieku, negatīvi - 22,6% respondentu. Līdz ar to Rīgas mēra reitings sasniedzis plus 17,7 pretstatā mīnus 10,3 martā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Ārgaļa reitings ir plus 15,8. Viņa darbību pozitīvi vērtējuši 39,4 % respondentu (maijā pozitīvu vērtējumu bija snieguši 34,8 %), negatīvu vērtējumu snieguši 23,6 %. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dinēviča reitings ir plus 7,3. Pozitīvu vērtējumu darbībai snieguši 28,2 % (maijā - 22%), negatīvu 20,9 %, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Almera Ludvika reitings ir plus 3,1. Pozitīvi viņa darbību novērtējušu 17,7 % (maijā - 14,9 %), negatīvi 14,6 % rīdzinieku.

Pateicoties zobu ķirurģijai, kādai amerikānietei uzradies Eiropas akcents, vēsta telegraph.co.uk.

Kārena Butlere (Karen Butler) nekad neesot bijusi Eiropā, bet 18 mēnešus pēc procedūras viņas «ārvalstu» akcents joprojām saglabājas.

Pēc zobu procedūras, kuras laikā viņa ieguva zobu protēzes, 56 gadus vecās nodokļu konsultantes no Toledo dzīve esot krasi mainījusies - viņai uzradies, kā nu kurš to nosauc, Austrumeiropas, Zviedrijas vai Lielbritānijas akcents.

Gingivīta dēļ K. Butlerei 2009.gada novembrī izņemti visi augšējie zobi un priekšējie apakšējie zobi. Pēc nedēļas pazudis uztūkums, bet viņas teiktais joprojām skanējis dīvaini. Zobārsts gan mierinājis, ka sievietei vienkārši jāpierod pie jaunajiem zobiem.

Rīgas domes darbību augustā un septembra sākumā pozitīvi vērtējuši 39,2 % respondentu, savukārt negatīvu attieksmi pauduši - 33,3 %, liecina tirgus un sabiedriskās domes pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti. Tādējādi pašvaldības reitings ir pozitīvs - 5,9 procentpunkti.

Maijā veiktajā aptaujā pozitīvu vērtējumu Rīgas domes darbībai bija pauduši 33,4 % aptaujāto.

Vēl pozitīvāk pašvaldības darbību novērtējuši aptaujātie rīdzinieki - Latvijas Republikas pilsoņi. Viņu vērtējumā domes reitings ir plus 17. Pozitīvi pašvaldības darbu vērtējuši 45,5 %, negatīvas atbildes izraudzījušies 28,5 % aptaujāto.

Uz jautājumu: "Kā Jūs vērtējat Rīgas domes darbību kopumā?" augustā un septembrī rīdzinieki snieguši šādas atbildes: "ļoti pozitīvi" - 3%, "pozitīvi" - 36,2 %, "negatīvi" - 30,8 %, "ļoti negatīvi" - 2,5 %, nezina/ nav atbildes - 27,6 %.

Aptaujāto rīdzinieku Latvijas Republikas pilsoņu vidū atbildi " ļoti pozitīvi" bija izvēlējušies 3,9 %, "pozitīvi" - 41,6 %, "negatīvi" - 26,2%, "ļoti negatīvi" - 2,3 %, nezina/ nav atbildes - 25,9 %.

Zviedrijas bankas «Swedbank» padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons, jaunieceltais bankas valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons un tās pagaidu vadītājs Anderss Kārlsons piektdien Tallinā tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un vairākām citām augsta ranga amatpersonām .

Pirmdien Igaunijas «Swedbank» paziņoja, ka ir pārtraukts darba līgums ar līdzšinējo vadītāju Robertu Kitu un par jauno vadītāju iecelts Olavi Leps.

«Swedbank» grupas vadības pārstāvji tiksies ar Ratasu, Igaunijas Bankas prezidentu Madisu Milleru, finanšu ministru Martinu Helmi un Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes vadītāju Kilvaru Kesleru.

Tā būs pirmā reize, kad jaunais «Swedbank» padomes priekšsēdētājs un jaunieceltais valdes priekšsēdētājs apmeklē Igauniju.

Igaunijas «Swedbank» pirmdien paziņoja, ka darbu «Swedbank» un tās valdē atstāj bijušais Igaunijas bankas vadītājs Roberts Kits, bijušais finanšu direktors Vaiko Tammeveli un privāto klientu apkalpošanas vadītāja Kaje Metsla. Banka darba attiecību pārtraukšanu pamatoja, norādot, ka tās ir sekas iekšējas izmeklēšanas rezultātiem. Izmeklēšana tika sāka pēc ziņām, ka starp I «Swedbank» un «Danske Bank» Baltijas struktūrvienībām notikuši aizdomīgi naudas pārskaitījumi.