Vēloties attīstīt ražošanu Rīgā, uzņēmējiem nākas krietni pasvīst, meklējot savam biznesam atbilstošu nekustamo īpašumu, ko iegādāties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
«Šī dziesma ir par nesatikšanos,» nāk prātā rindas no latviešu estrādes klasikas, aptaujājot nekustamā īpašuma tirgus speciālistus un ražotājus. Proti, piedāvājums industriālo platību tirgus segmentā bieži nesakrīt ar tām vajadzībām un prasībām, kas ir uzņēmējiem. Rīgā nenoliedzami ir saglabājies apjomīgs un iespaidīgs industriālais mantojums, taču nereti tas ir novecojis gan morāli, gan tehniski. Turklāt pa vidu tam visam vēl ir īpašumtiesību «putra», kas ievārīta deviņdesmitajos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumi pārceļas uz Pierīgu.
Nepienācīgi apsaimniekoti
Industriālo telpu segmentā ietilpst gan ražošanas, gan noliktavu telpas, taču tās būtiski atšķiras. Ražošanas telpām ir nepieciešamas lielas elektrojaudas, gāzes pieslēgums, lielāka grīdu kravnesība, pārsvarā zemāks griestu augstums, salīdzinot ar noliktavu telpām. Savukārt noliktavu telpām ir nepieciešams, piemēram, lielāks griestu augstums, apkure var būt mazāk efektīva. Turklāt noliktavās tā pati telpu platība tiek izmantota vairākkārtīgi, jo preces tiek novietotas vairākos līmeņos. Tas arī ir iemesls, kādēļ noliktavu telpu nomnieki ir maksātspējīgāki salīdzinājumā ar ražotājiem, atgādina industriālo parku attīstītāja un pārvaldnieka SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Rīgā šobrīd attīstība faktiski notiek noliktavu telpu jomā, taču, salīdzinot ar pārējām Baltijas galvaspilsētām, – ļoti mazos apjomos. Modernu industriālo telpu segmentā brīvo platību īpatsvars faktiski ir nulle. Pēc viņas teiktā, jaunienācēji tirgū, kuri lūkojas pēc telpām, primāri vēlas nomāt tās Rīgas robežās. Tam par iemeslu pārsvarā ir demogrāfiskā situācija un uzņēmēju bažas par to, ka jaunais bizness nespēs piesaistīt kvalificētus darbiniekus.
Savukārt ražošanas telpu segmentā jau vēsturiski ļoti daudzi ražošanas uzņēmumi ir dislocēti bijušajās padomju laiku ražošanas teritorijās un ēkās, viņa saka. NP Properties ir viena no nedaudzajām kompānijām, kura ir iegādājusies un modernizējusi vecās rūpnīcas, pārvēršot šīs teritorijas un ēkas par piemērotām mūsdienu ražotājiem. Tomēr daudzas no bijušajām padomju laiku ražotnēm, kas tika privatizētas un nonāca dažādu īpašnieku rokās, šobrīd vairs netiek pienācīgi apsaimniekotas un uzlabotas, tādējādi kļūstot par energoneefektīviem graustiem. Šīs teritorijas sliktākajā gadījumā nonāk izsolēs maksātnespējas dēļ, bet pozitīvākajā gadījumā pēc to pārņemšanas nākamais īpašnieks tās attīsta, veidojot mūsdienīgus, taču vairs ne industriālus objektus. Kā piemēru viņa nosauc Sporta 2 projektu, ko NP Properties attīsta tam piederošajā teritorijā Rīgas centrā, bijušās Laimas zefīru ražotnes vietā. Tur top jauns mākslas un tehnoloģiju kvartāls. Tāpat savu atdzimšanu piedzīvo VEF teritorija.
Pirkt nav ko
«Lai cik tas banāli nebūtu, to, kas notiek šajā tirgū, labi atspoguļo portāls ss.com. Ja atvērsim to un aplūkosim piedāvājumu sadaļā «Ražošanas telpas Rīgā», tur katru dienu būs atrodami aptuveni 15 piedāvājumi. No tiem analīzes vērti varētu būt kādi seši objekti. Tie diez vai būs labi objekti, ko gribētos pirkt, taču ir arī tādi, ko ir vērts apskatīt sīkāk,» situāciju ražošanas platību segmentā ieskicē Genādijs Grigorovičs, Latio Nekustamā īpašuma tirdzniecības aģents Komercīpašumu tirdzniecības nodaļā. Ilgu laiku strādājot šajā jomā, viņš labi zina pieprasījuma struktūru. Pirms intervijas DB, atverot portālu, G. Grigorovičs secinājis, ka piedāvājums absolūti neatbilst pieprasījumam – principā neesot ko nopirkt, piedāvājums ir vājš.
Visu rakstu Piedāvājums – vājš lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness.
LASI ARĪ:
