Citas ziņas

Gulbis esot ieteicis Stepanovam aizbraukt no Latvijas

Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 13.02.2008

Jaunākais izdevums

Kāda persona – iespējams, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis – rekomendējusi uzņēmējam Oļegam Stepanovam vismaz uz laiku pamest Latviju, šo ieteikumu pamatojot ar radušos iespaidu, ka „policija pārgājusi Aivara pusē”.

Šādas sarunas ieraksts, kurā minētās detaļas liek domāt, ka tā notikusi 2006. gada otrajā pusē, nonācis Baltic Screen rīcībā. Pats M. Gulbis „par 99%” apšauba, ka šāda saruna tiešām notikusi, jo viņš ar O. Stepanovu neesot ticies vismaz 4-5 gadus, savukārt uzņēmējs ar sava preses pārstāvja starpniecību šādas tikšanās faktu apstiprina: tolaik pie viņa ar līdzīgiem ieteikumiem nākuši arī „vairāki citi kungi”, kuru vārdus viņš nenosauc.

Iesaka „vienkārši aizbraukt”

Krievu valodā notikušajā sarunā, kuras kopējais ilgums pārsniedz 17 minūtes, cilvēks, kura balss ļoti atgādina M. Gulbja balsi, stāsta O. Stepanovam – viņam radies iespaids par to, ka „policija pārgājusi Aivara pusē”, esot „absolūti ticams”. Bijušais iekšlietu ministrs savas aizdomas ilustrē ar to, ka „Zaščirinskis [iespējams, bijušais Valsts policijas priekšnieks Jānis Zaščirinskis] tur deva pavēli noklausīties Jansonu. Es domāju, ka tas bija viens no iemesliem noņemt viņu arī”.

Tālākajā sarunas gaitā sarunas biedrs brīdina O. Stepanovu, ka „pirmdien – otrdien viņi būs pie jums ar kratīšanu”. Viņš domājot, ka runa ir par Latvijas kuģniecību, jo „viņiem pateikts, ka jūs esat nozaguši no kuģniecības 100 miljonus”.

Pēc visa iepriekš minētā uzņēmējam izteiktais padoms ir: „Es domāju, ka jums labāk uz divām – trim nedēļām aizbraukt uz Slovēniju vai nezinu, kur jums tur māja vai kas... Vienkārši aizbraukt. Tāpēc, ka prokuratūrā jūs aizstāv. Es, protams, domāju, ka visa šī cīņa... vajag pārcelt starp policiju un prokuratūru. Jums vajag, vienkārši mans padoms tāds, vienkārši aizbraukt uz divām – trim nedēļām pavisam.”

Tālākajā sarunā uzņēmēja sarunas biedrs savu ieteikumu O. Stepanovam atkārto vēl divreiz: „Aizbrauciet uz divām – trim nedēļām, tad jau viss. Līdz oktobrim, es domāju, nekas tāds jau vairs nenotiek...” un „Ja jūs varat – aizbrauciet. Uz divām – trim nedēļām aizbrauciet.”

Sarunā, kas, spriežot pēc tajā pieminētajiem faktiem, notiek pirms 9. Saeimas vēlēšanām, O. Stepanova sarunas biedrs cita starpā dod arī savu skatījumu uz kāda „Aivara” – iespējams, Ventspils mēra Aivara Lemberga – varbūtēju vajadzību pēc „tāda cilvēka”, ar kuru varētu „uzvarēt vēlēšanās un nomest Maizīti, nomest Loskutovu un Strīķi, visus šos neliešus”.

M. Gulbis piemin arī, iespējams, tobrīdējo Uzņēmumu reģistra galveno notāru Jāni Endziņu, kurš „ļoti nobijies”. Tiesa, uz O. Stepanova repliku, ka „ļoti svarīgi, lai viņš nedarītu neko pretlikumīgu”, M. Gulbis atbild: „Nē, vairāk viņš neko nedarīs. Viņš taču saprot.”

