Martā Helsinkos notiks HELCOM (Helsinku komisijas) sanāksme, kurā tiks apspriesta HELCOM izstrādātā stratēģija - Baltijas jūras valstu rīcības plāns, kura mērķis ir mazināt Baltijas jūras piesārņojumu un atjaunot jūras vides veselīgo stāvokli. Galvenais stratēģijas akcents ir eitrofikācijas problēmas novēršana Baltijas jūrā.
Sanāksme norisināsies Somijā, 6. un 7.martā, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.
Baltijas jūras valstu Jūras vides aizsardzības komisija, plašāk pazīstama kā Helsinku komisija vai HELCOM, ir visu deviņu Baltijas jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības valstu valdību organizācija. HELCOM darbs ir vērsts uz Baltijas jūras vides aizsargāšanu pret jebkuras izcelsmes piesārņojumu. Ļoti ievērojams drauds Baltijas jūrai ir Baltijas jūras eitrofikācija - augu barības vielu jeb biogēnu, galvenokārt slāpekļa un fosfora, pārmērīga uzkrāšanās ūdenī.
Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, pagājušā gada janvārī tika izveidota Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes parlamentāriešu darba grupa eitrofikācijas jautājumos. Tās sastāvā darbojas gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu pārstāvji, tai skaitā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, kurš ir darba grupas priekšsēdētāja vietnieks. Darba grupa uz apspriedēm pulcējas regulāri; pēdējā sanāksme notika šī gada 22. un 23.februārī Norvēģijā, Oslo, kurā piedalījās arī I.Emsis. Sanāksmē tika sagatavoti priekšlikumi, kurus nosūtīja HELCOM un lūdza ņemt vērā, strādājot pie stratēģijas - Baltijas jūras valstu rīcības plāns.
Baltijas jūras valstu parlamentārieši atbalsta Baltijas jūras valstu rīcības plānu un aicina visas valstis iesaistīties tā īstenošanā. Darba grupas eitrofikācijas jautājumos pārstāvji uzsver, ka eitrofikācijas novēršanai ir nepieciešami gan visa Baltijas jūras noteces baseina valstu, gan vietēja mēroga pasākumi. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir mazināt lauksaimnieciskās darbības rezultātā jūrā ieplūdušo barības vielu daudzumu; jāapsver arī iespēja aizliegt lielajiem kuģiem izvadīt jūrā kanalizācijas notekūdeņus. Darba grupa iesaka HELCOM apsvērt iespēju veikt pētījumu par to, kādu labumu dotu no izkliedētām un nelielām apdzīvotajām vietām plūstošo notekūdeņu apjoma samazināšana.
"Svarīgi ir apzināties ūdenstilpju eitrofikācijas un ūdens ekosistēmu degradācijas problēmu Latvijā, jo to izpausmes ir vērojamas ne tikai iekšējos ūdeņos, bet arī Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā. Mēs vēlamies, lai Baltijas jūras krastā dzīvojošie cilvēki varētu peldēties dzidrā un tīrā ūdenī, neraizējoties par savu veselību. Šeit nav runa tikai par mūsu nākotni, bet arī par mūsu bērnu un mazbērnu nākotni," akcentē Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis.
Par HELCOM vairāk uzziniet: http://www.helcom.fi/