Iesaka Laila Vārtukapteine, Elvi Latvija komercdirektore: Gruzijā dzīvoju no 2006. līdz 2008. gadam, kad tur bijām iecerējuši attīstīt mazumtirdzniecības tīklu. Politiskās situācijas dēļ šajā valstī darbība tika pārtraukta. Kopš tā laika Gruzijā jau kā tūriste esmu atgriezusies divas reizes.

Pēdējos gados šī valsts attīstības ziņā ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu; tūristiem tā ir kļuvusi saistošāka – pilsētās restaurētas ēkas un tilti, labiekārtoti parki, ir izbūvēti un atjaunoti ceļi, tostarp tie, kas ved kalnos. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām Gruzija sākusi zaudēt autentiskumu, savu senatnes elpu, nedaudz sāk līdzināties rietumiem.

Kad turp braukt?

Vasarā Gruzijā ir liela svelme, tomēr augusts ir pateicīgs mēnesis, kad apmeklēt šo valsti, jo tad nobaudāms plašs augļu un dārzeņu klāsts, garšas ziņā tie krietni pārspēj mūsējos. Augustā ir arī vīnogu ražas laiks, tādēļ ir vērts doties uz Kahetiju, kur ir milzīgas vīnogulāju plantācijas. Vīnogu vākšana nav romantiska pastaiga pa lauku, tas ir fiziski smags darbs, turklāt plantācijā, kur vīnogulāji ir augstāki par cilvēka augumu, ir ļoti karsti – tur nevar sajust vēja pūsmu. Protams, to atsver gardo ogu nobaudīšana. Vīna darīšanai tiek audzētas speciālas vīnogu šķirnes, ogas ir ļoti saldas, šķiet pat pārcukurotas.

No savas vairāk nekā desmit gadu pieredzes vēstnieka amatā varu teikt, ka uzņēmēji pārsvarā meklē vēstniecības palīdzību divos gadījumos – pirmkārt, ja tikpat kā neko nezina par biznesa iespējām attiecīgajā valstī, otrkārt, ja ir jau «iebraukuši auzās», respektīvi, sastapušies ar problēmām, kuras nevar atrisināt patstāvīgi.

Otrais gadījums ir sarežģītāks un ne vienmēr var palīdzēt pat valsts augstāko amatpersonu iejaukšanās, lai gan ir arī pozitīvi piemēri. Gruzijas gadījumā tāds ir Pixel investīciju projekts Tbilisi 24 miljonu dolāru vērtībā, kad, pateicoties vēstniecības iniciētai ārlietu ministra, ministru prezidenta un Valsts prezidenta iesaistei, izdevās panākt abām pusēm pieņemamu kompromisu. Latvijas uzņēmēju likumīgo interešu aizsardzībai vērstas aktivitātes ir svarīga ekonomiskās diplomātijas sastāvdaļa, taču manas piezīmes par biznesa iespējām Gruzijā vairāk orientētas uzņēmējiem, kuri tikai apsver iespējas uzsākt biznesu šajā Dienvidkaukāza valstī.

«Mans padoms – izmantojiet šo brīdi, nepalaidiet garām izdevīgāko laiku, kad Gruzija strauji attīstās! Pēc diviem trim gadiem sākt biznesu Gruzijā būs daudz grūtāk, jo konkurence būs daudz lielāka,» Latvijas uzņēmumiem iesaka Gruzijas vēstnieks Latvijā Konstantīns Korkelia intervijā laikrakstam Latvijas Avīze.

Ekonomiskās krīzes laikā Gruzija nodokļus nevis paaugstināja, bet gan samazināja. «Tas var šķist pārsteidzoši, bet tā darīts ar nodomu atbalstīt vietējos uzņēmējus, kā arī, lai Gruzija kļūtu pievilcīgākā ārvalstu investoru acīs,» stāsta K. Korkelia. Patlaban pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Gruzijā ir 18%, ienākuma nodoklis – 20%, bet vidējā mēnešalga apmēram 556 lari (172 lati), savukārt algu pieaugums valsts sektorā Gruzijai ļauj veiksmīgi samazināt korupciju, viņš atzīst, piebilstot, ka starptautiski pētījumi atzinuši Gruzijas biznesa vidi par labu.