Strīdi ap kuģniecību turpinās

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vakar nevarēja sniegt komentārus, vai tā rīcībā varētu būt nonācis šāds sarunas ieraksts. Savukārt pats M. Gulbis vakar nevarēja rast iespēju noklausīties sarunas ierakstu, lai pateiktu, vai viņš ir ierakstā dzirdamais O. Stepanova sarunas biedrs. Taču telefonintervijā viņš norādīja, ka šādu sarunu tiešām neatceroties – ņemot vērā, ka viņam ir laba atmiņa, faktiski droši varot teikt, ka tāda nav notikusi. Turklāt M. Gulbis krieviski ar uzņēmēju vispār neesot runājis.

Bijušais ministrs arī izteica nožēlu, ka „Ventspils tranzīta karā” tiek izmantotas visdažādākās metodes, bieži vien arī tādēļ, lai novērstu uzmanību no galvenajiem procesiem. Viņš norādīja uz iespēju, ka ieraksts varētu būt montēts vai viltots, - esot jāņem vērā mūsdienu datortehnoloģiju iespējas balss pārveidošanā un citu manipulāciju veikšanā ar skaņu ierakstiem.

Jautāts par to, kas varētu būt ieinteresēts tajā, lai parādītos tieši viņa vārds, M. Gulbis izteica pieņēmumu, ka te varētu būt saskatāma kāda saistība ar viņa kandidēšanu uz Uzņēmumu reģistra vadītāja posteni.

Savukārt O. Stepanovs ar sava preses pārstāvja starpniecību norādīja, ka šādas informācijas parādīšanos tieši tagad viņš varot saistīt ar vakardienas notikumiem, Ekonomikas policijai veicot kratīšanu divos ar šo uzņēmēju saistītos uzņēmumos – SSF Logistic un Naftaship.

Ekonomikas policija kratīšanas iemeslus nekomentē, taču neoficiāli zināms, ka tā varētu būt saistīta ar kriminālprocesu par AS Latvijas kuģniecība bijušās vadības iespējamu līdzdalību 36 miljonu ASV dolāru zaudējumu nodarīšanā uzņēmumam. Turklāt Ekonomikas policija arestējusi divām, iespējams, ar tā saukto „Lemberga oponentu nometni” saistītām ārzonas kompānijām piederējušos nepilnos 28% Latvijas kuģniecības akciju, kuras gan pa to laiku, kā Db jau informējis, pārgājušas cita uzņēmuma īpašumā.

Kratīto uzņēmumu vadība izsaka pārliecību, ka notikumi kompānijās saistīti ar piektdien gaidāmo Latvijas kuģniecības akcionāru sapulci, savukārt uzņēmuma lielākā akcionāra – AS Ventspils nafta pārstāvji pauž uzskatu, ka patiesībā abas ārzonas kompānijas pirms gaidāmās kopsapulces rīkojušās pēc principa „ķeriet zagli”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis Kanādā notiekošā prestižā Monreālas Masters 1000 sērijas turnīra jeb Rogers Cup vienspēļu sacensību trešās kārtas mačā ceturtdien ar 6-4, 6-3 uzvarēja pasaules otro raketi Endiju Mareju no Lielbritānijas.

Latvietis titulēto britu pārspējis pirmo reizi karjerā, sasniedzot turnīra ceturtdaļfinālu.

