Ārzemju investori Latvijā interesējas par dažāda veida zaļo tehnoloģiju un ekoloģijas uzņēmumiem, kas spēj darboties ar lielu pievienoto vērtību, sacīja bijusī e-lietu ministre un pašreizējā kapitālsabiedrības Eko Investors riska kapitāla fonda pārvaldniece Ina Gudele.

Lai arī konkrētus uzņēmumus neminēja, riska kapitāla pārvaldniece norādīja, ka ārvalstu investoriem Latvijā perspektīva liekas dažāda veida ekoloģiskā pārstrāde, dabai draudzīga ķīmiskā rūpniecība un plastmasas izstrāde. Investori no tuksnešainajām arābu valstīm esot ļoti ieinteresēti dažādās kūdras apstrādes tehnoloģijās, kas paver iespēju uzlabot augsnes auglību. Gudele arī norāda, ka runa ir par uzņēmumiem, kas spēj radīt tehnoloģiski attīstītu produktu: «Kūdru sarakt un salādēt kuģos nav nekāda lielā māka, un tam arī nav īpaši augsta vērtība.»

Uz jautājumu, kādas ir gaidāmās investīciju summas, I. Gudele atbildēja, ka atkarībā no uzņēmuma specifikas tās mēdz ļoti krasi atšķirties, piebilstot, ka nereti uzņēmuma attīstībai pietiekot pat ar samērā nelielu ieguldījumu. Atšķiroties arī tas, cik ātri investors sagaida atdevi no uzņēmuma, kurā ieguldījis savu naudu. Citreiz tie ir trīs līdz pieci gadi, bet citi investori esot gatavi gaidīt līdz pat septiņiem gadiem.

Bijušās īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles ienākumi pērn bijuši 16.98 tūkst. Ls, liecina viņas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.

I.Gudele no ministres amata demisionēja pērnā gada 18.aprīlī. Par 2008. gadā valdībā nostrādāto laiku viņa saņēmusi 7080 Ls. No pagājušā gada septembra līdz šī gada februārim viņa strādāja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdē (LVRTC) un par darbu šajā organizācijā viņa saņēmusi 9054 Ls pērn un 3600 Ls šogad.

2008. gadā bijusī ministre saņēmusi arī 273 Ls par darbu Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Tāpat viņas ienākumu deklarācijā arī minēta 320 Ls liela kompensācija par nozaudētu bagāžu un 248 Ls vērta apdrošināšanas polise, kuru apmaksājis īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts.

ASV ķirurgi ir veiksmīgi pārstādījuši ģenētiski modificētas cūkas sirdi 57 gadus vecam vīrietim, kas ir pirmā šāda veida operācija un kādreiz varētu atrisināt ziedotu orgānu hroniskā trūkuma problēmu.

Mērilendas Universitātes Medicīnas skola pirmdien savā paziņojumā informēja, ka šī procedūra notikusi piektdien, un nosauca to par vēsturisku.

Lai gan pacienta prognoze ne tuvu nav droša, šī procedūra ir svarīgs pavērsiens dzīvnieku orgānu transplantācijā cilvēkiem.

Pacients Deivids Benets bija atzīts par nepiemērotu cilvēka orgānu pārstādīšanai. Šāds lēmums bieži tiek pieņemts, ja potenciālajam saņēmējam ir ļoti slikta veselība.

Pacients tagad atveseļojas, bet tiek uzmanīgi novērots, lai noskaidrotu, kā jaunais orgāns darbojas.

"Bija jāizvēlas starp nāvi un šo transplantāciju. Es gribu dzīvot. Es zinu, ka tas ir šāviens tumsā, bet tā ir mana pēdējā izvēle," dienu pirms operācijas sacīja Benets, kurš ir Mērilendas štata iedzīvotājs.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvlaukumā esošos kokus tomēr nozāģēs, nevis pārstādīs, kā iepriekš to par saviem līdzekļiem plānoja būvkompānija AS RBSSKALS, Db pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

"Kas attiecas uz jaunceļamās LNB teritorijā esošajiem kokiem – tos šobrīd pārstādīt nevarēs un diemžēl vajadzēs nozāģēt. Taču ir iecere pēc tam, kad bibliotēka tiks uzbūvēta, tai apkārt iestādīt jaunus kokus. Iespējams, teritorijas apzaļumošanai izvēlēsimies jau sagatavotus, ilggadīgi trenētus kokus pārstādīšanai. Tādējādi radīsim ne tikai zaļu vidi ap Gaismas pili, bet tas būs arī pirmais precedents pieaugušu koku pārstādīšanai Latvijā," stāstīja M. Saukāns. Pašlaik LNB būvniecības tāmē gan nav paredzēta maksa par koku pārstādīšanu, bet gan par teritorijas labiekārtošanu.