Uz jautājumu par Gruzijas uzņēmumu darbību Latvijā, vēstnieks norāda – tas attīstās, jo īpaši vīna un minerālūdens Borjomi un Nabeghvali imports: Borjomi aizņem 11% no Latvijas minerālūdens tirgus, un katru gadu tas palielinās. Pēdējo divu triju gadu laikā ir pieaudzis Gruzijas vīnu noiets Latvijā.

ASV diplomāti uzskata, ka bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (PLL) ir izņēmums Latvijas politikā un lielai daļai pārējās politiskās elites rūp savu personīgo biznesa darījumu saglabāšana ar Krieviju, liecina "WikiLeaks" vietnē publiskotais Vašingtonas diplomātu slepenais ziņojums.

Telegrammā, kuru ASV vēstniecība Rīgā Valsts departamentam nosūtījusi 2008.gada 15.augustā, vērtēta Latvijas politiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā.

ASV diplomātu ziņojumā norādīts, ka iebrukums spilgti iezīmējis Latvijas sabiedrības integrācijas problēmas, kā arī parādījis daudzu politiķu biznesa intereses Krievijā.

Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks ("Vienotība"), tiekoties ar ASV vēstnieku Latvijā, norādījis, ka tagad ir svarīgi, lai Latvija pārliecina ES, ka attiecības ar Krieviju nevar turpināties kā parasti.

ASV vēstniecība norāda, ka daudziem cilvēkiem Latvijā, tostarp virknei vadošo politiķu, ir ļoti ekskluzīvas biznesa attiecības ar Krieviju, kuras viņi nevēlētos zaudēt.

Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Veselības ministrija (VM) jau piektdien, 29.oktobrī, plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

Viņa skaidroja, ka mobilizācija nozīmē to, ka tiek mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

VM prognozē, ka rīkojumu par mobilizāciju vajadzēs izsludināt 2.novembrī.

Heiberga uzsvēra, ka līdz šim Mobilizācijas likums nekad iepriekš nav bijis iedarbināts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdībā plāno iesniegt rīkojumu par daļēju vai vietējās mobilizācijas izsludināšanu, kurā norāda cilvēkresursu mobilizāciju ārkārtējās situācijas laikā. Plānots, ka VM būs tiesības koordinēt un izsniegt pavēstes. Tiks noteiktas ārstniecības personāla specialitātes, uz kurām attiektos izsludinātā mobilizācija.

Mediķu mobilizācijas jautājumā "Veselības centram 4" (VC4) kā daudzprofilu veselības aprūpes iestādei ir svarīgi zināt, tieši kāda profila speciālistus un ārstniecības personālu plānots iesaistīt, uzsvēra VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš izteica šaubas, vai šā brīža situācijā būs lietderīgi mobilizēt ginekologus, traumatologus ortopēdus vai līdzīgus speciālistus.

Tāpat, pēc Rēvalda teiktā, jābūt skaidram juridiskajam ietvaram, kā šī mobilizācija tiek īstenota.

"Mēs saskatām šādu scenāriju: darbiniekus, par kuriem puses ir vienojušās, privātā ārstniecības iestāde pārceļ darbam publiskās piederības - valsts vai pašvaldību - slimnīcā. Vienlaicīgi tiek saglabātas darba attiecības starp privāto ārstniecības iestādi un pārcelto darbinieku, tai skaitā arī atalgojuma sadaļa - mainās tikai darba pienākumu veikšanas vieta. Savukārt Nacionālais veselības dienests vai slimnīca kompensē privātajam uzņēmumam mobilizētā personāla darba algu izmaksas," VC4 redzējumu skaidroja Rēvalds.

Lai veicinātu Latvijas vides un farmācijas jomas uzņēmēju sadarbības iespējas Gruzijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Gruzijā no 12. līdz 15.oktobrim organizē delegāciju uz Gruziju.