Pirmajās izspēlēs pārliecinošāku sniegumu pie savas serves demonstrēja Marejs, tomēr jau trešajā geimā viņam radās lielas grūtības ar savas serves nosargāšanu. Latvietis bija nokļuvis viena uzvarēta punkta attālumā no breika iespējas, tomēr brits savu darbu padarīja un servi nosargāja. Ļoti līdzvērtīgā cīņā aizritēja arī nākamie divi geimi, rezultātam kļūstot neizšķirtam 3-3. Pie teicamas izdevības lauzt Gulbja servi titulētais Marejs tika septītajā geimā, taču nespēja izmantot nevienu no divām breikbumbām. Nākamajā geimā Marejs pie savas serves atkal bija pārliecinošs, panākot 4-4.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis prestižā Indianvelsas Masters 1000 sērijas turnīra vienspēļu sacensību ceturtās kārtas jeb astotdaļfināla mačā, nerādot pārāk labu sniegumu, trešdien ar 7-6 (7:0), 4-6, 6-2 pieveica spāni Roverto Bautistu Agutu.

Līdz ar to Gulbis pirmoreiz karjerā sasniedzis prestižā turnīra ceturtdaļfinālu, kurā tiksies ar spāni Fernando Verdasko vai amerikāni Džonu Isneru.

Pirmo setu Gulbis neaizvadīja pārliecinoši, tomēr tajā neviena no breikbumbām netika izmantota un tenisistiem nācās aizvadīt taibreiku. Sekojošajā papildgeimā Gulbis jau konkurentam neatstāja cerības uz panākumu, tiekot pie uzvaras ar 7:0.

Otrajā setā pirmajos trijos geimos uzvarēja serves pieņēmēji, bet šo tendenci apturēt izdevās latvietim, pārņemot vadību. Tomēr Gulbis joprojām nerādīja pārāk pārliecinošu sniegumu un sestajā geimā Bautista Aguts latvieti nobreikoja, pie breikbumbas Gulbim pieļaujot dubultkļūdu. Savukārt desmitajā geimā Gulbis vēlreiz zaudēja savu servi, otrajam setam noslēdzoties ar 4-6.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Apsūdzētais būveksperts uzsver, ka būvprojektā nebija iekļauts Zolitūdes traģēdiju izraisījušais kopnes mezgls

LETA, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Gulbis: Lattelecom vēlas attīstīt mobilos sakarus, tas jāapstiprina akcionāriem

NOZARE.LV, 25.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiksētā tīkla elektronisko sakaru un maksas televīzijas operators Lattelecom ir gatavs startēt mobilo sakaru tirgū ar ceturtās paaudzes (4G) mobilā interneta tehnoloģiju, taču gala vārds šādam solim būs uzņēmuma akcionāriem, teica Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Skatoties uz nākotni, ir jautājums par 4G, jo tas ir apdraudējums mūsu interneta biznesam. Vasarā esam veikuši 4G testus 850 megahercu (Mhz) frekvencē un esam gatavi, kad šīs frekvences būs komerciāli pieejamas, startēt arī šajā biznesā, proti, ātrgaitas mobilā interneta tirgū, izmantojot 4G tehnoloģijas,» pastāstīja Gulbis.

Kā zināms, 4G piedāvā datu lejuplādes ātrumus līdz pat 100 megabitiem sekundē (Mbps) un to lieto, galvenokārt ar īpašu modemu pieslēdzot portatīvos datorus mobilam internetam. Kā skaidroja Gulbis, Lattelecom interesē attīstīt 4G tehnoloģiju tieši 800 Mhz joslā, jo tā vislabāk piemērota pakalpojumu sniegšanai valsts reģionos, kas nav blīvi apdzīvoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Man patika nesenais piena produktu boikots, un kaut biežāk būtu šādas patērētāju izpausmes formas. Piemēram, man ļoti patīk iepirkties tirgū," intervijā laikraksta Diena izdevumam Lietišķā Diena stāsta no Baltijā lielākā alkohola ražotāja a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētāja amata aizejošais Rolands Gulbis.

Atbildot uz Lietišķās Dienas jautājumu: "Kāpēc aizejat no LB vadītāja amata, kas ir tie galvenie iemesli?", R. Gulbis stāsta: "Kopumā uzņēmumā dažādos amatos esmu nostrādājis vairāk nekā 7 gadus, no tiem pēdējos 4,5 gadus valdes priekšsēdētāja amatā. Šajā laikā ir uzkrājusies zināma pieredze, mainījies skats uz dzīvi. Ir vēlme attīstīties un augt tālāk, izmēģināt kaut ko jaunu, kaut ko nebijušu savā dzīvē un sasniegt nākošo loku."

