Jaunākais izdevums

Katrs trešais akadēmiķis sastopas ar nemieru, bailēm un stresu, atverot savu e-pastu pirmdienas rītā; iespējams, šis nepatīkamais satraukums skar cilvēkus arī citās nozarēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā secinājuši Tallinas Tehnoloģiju universitātes pētnieki, kuri pirms vairākiem gadiem novēroja, ka kolēģus pirmdienu rītos pirms e-pasta kastītes atvēršanas vieno nemiers, tāpēc viņiem radās interese izpētīt šo tēmu. Pētījums sākts 2009. gadā un noritēja trīs ar pusi gadus. Secināts, ka aptuveni trešdaļa akadēmiskā personāla cieš no pirmdienas rīta e-pasta sindroma. «Darbs pēdējās dekādēs ir dramatiski mainījies, un šīs izmaiņas ir izjaukušas robežas starp darba un brīvo laiku. Darbs vairs nav saistīts tikai ar konkrētu vietu un laiku. Augstas prasības akadēmiķiem liek vienmēr būt gataviem tiešsaistē reaģēt, atbildēt, strādāt. Pieņemu, ka tas ir ietekmējis mūs visus, taču mūsu mērķgrupa bija akadēmiķi universitātēs,» saka Merle Lehmusa (Merle Lõhmus), Tallinas Tehnoloģiju universitātes lektore Industriālās psiholoģijas departamentā. Lai gan pētījumā analizēts tikai akadēmiskais personāls, iespējams, pirmdienas rīta e-pasta stress attiecas uz visdažādāko profesiju pārstāvjiem. «Nav korekti kaut ko teikt par citām mērķgrupām, kas nav pētītas, bet mans personīgais viedoklis ir tāds, ka nemiers un bailes ir diezgan līdzīgi arī citās nozarēs,» teic M. Lehmusa.

Visbiežākā reakcija bija bailes atvērt e-pastu pirmdienas rītā. Pētnieku intervētie akadēmiķi bija noraizējušies un baidījās, piemēram, ka atradīs uzdevumus, kas jāpaveic brīvdienās un pirmdienas rītā ir nokavēti. Daļa aptaujāto sastapušies ar nemieru, negatīvām emocijām un depresīvām domām, kā arī ar reaģēšanas spēju zudumu, kas izpaužas kā personas atrašanās darbā, bet nespēja sākt darbu – cilvēks atbild uz to, ko citi saka, bet nespēj absorbēt informāciju, atrodas mentālā prombūtnē. Vai automātiskā atbilde par to, ka esmu atvaļinājumā vai biznesa braucienā, palīdz? «Nē, ne pārāk, jo bailēm un nemieram pamatā ir dziļš iekšējs stress. Un, ja ir stress, ir grūti to kontrolēt ar prātu,» spriež M. Lehmusa.

Visu rakstu Grūtā pirmdiena lasiet 12. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lieliem kritumiem arī finanšu tirgi mēdz ievilkt elpu.

Šīs nedēļas pirmdiena ASV akcijām bija sliktākā kopš 1987. gada oktobra. Tā kā – ir bijis arī sliktāk!

Togad 19. oktobra “melnās pirmdienas” ietvaros ASV Dow Jones Industrial Average vērtība saruka par 22,6%, kas joprojām ir lielākais vienas dienas kritums vēsturē. Savukārt šajā “melnajā pirmdienā” “Dow Jones” indeksa vērtība saruka teju par 13%. Kopš pagājušā mēneša virsotnēm ASV akciju vērtība tādējādi ir samazinājusies jau gandrīz par trešo daļu.

Otrdien finanšu tirgi mēģināja attapties un meklēt nākotnes virzienu. Rezultātā lielākajos akciju tirgos līdz šīs dienas pēcpusdienai nebija vērojama ļoti noteikta cenu kustība uz vienu vai otru pusi. Arī ASV akcijas atvērās pozitīvā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātris «Splendid Palace» jaunajā sezonā katru nedēļu skatītājiem piedāvās iespēju apmeklēt «Dokumentālā kino pirmdiena» seansus.

