14 pazīstamu zīmolu ražotāju apģērbos atklātas videi un cilvēka veselībai bīstamas ķīmiskās vielas pēdas, otrdien paziņoja starptautiskā vides aizstāvju organizācija Greenpeace.

Visā pasaulē populāro zīmolu, piemēram, Adidas, Uniqlo, Calvin Klein, H&M, Abercrombie & Fitch, Lacoste, Converse un Ralph Lauren, ražoto apģērbu paraugi pierādīja, ka tie ir apstrādāti ar ķīmiskajām vielām nonilfenola etoksilātiem (NPE), teikts Greenpeace ziņojumā Dirty Laundry 2 (Netīrā veļa 2).

Greenpeace aktīviste Li Jifana skaidroja, ka NPE ir bieži rūpniecībā lietoti tīrīšanas līdzekļi, tostarp ražojot dabiskos un sintētiskos audumus. Ķīmisko vielu klātbūtne tika konstatēta divās trešdaļās no visiem paraugiem, kurus pētīja Greenpeace.

«NPE atdalās no nonilfenola, kam ir toksiskas, grūti sadalāmas un hormonus noārdošas īpašības,» Li teica žurnālistiem Pekinā.

Vides aizstāvju organizācija Greenpeace apsūdzējusi lielākās pasaules IT kompānijas «netīru» resursu izmantošanā, lai nodrošinātu mākoņskaitļošanas pakalpojumus.

Organizācijas pētījumā «How Clean is Your Cloud» Apple, Microsoft, IBM, Amazon un Twitter atzīmētas kā kompānijas, kuras mākoņskaitļošanu uztur ar «netīriem» resursiem – izmantojot ogles savu datu centru darbības nodrošināšanai.

«Apple mākoņskaitļošanas pakalpojuma nodrošināšanai izmanto «netīru» enerģiju, galvenokārt ogles,» norāda Greanpeace. «Tā noteikti nav lieta, kuru jūs sagaidat no kompānijas, kas aicina mūs domāt savādāk.»

Savukārt tehnoloģiju milži Facebook, Google un Yahoo esot nozares līderi atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Tā, piemēram, sociālais tīkls Facebook Zviedrijā ceļot datu centru, kurā 100% patērētās enerģijas nāks no atkārtoti izmantojamiem dabas resursiem.

Videi draudzīgākās elektrotehnikas kompānijas ir Hewlett – Packard (HP), Dell un Nokia, secinājusi vides aizstāvju organizācija Greenpeace, kas izveidojusi sarakstu ar videi draudzīgākajiem un nedraudzīgākajiem uzņēmumiem.

HP vides aizstāvju 2011. gada novembra reitingā Greenpeace Guide to Greener Electronics saņēmuši 5,9 punktus, Dell – 5,1 punktu un Nokia – 4,9 punktus no desmit iespējamajiem punktiem. Iepriekšējo gadu laikā Nokia atradās šī saraksta galvgalī, taču tagad ir piedzīvojusi kritumu uz trešo vietu.

Greenpeace norāda, ka kompānijas HP un Dell spējušas nodrošināt videi draudzīgu piegādes ķēdi, kā arī samazinājušas kaitīgos izmešus ražošanas procesā. Kompānija Dell aizvadītā gada pētījumā bija iekļuvusi desmitajā vietā, bet gada laikā piedzīvojusi «dramatisku lēcienu uz priekšu».

Krievijas galvaspilsētā Maskavā policija aizturējusi desmit vides aizstāvju organizācijas Greenpeace aktīvistus, kas tērpušies leduslāču kostīmos protestēja pie enerģētikas milža Gazprom galvenās ēkas.

Aktīvisti aicināja Krievijas kompāniju pārtraukt naftas ieguvi Arktikā un nobloķēja ceļu, kas ved uz Gazprom ēku. Lāča kostīmos tērpušies Greenpeace biedri Gazprom ēkas priekšā izkaisīja mākslīgu sniegu un tajā viļājās.

Kaimiņvalsts likumsargi protestētājus aizgādājusi uz policijas iecirkni, kur viņiem, iespējams, tiks izvirzītas apsūdzības sabiedriskās kārtības graušanā.

Db.lv jau vēstīja, ka Greenpeace aktīvisti augustā sarīkoja protesta akcijas pie Gazprom naftas platformas Pečoru jūrā, Krievijas ziemeļu daļā.

Greenpeace aktīvisti uzrāpās naftas platformā, kur atritināja lielu plakātu, kurā brīdināja par ekoloģisku katastrofu, kā arī pieķēdējās pie platformas enkuriem. Organizācija tādējādi protestēja pret Gazprom plāniem Arktikā iegūt naftu.

Vairāku lielu apģērbu zīmolu piegādātāji piesārņo Ķīnas upes ar bīstamām ķīmiskām vielām, atsaucoties uz Greenpeace, ziņo BBC.

Jauns vides aizsardzības grupas ziņojums rada jautājumus par tādiem uzņēmumiem kā Adidas, Abercrombie & Fitch un H&M.

Greenpeace apgalvo, ka tie gūst labumu no Ķīnas paviršajiem vides aizsardzības noteikumiem.

Grupa aicina kompānijas pārliecināties, ka to produkti nerada kaitējumu videi un sabiedrības veselībai.

Starp atrastajām ķimikālijām esot nonilfenoli, alkilfenoli un perfluorētās ķīmiskās vielas.

Alkilfenoli un dažas perfluorētās ķīmiskās vielas Eiropas Savienībā ir aizliegtas, bet joprojām tiek plaši izmantotas tekstilrūpniecībā tādās attīstības valstīs kā Ķīna. Ķimikālijām ir hormonus graujošas īpašības.

Apple lēmums par ASV Vides aizsardzības aģentūras bijušās vadītājas Līsas Džeksones (Lisa Jackson) nolīgšanu darbam ar kompānijas ekoloģijas iniciatīvām ir drosmīgs solis, kas palīdzēs uzlabot tehnoloģiju milža vides aizsardzības centienus, pavēstījusi organizācija Greenpeace.

«Pieņemot darbā Līsu Džeksoni, kas sevi jau ir pierādījusi, cīnoties ar toksiskajiem atkritumiem un problēmām, kuras saistītas ar fosilā kurināmā izmantošanu, Apple ir spērusi drosmīgu soli, lai stātos pretim saviem lielākajiem izaicinājumiem,» sacīja vides aktīvistu kustības analītiķis Gerijs Kuks (Gary Coock).

Greenpeace arī norāda, ka L. Džeksone kompāniju Apple var padarīt par nozares «zaļo» līderi, kā arī izmantot tehnoloģiju milža ietekmi, lai arī citas kompānijas īstenotu nepieciešamas reformas.

Aizvadītajā gadā Greenpeace vērsa asu kritiku pret Apple, uzsverot, ka kompānija videi draudzīgas enerģijas izmantošanā ir atpalikusi no tādiem nozares pārstāvjiem kā Facebook un Google.

Vides aizsardzības organizācijas Greenpeace aktīvisti sarīkojuši protesta akcijas pie Krievijas enerģētikas giganta Gazprom naftas platformas Pečoru jūrā, valsts ziemeļu daļā.

Greenpeace aktīvisti uzrāpās naftas platformā, kur atritināja lielu plakātu, kurā brīdināja par ekoloģisku katastrofu, kā arī pieķēdējās pie platformas enkuriem. Organizācija tādējādi protestēja pret Gazprom plāniem Arktikā iegūt naftu.

Aktīvisti savu uzmanību pievērsa Priražlomnajas naftas platformai, kas ir pirmā Arktikas klases, ledus izturīga naftas ieguves platforma pasaulē. Tiek paredzēts, ka 2013. gadā naftas platforma uzsāks darbu, tādējādi aizsākot naftas ieguvi Arktikā.

Greenpeace aktīvisti uzskata, ka Gazprom nav gatavs situācijām, kad izcelsies naftas noplūde, kas būs jāierobežo. Organizācija akcijas pret Gazprom uzsāka aizvadītajā piektdienā. Kopumā tās ilga piecas dienas.

Sešas vides aizstāvju grupas Greenpeace aktīvistes cenšas uzrāpties Rietumeiropā augstākajā celtnē The Shard, protestējot pret naftas un gāzes ieguvi Arktikā, vēsta Guardian.

The Shard atrodas Londonas centrālajā daļā.

Aktīvistes savu kāpienu sāka agri no rīta, un sākotnēji tika ziņots vien par sešām sievietēm, kuras mēģina «iekarot» augstceltni.

Taču Greenpeace savā Twitter kontā ievietojusi fotogrāfiju, kurā redzamas visas sešas sievietes - Sabīne, Sandra, Viktorija, Ali, Viola un Līsbeta - pirms došanās augšup. Organizācija arī publiskojusi Viktorijas sacīto, kurā viņa skaidro savu motivāciju, un veikusi citus paziņojumus, kas saistīti ar šo aktivitāti.

Ikdienā mēs sastopamies ar dažādiem kārdinājumiem – atlikt kāda darba darīšanu uz rītdienu, apēst lieku kūkas gabalu (kaut arī vēlamies veselīgāku ķermeni) utt. Patiesībā mūsu ķermenī mājo spēks, kas palīdz gan atteikties no visa, kas nav derīgs, gan saņemties un paveikt teju neiespējamo – celties piecos no rīta, iet aukstā dušā, uzsākt meditēt un nomierināt savu prātu.

Ja uz gribasspēku skatāmies caur muskuļa analoģiju, tad zinām - jo vairāk trenē un noslogo savu muskulatūru, jo spēcīgāks un izturīgāks paliec. Galvenie jautājumi ir divi – kā pareizi trenēt šo «gribasspēka» muskuli un kurš no treniņu veidiem ir man piemērotākais, biznesa portālam db.lv stāsta Ivars Juškēvics, «Training Lab» biznesa personības izaugsmes treneris.

Viņš par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Slepenais ierocis, kā izveidot jaunus ieradumus - gribasSpēks

Stenforda universitātes ph.d Kellija Makgonigala (Kelly McGonigal) uzskata, ka ir trīs dažādu veidu gribasspēki, kurus var nosaukt šādi: «Es nedarīšu» gribasspēks, «Es gribu» gribasspēks, «Es varu un darīšu» gribasspēks.

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Kas ir lietišķā improvizācija un ko labu tā spēj dot?

Iedomāsimies, ka esam izlēmuši aizbraukt, teiksim, uz Kopenhāgenu. Mājās izveidojam smalku jo smalku plānu, ko redzēt, kur ēst un ko nopirkt. Aizbraucot uz vietas, izrādās – iecerētā ēstuve ir slēgta, plānotais muzejs nav apskates vērts un noskatītais dizaina brīnums ir brīnumainā cenā. Ko nu? Turpināt turēties pie plāna vai «izmest to pa logu» un cerēt uz laimīgām nejaušībām? Tādi alegoriski Kopenhāgenas braucieni sastopami vai ik dienas biznesa vidē, kas gan nenozīmē, ka plāns kā tāds nav vajadzīgs, tomēr tikai ar to, kaut visspožāko, vairs netikt cauri. Kā norāda godalgotās grāmatas Heretic’s guide to best practice autors Kailašs Avati savā emuārā, labi funkcionējošai organizācijai ir nepieciešams ne tikai plāns, bet arī improvizācija: divi komplimentāri pretstati. Un tieši pēdējo var vislabāk mācīties no džeza un komiķiem.

Dabas aizstāvju organizācija Greenpeace trešdien nākusi klajā ar apgalvojumu - tās rīcībā ir pierādījumi, ka slaveno Bārbijas leļļu iepakojums tiek izgatavots no materiāliem, kurus iegūst, izcērtot lietusmežus Indonēzijā, vēsta Reuters.

Greenpeace aktīvisti apsūdz tādas kompānijas kā Mattel un Walt Disney Co lietusmežu straujās izciršanas veicināšanā Indonēzijā. Lai pret to protestētu organizācijas aktīvisti ceturtdien Losandželosā bija sarīkojuši demonstrāciju pie Bārbiju ražotājas - kompānijas Mattel galvenā biroja.

Vides aizstāvji bija tērpušies kā Bārbijas partneris Kens un izkarinājuši lielu plakātu, kurā bija attēlots Kens un rakstīts: «Bārbij, viss ir beidzies. Es nesatiekos ar meitenēm, kas iznīcina mežus.»

«Bārbija iznīcina lietusmežus un izraisa apdraudēto sugu bojāeju,» skaidro Bustars Maitars, Indonēzijas lietusmežu glābšanas kampaņas organizētājs. «Kompānijai Mattel jāpārtrauc ražot pasaules populārākās rotaļlietas iesaiņojums, graujot lietusmežus.»

Desmitiem Greenpeace aktīvistu, kuri ģērbušies kā polārlāči, «uzbrukuši» Skotijas uzņēmumam, kas iesaistīts naftas izpētē Arktikā, ziņo BBC.

Saskaņā ar Greenpeace sniegto informāciju aptuveni piecdesmit aktīvisti iebarikādējušies Cairn Energy birojos Edinburgā.

Viņi pieprasa, lai kompānija publicētu detalizētu informāciju par to, kā tā varētu reaģēt uz naftas noplūdi.

Cairn jūlijā paziņoja, ka sākusi urbšanu pie Grenlandes krastiem.

Pēdējos mēnešos organizācijas aktīvisti protestējuši vairākkārt, apgalvojot, ka Cairn nav izdevies izskaidrot, kā tā rīkotos, ja notiktu līdzīga katastrofa kā tad, kad eksplodēja kompānijas BP platforma Meksikas līcī.

Vides aktīvisti apgalvo, ka naftas kompānija atsakās sniegt viņu prasīto informāciju, jo apzinās, ka jebkura naftas noplūde šajā trauslajā vidē radīs novēršamas sekas. Taču «polārlāči» neatstāšot Cairn birojus, kamēr prasītā informācija netiks sniegta.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Veicot Dzintaru koncertzāles Mazās zāles remontdarbus, tika atrasts ierocis, visticamāk 1939. gada parauga vācu karabīne, informē Jūrmalas pilsētas pašvaldības pārstāvji.

Ierocis esot bijis labi saglabājies, un pašlaik tas nodots Valsts policijas ekspertīzei.

«Visticamāk, tā ir vēl viena mūsu tautas sarežģītās vēstures liecība, iepriekšējais gadījums bija būvbedrē paslēptās granātas,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Jau rakstīts, ka pašlaik notiek Dzintaru koncertzāles Mazās zāles rekonstrukcijas darbi, kuru kopējās izmaksas lēstas 8,47 milj. Ls apmērā. Projektu plānots pabeigt līdz 2014. gada beigām ar diviem tehnoloģiskajiem pārtraukumiem šā un nākamā gada vasaras mēnešos. Telpu platība pēc rekonstrukcijas būs 2435,4m², vietu skaits zālē – 460. Līdz šā gada februāra vidum līdz koncertzāles ēkai bija izbūvēts ūdensvads un lietus kanalizācijas pieslēgums, uzsākti santehnikas darbi, kā arī zibensnovedēja sistēmas izbūve. Paralēli tam veikta gruntsūdens līmeņa pazemināšana, izrakts un izvests apmēram 5000 m3 grunts, un izveidota mikropāļu atbalsta siena, informē būvnieki.

Prokurors, kas veic apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā, ir pārliecināts, ka divas nedēļas vecu zīdaini, pret kuru vērsts ierocis, nevarot uzskatīt par cietušo un piemērojis noziegumam zemāku kvalifikāciju. Savukārt Kurzemes televīzijas žurnālistes Irinas Kurganova, kura sižetā vērsusi uzmanību uz neskaidrībām lietā, vīrs saņēmis lūgumu no sava priekšieka Valsts policijas Kurzemes reģionā, kā arī no paša prokurora nepubliskot ar prokuroru notikušo interviju.

Sižeta veidošanā žurnāliste saskārusies ar prokurora Jura Sidera nevēlēšanos sniegt interviju, jo prokurors aizbildinājies ar atvaļinājumu, bet vēlāk paudis, ka neatrodas Ventspilī, tomēr galu galā tapa neliela telefonintervija. Minētais gadījums esot ieinteresējis arī Valsts Policijas pārstāvjus Kurzemes reģionā - I. Kurganovas vīrs, kas strādā policijā, saņēmis zvanu no prokurora J. Sidera, kā arī lūgumu no sava priekšnieka, kas esot uzsvēris, ka žurnālistei intervija ar prokuroru nav jāpublisko. «Tas šobrīd izskatās pēc tā, ka policija cenšas iesaistīties lietā, savukārt mans vīrs bažījas par savu darbu, jo, protams, intervija ir publiskota,» norādīja žurnāliste. «Prokurors manam vīram teica, ka intervija nav publicējuma, un tas izskanēja tādā tonī, ka šis jautājums vairs nav apspriežams,» Db.lv norādīja žurnāliste.

Lai gan Bitcoin cena ir apstājusies pie 25 000 ASV dolāru atzīmes, “Bitcoin klona” telpā ir laimīgāki medību lauki, kur iepriekšpārdošanu uzsākusi jaunā Bitcoin BSC Stake-to-Earn kritpovalūta.

Pašlaik pasaules vadošajai kriptovalūtai Bitcoin, iespējams, ir grūti noturēties virs 25 000 ASV dolāru atzīmes, tajā pašā laikā Bitcoin klnou atvasinātajiem žetoniem klājas daudz labāk.

Piemēram, pēdējo trīs mēnešu laikā Bitcoin Cash (BCH) fork no Bitcoin ir palielinājusies par 73%, bet Bitcoin tajā pašā laika posma ir samazinājusies par -2,3%.

Tikmēr Bitcoin BSC, BTC20, kas tika laists klajā pirms mēneša, līdzīga Bitcoin atvasinātā monēta, kas balstīta uz staking, ir palielinājusies par 52%.

Faktiski BTC20 sasniedz visu laiku (ATH) dienas augstāko līmeni - 6 ASV dolārus, kas atbilst 688% - 7x pieaugumam no tā 1 ASV dolāra iepriekšpārdošanas un biržas cenas.

Izskatās, ka Transatlantijas tirdzniecības līgumu ar ASV šogad varētu izdoties parakstīt tikai tad, ja strīdīgie punkti tiks izņemti no tā laukā

Jau vairākus gadus notiek sarunas par Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līguma, saīsinājumā saukta TTIP, parakstīšanu. Par spīti šī soļa nozīmīgumam un sākotnēji nospraustajiem termiņiem, izskatās, ka vismaz ASV prezidenta Baraka Obamas valdīšanas laikā šis līgums tā sākotnējā versijā nevar tikt parakstīts. Pretrunu ir pārāk daudz un, citējot Vācijas vicekancleru Zigmāru Gabriēlu, «pietrūkst fantāzijas, kā šis darbs vēl šogad varētu tikt paveikts».

Ja skatās uz eiropiešu viedokļu aptauju rezultātiem, tad redzams, ka Eiropas iedzīvotāju galvenās bažas saistās ar to, ka TTIP varētu vājināt patērētāju tiesības. Lielākā daļa ir sašutusi, ka sarunas par TTIP līdz šim ir turētas slepenībā, bet mazāk par pusi no aptaujātajiem saskata šī līguma noslēgšanas gadījumā priekšrocības savas valsts uzņēmumiem. Ejot vēl lielākā iebildumu detalizācijā, bažas par patērētāju tiesību vājināšanos saistās, piemēram, ar farmācijas industrijas izstrādājumiem. Eiropā, pirms virza kādu šīs nozares produktu tirgū, ir jāuzrāda pārliecinoši pētījumu rezultāti, ka produkts ir nekaitīgs cilvēku veselībai. ASV tik striktu ierobežojumu neesot, tur produkts ir no tirgus jāizņem, ja pierādīts, ka tas ir veselībai kaitīgs. Tāpat eiropiešiem joprojām ir lielas iebildes pret ģenētiski modificētu pārtiku, kā arī iespējamo darbaņēmēju aizsardzības mazināšanos. Nepieņemama šķiet arī amerikāņu prasība par investīciju strīdu izskatīšanu privātās šķīrējtiesās, kurās spriedumiem nav iespējama pārsūdzība, bet uzvar lielos vilcienos tas, kurš spēj vairāk samaksāt – vismaz tāds ir priekšstats par tām.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju tuvojošos ziemu gaida ar bažām, jo gan valstsvīri, gan enerģētikas nozares pārstāvji jau vairākus mēnešus publiski izvairās runāt par to, cik daudz dabasgāzes nākamajai apkures sezonai kopīgiem spēkiem esam sarūpējuši.

Pārvades sistēmas operators sabiedrību informē tikai par kopējiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē noglabātajiem apjomiem, bet gāzes tirgotāji konkrētus ciparus nenosauc, slēpjoties aiz komercnoslēpuma plīvura. Lai gan lielākā daļa tirgoņu atzīmē, ka gāzi saviem klientiem jau ir iegādājušies, DB rīcībā esošā informācija gan liecina, ka par saistību izpildi pārliecināti ir ne visi, tajā skaitā arī lieli un labi zināmi tirgus pārstāvji.

Publiski šāda retorika gan, protams, netiek pielietota, jo tas klientu vidū varētu raisīt sašutumu un šaubas, tā vietā patērētāji tiek baroti ar solījumiem, ka gāze būs! Uz to mēs arī ceram, taču pēdējo mēnešu notikumi liek secināt, ka cerība ir ne tikai sabiedrības, bet arī tirgotāju un pat valsts vienīgais ierocis cīņā ar enerģētisko krīzi.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Ķīnas galvaspilsētu Pekinu atkal pārņēmis biezs smogs, liekot varasiestādēm slēgt rūpnīcas, bet lidsabiedrībām atcelt avioreisus zemās redzamības dēļ. Ķīnas galvaspilsēta spēcīgu smogu piedzīvoja jau pirms divām nedēļām.

Lai apkarotu smogu, Pekinas varasiestādes likušas uz laiku pārtraukt 103 kompāniju darbu, savukārt valdības aģentūrām, institūcijām un valstij piederošām kompānijām likts samazināt automašīnu izmantošanu par 30% . Smoga dēļ Pekinas starptautiskajā lidostā atcelti divdesmit trīs avioreisi. Paredzams, ka traucējumi lidostas darbā turpināsies.

Pekinas varasiestādes brīdinājušas pilsētas 20 miljonus iedzīvotāju būt gataviem, ka smogs neatkāpsies vēl vismaz vienu dienu. Pilsētas varasiestādes prognozē, ka gaisa kvalitāte sāks uzlaboties tikai naktī uz 1. februāri.

Smoga dēļ redzamība Pekinā vietām samazinājusies pat līdz dažiem desmitiem metru. Tikmēr tirgotāji novērojuši strauju sejas masku tirdzniecības kāpumu.

Šodien ilgtspējīgs bizness ir būtiska veiksmes atslēga. Tas ir labi planētai un, tanī pat laikā, veicina attīstību ar dziļāku skatu uz klientu vajadzībām. Zaļais bizness, ar saudzīgu attieksmi pret vidi un apkartējo sabiedrību, atver durvis uz jaunām iespējām, kas savādāk būtu slēgtas. Mežsaimniecībā un koksnes pārstrādes nozarē, pasaulē atzīta ilgtspējības apliecinajuma zīme ir FSC®, kas apstiprina atbildīgu praksi ķēdē līdz gala patērētajam. FSC misija ir veicināt videi draudzīgu, sociāli atbildīgu un ekonomiski pamatotu pasaules mežu pārvaldību.

Vairāk kā 10 gadus Latvijas lielākais FSC sertificētās koksnes piegādātājs ir VAS «Latvijas Valsts meži», uzņēmums, kurš pārvalda 1,62 miljonus vai pusi Latvijas publisko mežu, ietverot 20% aizsargājamās dabas teritorijas. Lai nodrošinātu FSC sertifikātu, uzņēmumā tiek veikti 8 novērtēšanas auditi gadā.

Tomass Kotovičs, AS «Latvijas valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs, «Mēs lepojamies ar mūsu speciālistu veikumu vairāku paaudžu garumā, lai uzturētu un uzlabotu mūsu mežu apsaimniekošanas sociālās, vides un ekonomiskās vērtības. FSC sertifikācija ir šo iedibināto pamatvērtību attīstības dzinējspēks sasniegt aizvien augstākus standartus, ne tikai pašu darbinieku darbā, bet arī, pieprasot augstas kvalitātes servisu no biznesa partneriem. Jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā uzņēmumā ir ļoti daudz paveikts, lai uzlabotu plānošanas, mežizstrādes un vides pārvaldības procesus. Daudzi uzņēmuma attīstības projekti jau ir veiksmīgi integrēti meža apsaimniekošanā, kā piemēru var minēt izveidoto medņu riestu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, ekomežu tīkla un vides monitoringa sistēmas izveidi, videi saudzīga koksnes autoceļa izmantošana koksnes izvešanā u.c. veiksmīgi projekti. Tomēr ar to viss nebeidzas, arī pašlaik tiek turpināts darbs pie dažādiem jauniem attīstības projektiem, kas no sertifikācijas viedokļa jau tuvākajā nākotnē dos pozitīvus augļus, kā piemēru var minēt projektu par daudzfunkcionālu meža apsaimniekošanas plānošanu, kur tiek meklēti risinājumi, kā pilnveidot esošo meža apsaimniekošanas stratēģisko plānošanu, apvienojot vides un ekonomisko plānošanu.»