Uz jautājumu: "Vai ir zināma konkrēta vieta vai joma, kur turpmāk strādāsiet?", R. Gulbis atbild: "Jā, vēlos kvalitatīvas pārmaiņas. Konkrētas vietas kā tādas nav un nav arī konkrēta piedāvājuma. Vispār ir grūti precīzi noformulēt, ko vēlos darīt turpmākos piecus gadus. Pieredze, sapratne, kontakti un idejas ir - tas tikai jānoformulē, jāsaliek kopā un jāizveido."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremlis spiežot mainīt Latvijas Avīzes ideoloģiju

, 22.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Krievijas oficiālo politiku saistītā federālā informācijas aģentūra Regnum publicējusi ļoti asu Ventspils miljonāra Oļega Stepanova nosodījumu, pārmetot viņam kādas Latvijas Avīzes publikācijas pieļaušanu, kas, pēc Regnum domām, esot rusofobiska un antisemītiska, šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tādējādi apstiprinājusies jau ilgāku laiku kuluāros klīstošā neoficiālā informācija, ka Krievijas pārstāvji izdara spiedienu uz O. Stepanovu, lai viņš mainītu Latvijas Avīzes redakcionālo politiku. Regnum uzsver, ka O. Stepanovs ir Saskaņas centra sponsors. Savukārt to, kāpēc viņš savā avīzē pieļauj rusofobismu, portāls skaidro tā, ka O. Stepanovs finansē arī «labējās latviešu nacionālistiskās» partijas Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība.

Atreferējot šo publikāciju, mājienu O. Stepanovam dod arī portāls kompromat.lv. «Vai oligarhs Oļegs Stepanovs ir par rusofobiju?», «Vai neveiksmīgā cīņa ar Lembergu ir atņēmusi prātu oligarham Stepanovam?» zīmīgi taujā kompromat.lv. Šādu Krievijas pārstāvju spiedienu uz O. Stepanovu visticamāk var izskaidrot ar to, ka šā gada 2. jūlijā a/s Ventbunkers (Latvijas Avīzes īpašnieks) akcionāru pilnsapulcē O. Stepanovam izdevās pārņemt pilnu kontroli pār šo uzņēmējsabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oļegam Stepanovam un Anrijam un Līgai Lembergiem uz pusēm piederošais LSF holdings pārdevis 50% uzņēmuma Ventspils graudu terminālis. To sauc par ģenerālmēģinājumu «lielajam» Ventspils darījumam, vēsta interneta vietne pietiek.com.

Septembra beigās, dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām īstenots viens no tā sauktās Ventspils ostas tranzītuzņēmumu «lielās» pārdošanas darījumiem. Īpašniekus mainījis Ventspils tranzīta karos ilgstoši ierautais uzņēmums Ventspils graudu terminālis (Ventspils Grain terminal). Kazahstānas uzņēmumam Grain Pool of Kazakhstan pārdotas 50% LSF holdings piederošās graudu termināļa daļas, liecinot drošas ziņas, kas ir Pietiek rīcībā.

Uzmanību šis darījums pelnot, jo LSF Holdings uz pusēm pieder Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem un iepriekš ar Lembergu asi karojušajam Ventspils miljonāram Oļegam Stepanovam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 15 gadiem Šveicē notikusi konfidenciāla saruna par iespējamu Ventspils mēra Aivara Lemberga izvirzīšanu premjera amatā. Sarunās piedalījušies virkne ietekmīgu Latvijas uzņēmēju, kuriem, pēc visa spriežot, A. Lemberga atrašanās premjera amatā būtu bijusi izdevīga, liecina Baltic Screen publikācija portālā Apollo.