Visas sezonas garumā pirmdienu vakaros skatītāji varēs noskatīties dažādu paaudžu kinorežisoru veikumu.

Savukārt pēc seansiem vienmēr sekos «Jautājumu un atbilžu» sesija ar dokumentālā kino jomas lietpratējiem, aktieriem, režisoriem un sabiedrībā zināmām personībām. Pasākumus vadīs kinoteātra «Splendid Palace» mākslinieciskā vadītāja, kinokritiķe Daira Āboliņa.

Pirmais «Dokumentālā kino pirmdiena» seanss notiks 2019. gada 2. septembrī.

Latvijā dokumentālais kino vēsturiski ir bijis ļoti nozīmīga kino nozare, ar saviem klasiķiem, izciliem mūsdienu kino paraugiem un jaunajiem talantiem. Kinoteātra «Splendid Palace» publika vienmēr ir aktīvi apmeklējusi dokumentālā kino seansus. Tāpēc kinoteātrim bija būtiski izveidot šādu dokumentālā kino projektu, lai kinoteātra skatītāji katru pirmdienu varētu skatīties Latvijas un citu valstu labākās dokumentālās filmas uz lielā ekrāna, apmainīties viedokļiem un diskutēt ar filmu veidotājiem, komentē D. Āboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija rosina nākamajā gadā uz sestdienām pārcelt vairākas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienām, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Darba likums paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.

Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. 2021.gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku - pirmdiena, 3.maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdiena, 19.novembris (iekrīt starp svētku dienu - 18.novembri, un sestdienu - 20.novembri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Luksemburga aizstāvas, mēs – likvidējamies

Sandris Točs, speciāli DB, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Tā ir tiesiskuma uzvara pār «mājienu kultūru», ko pasaules praksē cenšas ieviest dažu valstu specdienesti. Un Latvijas oficiālās politikas fiasko, kura balstās premisā, ka «Eiropai un Amerikai iebilst nedrīkst».

Iedomājieties skatu – Latvijas finanšu ministre un premjers, uzraugi un centrālā banka, visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.

Luksemburgas tiesa izskatīja ABLV Luksemburgas bankas īpašo gadījumu un atcēla ECB lēmumu, cita starpā balstot to uz labajiem ABLV Luksemburgas bankas finanšu rādītājiem, piektdien ziņoja db.lv. Kā zināms, ECB lēmumi tika pieņemti attiecībā uz visiem ABLV grupas uzņēmumiem. Jā, ABLV Luksemburgas bankai bija lielas kapitāla rezerves. Kapitāla pietiekamības rādītājs 29% pret likumā noteiktajiem 10,5%. Likviditātes seguma rādītājs 383% pret likumā noteikto minimumu 100%. Bankai bija ļoti augsta likviditāte un nebija slikto aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima svētdien īsi pirms pusnakts nolēma pirmdienu, 29.maiju, pasludināt par svētku dienu par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām.Šādi grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" veikti, lai pirmdiena būtu brīvdiena.

Reizē likumā arī noteikts, ka 29.maijā notiks iepriekš plānotie eksāmeni.

Latvijas hokeja izlasei bronzas medaļas pasaules čempionātā 

Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par...

Lēmums tika pieņemts dažu minūšu laikā. Par likuma grozījumu pieņemšanu balsoja 52 un atturējās trīs deputāti. Kopā sēdei bija reģistrējušies 56 deputāti.

Ņemot vērā ierobežoto laiku līdz pusnaktij, debatēs īsi piedalījās tikai deputāts Gunārs Kūtris (ZZS). Politiķis norādīja, ka no vienas puses nevienam tagad necelsies roka balsot pret šo ierosinājumu.

Tajā pašā laikā viņš aicināja pie varas esošos padomāt, kā novērst pārpratumus pirmdienas rītā. Piemēram, vajadzētu būt skaidrībai, vai pirmdien no rīta darbosies skolas un bērnudārzi, lai vecāki zinātu, vai uz mācību iestādēm vest savus bērnus, atzīmēja deputāts.