Viņš arī norādīja, ka spēkā paliks iecere izveidot papildus biznesu koku pārstādīšanā: "Jau šobrīd esmu atradis partnerus ārpus Latvijas, ar kuriem šogad vai nākamgad izveidosim kopuzņēmumu, kas nodarbosies ar lielāku vai mazāku koku pārstādīšanu, to kopšanu." M. Saukāns arī vēstīja, ka šobrīd ar partneriem jau pēta jaunajam projektam nepieciešamo tehniku, izmaksas utt.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Bijusī e-lietu ministre un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle, šobrīd Biznesa attīstības konsultante Ina Gudele iedrošina vietējos telekomunikāciju nozares uzņēmumus paplašināt savus biznesa apvāršņus un pievērsties arī ārvalstu tirgiem.

Telekomunikāciju nozares uzņēmumi pārsvarā strādā tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām eksistē liels tirgus potenciāls, kur uzņēmumi bez darbības Latvijā varētu sasniegt labus rezultātus, klāstīja I.Gudele, norādot, ka labus rezultātus uzņēmumi varētu sasniegt apvienojoties kopīgā darbā.

I.Gudele redz, ka labus panākumus Latvijas telekomunikāciju nozares uzņēmumi varētu gūt vairākās NVS valstīs, kur tirgus attīstības un izaugsmes ziņā krietni atpaliek no Latvijas, atzīstot, ka līdz šim vietējie uzņēmumi strādājot ar starptautiskiem projektiem ir bijuši samērā kūtri.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

2. augustā notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā Finanšu ministrija prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem.

Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā.

Patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.

“Valdība ir apņēmusies transformēt ekonomiku, un nodokļu politikas mērķi ir, pirmkārt, vidējā termiņā izveidot izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, otrkārt, nodrošināt konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos adekvātu finansējumu valsts iekšējai un ārējai drošībai, veselības aprūpei, un investīcijām izglītībā un inovācijās, treškārt, nepieciešamības gadījumā spēt amortizēt ārējos ekonomiskos šokus, atbalstot iedzīvotājus un uzņēmējdarbību. Paldies ekspertiem, politiskajiem un sociālajiem partneriem par aktīvu iesaisti līdz šim un apņēmību turpināt konstruktīvas sarunas,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Valsts uzņēmuma Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) padome LVRTC valdes locekļa amatā šodien iecēla informācijas tehnoloģiju eksperti Inu Gudeli, Db pavēstīja LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Grudule.

Šogad jūlijā, LVRTC akcionārs - Satiksmes ministrija – uzdeva LVRTC pārņemt no Latvijas Pasta sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu jeb tā sauktā elektroniskā paraksta ieviešanu. Līdz ar to uzņēmuma valdē bija nepieciešams kompetents speciālists ar pieredzi sertifikācijas pakalpojuma nodrošināšanā.

I.Gudele ir piedalījusies elektroniskā paraksta ieviešanā un viņai attiecīgajā jomā ir liela starptautiskā pieredze. Jaunās valdes locekles pārziņā būs elektroniskā paraksta pārņemšanas procesa uzraudzība, kā arī pakalpojuma tālākas attīstības koordinēšana, liecina LVRTC sniegtā informācija.

I.Gudele desmit gadus strādājusi uzņēmumā Lattelecom. Viņa ir vadījusi Apollo interneta pakalpojuma izveidi, bijusi viena no Latvijas Interneta asociācijas dibinātājām, ieņēmusi Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatu, kā arī strādājusi biznesa attīstības konsultāciju jomā.

Latvijā informācijas tehnoloģiju (IT) nozare būtu spējīga absorbēt divreiz lielāku speciālistu skaitu nekā pašlaik. Katru gadu augstskolas absolvē 1000 jauno IT speciālistu, taču nozare spētu nodarbināt 2000, laikrakstam Diena stāstījusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Problēmas cēlonis esot meklējams jau vidusskolā - skolēnu sliktajā eksaktajā sagatavotībā, pārliecināti aptaujātie eksperti.

Eko investors riska kapitāla pārvaldniece Ina Gudele uzsvērusi, ka tā nav tikai Latvijas, bet gan visas Eiropas problēma. Aprēķināts, ka Eiropā pašlaik ir 700 000 vakanču IT nozarē. Bāliņa Dienai skaidrojusi, ka speciālistu trūkums saistāms ar informācijas tehnoloģiju straujo izplatību faktiski visās nozarēs. Līdz ar to speciālistus piesaista ne tikai IT, bet visu jomu uzņēmumi, kā arī sabiedriskais sektors un valsts pārvalde. Speciālistu trūkuma dēļ uzņēmumi atsakās īstenot projektus, radīt papildu darbavietas un piesaistīt investīcijas, jo zina, ka nebūs strādājošo, skaidrojusi Bāliņa.

Inas Gudeles padotie par nodokļu maksātāju naudu svinējuši ministres dzimšanas dienu, šodien, 16.aprīlī, ziņo laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā (ĪUMEPLS) pērnā gada 12. jūnijā plānotā semināra vietā pašvaldību pārstāvjiem par epakalpojumu attīstību, tam tērējot valsts budžeta naudu, patiesībā svinēta elietu ministres Inas Gudeles dzimšanas diena, ļaujot secināt Neatkarīgās rīcībā esošā informācija. Kā norāda laikraksts, pēc ilgākas tirpināšanas to nenoliedza arī ministrijas pārstāvji, taču noprotams, ka šajā sakarā iztikts vien ar "stingrākām pārrunām" nevis, piemēram, disciplinārsodu vai arī iztērētās naudas atskaitīšanu valsts makā.

Pasākuma rīkošanas shēma bijusi pavisam vienkārša. Toreizējā sekretariāta vadītāja Olita Magone (tā pati, kas iesaistīta pasu viltošanas skandālā, kā dēļ šo amatu arī pameta) ĪUMEPLS biroja vadītājai Rigondai Balgalvei-Abramai un ministres palīdzei Andai Aleksejevai uzdeva rīkot pašvaldību pārstāvjiem semināru par epakalpojumu attīstību. Šim mērķim no nodokļu maksātāju naudas tika rezervēti 930 lati. No tiem 100 lati bija paredzēti telpu īrei, 50 lati – ziediem, 680 lati – ēdināšanai, 100 lati – citiem izdevumiem. Tajā pašā dienā no ministres Inas Gudeles epasta visiem darbiniekiem tika izsūtīta vēstule ar nosaukumu "Uzaicinājums uz zemeņu kūku".

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) padome ir pieņēmusi lēmumu, sākot ar 16. februāri, no LVRTC valdes locekļa amata atbrīvot informācijas tehnoloģiju eksperti Inu Gudeli, kura šo amatu pildīja kopš pagājušā gada septembra.

LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne Db norādīja, ka I. Gudele darbu LVRTC valdē nolēma pārtraukt, jo bija paveikusi galvenos uzdevumus, kuru dēļ viņa stājās šajā amatā – palīdzēt LVRTC organizēt nepieciešamos procesus, lai veiksmīgi noritētu elektroniskā paraksta pakalpojuma pārņemšana no Latvijas Pasta (LP), kā arī koordinēt pakalpojuma tālāku attīstību.

«Esmu paveikusi to, ko biju apņēmusies, stājoties šajā amatā. Tālāko elektroniskā paraksta attīstību LVRTC var veiksmīgi nodrošināt ar savu darbinieku spēkiem un līdz šim uzkrāto pieredzi,» uzskata I. Gudele.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele 12.martā tikusies ar Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) pārstāvjiem Uģi Eriņu (IBM – Latvija) un Mārtiņu Gataviņu (Hansabanka). Tikšanās mērķis bijis iepazīties ar LATA darbību un jaunajiem uzstādījumiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Viens no svarīgiem jautājumiem, kas tika pārrunāti tikšanās laikā, ir atvērtie standarti valsts un pašvaldību informācijas sistēmās, kas nodrošinātu valsts informācijas sistēmu datu izmantošanu ne tikai valsts iestāžu vajadzībām, bet arī komercpakalpojumu attīstībai.

Ministre informēja, ka šāda veida standarti jau ir izstrādāti un publicēti, un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (Sekretariāts) strādā pie tā, lai šie standarti tiktu oficiāli apstiprināti.

LATA pārstāvji atzinīgi novērtēja sekretariāta iniciatīvu un izteica vēlmi piedalīties turpmākajā darbā un sniegt savu ieguldījumu, lai panāktu standartu oficiālu apstiprināšanu, informē ministres pārstāvji.

Ceturtdien (17. aprīlī) Latvijas Radio intervijā Latvijas prezidents Valdis Zatlers paziņoja, ka E-lietu ministrei Inai Gudelei vajadzētu stingri padomāt par demisijas iespēju.

Šodien laikraksts Diena informē, ka I. Gudele saistībā ar ballītes skandālu plānoja atkāpties, taču Latvijas Zemnieku savienības valdes sēdē nolemts, ka ministrei tomēr ir jāpaliek amatā. Savukārt V. Zatlers uzskata, ka ministrei tomēr vajadzētu apsvērt atkāpšanās iespēju.

"Nekādā veidā neesmu nodarījusi zaudējumus valstij, jo visus izdevumus atmaksāju," pēc skandāla uzskata I. Gudele. Jūtot atbildību par notikušo, ministre Valsts kasei atmaksājusi 790 LVL, kuri tika iztērēti viņas ballītes rīkošanā.

Db.lv jau ziņoja, ka pērnā gada 12. jūnijā plānotā semināra vietā pašvaldību pārstāvjiem par E-pakalpojumu attīstību, tam tērējot valsts budžeta naudu, patiesībā svinēta E-lietu ministres Inas Gudeles dzimšanas diena.

Premjerministrs Ivars Godmanis nepieņēma E-lietu ministres Inas Gudeles iesniegto demisiju, Db.lv noskaidroja sazinoties ar I. Godmaņa preses sekretāru Edgaru Vaikuli.

E. Vaikulis norādīja, ka premjers nav pieņēmis un arī nav plānojis pieprasīt I. Gudeles demisiju, jo visu atbildību par padotajiem, kuri tērējuši valsts līdzekļus ballītei, kurā pati ministre neesot bijusi, I. Gudele uzņemties nevar. Tāpat, lai arī novēloti, bet ministre ir atmaksājusi nelietderīgi tērētos valsts budžeta līdzekļus.

Taču I. Godmanis ir uzsvēris, ka šis gadījums liecina par nepieciešamību ministriem stingrāk kontrolēt notiekošo savās padotības iestādēs.

Db.lv jau rakstīja, ka saistībā ar ballītes skandālu I. Gudele plānoja atkāpties.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Godātā redakcija, šai laikā, kad amerikāņi draudzējas ar ziemeļkorejiešiem, bet kašķējas ar sabiedrotajiem, gribu paust savu atbalstu mūsu valdības apbrīnojamajai tālredzībai. Latvija ir pilnīgi gatava draudošajam tirdzniecības karam, vēl vairāk, gūs no tā labumu. Tas nokārtots, pateicoties savlaicīgai OIK maksājumu sistēmas ieviešanai un iejūtīgai maksātnespējas procesu administrēšanai.

Kā zināms, ASV prezidents ir apsolījis uzlikt kārtīgu muitas maksu par importēto tēraudu un alumīniju, bet ES savukārt atbildēšot ar sarakstiņu muitojamai ASV produkcijai, ko tā eksportē uz mūsu pusi. Pasaules ēters gaudu pilns, kas tik nu tagad panesīsies, ak, vai, manu vai.

Lai tik gaudo, paši vainīgi. Mūsu tērauda eksportu uz ASV ne ar kādām muitām aplikt nemaz nevar, jo tēraudu vairs nekausē. Kā tas gadījās, garš stāsts – sākās ar brīnumainu, zibensātru Vienotības finanšu ministra sniegtu daudzdesmit miljonu garantiju Liepājas Metalurgam jaunu iekārtu iegādei, bet turpinājās ar maksātnespējīgā uzņēmuma ieskapēšanu nez kādiem tur investoriem. Tie savukārt savlaicīgi ieviesto OIK maksājumu dēļ arī nobankrotēja. Rezultāti tikai un vienīgi pozitīvi: vietējie LM akcionāri tika pie miljoniem, lēmēji saņēma gandarījumu par paveikto, krāmus iesmērēja antiņiem, un ASV muita vairs nav jāmaksā. Jo nav, par ko. Perfekts scenārijs.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību.

Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi, kā arī iezīmē tālāko darbu grafiku valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei. Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc valsts nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšanas 2023. gada beigās. Vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Narkotikas par «legālām» padarījusi Zāļu valsts aģentūras un Veselības inspekcijas bezdarbība, jo pēc Latvijā spēkā esošā Farmācijas likuma tā dēvētās «legālās narkotikas» ir zāles.

Tā paziņojumā masu medijiem norāda Latvijas Aptiekāru asociācija. Asoicācijas vadītājs Guntis Belēvičs uzskata, ka šī «slimība» ielaista dēļ Veselības ministrijas nespējas vadīt tās pārraudzībā un pakļautībā esošās valsts iestādes – Zāļu valsts aģentūru (ZVA) un Veselības inspekciju.

«Lai šo lietu sakārtotu, nav jāizgudro ritenis no jauna. Atbilstoši Latvijas Farmācijas likuma 1. panta 17. punktam: «zāles ir ... jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēka organismā ... ar mērķi ... pārveidot fizioloģiskas funkcijas, izraisot farmakoloģisku ... iedarbību ...». Tātad «spaiss», neatkarīgi no tā, vai to nodēvē par «kaktusu mēslojumu» vai «pīpju tīrāmo līdzekli», ir zāles,» skaidro Belēvičs, uzsverot, ka par zāļu novērtēšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās darbības licencēšanu atbild ZVA.