Elektroniskās mūzikas festivāla Essential Knock OUT rīkotājiem nebija tiesību pārkāpt Rīgas domes saistošajos noteikumos noteikto trokšņu līmeni, norādījis Rīgas domes (RD) izpilddirektors Andris Grīnbergs.

Izpilddirektors ir sagatavojis vēstuli SIA Propeller Productions, kurā brīdina, ka elektroniskās mūzikas pasākumi pēc plkst. 24.00 turpmāk netiks saskaņoti, kā arī rūpīgi tiks pārbaudīti visi pieteikumi par pasākumiem, kuru gaitā varētu tikt pārsniegts trokšņu līmenis.

Par skaņu, kas bija dzirdama gandrīz visas Rīgas apkārtnē sašutuma pilnu vēstuli medijiem izsūtījis arī Ģirts Valdis Kristovskis, Eiropas parlamenta deputāts, Pilsoniskā savienība:

"Noslēdzas sakrālās mūzikas koncerts Rīgas Domā. Un tad jau iet vaļā – visa Rīga dimd un dārd monotonas elektroniskās mūzikas izraisītā fiziski sāpīgi dunoņā!

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Tā kā ES direktīva atļauj augstāku diennakts trokšņu robežlīmeni nekā pašlaik atļauts Latvijā, Latvijas Akustiķu savienība ierosinājusi valdībai atļauto trokšņu līmeni paaugstināt par 10 decibeliem.

Pašlaik Latvijā trokšņu ierobežojums pie autoceļiem, lidostām un dzelzceļa ir 40 decibeli, kas ir par 10 decibeliem mazāk nekā paredz ES direktīva. Atļaujot augstāku trokšņu līmeni, uzņēmējiem uz trokšņu ierobežojušiem pasākumiem ietaupītos līdzekļi.

Tomēr gan vides ministrs Raimonds Vējonis, gan premjers Valdis Dombrovskis apšaubīja trokšņu līmeņa paaugstināšanas nepieciešamību. «Es nesaprotu, vai tiešām mēs vēlamies dzīvot visi lielākā troksnī?» vaicāja V. Dombrovskis likuma grozījumu autoriem. Līdz ar to noteikumu izmaiņas vēl tiks precizētas līdz to izskatīšanai valdības sēdē.

Salaspilī ir sākta sabiedriskā apspriešana par trokšņu samazināšanas pasākumiem gar Daugavpils šoseju, informē pašvaldībā.

Projekta īstenotājs ir valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi". Projekta mērķis ir samazināt lielceļa satiksmes radītā trokšņa ietekmi uz dzīvojamo apbūvi Salaspilī.

Trokšņu sienu veidos trīs posmi. Divos posmos trokšņu barjeru plānots veidot uz mainīga augstuma grunts vaļņa, kura augstums pret esošo zemes virsmu būs 2,7 līdz 4,1 m. Virs vaļņa tiks izbūvēta aizsargsiena, kuras augstums būs no 4 līdz 4,5 metriem.

Posmos no Nometņu ielas līdz Enerģētiķu ielai un no Rīgas ielas līdz Kalnu ielai trokšņu barjeras kopējais augstums virs autoceļa līmeņa plānots no 6 līdz 6,5 metriem.

Posmā no Enerģētiķu ielas līdz Rīgas ielai barjeras augstums paredzēts 4,5 metri. Šajā posmā paredzēts uzstādīt tikai trokšņu aizsargsienu, kas veidota no betona konstrukcijām un krāsainiem akrila paneļiem bez grunts vaļņa izbūves.

Inflācijas un pieprasījuma pieauguma ietekmē pēdējā pusgada laikā īres maksas gan Rīgas centrā, gan apkaimēs būtiski palielinājušās – tas ietekmē gan studentus, kas vēlas īrēt mājokļus galvaspilsētā, gan īres tirgu kopumā, norāda Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Latvijā un Baltijā profesionālais īres tirgus vēl tikai veidojas, atzīmē M. Grīnbergs, uzsverot, ka jau šobrīd ir attīstītāji un investori, kas ir iesaistījušies īres namu būvniecībā un renovācijās, tomēr esošais piedāvājums vēl arvien ir nepietiekams. Varam sagaidīt, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs noteikti redzēsim vairākus no jauna būvētus īres namus gan pilsētas centrā, gan arī lielāko universitāšu tuvumā, tāpat turpināsies arī pilsētas centrā esošo namu renovācijas darbi, prognozē CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Problēma pastāv

Ja runājam par specifiskiem studentu akomodācijas projektiem, tad jāsaka, ka arī šādu namu būvniecību tirgū jau varam novērot un, visticamāk, tas turpināsies arī nākotnē, teic M. Grīnbergs. “Tajā pašā laikā jāatceras, ka tas ir nišas produkts, kam ir grūti prognozēt kopējo pieprasījumu. Jāatzīmē, ka studiju gadi paši par sevi ir izaicinājumu pilni, tomēr šobrīd studentiem mēs ieteiktu paskatīties nedaudz plašāk. Kā viens no variantiem ir mājokļu meklēšana pilsētās Rīgas tuvumā – Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ikšķilē, Ogrē, Jelgavā un citās pilsētās, kur īres maksas ir krietni zemākas nekā galvaspilsētā. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst, ka studentam pat būtiskāks par pašu dzīvesvietu ir sociālais burbulis, kas veidojas ap to. Neliels dzīvoklis privātā studentu īres namā izmaksā tikpat, cik īres dzīvoklis mikrorajonā, bet papildus piedāvā plašu pakalpojumu spektru, padarot šos īpašumus pievilcīgus galalietotājam ne tikai finansiāli, bet arī sociāli,” spriež M. Grīnbergs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Gaļas produktu ražošanas uzņēmumiem izejvielu cena īsā laikā pieaugusi par gandrīz 60%, bet gatavās produkcijas cena - par 10-15%, informē "Noo Cepeškungs" pārdošanas vadītājs Juris Grīnbergs.

Viņš norāda, ka izmaksu pieaugums dažādās nozarēs ietekmē gan izejvielu pieejamību gaļas produkcijas ražošanai, gan galaprodukta cenu. Kopējās inflācijas dēļ gaļas produktu tirdzniecībā pašreiz vērojams izteikts pieprasījums akcijas precēm, kas savukārt negatīvi ietekmē ražotājus. Proti, daudzas lopkopības saimniecības gan Latvijā, gan Eiropā ir slēgušas vai samazinājušas ražošanu.

J.Grīnbergs skaidro, ka pašreizējo situāciju cūkgaļas iepirkuma cenas jautājumā nosaka daudzi faktori, bet galvenais ir cūkgaļas piedāvājuma samazināšanās, ko izraisa augstās energoresursu cenas.

"Gaļas produkcijas ražošanai nepieciešamās cūkgaļas iepirkuma cena tirgū balstīta uz Vācijas indeksu. Šobrīd tas ir 2,28 eiro par kilogramu cūkas liemeņa, kas ir šīs tūkstošgades rekords. Indekss tiek koriģēts katru trešdienu, diemžēl nekas neliecina, ka cūkgaļas iepirkuma cenas pieaugums palēnināsies," norāda J.Grīnbergs.

Klientu interese par jaunajiem nekustamo īpašumu projektiem ir augsta, tāpēc tirgus šobrīd ir aktīvs, bet nākamais gads varētu būt nedaudz sliktāks, pastāstīja aptaujāto banku nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji.

Nekustamo īpašumu kompānijas Pillar Management (ABLV banka) izpilddirektora vietnieks Raits Kite pastāstīja, ka, attīstot jaunos projektus, kompānija balstījusies uz vietējo pircēju vēlmēm un iespējām. Viņš gan piebilda, ka šobrīd pārdošanas tempi ir nedaudz samazinājušies, taču tas neapdraudot jauno projektu izpārdošanu, jo tie vēl joprojām esot pašmāju pircēju pieprasīti.

Kite pastāstīja, ka sākotnēji esot bijusi arī liela interese no ārvalstu pilsoņiem, taču šobrīd tā ir mazinājusies. «Ir skaidri redzams, ka viņi pašlaik nesteidzas pirkt īpašumus uz jaunajiem termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas noteikumiem,» atzina Kite, prognozējot, ka tas varētu atstāt ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.

SIA WoodHeart ir Burtnieku novadā dzimis uzņēmums, kurš gada laikā ir izaudzis tik strauji, ka spiests pārcelties uz kādreizējo mēbeļu rūpnīcu blakus esošajos Kocēnos.

Ar uzņēmuma īpašnieku Tāli Grinbergu tiekamies darba dienas vidū, tāpēc viņš ir visnotaļ nevaļīgs, taču, iesācis runāt par savu sirdslietu – koku, ir gatavs skaidrot šī materiāla vissīkākās nianses. Ne velti viņu dēvē par lietaskoku. Uzņēmuma nosaukums – Koka sirds – raksturo jaunā uzņēmēja spēju saskatīt unikālo, dabas radīto skaistumu un, pievienojot savu darbu, radošumu un zināšanas, izgatavot vērtīgas lietas. Nevar nepamanīt uzņēmēja biroja galdu, kuru viņš ir izgatavojis no veca bērza kokā tēsta ēveļsola, tam piestiprinot stikla virsmu. Uz šī galda ir lijuši daudzu cilvēku sviedri, tāpēc tam ir jo īpaša vērtība, uzsver SIA WoodHeart īpašnieks.

Paredzot iekšējā tirgus kritumu gandrīz līdz nullei, UPB holdings plāno 2009. gadā 40 % apgrozījuma nodrošināt eksporta tirgos. UPB holdinga eksporta apgrozījums 2008. gadā kāpis divas reizes, sasniedzot aptuveni 26 % no kopējā UPB apgrozījuma. Pasūtījumi 2009. gadam eksporta tirgos jau šobrīd ir tuvu 2008. gada apjomiem, un holdings plāno šogad vismaz dubultot eksporta apgrozījumu.

Tirgus stājas

"Ņemot vērā, ka Latvijā tirgus ir apstājies, UPB prioritāte ir eksporta apjomu kāpināšana holdinga kopējā apgrozījumā," Db norādīja UPB holdinga eksporta departamenta direktors Uģis Grīnbergs. 2007. gada nogalē darbu sāka UPB Dānijā, pērnā gada janvārī - UPB Īslandes uzņēmums, augustā - UPB Zviedrijā, 2009. gada I pusgadā tiem pievienosies UPB meitasuzņēmums Norvēģijā, kam šobrīd notiek darbinieku atlase.

"Pilnībā būvniecība Latvijā apstāties nevar, jo ir jāapgūst Eiropas Savienības naudas, un to būtu jāspēj arī visdramatiskākajā politiskajā situācijā. Taču ar to, ka privātais būvniecības tirgus īstermiņā var Latvijā pilnīgi apstāties, mēs esam rēķinājušies.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs Db noliedza, ka viņa veidotais un Saeimā iesniegtais Amnestijas likumprojekts būtu tapis konkrētu personu interesēs.

Likumprojekts paredz piemērot amnestiju – pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no soda – tām personām, kas bijušas politiski represētās, ieņēmušas vēlētus amatus Latvijas Tautas frontē, balsojušas par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju vai saņēmušas valsts apbalvojumus. Tomēr amnestija neattiektos uz personām, kas izdarījušas, piemēram, slepkavības, dzimumnoziegumus, vai noziegumus pret dabas vidi, vai tīšus nodarījumus pret personas veselību vai brīvību, vai godu un cieņu.

"Par konkrētām personām nav domāts. Šeit ir domāts par tiem, kas kaut ko darīja Latvijas labā, cik tad mums viņi ir, uz pirkstiem var saskaitīt," savu iniciatīvu Db komentēja J. Grīnbergs.

Rīgas Fondu biržas valde nolēmusi sākot ar 1.augustu pārcelt Latvijas gāzes kotētās akcijas no Biržas Oficiālā uz Otro sarakstu, liecina paziņojums biržā.

Biržas noteikumi Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos nosaka, ka sabiedrībai, kuras akcijas tiek kotētas Biržas Oficiālajā sarakstā, ir jānodrošina, ka visā akciju kotēšanas laikā, brīvā publiskā apgrozībā ir pietiekams skaits akciju - vismaz 25 % no biržā iekļauto akciju skaita, vai arī brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju kapitalizācijai jāpārsniedz 25 miljoni eiro. Šī prasības mērķis ir nodrošināt augstāku likviditāti Baltijas Oficiālā sarakstā.

Brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju skaitu un kapitalizāciju birža aprēķina divas reizes gadā - 30. aprīlī un 31. oktobrī. Ja Oficiālajā sarakstā kotētajam uzņēmumam tiek konstatēta neatbilstība Oficiālā saraksta kvantitatīvajām prasībām, tam tiek dots sešu mēnešu laiks novērst radušos neatbilstību.

Mūsdienās plaši tiek diskutēts par dažādiem rīkiem, kas var palīdzēt pārvarēt ar klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus, piemēram, samazināt oglekļa dioksīda emisiju apmēru. Tiek uzsvērta gan tehnoloģiju, gan dabā balstītu risinājumu izmantošana, taču vissvarīgākais ir stratēģiska pieeja un esošo iespēju un resursu apzināšana, vienlaikus sniedzot pozitīvu pienesumu gan videi, gan cilvēkiem.

Ar emisiju samazināšanu vien nepietiek

Publiskajā diskursā oglekļa dioksīds (CO2) šodien tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem. Eksperti lēš, ka gadā tiek radītas aptuveni 50 gigatonnas jeb 50 miljardi tonnu oglekļa emisiju, taču no šī apjoma globāli tiek piesaistītas vien divas gigatonnas CO2. Tas nozīmē, ka tiek emitēts 25 reizes vairāk CO2 nekā to izdodas piesaistīt. Redzot problēmas apmērus, politikas veidotāji un lēmumpieņēmēji visā pasaulē velta arvien vairāk laika un resursu, meklējot risinājumus CO2 nospieduma samazināšanai. Tomēr svarīgi apzināties – lai spētu sasniegt gan Eiropas Savienībā, gan globālā mērogā noteiktos mērķus klimata jomā un saglabāt temperatūras palielināšanos zem 1.5 grādiem, ne tikai jāsamazina esošais emisiju apjoms, bet arī jāpiesaista ogleklis.

Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka trokšņu regulējums mototrašu tuvumā nav atbilstošs Satversmei, aģentūru LETA informēja ST pārstāve Ketija Strazda.

Savā spriedumā ST norādīja, ka Ministru kabinets (MK) ārpus telpām izvietotajām mototrasēm ir noteicis augstākus pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus nekā citiem, mazāk kaitīgiem vides trokšņa avotiem. Tomēr MK nav apsvēris un pamatojis pēc būtības to, kāpēc šāds mototrašu īpašnieku vai valdītāju pienākums - nodrošināt atbilstošus trokšņa slāpētājus un norobežot paaugstināta trokšņa teritorijas ar troksni slāpējošiem objektiem, ir sasaistīts jau ar paaugstinātiem vides trokšņa robežlielumiem.

Spriedums nozīmē to, ka turpmāk mototrašu tuvumā tiks piemēroti vispārīgie trokšņu noteikšanas robežlielumi, kas ir zemāki nekā tie, kurus MK bija noteicis ar apstrīdētajām tiesību normām, skaidroja ST tiesnese Daiga Rezevska.

Šodien Saeimas darba kārtībā kā pēdējais jautājums iekļauts arī Oficiālo publikāciju likumprojekts, kas jau izraisījis plašas diskusijas gan Saeimas Juridiskajā komisijā, gan arī uzņēmēju vidū.

DB aptaujātie juristi un uzņēmēji atzīmē, ka konkrēti nevar pateikt, kurš no piedāvātajiem variantiem, proti, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vai izstrādātais Oficiālo publikāciju likumprojektā paredzētais variants, būtu pieņemamāks. Viņi norāda, ka svarīgākais būtu, lai oficiālās informācijas publicēšana būtu par tādu maksu, kas nepārsniedz publikācijas pašizmaksas.

Bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis lūgts vērtēt, kurš no variantiem būtu pieņemamākais, uzsver, ka labākajam variantam ir jābūt vienkāršākam un operatīvāk pieejamam. Proti, izlasīju un sapratu vai arī izlasīju un sapratu, ka neder. Viņš apstiprina, ka nav svarīgi, kurš nodrošina obligāto sludinājumu publicēšanu, galvenais lai tas būtu ātrāk, ērtāk, saprotamāk, lētāk utt. Viņš norādīja, ka par oficiālo publikāciju valsts nodevu samazināšanu atbilstoši to administratīvajiem izdevumiem runā daudzus gadus, mazs solītis gan biznesam ir sperts, taču kardinālu lēmumu vēl nav bijis.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Uzņēmēji Guntis Rāvis, Igors Skoks un Andris Putāns, kuri visi tikuši minēti Latvijas miljonāru sarakstos, ir vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmēju sabiedrisko attiecību pārstāvji, vēstuli IZM parakstījis Rāvis, kuram pastarpināti pieder SIA «Skonto būve», Skoks un SIA «Resursi» vārdā - uzņēmuma valdes loceklis Putāns. SIA «Resursi» 50% caur uzņēmumu ķēdi pieder «Elko grupas» līdzīpašniekam un padomes priekšsēdētājam Putānam, bet otra puse uzņēmuma līdzīgās daļās pieder brāļiem Uldim un Mārtiņam Brīzēm.

Zemes īpašnieku sabiedrisko attiecību pārstāve Elīna Dobulāne informēja, ka minētajām personām pieder zemes daļa, kas atrodas pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apsaimniekotās Biķernieku trases.

Lūgumā pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai zemes, kas atrodas pie CSDD Biķernieku trases, tās īpašnieki pauž nostāju, ka zeme faktiski netiekot izmantota nacionālās sporta bāzes vajadzībām, turklāt daļā no teritorijas neesot apmeklētājiem drošs tehniskais stāvoklis, piemēram, daļa no tribīnēm ir avārijas stāvoklī.

Prognozējot, ka pie Saeimas nama un Rīgas pils var tikt organizēti nesankcionēti pasākumi, policija gatavojas ierobežot automašīnu un gājēju pārvietošanos Vecrīgā.

Pils laukumā pie Rīgas pils (posmā no Daugavas gātes līdz Torņu ielai).

Savukārt gājēju kustība nepieciešamības gadījumā šajā laikā tiks ierobežota vai slēgta Jēkaba ielas posmā no Mazās Pils ielas līdz Torņu ielai; Mazajā Trokšņu ielā; Trokšņu ielas posmā no Aldaru ielas līdz Jēkaba ielai; Klostera ielas posmā no Jēkaba ielas līdz ēkai Klostera ielā 19; ielas posmā no Mazās Pils ielas līdz Klostera ielai (ielā starp Sv.Jēkaba katoļu katedrāli un Sv.Marijas Magdalēnas katoļu baznīcu); Pils laukumā pie Rīgas pils (posmā, no Daugavas gātes līdz Torņu ielai).

Ierobežojumu neattieksies uz operatīvo transportu un Militārās policijas transportlīdzekļiem.

Lai gan dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecība ir sākusies visās trīs Baltijas valstīs, pašreizējo mērķi to uzbūvēt līdz 2026.gadam īstenot vairs nav iespējams, un dzelzceļa līnijas pabeigšana būs jāatliek līdz desmitgades beigām, atzinis uzņēmuma "Rail Baltic Estonia", kas projektu īsteno Igaunijā, valdes priekšsēdētājs Tenu Grinbergs.

Intervijā Igaunijas laikrakstam "Postimees" viņš norādījis, ka tas arī ir pēdējais termiņš, jo līdz 2030.gadam ir jāpabeidz Eiropas Transporta tīkls TEN-T, kura daļa ir "Rail Baltica".

"Līdz šim mūsu mērķis bijis 2026.gads, tas nav iecirsts akmenī Eiropas līmenī. Diemžēl tagad ir skaidrs, ka šis grafiks vairs nav iespējams. No vienas puses, to nevar īstenot tehniski un strukturāli, no otras puses, nav pilnībā nodrošināts projekta finansējums," sacījis Grinbergs.

Pēc viņa teiktā, "Rail Baltica" laika ietvars Igaunijas posmā patlaban atdūries pret diviem lieliem šķēršļiem - plānošana Pērnavas apriņķī un galvenās trases projektēšana. Tā kā Igaunijas Valsts tiesa anulējusi plānojumu Pērnavas apriņķī, Igaunijas Finanšu ministrija gada beigās iecerējusi piedāvāt jaunu plānojumu.

Lai nebūtu jānīkst rindās, piedāvā lietot tālruņu aplikāciju, kas fiksē cilvēka vietu rindā un ziņo, kad pienāk viņa kārta

Qminder ir viedtālruņa aplikācija un web serviss rindu neitralizēšanai – lai cilvēkiem nebūtu jāgaida rindā. «Saņem paziņojumu mobilajā tālrunī un vari staigāt apkārt, piemēram, aiziet uz kafejnīcu utt.,» stāsta Kristaps Grinbergs, rindu vadības rīka Qminder līdzīpašnieks. Lai iegūtu savu virtuālo kārtas numuru, neesot pat jāiet, piemēram, uz banku – vēl esot mājās vai pa ceļam vari uzzināt, cik gara ir rinda, un ieņemt savu vietu.

Qminder biznesa ideja dzimusi Tartu starptautisku pasākumu sērijas Garage48 laikā. Uzņēmuma pirmais investors ir Seedcamp – Lielbritānijas start-up akselerators. Qminder iesaistījies arī Somijā bāzētā iesācējuzņēmumu atbalsta programmā Startup Sauna.

Lai gan bumbieru raža šogad ir diezgan slikta, ābolu raža šogad lielā daļā Latvijas ir labāka nekā pērn. «Ir ziņas, ka Vidzemes pusē ābolu šogad nav īpaši daudz, taču kopumā ābolu šogad būs vairāk nekā pērn,» prognozēja Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Vienlaikus viņa apliecināja, ka šogad ābolu ražai dažādas slimības nav kaitējušas. «Tā ka būtu jāpievērš īpaša uzmanība slimību apkarošanai, šogad nav bijis,» uzsvēra LAA vadītāja.

Savukārt dārzkopības uzņēmuma Pūres dārzi direktors Edmunds Grīnbergs aģentūrai BNS pastāstīja, ka ābolu raža uzņēmumā šogad ir tāda pati kā pērn. Grīnbergs gan atzina, ka šogad āboli ienākušies ātrāk nekā pagājušajā gadā. «Vasaras ābolu realizāciju jau esam sākuši - veikalos jau ir nopērkami, savukārt septembra pirmajā dekādē sāksim rudens ābolu realizāciju,» norādīja Pūres dārzu direktors un piebilda, ka šogad ābolu cenas ir aptuveni par 5% augstākas nekā 2010.gadā.