Kā ziņots, pieņemto likumu pie nepieciešamības varēs izsludināt arī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS). Tas varētu notikt, piemēram, gadījumā, ja Valsts prezidents Egils Levits tobrīd vēl būs atceļā uz Latviju no Tamperes.

Kā viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams izsludināt brīvdienu, tiek norādīts uz vajadzību dot iespēju arī reģionu iedzīvotājiem Rīgā sveikt Latvijas hokeja izlasi.

Kā ziņots, Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē, ar 4:3 papildlaikā pieveicot ASV, uzvarēja pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom piedāvā skatītājiem jaunu pastāvīgu televīzijas kanālu 360TV, kļūstot par pirmo telekomunikāciju uzņēmumu Latvijā, kas ienāk televīzijas satura veidošanas biznesā, informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

360TV ir pirmais Latvijā radītais augstas izšķirtspējas jeb HD televīzijas kanāls ar unikālu satura konceptu, katru nedēļas dienu veltot vienai tēmai.

«Jauna pastāvīga televīzijas kanāla izveide ir likumsakarīgs solis līdzšinējam Lattelecom darbam, atbalstot vietējā satura īpatsvaru TV kanālos,» komentē Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atgādina, ka 2013. gadā Lattelecom piedāvāja pirmo kanālu, kas bija veltīts īpašam Latvijas notikumam – Dziesmu un deju svētkiem. Kopš tā laika bijuši deviņi šādi Latvijai nozīmīgu notikumu kanāli un pienācis laiks to nostiprināt kā pastāvīgu mediju. «Visā pasaulē telekomunikāciju uzņēmumi arvien aktīvāk iesaistās ne vien televīzijas, interneta un balss sakaru nodrošināšanā, bet arī papildu satura veidošanā, tostarp pērkot vai veidojot savus TV kanālus,» viņš turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā – 2020. gadā – 22. jūnija darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp svētdienu 21. jūniju un svētku dienu 23. jūniju no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir iecerēts pārcelt uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju. Līdz ar to uz Jāņiem valstī varētu būt piecas brīvdienas, informē Labklājības ministrija.

Rīkojuma projekts «Par darba dienas pārcelšanu 2020. gadā» ceturtdien, 9. maijā, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdības sēdē.

Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.

Saskaņā ar likumu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā. Darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīdzinieka karšu īpašniekiem no jūlija sabiedriskā transporta biļetes maksās lētāk

Žanete Hāka, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 25.aprīlī, izsludināti grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, kas paredz atvieglojumus Rīdzinieka kartes īpašniekiem, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

No 1. jūlija Rīdzinieka kartes īpašnieki par 1,15 eiro varēs iegādāties nevis biļeti vienam braucienam kā tagad, bet gan vienai stundai.

Tas nozīmē, ka par 1,15 eiro varēs pārsēsties neierobežotu reižu skaitu. Turklāt stundas biļete darbosies līdz pat galapunktam. Proti, pēdējo pārsēšanos var veikt, piemēram, 55. minūtē un tālāk braukt līdz galam. Tomēr līdz ar katru pārsēšanos biļeti vajadzēs validēt no jauna.

Jaunā sistēma skars arī visus šobrīd pastāvošos biļešu veidus, ko rīdzinieki var izmantot ar atlaidēm. Piemēram, biļeti par 0,60 eiro strādājošajiem pensionāriem no 1. jūlija par 0,60 eiro viņi varēs iegādāties laika biļetes. Tāpat darbosies arī atlaides, piemēram, 20 laika biļešu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lerijs Elisons ar Tesla akcijām nopelnījis 1,6 miljardus ASV dolāru

Lelde Petrāne, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lerija Elisona pirmais gads elektroauto ražotāja "Tesla" valdē ir bijis ļoti, ļoti ienesīgs, vēsta "CNN".

L. Elisons, "Oracle Corporation" līdzdibinātājs un viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem, "Tesla" valdei pievienojās 2018. gada 27. decembrī. Pirms tam viņš iegādājies 3 miljonus elektroauto ražotāja akciju.

