Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas elektronika cenšas diversificēt ne tikai klientus, bet arī ražošanas sektorus, lai izvairītos no kāda sektora sabrukuma. Patlaban uzņēmums attīsta divus jaunus virzienus - militāro un medicīnas elektroniku, intervijā aģentūrai LETA atzina Hanzas elektronikas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«Ļoti stabils un perspektīvs šķiet industriālais bloks, šajā tirgū notiek konstants elektronikas lietošanas pieaugums, ar katru gadu arvien plašākā iekārtu spektrā un lielākā apjomā izmanto elektroniku. Piemēram, mūsdienu automašīnās jau puse no cenas ir elektronika. Arī telekomunikāciju sektors ir perspektīvs - cik daudz ir lietotāju, cik infrastruktūras nepieciešams. Protams, šajā nozarē ir plīsuši dažādi burbuļi, taču kopējā tendence ir apjomiem pieaugt. Šī nozare tagad ir viens no galvenajiem vilcējiem,» sacīja Osmanis.

Uzņēmējs norādīja, ka iezīmēti arī divi jauni virzieni. Viens no tiem ir medicīna, kurā jau ir sākts darbs. Otrs virziens ir aizsardzības joma jeb militāra pielietojuma produkcija.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotājs Hanzas elektronika kopā ar vairākiem nozares partneruzņēmumiem pie lidostas Rīga grasās būvēt zinātnes parku, pastāstīja Hanzas elektronika valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Pēc viņa teiktā, projekts pašlaik virzās uz priekšu, sarunas ar bankām par finansējuma piešķiršanu ir nobeiguma fāzē, pēc tām tiks iegādāts zemes gabals ar iesāktu apbūvi netālu no lidostas Rīga. «Objektā tiek plānots zinātniskais parks, kurā līdzās darbosies vairāki mūsu sfēras uzņēmumi. Tāpat sniegsim iespēju jaunuzņēmumiem, veidojot sava veida inkubatoru, kurā būs iespēja darboties tehnoloģiskā vidē un sadarboties ar pieredzējušiem nozares uzņēmumiem,» sacīja Osmanis.

Celtniecības apjomi esot lieli, līdz ar to projekta realizācija iedalīta trīs posmos, kas tiks sākti 2016.gadā un tiek plānoti līdz 2019.gadam, atklāj Osmanis.

SIA Hanzas Elektronika piesaistījusi FlyCap riska kapitāla fonda investīcijas 600 tūkstošu eiro apmērā, informē fonda pārstāvji.

SIA Hanzas Elektronika tehnoloģiski ir viens no trim modernākajiem elektronikas ražošanas pakalpojumu sniedzējiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Pēdējos piecos gadus uzņēmuma pārdošanas apjoms stabili aug un paredzams, ka šī gada apgrozījums būs virs 12 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2014. gadā, kad apgrozījums bija 10,7 miljoni eiro.

Uzņēmuma straujais apjoma pieaugums saistīts ar esošo klientu, tai skaitā Microtīkls, produktu ražošanas piegaumu pēdējā gada laikā, ka arī jaunu klientu produktu, kā, piemēram AirDog, ražošanas uzsākšanu, kuru pieprasījuma apmierināšanai ir nepieciešams kapitāls jaunām iekārtām un apgrozāmie līdzekļi.

Elektronikas ražotāja Hanzas Elektronika, kā arī citu augsto tehnoloģiju ražošanas uzņēmumu īpašnieks Ilmārs Osmanis nodibinājis jaunu firmu SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas, kas nodarbošoties ar produktu izstrādi, kā arī nelielu partiju produkcijas ražošanu, pastāstīja uzņēmējs.

Jaundibinātais uzņēmums nodarbošoties ar produktu izstrādi, kā arī mazo sēriju elektronikas ražošanu. Kā norādīja Osmanis, pašreizējais uzņēmums Hanzas Elektronika strādā ar lielāka apjoma ražošanas partijām.

Kā jau minēts nosaukumā, SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas darbošoties Mārupes novadā, kur jau pašlaik notiekot sarunas par telpu īri. Ja telpas tiks laicīgi atrastas, tad, iespējams, uzņēmums darbu varētu sākt jau šoruden. Paredzams, ka jaunais uzņēmums apkalpos pašreizējo klientūru, norādīja Osmanis.

Uzņēmums SIA Mārupes Elektronikas tehnoloģijas nodibināts ar 20 000 eiro pamatkapitālu, no kura pagaidām apmaksāta puse, liecina Firmas.lv informācija. Kompānija pilnībā pieder SIA Hanzas Elektronika.

Birža Nasdaq Riga sākusi kotēšanas procedūru augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotājas AS HansaMatrix akciju iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Nasdaq Riga valdes lēmums par akciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas, teikts biržas paziņojumā.

HansaMatrix līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām ir tikai iesniegts pieteikums akciju iekļaušanai biržā, tāpēc patlaban nekādu sīkāku komentāru nebūs. «Vēl jau viss var notikt, pieteikumu var arī noraidīt. Kad akcijas tiks iekļautas biržā, tad arī sniegsim sīkāku komentāru,» sacīja Osmanis.

Kā ziņots, HansaMatrix (iepriekš SIA Hanzas elektronika) pērn par 26% palielinājusi apgrozījumu, liecina Firmas.lv informācija. HansaMatrix apgrozījums pērn sasniedza 13,47 miljonus eiro salīdzinājumā ar 2014.gadā sasniegto 10,74 miljonu eiro apgrozījumu.

Elektronikas dienā 2014 skolēni demonstrējuši atzīstamas zināšanas elektronikā un izgatavojuši gan kustīgu robota roku, gan saules bateriju darbināmu automašīnu, gan lietošanai gatavu automašīnas videoreģistratoru ar GPS signāla uztvērēju, informē pasākuma organizatori.

«Bērni, jūs esat veikuši pareizo izvēli. Jūs esat nodrošinājuši sev nākotni,» jaunos elektroniķus uzslavēja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola , «jums būs lielāka alga nekā vienaudžiem, jo elektronikas nozare turpina augt un mūsu aplēses rāda, ka līdz 2020.gadam Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Jums būs iespēja strādāt jomā, kur 90% produkcijas eksportē. Jums būs iespēja pašiem radīt inovācijas, dot lietām dzīvību».

Savukārt Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs mudināja jauniešus tēmēt augstāk: «Es aicinu jūs pārlieku neaizrauties ar domu par darba iegūšanu. Darbošanās elektronikas nozarē nozīmē, ka jūs paši varēsiet izgudrot jaunus produktus, dibināt uzņēmumus un paši ražot. Jūs varat kļūt par darba devējiem citiem.»

Gaidāms, ka pirmie AirDog bezpilota lidaparāti pie klientiem varētu tikt izsūtīti novembrī, teica SIA Helico Aerospace Industries dibinātājs Edgars Rozentāls.

Visticamāk, AirDog bezpilota lidaparātu pirmās partijas ražošana varētu noslēgties novembrī. Visas vajadzīgās detaļas tikšot nogādātas Hanzas elektronikas rūpnīcā, kur lidaparāti tiks salikti, izmēģināti un nosūtīti uz Helico Aerospace Industries noliktavu.

Kopējās ražošanas izmaksas Rozentāls neatklāja, tik norādot, ka sākotnējā summa no pūļa finansēšanas platformas Kickstarter kampaņā to nenosegtu.

Patlaban gaidāms, ka saražots tiks vairāk nekā 2000 vienību, kas pilnībā nosegšot pasūtījumus no Kickstarter, kā arī papildu vienības mazumtirdzniecības vajadzībām un neparedzētiem gadījumiem.

Latviešu projektam par bezpilota lidaparātu, kas, automātiski sekojot, ļauj filmēt sportistus, noticējuši teju 600 cilvēki, kas pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter ļāvis savākt vairāk nekā 500 000 dolāru (367 110 eiro).

Lai projekts izdotos, pūļa finansēšanas kampaņai tika uzlikti 200 000 dolāru griesti (147 780 eiro), par kuru sasniegšanu uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds iepriekš izteicās ļoti cerīgi - tagad viņa prognoze piepildījusies.

Ja tiktu savākts vairāk naudas, komanda apsolījusi papildu iespējas - 300 000 dolāru (220 260 eiro) sasniegšanas gadījumā būtu pieejamas jaunas lidaparāta korpusa krāsas, bet nupat sasniegtie 500 000 dolāru (367 110) ļaus uzstādīto GoPro kameru uzlādēt no AirDog borta akumulatora.

Pārdošanas kampaņa kolektīvā finansējuma interneta vietnē Kickstarter tika uzsākta 16.jūnijā, 40 dienu laikā plānojot savākt noteikto summu.

Desmito reizi Dienas Bizness konferences sadarbībā ar Pohjola Bank organizē lielāko Dienas Biznesa zīmola konferenci Biznesa prognozes 2015, kas turpina pirms vienpadsmit gadiem aizsākto tradīciju - pieaicināt nozaru ekspertus un valdības pārstāvjus, lai viņi sniegtu informāciju un stratēģisku ieskatu par nākamo gadu.

Norises vieta un laiks: Rīga, 2014. gada 26. novembris, Radisson Blu Daugava.

Konferencē saņemsim atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem:

Kā biznesu 2015. gadā ietekmēs valdības lēmumi?

Kādas būs algas nākamgad, ar ko jārēķinās darba devējam?

Vai enerģētikas tirgus pilnīga liberalizācija būs izdevīga Tavam uzņēmumam?

Vai saražoto produkciju varēsim eksportēt uz Krieviju arī turpmāk?

Kādas nodokļu izmaiņas sagaidāmas nākamgad?

Vajag naudu biznesam? Ko sola bankas 2015.gadā?

Vai atkal sagaidāma enerģētikas tarifu paaugstināšana?

Eksporta tirgus.Vai vienīgā Latvijas ražotāja problēma?

Konferences mērķis ir radīt interaktīvu platformu uzņēmējiem, ekspertiem un valsts institūciju pārstāvjiem, lai diskutētu par reāli sagaidāmajām Latvijas ekonomikas prognozēm 2015.gadam.

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.