No 12. līdz 13. oktobris Latvijas uzņēmumiem tika organizēts seminārs Gruzijas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrijā, kuru atklāja Gruzijas ministrs Georgs Hačidze (George Khachidze) un Latvijas vēstnieks Gruzijā Andris Vilcāns. Seminārs deva iespēju Latvijas uzņēmējiem iepazīties ar vides jomu un tās attīstības perspektīvu Gruzijā. Latvijas uzņēmumiem notika arī tikšanās Tbilisi domē, kā arī ar aktīvākajiem vides jomas donoriem Gruzijā – Eiropas Savienības, Nīderlandes, Zviedrijas un Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas (UNDP) ekspertiem. Papildus uzņēmumiem tika organizētas individuālas tikšanās ar potenciālajiem privātā sektora partneriem.

TV3 raidījumam Nekā Personīga kļuvis zināms, ka divās Latvijas vēstniecībās – Gruzijā un Ukrainā - notiek izmeklēšanas procesi saistībā ar korupciju.

Vairāki informācijas avoti Gruzijā žurnālistiem apstiprinājuši, ka Latvijas vēstniecības konsule Tbilisi par Latvijas vīzu noformēšanu esot prasījusi dāvanas – zelta rotaslietas un citus vērtīgus priekšmetus. Savukārt Ukrainā sūdzas, ka tur mūsu Goda konsule Odesā mēģinājusi izspiest naudu no uzņēmējiem.

Ārlietu ministrija Nekā Personīga apstiprināja, ka pēc saņemtajām sūdzībām par korupciju, ministrijai ir nācies šonedēļ no amata atstādināt Latvijas vēstniecības konsuli Gruzijā Gundegu Smiltiņu un apturēts mandāts Latvijas Goda konsulei Ukrainā Olenai Aleksejenko. Ministrijā saka, ka patlaban vēl turpinās dienesta pārbaudes saistībā ar abām mūsu vēstniecībām – Ukrainā un Gruzijā.

Gruzijā cilvēki dzīvo nesalīdzināmi nabadzīgākos un vienkāršākos apstākļos nekā Latvijā. Taču nekad tur neesmu dzirdējusi gaušanos par dzīvi, stāsta rakstniece Nora Ikstena, kuras grāmata par Gruziju šonedēļ piedzīvo atvēršanas svētkus, vēsta laikraksta Diena pielikums KDi.

«Man bija 38 gadi, kad pirmo reizi mūžā nokļuvu Gruzijā,» stāsta rakstniece. «Mana Gruzijas iepazīšana sakrita ar brīdi, kad Latvijā valdīja krīze. Latvijā visi runāja tikai par krīzes šausmām, bet Gruzijā ieraudzīju, ka cilvēki dzīvo nesalīdzināmi nabadzīgākos un vienkāršākos apstākļos, īpaši laukos. Taču nekad neesmu dzirdējusi gaušanos par dzīvi! Tur cilvēki prot atrast prieku par dzīvi jebkurā situācijā. Manā grāmatā ir šāds fragments: cilvēki brauc pie radiem kalnos, kur notikusi zemestrīce. Izbīlī par tuvinieku likteni viņi ved maizi, ūdeni, bet, ieejot sētā, redz, ka sagrauto māju drupās ir saklāti galdi un cilvēki svin to, ka palikuši dzīvi! Mājas ir sabrukušas, bet viņi paši ir dzīvi. Tas ir gruzīnu tautas raksturā - prieks par dzīvi, dzīves svinēšana, neraugoties uz apstākļiem,» skaidro N. Ikstena.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Eiropas Parlaments trešdien (3. septembrī) pieņem ilgi gaidīto politisko rezolūciju par situāciju Gruzijā. Deputāti nepārprotami un asi nosoda Krievijas vienpusējo Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu kā starptautisko tiesību pārkāpumu, aicina Krieviju ievērot miera plānu un nekavējoties pilnībā izvest savu karaspēku no Gruzijas, atbalsta plašu humanitāro un rekonstrukcijas palīdzību, brīvās tirdzniecības ieviešanu un vīzu režīma atvieglošanu ar Gruziju, kā arī nopeļ Krievijas mēģinājumus Kaukāzā veidot savu īpašās ietekmes zonu, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks, kurš Eiropas Parlamenta oficiālās delegācijas sastāvā apmeklējis Gruziju, uzskata: "Kremlis liek Eiropai pamosties. Pirmais trauksmes zvans izskanēja jau 2006. gada janvārī, kad politisku motīvu vārdā Krievija "piegrieza gāzes krānu" Ukrainai un tādējādi radīja gāzes piegādes traucējumus arī citām Eiropas valstīm. Esmu pārliecināts, ka Krievijas militārā agresija un teritorijas okupācija Gruzijā piespiedīs Eiropas Savienību vienoties un daudz aktīvāk veidot kopēju ārpolitiku, vismaz - attiecībās ar Krieviju. Vienlaikus Gruzijas krīze piespiedīs Eiropas Savienību straujāk veidot kopējo energodrošības politiku."