Šo akciju vērtība dienā, kad viņš pievienojās valdei, bija aptuveni 948 miljoni dolāru. Tās veidoja aptuveni 1,7% no "Tesla" akcijām. Tas L. Elisonu padara par otru lielāko akcionāru valdē aiz uzņēmuma vadītāja Īlona Maska.

Pirmos sešus mēnešus L. Elisona ieguldījums izskatījās kā slikts lēmums. "Tesla" akciju vērtība nokritās par 43%, 3. jūnijā nogrimstot līdz 179,61 ASV dolāram par akciju.

Kopš tā laika viss ir strauji mainījies. Šīs nedēļas pirmdienā "Tesla" akciju vērtība pirmo reizi uzņēmuma vēsturē pārsniedza 500 ASV dolārus par akciju, un otrdien turpināja kāpumu. Pat ar nelielu kritumu trešdien akciju cena ir gandrīz trīskāršojusies kopš jūnija zemās vērtības un ir pieaugusi par 68% kopš dienas, kad L. Elisons pievienojās valdei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc ieceļošanas Latvijā varētu prasīt veikt Covid-19 testus

LETA, 29.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 30.novembrī plāno pieņemt noteikumus par nepieciešamību veikt Covid-19 laboratorijas testus pirms ieceļošanas Latvijā, pirmdien pēc koalīciju veidojošo partiju pārstāvju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis teica, ka valdība šobrīd cieši seko līdzi informācijai par jauno Covid-19 omikrona paveidu. Piektdien valdība lēma apturēt ieceļošanu valstī no vairākām šī vīrusa paveida skartajām valstīm.

Kariņš informēja, ka Operatīvās vadības grupa vēl strādā pie tā, kādos gadījumos PĶR tests būs nepieciešams. Politiķi sadarbības sanāksmē vienojušies, ka šādā virzienā jādodas, lai attālinātu jaunā vīrusa paveida nokļūšanu Latvijas sabiedrībā.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka nolemts atgriezties pie šādu testu veikšanas, jo ir parādījušās aizdomas, ka jaunais omikrona paveids ir konstatēts vairākās Eiropas Savienības valstīs. Testam būs jābūt veiktam ne ilgāk kā 72 pirms pirms ierašanās Latvijā. Arī lidostā "Rīga" būšot nodrošināta iespēja bez maksas veikt šo testu, norādīja Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Izmanto Ķīnas krīzi

Didzis Meļķis
, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība Ķīnas akciju tirgus nedienas lieto par argumentu reformām Eiropā .

Pēc principa, ka ir grēks izniekot labu krīzi, Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns ceļojumā pie Skandināvijas valdību kolēģiem globāli karstās ziņas par akciju tirgu kritumu Āzijā piesauc kā vēl vienu pamatojumu, ka jāsakārto pašmāju, t.i., Eiropas saimniecība. Viņš uzskata, ka būtisku ietekmi uz Eiropu Ķīnas akciju tirgus kritums neatstās, raksta The Guardian, tomēr citviet tiek izteiktas prognozes, ka šīs nedēļas «Melnā pirmdiena» ir ielikusi sprunguli spieķos britu valdības plānam par drīzu savu atlikušo kapitāldaļu pārdošanu Lloyds bankā, ko valdība izglāba globālās finanšu krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pirmdiena daudziem pasaules lielākajiem akciju tirgiem bija sliktākā diena 12 gados jeb kopš iepriekšējā globālā finanšu kraha. Zināmas cerības gan parādījušās uz izpārdošanas pauzi. Vismaz šīs otrdienas sākumā izskatījās, ka tās (cerības) atkal sāk pārmākt paniku, un gan vairāku akciju, gan izejvielu cena atguvās.

Pamatā bailēm uguni piešķīla koronavīrusa panikas izplatīšanās un milzīgas cenu izmaiņas naftas tirgū. Visai ticams ir tas, ka piedzīvosim vispārēju tā saucamo lāču tirgu, par kuru parasti tiek saukta raksturojušā cenu indikatora samazināšanās kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%. Ļoti tuvu šai stadijai nu ir ASV akciju vērtību izmaiņu indikators - "Standard & Poor"s 500" indekss.

