Vācijas autobūves uzņēmums «Opel» prezentējis plānu sava finansiālā stāvokļa uzlabošanai, kas paredz 2020.gadā atgriezties pie peļņas gūšanas, pateicoties ietaupījumiem, kurus jaunais īpašnieks - Francijas autoražotājs «Groupe PSA» - palīdzēs sasniegt bez nepieciešamības slēgt rūpnīcas vai likvidēt darba vietas.

PSA šā gada augustā iegādājās ASV autoražotāja «General Motors» Eiropas struktūrvienību, kurā ietilpst «Opel» un «Vauxhall» zīmoli, ar cerībām atdzīvināt uzņēmumu, kas peļņu nav guvis jau kopš 1999.gada.

Ceturtdien prezentētais plāns ievērojami balstās uz PSA tehnoloģiju izmantošanu un atsevišķu darbību apvienošanu, lai sasniegtu ietaupījumus, kas līdz 2020.gadam veidos 1,1 miljardu eiro, bet līdz 2026.gadam - 1,7 miljardus eiro.

Divas PSA automašīnu platformas paredzēts drīzumā ieviest «Opel» un «Vauxhall» ražotnēs, lai paātrinātu pāreju uz PSA dzinēju un transmisiju izmantošanu. Kopumā «Opel» plāno līdz 2024.gadam samazināt vieglajiem automobiļiem izmantoto platformu skaitu no šobrīd deviņām līdz divām.

Izmeklētāji uzskata, ka Francijas autobūves kompānija Groupe PSA tīšuprāt ražojusi dīzeļautomašīnas, kas nav spējušas izturēt kaitīgo izmešu pārbaudījumus, piektdien vēsta laikraksts Le Monde.

Francijas patērētāju lietu un krāpšanas apkarošanas biroja DGCCRF izmeklētāji ir pārliecināti, ka uzņēmumam bijusi globāla stratēģija, lai ražotu kaitīgo izmešu prasībām neatbilstošus dzinējus un tad tos pārdotu, ziņo laikraksts.

PSA nekavējoties šīs laikrakstā izvirzītās apsūdzības noraidījusi.

DGCCRF konstatējusi, ka PSA Francijā laika periodā no 2009.gada septembra līdz 2015.gada septembrim pārdevusi 1,9 miljonus automobiļu, kas aprīkoti ar neatbilstošiem dīzeļdzinējiem.

Le Monde raksta, ka autoražotājam varētu draudēt naudassods piecu miljardu eiro apmērā.

PSA ražo Peugeot un Citroen zīmolu automašīnas.

Lielbritānijas autoražotājs «Vauxhall», ko šā gada vasarā pārņēma Francijas autobūves uzņēmums «Groupe PSA», līdz gada beigām vienā no rūpnīcām plāno likvidēt 400 darbvietas, paziņojis PSA preses pārstāvis.

Paredzētā darba vietu likvidēšana Elsmīrportas rūpnīcā Anglijas ziemeļrietumos tiek skaidrota ar sarežģītajiem apstākļiem Eiropas tirgū un vieglo automašīnu tirdzniecības apjoma kritumu.

Kā vēstīts, PSA šā gada augustā iegādājās ASV autoražotāja «General Motors» Eiropas struktūrvienību, kurā ietilpst «Opel» un «Vauxhall» zīmoli, tādējādi tam kļūstot par Eiropā otru lielāko autoražotāju.

Šis pārņemšanas darījums vienlaikus raisīja bažas par iespējamu darbvietu likvidēšanu Lielbritānijā, kur «Vauxhall» tieši nodarbina aptuveni 5000 cilvēku, vairums no kuriem strādā divās rūpnīcās - Elsmīrportā un Lūtonā.

PSA preses pārstāvis jaunākajā paziņojumā norādīja, ka uzņēmums nevar solīt turpmākas investīcijas, kamēr nav iegūta skaidrība «Breksita» sarunās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību.

Itālijas un ASV autobūves uzņēmums "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA) un Francijas "Groupe PSA" (PSA) parakstījuši vienošanos, lai apvienotos un izveidotu pasaulē ceturto lielāko autoražotāju, teikts trešdien publiskotajā abu kompāniju kopīgajā paziņojumā.

Vienošanās paredz īstenot divu līdzvērtīgu partneru apvienošanos, un šīs vienošanās rezultātā rūpnīcu slēgšanas netiek plānotas, norāda autoražotāji.

Apvienotais uzņēmums nodarbinās vairāk nekā 400 000 cilvēku, tam būs gandrīz 170 miljardu eiro apgrozījums un tas gadā pārdos aptuveni 8,7 miljonus automobiļu.

Apvienošanos paredzēts pabeigt 12-15 mēnešu laikā. Apvienotā uzņēmuma galvenā pārvaldes mītne atradīsies Nīderlandē, un tā akcijas joprojām būs kotētas Parīzes, Milānas un Ņujorkas fondu biržās.

Tikmēr PSA vadītājs Karloss Tavaress vadīs jauno uzņēmumu, bet FCA padomes priekšsēdētājs Džons Elkans būs kompānijas padomes priekšsēdētājs. Kā vēstīts, FCA oktobrī paziņoja, ka ved apvienošanās sarunas PSA, kas ražo "Peugeot" un "Citroen" automobiļus.

Akciju cenas ASV pirmdien kritās šīgada pirmajā tirdzniecības sesijā, ko noteica bažas par Senāta papildvēlēšanām Džordžijā un Covid-19 gadījumu skaita pieaaugumu, bet Eiropas un Āzijas akciju cenas pieauga.

Investori bažījas par papildvēlēšanām, kas otrdien notiks Džordžijā un noteiks, kurš politiskais spēks kontrolēs Senātu. Pārstāvju palātu kontrolē demokrāti, kas varētu iegūt arī kontroli pār Senātu, ja otrdien papildvēlēšanās par divām vietām Senātā uzvarētu demokrātu kandidāti.

"Tirgus dalībnieki sāk nervozēt, kad vienai no partijām ir skaidras izredzes uzvarēt," sacīja "FHN Financial" galvenais ekonomists Kriss Lovs. Viņš atzīmēja, ka investorus sevišķi uztrauc nodokļu politika.

Analītiķi norādīja arī uz satraukumu par ASV sabiedriskās veselības situācijas pasliktināšanos, jo Covid-19 gadījumu skaits pieaug laikā, kad daudzās ASV slimnīcās tikpat kā nav vietu jauniem Covid-19 pacientiem.

Francijas autobūves uzņēmums Groupe PSA svētdien parakstījis vienošanos ar trīs Alžīrijas kompānijām par ražošanas bāzes izveidi valstī, ražošanu paredzot sākt nākamgad.

Pēc divus galdus ilgušām sarunām vienošanās par kopuzņēmuma izveidi tika parakstīta svinīgā ceremonijā, kuru apmeklēja Alžīrijas un Francijas ārlietu ministri.

Pirmie Peugeot un Citroen modeļi no ražošanas līnijas Orānas rūpnīcā noripos nākamgad.

Vienošanās paredz, ka PSA piederēs 49% no kopuzņēmuma, bet pārējos 51% sadalīs Alžīrijas kompānijas Condor Electronics, Palpa Pro un Entreprise Nationale de Production de Machine-Outils (PMO).

PSA norāda, ka nākamajos piecos gados Alžīrijas rūpnīcā tiks saražoti 75 000 Peugeot un Citroen automobiļu gadā.

Francijas autobūves uzņēmums «Groupe PSA», kam pieder «Peugeot», «Citroen», «Opel», «Vauxhall» un DS zīmoli, brīdinājis par iespēju slēgt rūpnīcu Anglijas ziemeļrietumos, ja šī ražotne breksita dēļ kļūs nerentabla, pirmdien vēsta laikraksts «Financial Times».

PSA vadītājs Karloss Tavaress norāda, ka uzņēmumam ir alternatīva Elsmīrportas rūpnīcai, kas ražo «Vauxhall Astra» un «Opel Astra» automobiļus, nodarbinot 1000 cilvēku.

«Ja apstākļi ir slikti un es nevaru to padarīt rentablu, tad man ir jāaizsargā pārējā kompānija,» «Financial Times» citē Tavaresa teikto.

Laikraksts vēsta, ka ražošana varētu tikt pārcelta uz Eiropas dienvidiem.

Aptuveni 80% no PSA Elsmīrportas rūpnīcā saražotajiem automobiļiem tiek eksportēti uz Eiropas Savienību.

Itālijas valdība trešdien paziņoja, ka garantēs 6,3 miljardu eiro aizdevumu Itālijas un ASV autobūves uzņēmumam "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA), kas saskāries ar koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi.

Šis aizdevums, kas ietver nosacījumu nepārvietot un nelikvidēt darbavietas, autoražotājam apvienojoties ar Francijas konkurentu "Groupe PSA" (PSA), palīdzēs pasargāt un stiprināt Itālijas autobūves nozari, skaidro Itālijas ekonomikas ministrs Roberto Gualtjeri.

Viņš arī norāda, ka bankas "Intesa Sanpaolo" aizdevums, palīdzēs veicināt investīcijas, inovācijas un nodarbinātību šajā stratēģiski svarīgajā nozarē. Lūgums pēc valsts atbalsta tik apjomīgam aizdevumam bijis pretrunīgs, jo sevišķi ņemot vērā, ka uzņēmuma korporatīvā pārvaldes mītne atrodas Amsterdamā.

Taču FCA, kas Itālijā tieši nodarbina tuvu 55 000 cilvēku, uzsver, ka visi līdzekļi tiks tērēti darbībām Itālijā.