Par šādu sarunu prokuratūrai šā gada maijā oficiālā pratināšanā liecinājis kādreizējais uzņēmuma Ventspils nafta vadītājs un ilggadējais Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks Jānis Blaževičs. Spriežot pēc Baltic Screen rīcībā esošajiem materiāliem no tiesai nodotajiem A. Lemberga pirmās krimināllietas materiāliem, J. Blaževiča stāstījums bijis šāds:

"Kaut kur 1993. gadā A. Gulbis [SWH vadītājs Ainārs Gulbis] mani uzaicināja braukt uz Šveici. Uz Šveici es nebraucu viens, kopā ar mani brauca daudzi. Atceros, ka brauca Aivars Lembergs, Vladimirs Krastiņš, Māris Forsts, par pārējiem šobrīd precīzi nevaru atcerēties. Zinu tikai, ka pamatā tur bija cilvēki, kas pārstāvēja Ventspils ostas uzņēmumus. Šveicē notika konfidenciāla saruna par Aivara Lemberga izvirzīšanu premjera amatam."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Saeima apstiprinās valdības atbalstītā solidaritātes nodokļa ieviešanu no nākamā gada, šis lēmums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padomes loceklis, SIA Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Kā uzsvēra Gulbis, šis nodoklis būtu muļķīgs lēmums, tas nepildītu Finanšu ministrijas izvirzītos mērķus, turklāt Latvijā, kur ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, tas nedarbosies.

Gulbis jau iepriekš kritizēja valdības plānus par solidaritātes nodokļa ieviešanu, sakot, ka tas ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomikas priekšrocības.

Kā sacīja Gulbis, valdība pilnīgi atklāti pārkāpj dotos solījumus un necienīgi ignorē normālu dialogu ar sociālajiem partneriem. «Turklāt tas nez kādēļ ir nosaukts par «solidaritātes nodokli», lai gan ar šī nodokļa ieņēmumiem FM paredzējusi lāpīt pamatbudžeta iztrūkumus, kārtējo reizi sociālā atbalsta saņēmējus atstājot ar garu degunu. Solidaritāti te saskatīt nevar pie labākās gribas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

FOTO: Lattelecom turpinās digitālo attīstību, līdz 2021.gadam investējot 12 miljonus eiro

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Gulbis: Solidaritātes nodoklis ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija

LETA, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes nodoklis ir klajas nekompetences un nekonsekvences spilgta ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomikas priekšrocības, komentējot valdības pieņemto lēmumu no nākamā gada ieviest solidaritātes nodokli, kas skars lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, sacīja telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Kā sacīja Gulbis, valdība pilnīgi atklāti pārkāpj dotos solījumus un necienīgi ignorē normālu dialogu ar sociālajiem partneriem. «Turklāt tas nez kādēļ ir nosaukts par «solidaritātes nodokli», lai gan ar šī nodokļa ieņēmumiem Finanšu ministrija (FM) paredzējusi lāpīt pamatbudžeta iztrūkumus, kārtējo reizi sociālā atbalsta saņēmējus atstājot ar garu degunu. Solidaritāti te saskatīt nevar pie labākās gribas.»

Gulbis norāda, ka gan valdība savā deklarācijā, gan finanšu ministrs pagājušā gada nogalē solījis konkrētas prioritātes nodokļu un budžeta politikā. «Valdības un FM apņemšanās paredzēja pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu, izstrādāt un realizēt efektīvu ēnu ekonomikas mazināšanas plānu, pāriet uz plānveida, nevis sasteigtām, likumu izmaiņām, turpināt strukturālās reformas efektīvākiem valsts budžeta tēriņiem, īstenot pilnvērtīgu diskusiju ar sadarbības partneriem par jaunajām prioritātēm, izvērtēt izmaiņu sociālo un ekonomisko ietekmi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Re: Baltica: «Panamas dokumentos» atrodama informācija par Lembergu, Aināru un Ernestu Gulbjiem, airBaltic jauno akcionāru, Ķirsonu un citiem

LETA, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa noslēdz 2023. gadu ar stabilu izaugsmi

Db.lv, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemaksātāju skaits sakaru operatoram SIA Lattelecom ir pieaudzis divas reizes, salīdzinot ar pērno gadu. Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis uzsver, ka no parādiem aizmukt neizdosies.