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Fragments no intervijas

Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš kosmētika ar zīmolu Dzintars atkal ir veikalu plauktos. Esat apkopojuši pirmā darbības mēneša rezultātus. Kādi tie ir?

Ja mēs runājam no finanšu viedokļa, tad esam pārspējuši savas ieceres un vēlmes par 20%. Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi, protams, ir naudas ieņēmumos. Mīnuss ir tas, ka mūsu plānošana izrādījās pārāk piesardzīga. Protams, ka ir arī negatīvi komentāri, bet arī ar to rēķinājāmies – nekad nevar būt tā, ka patīk visiem.

Latvija arī nākamgad piedalīsies civilās misijās Kosovā, Afganistānā un Gruzijā, taču ar mazāku dalībnieku skaitu.

Šādu lēmumu Ministru Kabinets pieņēmis pēc tam, kad uzklausījis iekšlietu ministres Lindes Mūrnieces sniegto ziņojumu par iekšlietu sistēmas darbinieku dalību starptautiskajās misijās un operācijās.

Eiropas Savienības (ES) Novērotāju misijā Gruzijā arī turpmāk paliks divi pārstāvji, bet policijas misijā Afganistānā un likuma varas nodrošināšanas misijā Kosovā nosūtāmo civilo ekspertu skaits nākamajam periodam samazināts līdz vienam ekspertam katrā valstī. Šobrīd Afganistānā uzturas 2 iekšlietu sistēmas darbinieki, bet Kosovā – 10 eksperti.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā, līdzdalība šajās ES civilajās ekspertu misijās ir nozīmīga Latvijas starptautisko saistību sastāvdaļa, taču viena pārstāvja uzturēšanās misijā valstij vidēji izmaksā 40 tūkstošus, tāpēc samazināta finansējuma apstākļos visas trīs misijas nav iespējams turpināt līdzšinējā apjomā. Ņemot vērā, ka Kosovas misija ir līdz šim lielākā Eiropas Drošības un aizsardzības politikas misija ar kopskaitā aptuveni 1800 starptautisko civilo ekspertu dalību, arī Latvijas līdz šim nosūtīto amatpersonu skaits ir bijis visnotaļ liels un nākamajam periodam var tikt samazināts, neradot būtisku kaitējumu. Izvērtējot definētās ārpolitikas prioritātes un pašreizējo ekonomisko situāciju, būtiski šobrīd ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas speciālistu dalību Gruzijā, jo šis konfliktu skartais reģions ir tuvu kaimiņos Eiropas Savienībai, līdz ar to tas atstāj iespaidu uz visa reģiona stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību. Turklāt šī civilā misija Gruzijā ir vienīgais starptautiskais novērotājs, kas darbojas tiešā Abhāzijas un Dienvidosetijas tuvumā, ļaujot starptautiskajai sabiedrībai spriest par notikumiem un procesiem šajā teritorijā. Tāpat arī Afganistānas drošības situācija ir ļoti sarežģīta un, kā vēstulē Valsts kancelejai norāda Ārlietu ministrija, Latvijas iesaiste šīs valsts stabilizēšanā – gan militārā, gan civilā jomā – ir viens no prioritārajiem drošības politikas jautājumiem.

Šodien ceļu uz Gruziju ir sākusi pirmā kosmētikas ražotāja H.A.Brieger eksporta krava ar Dzintars produkciju. Plānots, ka tirdzniecībā Gruzijā Dzintars būs pēc trim nedēļām, informē uzņēmums.

H.A.Brieger uz Gruziju eksportē pilnu produktu portfeli.

Dzintars kosmētikas produkti Gruzijā tiks pārdoti vairāk nekā 500 dažādos veikalos un aptiekās, tostarp, vienā no Gruzijas lielākajām aptieku ķēdēm LLX "PSP Pharm", LTD "Aversi-Pharma" un prestižajā Tbilisi tirdzniecības centrā "Agrohub CCO".

Latvijas biznesam – Igaunijas atbalsts. Latvijā tikai runas par atbalstu 

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt,...

"Starp cilvēkiem Gruzijā un Latvijā vienmēr ir valdījušas īpašas simpātijas un cieņa. Interese par Latviju, kultūru, ražojumiem Gruzijā vēsturiski ir liela un šī interese ir saglabājusies vēl joprojām. Tādēļ, izvēloties pirmos eksporta tirgus, mēs ne mirkli nešaubījāmies, ka viena no pirmajiem būs tieši Gruzija. Esmu pārliecināta, ka mūsu kopjošo kosmētiku un saules aizsardzības līniju novērtēs Gruzijas pircēji," komentē Anastasija Udalova, H.A.Brieger vadītāja.

FOTO: Ieskats atjaunotā kosmētikas zīmola Dzintars ražotnē 

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā...

Kopš 2021.gada maija beigām Dzintars ir pieejams tirdzniecībā arī Igaunijas un Lietuvas interneta veikalos un atsevišķās tirdzniecības ķēdēs. H.A.Brieger tuvāko mēnešu mērķis ir stiprināt un paplašināt tirdzniecības vietu tīklu abos šajos tirgos. Tāpat jau tuvākā laikā tiks sākts eksports uz Uzbekistānu un Krieviju.

Kosmētikas ražotājs H.A.Brieger atjaunoto Dzintars kosmētikas līniju ķermenim sāka tirgot 2021.gada marta sākumā. Kopš tā brīža ķermeņa kopšanas līniju ir papildinājusi mutes dobuma kopšanas sērija un saules aizsardzības sērija. Līdz šim Dzintars tirdzniecības apjoms ir sasniedzis gandrīz miljonu eiro.

H.A.Brieger ir saņēmis kvalitātes vadības un labas ražošanas prakses sertifikātus ISO 9001 un GMP jeb ISO 22716.

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.

Latvijā izstrādātās pretvēža zāles Rigvir ir reģistrētas Gruzijā, tādējādi Gruzija ir kļuvusi par otro valsti pasaulē, kur ir plaši pieejams šis medikaments, informē Starptautiskā Viroterapijas Centra izpilddirektore Diāna Otisone.

Līdz šim pacientiem no citām valstīm viroterapija bija pieejama galvenokārt ar medicīnas tūrisma palīdzību. Pēc 2015. gada datiem, pateicoties medicīnas tūrismam viroterapiju Latvijā ir saņēmuši pacienti no vairāk kā 40 valstīm. Līdz ar zāļu reģistrācijas procesa veiksmīgu rezultātu Gruzijā, uzlabosies viroterapijas pieejamība ne tikai Gruzijā, bet visā Kaukāza reģionā. Tiek pieļauts, ka arī daļa Krievijas pacientu dos priekšroku saņemt viroterapiju Gruzijā.

D. Otisone norāda, ka maijā Latviju apmeklēja divas Gruzijas ārstu delegācijas. Ārsti izgāja pilnu apmācības kursu, lai pielietotu viroterapiju Gruzijas pacientu ārstēšanā. Gruzijas mediķu interese par viroterapijas metodi ir liela, tāpēc tuvāko nedēļu laikā Rīgā gaidāmas vēl dažas ārstu delegācijas uz apmācībām.

Gruzija negrasās veikt nekādas diskriminējošas darbības pret Krievijas iedzīvotājiem un kompānijām savā teritorijā. Tā paziņojusi Gruzijas Ekonomikas ministre Jekaterina Šarašidze, raksta Newsru.

"Neskatoties uz sarežģīto situāciju Gruzijas un Krievijas attiecībās un Krievijas okupāciju daļā Gruzijas teritorijas, Gruzijas valdība nediskriminēs Krievijas pilsoņus un kompānijas savā teritorijā," sacījusi J. Šarašidze.