Daudzviet šajā krituma stadijā akcijas jau atrodas Eiropā. Šādi brīvie cenu kritieni, protams, ir ļoti nepatīkami, un iepriekšējo augstieņu "atkalsasniegšana" prasa zināmu laiku. Šobrīd atliek vien cerēt, ka nepiepildīsies kādi krietni sliktāki scenāriji, lai gan uz apkārt valdošā trokšņa fona par ko tādu ir grūti spriest. Var sevi mēģināt mierināt, ka periodiski palielāki cenu kritumi akciju tirgū patiesībā ir normāla parādība, un pēc jebkurām izpārdošanām vienmēr nākusi cenu atgūšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katara sāk pārvadājumus caur Omānu, lai apietu nesaskaņās iesaistītās valstis

LETA--AP, 12.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katara paziņojusi, ka tā sākusi pārvadāt kravas caur Omānu, lai apietu Persijas līča valstis, kuras ar to pārtraukušas diplomātiskās attiecības un liegušas piekļuvi ūdens transportceļiem.

Parasti kravu tranzīts uz Kataru notiek caur Dubaijas Džebelali ostu, no kurienes tās ar mazākiem kuģiem nogādā galamērķi. Taču kopš 5.jūnija Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) pievienojušies Saūda Arābijai, Bahreinai un Ēģiptei, liedzot Katarai piekļuvi to ūdens transportceļiem.

Kataras ostas pārvalde norāda, ka tās kravas tagad tiks transportētas caur Omānas ostām Soharu un Salālu.

AAE, Bahreina, Ēģipte, Jemena un Saūda Arābija pagājušajā pirmdienā paziņoja, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem. Arī šo valstu kuģi un lidmašīnas nedodas uz Kataru.

Šīs valstis apsūdzējušas Kataru par ekstrēmistu grupējumu atbalstīšanu, taču Doha šos apgalvojumus noliedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit 10 gadi kopš pirmskrīzes cenu pīķa un 30 gadi kopš 1987. gada akciju cenu sabrukuma

Šogad Rietumvalstu akciju tirgos jaunu cenu rekordu sasniegšana kļuvusi par ierastu parādību. Tiesa gan, ja atskatās vēl samērā nesenā vēsturē, tad dzīvojuši esam visādos laikos. Tieši pirms 10 gadiem ASV akciju vērtības oktobrī sasniedza savu pirmskrīzes rekordu. Pēc tam, lai ASV Standard & Poor’s 500 indekss atkal spētu aizsniegties līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, bija jāgaida līdz 2013. gada martam. 2007. gada oktobrī ASV bankas sāka ziņot par zaudējumiem, bet vēl pēc gada aktuālā situācija pārtapa par vienu no lielākajiem globālajiem finanšu krahiem mūsdienu vēsturē. Situāciju lielā mērā pēc tam palīdzēja stabilizēt pasaules ietekmīgāko centrālo banku rīcība, kas ietvēra rekordzemu likmju un bezprecedenta likviditātes drukāšanas politiku. Tas, pēc daudzu ekonomistu domām, palīdzējis novest gan pie straujākas ekonomikas, gan krietni augstākām vērtspapīru cenām.Šobrīd pat tiem investoriem, kas akcijas iegādājās 2007. gada cenu pīķī un tās nepārdeva finanšu krīzes trakumā, savu šo ieguldījumu vērtību būtu izdevies dubultot. Eksperti arī mēdz piebilst, ka akcijām šajā periodā izdevies investoriem sniegt ievērojamu atdevi virs inflācijas, ja ieskaita dividendes. Bieži vien šāda situācija tiek izcelta kā ilgtermiņa domāšanas triumfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Arī otrdien gaidāma rekordaugsta vidējā elektroenerģijas biržas cena

LETA, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī otrdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā elektroenerģijas cena turpinās kāpt, otro dienu pēc kārtas sasniedzot dienas vidējās cenas jaunu rekordu - 469,03 eiro par megavatstundu (MWh), maksimumam no rīta pārsniedzot pat 1000 eiro atzīmi, liecina "Nord Pool" informācija.