«Liela daļa cilvēku izvēlas opciju – pārslēgties uz kaut ko, kas jums ir piemērots, nevis atteikties un nemaksāt parādu, kas tāpat kādā brīdī būs jāsamaksā, ja jūs taisāties vēl kādu laiku dzīvot,» šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Taču katrā krīzē ir savi plusi un savi mīnusi, ko dara Lattelecom, mēs izmantojam šo krīzi, lai uzlabotu klientu servisu un uzņēmuma efektivitāti,» sacīja Gulbis. « Es redzu labu iespēju katram uzņēmumam un pilsonim paskatīties, kas treknajos gados bijis lieks, lieki tauki, un no šiem taukiem krīzes laikos veiksmīgi atbrīvotos, lai tad, kad krīze beigtos, katrs būtu vesels, slaids un spējīgs jauniem spēkiem dzīvot tālāk,» pauda Lattelecom vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, liecina Gulbja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, atstājot amatu, kā arī iepriekšējo gadu deklarācijas.

Iepriekšējos gados viņa atalgojums atbilstoši deklarācijās sniegtajām ziņām bijis aptuveni 400 000 eiro, piemēram, 2019.gadā Gulbis kā atalgojumu no "Tet" saņēma 409 569 eiro, 2018.gadā - 381 929 eiro, bet 2017.gadā - 389 499 eiro, savukārt 2016.gadā tie bija 313 242 eiro, 2015.gadā - 503 825 eiro, bet 2014.gadā - 392 029 eiro.

"Tet" pārstāve Lāsma Trofimova, lūgta komentēt, cik lielu daļu no Gulbja atalgojuma pērn veidoja kompensācija, atbildēja, ka netika lemts, ka Gulbim būtu jāizmaksā kādas īpašas papildu kompensācijas ārpus normatīviem un darba līgumā paredzētajiem maksājumiem, un tādas arī nav izmaksātas - atsaucot no valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora amata potenciālo reputācijas risku dēļ, Gulbim izmaksāta atlīdzība atbilstoši darba līguma noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lattelecom pagaidām krīzi neizjūtam, tieši otrādi mūsu rezultāti šogad ir labi. Mums ir 183 000 platjoslu pieslēgumi un 16 000 Latellecom televīzijas klienti. Tas ir tieši tik, cik mēs prognozējām un nākotnē mēs skatāmies ar optimismu," intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēkiem ir nepieciešama digitālā televīzija (Lattelecom uzverēja Satiksmes ministrijas konkursā par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā) J. Gulbis norāda, ka cilvēkiem tā būs nepieciešama sākot ar 2011. gada 31. decembri, jo saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu analogā televīzija pārstās raidīt Latvijā. viņš arī norāda, ka ar jauno televīziju iedzīvotāji saņems augstāku kvalitāti un vairāk kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz KNAB šefa krēslu kandidē arī Māris Gulbis

Lelde Petrāne, 19.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis pieteicies konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu.

Kā liecina portāla pietiek.com rīcībā esošā informācija, aizvadītajā piektdienā Valsts kancelejā (VK) saņemts ceturtais pieteikums izsludinātajā konkursā uz vakanto KNAB priekšnieka amatu, un savu kandidatūru KNAB šefa krēslam pieteicis bijušais iekšlietu ministrs, ar partiju Jaunais laiks savulaik saistītais Gulbis.

