Lai stabilizētu ekonomisko situāciju un samazinātu Atēnu parādu kalnus, varētu norakstīt pat 60% Grieķijas parādu. Tādu rīcības iespēju apsver eirozonas līderi, ziņo Irish Independent.
«Procesā jāpiedalas privātajiem investoriem un bankām, lai tādējādi samazinātu Grieķijas parādus līdz pieņemamam līmenim. Jūlijā mēs runājām par 21%, taču tas būs nepietiekami. Nepieciešams norakstīt daudz vairāk – aptuveni 50%, 60%,» paziņojis eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers, vēsta Bloomberg. Eirogrupas vadītājs uzsvēra, ka dalībai Atēnu parādu norakstīšanā būtu jābūt labprātīgai. Tomēr, ja bankas nepiekritīs šādam risinājumam, procesu var sākt arī piespiedu kārtā.
Savukārt, kā norāda Financial Times, šāda eirozonas pozīcija var izraisīt investoru paniku, līdzīgu tai, kas sekoja pēc Lehman Brothers kraha, tam piekrīt arī Francija, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB).
Arī finanšu iestādes ir brīdinājušas, ka tas var izraisīt haosu. «Jebkura pieeja, kas nav balstīta kopējās diskusijās un iekļauj vienpusēju rīcību, tiks pielīdzināta maksātnespējai, kas uz daudziem gadiem Grieķijas ekonomiku izolēs no starptautiskajiem kapitāla tirgiem. Tāpat tas radīs smagu slogu Eiropas nodokļu maksātājiem, kas jau tā ir daudz darījuši, lai atbalstītu Grieķiju,» savā paziņojumā pauž Starptautiskais Finanšu instūts (IIF).
Parādu norakstīšana nepieciešama, jo valsts ekonomikas kritums ir bijis dziļāks nekā iepriekš domāts, un tāpēc Grieķija ar saviem parādiem nespēs tikt galā, secinājusi SVF, ECB un ES revīzija.