Otrdien augstākā elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā gaidāma laikā no plkst.7 līdz 8, kad cena par MWh pieaugs līdz 1000,07 eiro atzīmei. Zemākā elektrības cena biržā gaidāma laika posmā no pusnakts līdz plkst.1, kad elektroenerģija maksās 143,20 eiro par MWh.

Arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī Somijā otrdien tiek prognozētas tādas pašas elektroenerģijas biržas cenas kā Latvijā. Citos "Nord Pool" biržas reģionos prognozētas cenas būs zemākas.

Jau ziņots, ka pirmdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā tiek prognozēta jauna rekordaugsta vidējā elektroenerģijas cena - 290,06 eiro par megavatstundu (MWh), liecina "Nord Pool" informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD tehnikās apskates stacija Rīgā sestdienās strādās ilgāk

Lelde Petrāne, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot klientu apkalpošanu un izvērtējot autovadītāju vēlmes, veiktas izmaiņas Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijas Rīgā, Antenas ielā 2 darba laikā.

Turpmāk tehnisko apskati transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg sestdienās varēs veikt stundu ilgāk - līdz plkst. 16:00.

Darba laiks (tehniskā apskate transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg):

  • Pirmdiena – piektdiena: plkst. 08.00 – 20.00

  • Sestdiena: plkst. 08.00 – 16.00

Kopš marta sākuma Antenas ielas tehniskās apskates stacijas klientiem tiek piedāvāts CSDD mobilajā aplikācijā pieteikt attālināti kārtas numuriņu CSDD kasēs, izvēloties sev vēlamo pakalpojumu (tehniskā apskate, e-maksājumi vai informācija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdienas valdības sēdē nolemts 2020.gada 22. jūnija darba dienu pārcelt uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju, informē Labklājības ministrija.

Nākamā gada 22.jūnijs ir pirmdiena un tai sekojošais 23.jūnijs ir brīvdiena, līdz ar to nolemts šo darba dienu pārcelt uz iepriekšējo sestdienu. Līdz ar to nākamgad Jāņos valstī būs piecas brīvdienas.

Darba likumā ir noteikts, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Rīkojums par šādu darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā ir jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.

Saskaņā ar likumu ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem finanšu tirgiem šī nedēļa atkal solās būt vētraina. Vadošajos Eiropas akciju tirgos pirmdiena sākās uz ļoti pesimistiskas nots – cenas faktiski uzreiz atradās brīvajā kritienā. Tāpat, ja nenotiks kādi brīnumi, dziļi mīnusos atvērsies ASV akciju tirgus.

Šāds tirgus kritums noticis, pat neskatoties uz ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) ārkārtas paziņojumiem par to, ka iestāde dolāru refinansēšanas likmi apcirpusi uzreiz par procentpunktu līdz nullei. Tāpat tā izlēma palielināt savus obligāciju krājumus par gigantiskiem 700 miljardiem ASV dolāru (jeb - atgriežamies pie dolāru drukāšanas!). Pēdējās dienās faktiski arī visu citu pasaules reģionu ietekmīgākie centrālie baņķieri ziņojuši par avārijas pasaukumiem, lai mēģinātu palīdzēt savām tautsaimniecībām.

Jāteic, ka nosacīti normālākos laikos šādi pasākumi, visticamāk, noteiktu kādu riska aktīvu cenu grīdu. Tiesa gan, šobrīd milzīga neskaidrība saistās ar koronavīrusa un tā izraisītās panikas ietekmi uz ekonomiku. Būtībā tiek apšaubīts, ka šoreiz ar procentiem izdosies apkarot šīs problēmas. Turklāt daudzos gadījumos monetārās politikas noteicēji jau pirms visām koronavīrusa problēmām faktiski joprojām atradās monetārās eksperimentēšanās stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 22.jūnijā konceptuāli atbalstījusi likumprojektu, kas paredz rīkot čeku spēli. Mudinot pircējus par saņemto pakalpojumu vai iegādāto preci pieprasīt kases čeku, kvīti vai biļeti, spēli iedzīvotājiem plānots piedāvāt kā vienu no pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai.