Ministre norāda, ka Gruzija rīkosies kā civilizēta valsts attiecībā pret jebkuras valsts pilsoņiem un kompānijām. "Kompānijas, kas izveidotas uz Krievijas investīciju pamata, turpinās normāli funkcionēt. Gruzija ir gatava paplašināt šo kompāniju darbību valstī, kā arī pieņemt jaunas investīcijas," saka J. Šarašidze.

Statistikas departamenta dati liecina, ka kopējais Krievijas investīciju apjoms Gruzijā laika posmā no 1997. līdz 2007. gadam veido 310.5 miljonus ASV dolāru. Šī gada pirmajā ceturksnī Krievija Gruzijā investējusi 34 miljonus dolāru.

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

2016. gada augustā - saskaņā ar noslēgto franšīzes līgumu - darbību Gruzijā ir sācis mērniecības pakalpojumu uzņēmums Metrum Georgia.

Šobrīd uzņēmums ir atvēris piecus birojus – galvaspilsētā Tbilisi, kūrortpilsētā Batumi, Kutaisi, Gori un valsts austrumu daļā Telavi.

Šogad plānots, ka uzņēmumā strādās 42 darbinieki, bet nākamā gada laikā mērniecībā nodarbināto skaits uzņēmumā varētu pieaugt līdz 150-200 cilvēkiem. Franšīzes devējs ir SIA Metrum.

«Uzņēmums darbību sāk laikā, kad Gruzijā tiek īstenota apjomīga zemes īpašumu sakārtošanas kampaņa – ar daļēju valsts atbalstu īpašniekiem ir iespēja veikt zemes robežu kadastrālo uzmērīšanu,» skaidro SIA Metrum valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Trukšāns.

Neatslābstot sasprindzinājumam Krimas pussalā, Ukrainas armijas rekrutēšanas centrus pārpludinājuši brīvprātīgie, ziņo Kyiv Post.

«Man nav pieredzes armijā. Taču, ja notiek mobilizācija, es iešu un cīnīšos. Cilvēki būs gatavi,» medijam stāstīja jurists Andrijs Huks. Viņš 2. martā saņēmis zvanu ar aicinājumu nākamajā rītā doties uz armijas rekrutēšanas biroju, jo sākta sagatavošanās nacionālajai mobilizācijai saistībā ar Krievijas armijas iebrukumu Krimas pussalā. Jāatgādina, ka mobilizāciju 2. martā izsludināja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome.

«Es nevaru teikt, ka gaidu to [karu – red.], tomēr, ja tas būs, tas ir mans pienākums. Mums jāaizstāv sava valsts,» tā pauda inženieris un armijas rezervists Romāns Suržikovs, ziņo AFP. «Desmit miljoni vīru ir gatavi ķerties pie ieročiem,» norādīja 33 gadus vecais vīrietis.

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien sāks ārkārtas samitu, lai spriestu par to, kā atbildēt Krievijas solim – militāro spēku ievešanai Ukrainas Krimas pussalā. Daži ES pārstāvji, pārsvarā no Austrumeiropas, uzstāj uz sankcijām, tikmēr pārējās valstis uzstāj uz dialogu, vēsta BBC.

Jāatgādina, ka trešdien Parīzē notika Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un un ASV valsts sekretāra Džona Kerija tikšanās. Tā noslēdzās bez vērā ņemama progresa.

Krievijas militārie spēki vēl aizvien faktiski sagrābuši varu Krimas pussalā. Reģionā saspringtā situācija nav atslābusi, un Ukrainas armijas bāzes vēl aizvien ir nobloķējuši Krievijas militāristi.

Ceturtdien notiekošajā ES līderu samitā piedalīsies 28 savienības valstu pārstāvji. Par sankcijām pret Krieviju iestājas Austrumeiropas valstis, Zviedrija un Lielbritānija. Paredzams, ka šīs valstis tikšanās laikā uzstās uz nopietnāku sankciju pret Krieviju ieviešanu. Tikmēr pārējās valstis ar Vāciju priekšgalā uzskata, ka labākais krīzes risinājums ir dialogs.