Autobūves uzņēmums "Stellantis", kas izveidots pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās, paziņojis par plāniem izstrādāt četras elektrisko automobiļu platformas, kas piedāvās iespēju ar vienu uzlādes reizi nobraukt līdz pat 800 kilometriem.

"Stellantis" norāda, ka elektriskās automašīnas, kuru izstrādē tiks izmantotas jaunās šasijas, tirgū nonāks no 2023.gada.

Mazizmēra, vieglo apvidus automašīnu un pikapu modeļi piedāvās 500 kilometru nobraukšanas distanci, kompaktizmēra modeļiem iespējamais nobraukšanas attālums ar vienu uzlādes reizi būs 700 kilometri, bet sedaniem 800 kilometri.

"Stellantis" norāda, ka šī distance būs ievērojami garāka salīdzinājumā ar šobrīd tirgū pieejamiem elektroauto.

Vācijas autobūves uzņēmums "Opel" ceturtdien paziņoja, ka Eiropā no 2028.gada vairs neražos ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotus automobiļus.

Autoražotāji visā pasaulē sākuši noteikt termiņus attiecībā uz benzīna un dīzeļdzinēju automobiļu ražošanas pārtraukšanu, ņemot vērā aizvien stingrākus vides piesārņojuma novēršanas standartus, kas ieviesti cīņā pret klimata izmaiņām.

Preses konferencē ceturtdien "Opel" vadītājs Mihaels Lohšellers sacīja, ka uzņēmums plāno arī elektrisko automobiļu modeļu piedāvājumu Ķīnas tirgū, kur līdz šim nav izdevies nostiprināt savas pozīcijas.

Tāpat līdz desmitgades vidum paredzēts izstrādāt 20.gadsimta 70.gadu sporta kupejas "Manta" elektrisko versiju.

"Opel" ietilpst autobūves grupā "Stellantis", kas izveidota pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās.

ASV automobiļu zīmols "Chrysler" trešdien paziņoja, ka līdz 2028.gadam plāno kļūt par pilnībā elektrisku automašīnu ražotāju.

"Chrysler", kas pieder autobūves uzņēmumam "Stellantis", par šo mērķi paziņoja tehnoloģiju un inovāciju izstādē "CES 2022", kurā zīmols prezentēja arī pilnībā elektrisku koncepta automašīnu.

Uzņēmums savu pirmo pilnībā elektrisko automobili tirgū plāno laist līdz 2025.gadam.

Lai arī trešdien publiskotais paziņojums attiecas vien uz "Chrysler", mātesuzņēmums "Stellantis" iepriekš pavēstīja, ka līdz 2025.gadam elektrifikācijā un programmatūru izstrādē plāno investēt 30 miljardus eiro.

"Stellantis" tika izveidots 2021.gada janvārī pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās.

Starptautiskais autobūves uzņēmums "Stellantis" otrdien paziņoja, ka detaļu trūkuma un Maskavai noteikto sankciju dēļ apturējis ražošanu savā vienīgajā Krievijas rūpnīcā.

Uzņēmums, kas izveidots pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās, jau marta sākumā pavēstīja, ka aptur visu importu un eksportu uz un no Krievijas, un ražošana Kalugas rūpnīcā pakāpeniski palēninās.

Iepriekš "Stellantis" bija cerējis uz Kalugas rūpnīcu, lai ražotu Eiropas tirgum paredzētu "Peugeot", "Citroen" un "Opel" komerctransportu.

Taču Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ kompānija bijusi spiesta ražošanu pārcelt uz rūpnīcām Francijā un Anglijā.

Jau pagājušajā nedēļā pasaules lielākajos finanšu tirgos omu bojāja Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās. Ja sākotnēji bija zināmas cerības, ka šis vīruss tiks nosacīti ātri iegrožots, tad šobrīd šāda veida pārliecība ir krasi mazinājusies.

Tas licis sarukt vairāku riska aktīvu cenai. Piemēram, naftas vērtība pēdējo dienu laikā pakritusi zem 60 ASV dolāru par barelu atzīmes. Strauji pēdējo dienu laikā sarukusi arī dzelzs rūdas vērtība.

Evakuē no rūpnīcām

Ķīna, kam nu ir liela ietekme uz pasaules kopējo tautsaimniecību, ziņojusi, ka vīrusa izplatīšanās tomēr var paātrināties, kas dažādiem ekspertiem ar jaunu sparu licis apcerēt scenārijus par to, kā notiekošais var ietekmēt ekonomiku. Ierobežot nāvējošo vīrusu apgrūtina tas, ka ar to inficētie cilvēki sākotnēji var nedemonstrēt nekādas saslimšanas pazīmes. Turklāt šis vīruss ir lipīgs arī tā inkubācijas periodā, kas esot aptuveni 10 dienas (tā ir būtiska atšķirība no SARS epidēmijas izraisītāja).