Par likumprojekta virzību atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, apspriežot grozījumus, identificējusi vairākus problēmjautājumus, tostarp par spēles tehnisko risinājumu, vietnes adresi, kur reģistrēt čekus, kā arī paša likuma projekta nosaukumu, pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns un atzīmē, ka starp likumprojekta lasījumiem regulējuma pilnveidošanai strādās darba grupa.

Čeku spēles likumprojekts paredz noteikt spēles sarīkošanas kārtību, kā arī uzvarētāju izlozi un laimestu saņemšanu.

Plānots, ka iedzīvotāji spēlē varēs piedalīties neierobežotu reižu skaitu, īpašā vietnē reģistrējot pirkumu čekus, kuru vērtība ir vismaz pieci eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group izveido uzņēmumu Fast Brands Latvia

LETA, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Draugiem Group» izveidojis jaunu kompāniju «Fast Brands Latvia», apstiprināja «Draugiem Group» pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Viņš sacīja, ka par jaunās kompānijas darbību, uzņēmuma plāniem un investīciju apmēru informēs novembra beigās.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, kompānija reģistrēta šā gada 26.oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 25 000 eiro.

«Fast Brands Latvia» pieder «Draugiem Group» un AS «Pirmdiena» (47,5% katram), bet 5% - valdes loceklim Jānim Bošam.

«Draugiem Group» reģistrēta 2017.gada augustā, un tās pamatkapitāls ir 35 000 eiro. Kompānijas grupā ietilpst 10 uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājumā Persiešu un citi Austrumu paklāji, kuru kopējā vērtība mērāma miljonos.

Tūkstošiem gadu seno paklāju aušanas mākslu joprojām pielieto tādās valstīs kā Irāna, Indija un Pakistāna. Ņemot vērā, ka paklāja izgatavošana var aizņemt pat vairākus gadus, šo tradīciju var uzskatīt par dāvanu Eiropai, jo šos, ar rokām austos paklājus, nebūtu iespējams atļauties, ja to izgatavošanai tiktu piemērotas Eiropas algas.

Ar rokām austs paklājs ir stiprs un izturīgs, to krāsu un motīvu dažādība rada telpā mājīgu atmosfēru, un parasti kalpo vairākas paaudzes.

Izmantojiet mūsu bezmaksas pakalpojumu – izvēlaties paklāju mūsu veikalā un ļaujiet mums atvest to uz jūsu telpām, lai varat to izmēģināt bez jebkādām saistībām, pirms pieņemsiet galīgo lēmumu par pirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk lasītais britu laikraksts The Sun otrdien nācis klajā ar aicinājumu 23.jūnijā gaidāmajā referendumā balsot par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Laikraksta otrdienas numura ievadrakstu rotā Apvienotās Karalistes karoga krāsās veidots virsraksts: BeLEAVE in Britain (Angļu valodas vārdu spēle. Virsraksts Tici Lielbritānijai! ietver arī izstāšanās atbalstītāju kampaņas saukli Leave (aiziet, izstāties), kas izcelts ar lielajiem burtiem.).

«Mums būs jāpieņem svarīgākais politiskais lēmums mūsu dzīves laikā. The Sun šodien aicina visus balsot par izstāšanos,» savā ievadrakstā mudina avīze.

Laikraksts norāda, ka izstāšanās no ES dos Lielbritānijai iespēju atgūt savu lielvalsts statusu, kā arī pakļaut kontrolei imigrāciju.

«Balsojiet par izstāšanos, un mēs atgūsim savu suverenitāti, iegūsim nākotni kā pašu pārvaldīta varena valsts, ko visi apskauž,» uzsvērts ievadrakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru