Vissarežģītākā situācija, salīdzinot trīs Baltijas valstu ekonomikas, joprojām ir Latvijā, kurai 2006.gadā bija vislielākais tekošā konta deficīts, visaugstākā inflācija un darba algu kāpums, kreditēšanas pieaugums stabilizējās tikai 4.ceturksnī un eksporta pieaugums 2006.gadā bija zems, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi. Uzzini, kas, ņemot vērā pašreizējo bēdīgo situāciju, Latvijas ekonomiku sagaida nākotnē.
Šā gada sākumā visās Baltijas valstīs bija vērojamas vairākas nozīmīgas ekonomikas nelīdzsvarotības izpausmes, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi.
Igaunijā situācija ir bijusi nedaudz labāka nekā Latvijā - kreditēšanas pieaugums sāka palēnināties jau 2006.gada vidū, nekustamā īpašuma tirgus uzrāda nepārprotamas nomierināšanās pazīmes, un inflācija, darba algu kāpums un tekošā konta deficīts bijis mazāks nekā Latvijā. Bez tam Igaunijas valdība jau vairākus gadus īstenojusi stingrāku fiskālo politiku (budžeta pārpalikums 2006.gadā sasniedza 3,8% no IKP), skaidro Hansabankas analītiķi. Viņi norāda, ka vismazākās bažas rada situācija Lietuvā, taču dažas pazīmes liecina, ka ekonomikas attīstība arvien vairāk līdzinās situācijai Igaunijā un Latvijā: darba algu kāpums paātrinās, tekošā konta deficīts un inflācija aug.
Latvija:
2006.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 11,9% (par 10,6% 2005.gadā), un tas bijis ātrākais līdz šim pieredzētais pieauguma temps, norāda apskata autori. Vispārējā optimisma gaisotnē ekonomikas izaugsme visu gadu bija spēcīga: gada izaugsme 1. ceturksnī sasniedza 13,1% un palēninājās līdz 11,7% 4. ceturksnī. Izaugsmi noteica iekšzemes pieprasījums, jo patēriņa un kopējā pamatkapitāla veidošana palielinājās par attiecīgi 19,8% un 18,3% (11,5% un 23,6% 2005.gadā). Nodarbinātība palielinājās par 4,9% un darba ražīgums - par 7% (attiecīgi 1,5% un 8,7% 2005.gadā).
Spēcīgais iekšzemes pieprasījums izraisīja importa pieaugumu, un tekošā konta deficīts palielinājās līdz rekordaugstam rādītājam: 21,1% no IKP (12,6% 2005.gadā), paaugstinoties no 14,6% 1.ceturksnī uz 26,3% 4.ceturksnī. Eksporta pieaugums ievērojami atpalika no importa pieauguma (attiecīgi 14,5% un 28,6%), jo kāpjošās ražošanas izmaksas samazināja konkurētspēju un ražotāji aizvien biežāk pārdeva savas preces vietējos tirgos, reaģējot uz augsto pieprasījumu un cenām. Pastiprinājās pārmērīga attīstības koncentrēšanās iekšzemes pieprasījuma sektoros, piemēram, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība pieauga par 17,4%, bet apstrādes rūpniecība tikai par 6,8%.
Hansabankas analītiķi norāda, ka šīs nelīdzsvarotības izpausmes ir nekavējoties jāsamazina. Viņi atgādina, ka 2007.gada 19.februārī reitingu aģentūra Standard&Poors publicēja savu regulāro ziņojumu par Latviju. Tā saglabāja savu neatkarīgi noteikto Latvijas kredītreitingu A-/A-2, bet pazemināja nākotnes vērtējumu no stabila uz negatīvu, norādot uz ekonomikas pārkaršanas risku un ekspansīvo fiskālo politiku, kā arī aizrādot, ka "pozitīva scenārija īstenošanai nepieciešama neatliekama rīcība". Tas krasi palielināja svārstības finanšu tirgos, pastāvot spiedienam uz fiksēto valūtas kursu. Šis spiediens šobrīd esot samazinājies, taču latu procentu likmes ir pieaugušas no 4-5% uz 9-10%, jo centrālā banka ir ierobežojusi latu likviditāti.
Drīz pēc Standard&Poors paziņojuma publicēšanas valdība apstiprināja savu inflācijas apkarošanas plānu, kura mērķis ir makroekonomiskās nelīdzsvarotības samazināšana un pozitīvā attīstības scenārija nodrošināšana - tiks radīts pamats pakāpeniskai IKP gada pieaugumu samazināšanai līdz ilgtspējīgam vidēja termiņa līmenim, kas ir 6-8%.
"Lai gan mēs uzskatām, ka inflācijas apkarošanas plāns ir nedaudz nokavēts, mēs to pilnībā atbalstām un uzskatām par piemērotu ekonomikas attīstības nelīdzsvarotības mazināšanai. Proti, augstākas nodokļu likmes un lēnāks kreditēšanas pieaugums samazinās iekšējo nelīdzsvarotību, izstumjot spekulatīvos darījumus no nekustamā īpašuma sektora un samazinot iekšzemes pieprasījuma pieaugumu. Nekustamā īpašuma cenu stabilizēšanās vai neliela samazināšanās samazinās pozitīvo labklājības efektu, tādējādi stimulējot uzkrājumu veidošanu, pazeminot optimismu un izdevumus. Paredzams, ka finansējums un darbaspēks tiks pārdalīts, pārvietojot to no iekšzemes pieprasījuma sektoriem (it īpaši no būvniecības) uz eksporta sektoriem. Importa pieaugums palēnināsies līdz ar iekšzemes pieprasījuma samazināšanos, bet eksporta situācija varētu uzlaboties," norāda Hansabankas analītiķi.
Prognozes Latvijai:
Saistībā ar pieaugošo ražošanas jaudu trūkumu un galvenokārt dēļ iekšzemes pieprasījuma kāpuma ierobežojumiem inflācijas apkarošanas plāna ietvaros, Hansabanka, paredz, ka IKP pieaugums palēnināsies līdz 8-9,5% 2007.gadā un līdz 6,5 - 7,5% 2008.-2009.gadā.
Hansabanka ir pārskatījusi savu inflācijas prognozi uz 7,5-8,5% 2007.gadā, paredzot inflācijas samazināšanos līdz 5-6% 2008.gadā un līdz 4-5% 2009.gadā.
Sakarā ar spriedzes pieaugumu darbaspēka tirgū Hansabanka prognozē, ka saskaņotais bezdarba līmenis sasniegs 5,2-5,8% 2007.gadā, 5-5,5% 2008.gadā un 4,8-5,2% 2009.gadā. Vienlaikus 2007.gadā ir paredzams reālās neto darba algas kāpums par 8-10%, kas tālāk samazināsies attiecīgi līdz 7-9% un 6,5-8,5% 2008.-2009.gadā.
Līdz ar patēriņa, investīciju un arī importa pieauguma palēnināšanos 2007.gada otrajā pusgadā tekošā konta deficīts varētu samazināties līdz 18-20% 2007.gadā, līdz 15-17% 2008.gadā un līdz 12-14% 2009.gadā. Hansabankas analītiķi paredz, ka 2007.gadā tiks panākts sabalansēts (bezdeficīta) centrālās valdības budžets, bet 2008.-2009.gadā budžeta pārpalikums varētu būt 1-3%.
Hansabankas analītiķi izstrādājuši divus attīstības scenārijus Latvijai: "mērenās piebremzēšanās" (soft landing) un "krasās piebremzēšanās" (hard landing). Otrā scenārija gadījumā notiks krasa saimnieciskās aktivitātes samazināšanās, ekonomikas izaugsme būs pozitīva, taču lēna, iestāsies nekustamā īpašuma tirgus sabrukums.
Hansabankas analītiķi saskata divas pesimistiskā scenārija īstenošanās iespējas:
1) Inflācijas apkarošanas plāna īstenošana tiks nokavēta vai pasākumi nebūs pietiekami stingri, un makroekonomikas nelīdzsvarotība pastiprināsies, jo iekšzemes pieprasījuma pieaugums nepalēnināsies pietiekami strauji;
2) inflācijas apkarošanas plāna īstenošanas rezultātā tiks pēkšņi un krasi samazināts iekšzemes pieprasījums un tas izraisīs recesiju.
Hansabanka neparedz vērā ņemamu valūtas krīzes iespēju, jo finanšu tirgi ir sekli un Latvijas Banka ir tos slēgusi. Kredītiestādes pašreizējā analīze liecina, ka optimistiskā scenārija varbūtība ir ievērojami lielāka par pesimistiskā scenārija varbūtību.
Analītiķi uzskata, ka kopējo visu triju Baltijas valstu ekonomisko attīstību ārkārtīgi spēcīgi ietekmē konverģences process - šīs valstis ir vienas no visnabadzīgākajām Eiropas Savienībā, tāpēc tām nepieciešams un tās ir spiestas ārkārtīgi ātri veikt pasākumus, kas ļautu saglabāt normālu ekonomiku funkcionēšanu un tās nezaudētu savus iedzīvotājus, kuri varētu emigrēt uz bagātākām Eiropas Savienības valstīm. "Diemžēl šāda ļoti strauja attīstība ļoti bieži rada nelīdzsvarotību, kas jānovērš ātri un piemērotā veidā. Šķiet, ka Latvijas varas iestādes novēloti atzina nelīdzsvarotas izaugsmes risku, taču pēc pirmā nopietnā brīdinājuma saņemšanas tās ātri veica koriģējošus pasākumus. Lietuvas varas iestādes tika brīdinātas laicīgi un acīmredzot novērsīs iespējamu novirzīšanos no līdzsvarotas attīstības kursa," teikts apskatā.