Eiropas Komisija (EK) ierosina Baltijas jūrā palielināt mencas zvejas iespējas, bet krietni samazināt reņģu un brētliņu nozveju. Šo zvejas iespēju priekšlikumu oktobrī apspriedīs Zivsaimniecības padomē un tas ir EK priekšlikums, kurš pamatots ar zinātniskiem ieteikumiem.
Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki atzīst, ka Baltijas mencas atgriešanās ir laba ziņa. Komisijas ieviestais ilgtermiņa plāns mencas krājumu pārvaldībai un stingrie pasākumi, kas vērsti pret nepatiesiem nozveju ziņojumiem, ir palīdzējuši samazināt zvejas radīto slodzi, panākot ilgtspējīgus nozvejas apjomus. Tādējādi krājumiem ir bijusi iespēja papildināties, un tas savukārt ļauj atkal palielināt nozveju.
Diemžēl pelaģisko sugu — reņģes un brētliņas — krājumu stāvoklis ir pilnīgi pretējs. Gadskārtējā papildinājuma apjoms lielākajai daļai šo krājumu ir bijis samērā neliels. Taču zvejas radītā slodze ir bijusi nemainīgi augsta, dažos gadījumos tā pēdējos gados ir pat pieaugusi. Zvejas radīto slodzi nāksies ievērojami samazināt, lai nodrošinātu šo svarīgo krājumu ilgtspējīgu pārvaldību.
Komisija ierosina par 15 % palielināt ES kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) no Baltijas mencas austrumu krājuma — no 51 267 tonnām līdz 58 957 tonnām — un par 6 % palielināt KPN no Baltijas mencas rietumu krājuma — no 17 700 tonnām līdz 18 800 tonnām. Savukārt reņģu rietumu krājuma nozveju ierosināts samazināt par 30 % — no 22 690 tonnām līdz 15 884 tonnām. Komisija ierosina reņģes centrālā krājuma zvejas iespējas samazināt par 28 % (no 126 380 tonnām līdz 91 640 tonnām) un brētliņas zvejas iespējas par 30 % (no 379 900 tonnām līdz 265 969 tonnām).