Gulbis bija iekšlietu ministrs Einara Repšes vadītajā valdībā. 2004. gadā Gulbis, norādot uz demokrātijas trūkumu partijā, izstājās no JL. 2005. gadā viņš nodibināja partiju Jaunie demokrāti, tomēr jau 2008. gada pavasarī no šīs partijas izstājās. Kopš tā laika Gulbis nav iesaistījies politiskajās partijās. Gulbis bijis arī Uzņēmumu reģistra valsts galvenais notārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zaļā partija (LZP), kas Rīgas domes vēlēšanās pirmo reizi viena cīnīsies par 5% barjeras pārvarēšanu, kā viena no pēdējām pirmdien pieteiks savu saraksta līderi un vēlēšanu programmu. Liela varbūtība, ka partijas mēra kandidāts būs uzņēmējs Guntis Belēvičs, bet viņa komandā varētu iekļauties vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki - arī bijušais Saeimas deputāts un Einara Repšes (JL) valdības iekšlietu ministrs Māris Gulbis, raksta laikraksts Diena.

Pēc pirmdien paredzētās LZP valdes sēdes partija oficiāli paziņos savu saraksta pirmo numuru, kā arī vairākus viņa komandas pārstāvjus un iepazīstinās ar programmu, norāda laikraksts.

LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks apstiprinājis, ka G. Belēvičs varētu būt saraksta līderis, jo svarīgi, lai ar pirmo numuru startētu cilvēks, «kurš ir nevis pierunāts, bet pats ir gatavs to darīt».

Savukārt M. Gulbis Dienai apstiprinājis, ka apsver iespēju kandidēt pašvaldību vēlēšanās, ko nekad nav darījis. Viņš sešus gadus bijis ārpus politikas, tagad esot enerģijas pilns un noskaņots kaut ko darīt, jo «Rīgā var daudz izdarīt par mazāku naudu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gulbis esot krāpnieks un zaglis (video)

Valdis Vikmanis kopā ar Voldemāru Oliņu, 15.11.2007

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ģenerālis Dailis Lūks un Valsts policijas Iekšējā drošības biroja priekšnieka vietniece pulkvežleitnante Iveta Smoča.

Foto: Valdis Vikmanis, Db.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija Gulbi sauc par blēdi un krāpnieku, norādot, ka slavenais Ostaps Benders salīdzinājumā ar viņu ir tikai zīdainis.

Ceturtdien Valsts policijas pārstāvji informēja par Iekšējā drošības biroja (IDB) un Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) veikto izmeklēšanu rezultātiem saistībā ar Edgaru Gulbi. Izmeklēšanā atklāts, ka Gulbis ir viltojis dokumentus, un veicis citas darbības, kā rezultātā ierosināti trīs kriminālprocesi.

Bijušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieks Edgars Gulbis, kuru tur aizdomās Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājumu esot viltojis savu vidusskolas diplomu, kā arī viltojis dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir dienējis Afganistānā, preses konferencē informēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ģenerālis Dailis Lūks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aivars Lembergs tuvā kompanjonu lokā bļaustījies, krāpies un rīkojies tā, ka tiem nācies atzīt - "nav jēgas ar pilnu ātrumu ar galvu triekties betona sienā", atsaucoties uz Baltic Screen, raksta Apollo.

Valentīns Kokalis atminējies, ka A. Lembergs nevisai jauki esot izturējies pret SWH Rīga bosu Aināru Gulbi.

"Es atceros vienu epizodi, kura varēja notikt 1993. gada rudenī, kad pie Aivara Lemberga kabinetā Ventspils pilsētas domes telpās atradās pats A. Lembergs, A. Gulbis, J. Blaževičs, M. Forsts, V. Krastiņš, varbūt arī Ainārs Platacis, pieļauju, ka bija vēl kāds, bet visus vairs neatceros. Pārrunājot tranzītbiznesa nākotnes jautājumus, starp A. Lembergu un A. Gulbi izcēlās strīds, kuru mēs visi dzirdējām.

A. Lembergs sāka kliegt, ka A. Gulbis ir zaglis, ka ir nozadzis kaut ko no biznesa, un dzina A. Gulbi prom no kabineta. A. Gulbis tad arī sāka kliegt uz A. Lembergu un teica, ka lai atceras pats to laiku, kad vienreiz pats stāvējis uz tiltiņa Ventspilī un gaidījis, kad viņš atvedīs naudu 10 000, domāju, ka ASV dolāru. Cik es sapratu, A. Gulbis ar to gribēja pateikt, ka situācija ir pavisam otrāda, ka tieši A. Gulbis pelnījis naudu un to devis arī A. Lembergam, nevis A. Lembergs pelnījis, bet viņš tikai ņēmis," norāda V. Kokalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID par Gata Kokina sacīto: Šādi izteikumi no VID amatpersonu puses nav ne pieņemami, ne pieļaujami

Lelde Petrāne, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Publiski paustos Gata Kokina izteikumus diemžēl nevaram komentēt, jo netiek norādīti fakti, pēc kuriem varētu noskaidrot konkrēto situāciju. Jebkurā gadījumā šādas darba metodes Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbā netiek izmantotas un šādi izteikumi no VID amatpersonu puses nav ne pieņemami, ne pieļaujami,» biznesa portālam db.lv sacīja VID ģenerāldirektores konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Aļona Zandere.

Jāatgādina, ka uzņēmējs Gatis Kokins RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs» sacīja, ka zinot uzņēmējus, kuri esot sūdzējušies VID par to, ka viņu konkurenti maksā «aplokšņu algas». VID savā atbildē esot norādījis, ka vajadzīgi pierādījumi, lai situāciju varētu mainīt, un ieteicis izmantot privātdetektīvu pakalpojumus: «Mēs jautājām, kā lai mēs iegūstam tos aplokšņu algu pierādījumus. Tas ieteikums no ierēdņiem bija tāds: «Nu bet ir arī privātdetektīvi!»

«Ja tiešām šāda situācija ir bijusi, aicinām personu, kura ar to saskārusies, personīgi vērsties pie VID vadības rakstiski vai klātienē un sniegt visus tās rīcībā esošos faktus par notikušo. Tikai saņemot atbilstošu informāciju, ir iespējams izvērtēt iespējamos amatpersonas pārkāpumus un gadījumā, ja tie apstiprinās, piemērot tam normatīvajos aktos paredzētās sankcijas,» sacīja A. Zandere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LSF Holdings turpina savu darbību

, 27.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikusi tranzītbiznesa uzņēmuma SIA LSF Holdings atkārtotā kārtējā dalībnieku sapulce, kurā tika pieņemts lēmums apstiprināt LSF Holdings gada pārskatus un ievēlēt revidentu 2009.gadam.

Iepriekš LSF Holdinga sapulces laikā izvērtās liels skandāls, jo viens no holdinga akcionāriem Topmar Holdings (kas pieder uzņēmējam Oļegam Stepanovam) vēlējās uzņēmumu likvidēt.

Maija sākumā gan ar Valsts policijas (VP) lēmumu tika piemērots arests Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem un O. Stepanovam pastarpināti piederošās LSF Holdings 100% kapitāla daļām. Līdz ar to holdinga likvidācija vairs nav iespējama, tomēr skandāla dēļ LSF Holdinga gada pārskats sapulcē netika apstiprināts, tāpēc sapulce bija jāsasauc no jauna.

Uz šo sapulci bija ieradušies SIA LSF Holdinga dalībnieku Anrija Lemberga un Līgas Lembergas pilnvarotie pārstāvji, kas kopā pārstāvēja 50% no SIA LSF Holdings apmaksātā balsstiesīgā pamatkapitāla.

Komentāri

Pievienot komentāru