Sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu Latvijai jāpanāk ap 7 % budžeta deficīts, un tam ir argumenti, uzskata ekspremjers Ivars Godmanis.

Finanšu ministrs Einārs Repše devies uz Vašingtonu, lai sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienotos par iespējamo budžeta deficīta apjomu Latvijā. I. Godmanis iesaka sarunās kā argumentu izmantot situāciju citās Eiropas valstīs. Saskaņā ar The Economist publicētajiem aktuālajiem datiem Eiropas Savienības valstīs pie līdzīga IKP krituma kā Latvijā budžeta deficīta apjoms ir lielāks, norādīja Ivars Godmanis LNT raidījumā 900 sekundes. Tam, viņaprāt, jābūt argumentam sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu.

"Cik mums reāli jāsamazina, salīdzinot ar 2008. gadu? Tie ir 15 % no visiem izdevumiem, turklāt daļa jau samazināta 2008. gada decembrī. Tagad vēl jāsamazina par 8 %," norādīja I. Godmanis.

Saskatot potenciālu Pārdaugavā, Santa un Ingūna Kausiņas atver otru kafejnīcu Mierā.

Šobrīd ir divas kafejnīcas Mierā – pa vienai katrā Rīgas pusē, un nav izslēgts, ka pēc kāda laika būs vēl kāda, stāsta uzņēmējas. Kad viņas bija atvērušas pirmo kafejnīcu Mierā Miera ielā, klienti vaicājuši, kāpēc tādas kafejnīcas nav Pārdaugavā. «Nodomājām, ka būtu forši,» saka Ingūna. Tomēr nolēmušas nesteigties, taču paralēli visu laiku sekojušas līdzi nekustamā īpašuma sludinājumiem. Viņas bija noskatījušas telpas, kur šobrīd atrodas otra kafejnīca Meža ielā, bet tās tobrīd bija aizņemtas. Taču, kad tās atkal bija pieejamas, Ingūna un Santa nolēma tās tikai apskatīties – gribējās atvērt vēl vienu kafejnīcu, bet tajā pašā laikā viņas nebija līdz galam pārliecinātas par šo soli. Santa atminas, ka tētis teicis – šīs telpas obligāti «jāņem», jo perspektīva ir, rajons attīstās un ir rosība. Savā ziņā tas ir līdzīgs Miera ielas republikai.

Mani «vienkārši absolūti kaitina» runas par lata devalvāciju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijušais ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis minēja vairākus argumentus pret lata iespējamo devalvāciju.

«Es nerunāšu par to, par ko visi ir runājuši, ka lata devalvācija sadārdzinās energoresursus, visas izejvielas, ka lata devalvācija katastrofālā stāvoklī noliks tos, kas ir ņēmuši eiro kredītus. Tas viss jau ir runāts, bet ir vēl argumenti. Viens no argumentiem ir tas, ka mēs - trīs Baltijas valstis - turam kursu, mēs visas gribam ieiet eiro. Un, ieejot eiro, mēs būsim mierā. Tie investori, kas liks naudu, nomierināsies, nebūs lata likmei atšķirības divas reizes kā tagad ir ar eiro,» stāstīja bijušais premjers.Godmanis nosauc argumentus pret lata devalvāciju

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītē apmeklēs Gruzijas Republiku, kur apspriedīs iespējas uzlabot abu valstu sadarbību tirdzniecībā ar pārtikas un citām lauksaimniecības, kā arī kokrūpniecības precēm, uzsverot, ka Latvijas pārtikas produktu un koksnes izstrādājumu ražotājiem ir iespējams kāpināt saražotā apjomus un palielināt eksportu uz Gruziju.

Ministre vizītē uz Gruziju dosies 26. un 27. jūlijā. Vizītes laikā ministre tiksies ar Gruzijas lauksaimniecības ministru Zazu Goroziu (Zaza Gorozia) un kopā ar Latvijas uzņēmējiem apmeklēs vairākus Gruzijas pārtikas ražošanas uzņēmumus un potenciālos sadarbības partnerus, informē ministrija.

«Latvijas un Gruzijas nozares tirdzniecības rādītāji ir stabili, taču pagaidām to apjomi ir nelieli. Latvija var Gruzijas tirgum piedāvāt augstas kvalitātes piena produktus, zivju konservus un gaļas izstrādājumus, tāpat arī dažādus koksnes izstrādājumus,» norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopā ar zemkopības ministri uz Gruziju dosies arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta BIOR vadītājs un vadības pārstāvji no vairākiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem: SIA Latvijas Piens, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Krievija militāro mācību ietvaros pie Ukrainas austrumu robežas izvietojusi artilēriju un aptuveni divus simtus tanku, medijam Amerikas Balss pauda Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs (Юрий Сергеев), ziņo Korrespondent.

«Dienvidaustrumu pusē mēs esam pamanījuši lielu artilērijas koncentrāciju, tankus un personālu no Centrālajiem un Ziemeļu rajoniem, kā arī reaktīvos mīnmetējus «Grad», kas ir ļoti bīstams ierocis, kuru izmantoja Čečenijā,» stāstīja J. Sergejevs.

«Krievija cenšas savai iespējamai agresijai mēģina piešķirt leģitīmu raksturu, kā tas tika darīts, piemēram, Abhāzijā vai Krimā, kur viņi atbalstīja nelielu separātistu grupu, kas sagrāba varu parlamentā un pēc tam pieņēma lēmumu sarīkot referendumu un pasludināt pussalas neatkarību,» pauda Ukrainas vēstnieks ANO.

Db.lv jau ziņoja, ka Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins (Виталий Чуркин) Krievijas telekanālā Rossija 1 pavēstīja, ka Maskava var izmantot Krievijas Federācijas padomes sniegto atļauju Kremlim izmantot Krievijas armiju Ukrainā. Tāpat viņš norādīja, ka ANO ir sašķelta un nespēj nodrošināt mieru Ukrainā, tādēļ Krievija varētu reģionā ievest savus «miera uzturētājus». Krievijas vēstnieks ANO apgalvoja arī, ka Maskavai ir «starptautiski tiesisks pamats miera uzturētāju» ieviešanai Ukrainā. Viņš piesauca 2008. gada konfliktu Kaukāzā, kad Krievija pielietoja agresiju pret Gruziju, kā ANO statūtu normu par pašaizsardzību piemērošanas piemēru. Jāatgādina, ka rietumvalstis Krievijas agresiju nav atzinušas par tiesisku.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā valdība uzņēmējus spēj atbalstīt minimāli, vienīgi var apsolīt, ka nodokļi palielināti netiks.

Stimulēs ražošanu

Tomēr, kā uzsvēra gan I. Godmanis, gan Finanšu ministrijas valsts sekretārs Dāvids Tauriņš, vienlaikus ar 2009. gada valsts budžeta likumprojektu tiek virzīti grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kam vajadzētu stimulēt investīcijas kā ražošanas tehnoloģijās, tā inovācijās un jaunu produktu ražošanā. Proti, paaugstinātu amortizācijas koeficientu 1.5 no nākamā gada varēs piemērot ne tikai norakstot jauniegādātās ražošanas iekārtas, bet arī samazinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunu produktu izstrādi. Vienīgais nosacījums - ieguldījumu rezultātā jātiek reģistrētiem jauniem patentiem vai preču zīmēm. Produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu, iespējams, kaut nedaudz varētu veicināt arī tas, ka no nākamā gada tiks dubultoti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par izdevumiem, kas saistīti ar izglītību. Attaisnoto izdevumu limitu plānots dubultot - tas pieaugs no 150 Ls līdz 300 Ls gadā.

Ministru prezidents Ivars Godmanis neizslēdz, ka pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, prezidents varētu pieprasīt premjera demisiju.

"Tas ir sāpīgi. Jo paliek grūtāk, jo mazāks ir atbalsts," intervijā LTV raidījumam Panorāma atzina pats I. Godmanis, piebilstot, ka pagaidām politisko situāciju ar V. Zatleru pārrunājis tikai pa telefonu.

I.Godmanis gan skaidroja, ka no savas ieceres samazināt ministriju skaitu no 16 līdz 12, nav atteicies, taču valdības reorganizācijas plāna īstenošana esot atlikta līdz brīdim, kad būs pieņemti 2009.gada valsts budžeta likuma grozījumi. Tieši šī koalīcijas partiju šodien panāktā vienošanās ir saniknojusi V. Zatleru, kurš piektdienas vakarā paziņoja, ka I. Godmanis pēdējo dienu laikā ir diametrāli mainījis savas domas par valdības reorganizāciju un tādējādi zaudējis V. Zatlera uzticību.

Bijušais premjers Ivars Godmanis uzskata, ka atstājis nākamajam valdības vadītājam sabalansētu budžetu un konkrētus priekšlikumus par līdzekļu samazināšanu.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze Ivars Godmanis norāda, ka iepriekšējā valdība kritusi, jo koalīcijas partneri redzējuši I.Godmaņa gatavību novest vairākas lietas līdz konsekvencei. “Tas zināmā mērā ir politiski pašnāvnieciski partijām, kas piedalās valdībā. Jo bija skaidrs, ka vēlreiz nāksies koriģēt budžetu. [..] Vēl – atbildība un nevēlēšanās to uzņemties. Jo viss, ko tu dari, tev plusus nenesīs. Mums ir vēlēšanas sestā jūnijā. Ja izdarām to, ko es teicu, ko vēl darīsim, tas nenesīs nevienu punktu,” norāda I.Godmanis.

Ekspremjers izsakās arī par lata kursa stabilitāti. "Turot augstu lata kursu, tiek veicināta pievilcīga vide investīcijām no ārpuses. Jo augstāka valūta, jo vairāk tevī investēs. Es prasīju darba devējiem – vai ejam uz kādām specifiskām nozarēm kā prioritārām? Viņi visi sauca – no Dieva puses, nē! Principā es viņiem piekrītu. Bet, tikko mēs prioritarizējam vienas nozares, mēs nogalinām nozares, kuras nav prioritārā sarakstā. Mums – maziem, fleksibliem, jābūt tādiem, kad nevajag iezīmēt, nevajag iekalt klintī – tieši tie un ne citi," tā viņš.

Patlaban visi nodarbojas ar Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) minēšanu, taču valdības un banku speciālistu prognozes ir krasi atšķirīgas. Ir jāuzmanās, lai valdībai netiktu dots nepareizs signāls, kā rīkoties. Šādu uzskatu intervijā Neatkarīgajai paudis bijušais premjers Ivars Godmanis.

«Tagad ir skriešanas sacensības - visi sacenšas, cik mums tā IKP prognoze varētu būt slikta. Tas, uz ko Dombrovska valdība taisa budžeta grozījumus, ir 12% kritums, bet Latvijas Banka un nu jau arī Finanšu ministrija sāk mums zīmēt, ka tas kritums varētu būt lielāks. Arī banku speciālisti sāk teikt, ka kritums varētu būt 18–20%,» tā I. Godmanis, piebilstot, ka ir jābūt skaidrībai, nevis sacensībai minēšanā.

«Pagājušā gada maijā CSP publicēja datus par kopprodukta izmaiņām pirmajā ceturksnī 2008. gadā. Var pataisīt vaļā jebkuru avīzi un ieraudzīt, ka cipars bija 3,3% plusā pret 2007. gada pirmo ceturksni. Un tad, kad beidzās pirmais pusgads, CSP dati liecināja, ka esam to beiguši ar plus 1,6%. 2009. gada sākumā CSP koriģēja šos rezultātus. Un pateica, ka diemžēl 2008. gada pirmais ceturksnis bijis nevis plus 3,3%, bet tikai plus 0,5%. Savukārt otrais – jau mīnus 1,4%. Kādas tas atstāj graujošas sekas? Mēs jūlijā samazinājām budžetu par 4,2%. Bet, ja mums būtu bijuši dati, ka krītam jau pirmajā pusgadā, mēs grozītu daudz lielāku skaitli,» skaidro ekspremjers.

Tik straujš algu kāpums un nekustamā īpašuma cenu lēciens kā aizvadītajos «treknajos» gados Latvijā nebūs vairs nekad, norāda bijušais premjers Ivars Godmanis.

Viņaprāt, atbildību par savlaicīgu situācijas neprognozēšanu jāuzņemas visām valdībām, sākot no 2000. gada. Tagad, pieņemot straujus lēmumus, valstij jāpiedzīvo ļoti asas kolīzijas, I.Godmanis izteicās LNT raidījumā 900 sekundes.

I.Godmanis arī aicināja koalīciju būt vienotai un kritizēja domstarpības valdošo partiju vidū par Antas Rugātes neievēlēšanu Saeimas prezidijā. «Kāda ir starpība, kas strādā prezidijā gadu pirms vēlēšanām?» izteicās I.Godmanis.

Bijušais premjers Ivars Godmanis norāda, ka vājais punkts aizdevuma saņemšanai ir Einars. I. Godmanis video, kas ievietots portālā Collective Memory, nesaka, kas tas ir par Einaru, bet visticamāk, ar to domāts pašreizējais finanšu ministrs Einars Repše.

«Es runāju ar I. Rimšēviču. Es saku, Ilmār, nu tad vismaz tu pagarināsi to kredītlīniju, viņš saka - to kredītu viņi pagarinās. Bet ar to pietiks tikai līdz jūnijam. Tas nozīmē, ka viņiem tagad uz 10. maiju ir jābūt visam saskaņotam ar fondu. Ja viņi aizbrauks bez saskaņojuma, tad ir finišs,» norāda I. Godmanis.

Vērojot pasaules ekonomiku, I. Godmanis uzskata, ka atveseļošanās būs jūtama 2010. gada pirmajā pusē, kas, savukārt, Latvijai varētu nozīmēt tās pārvarēšanu 2010. gada septembrī vai vēlākais decembrī.

«Labā ziņa ir tā, ka Finanšu sistēma nav sabrukusi Eiropā. Viņa arī reāli nav sabrukusi Amerikā, bet Amerikā viņa tomēr bruka. [...] Tur pazuda vairākas bankas, bet Eiropā nepazuda neviena. Ar tām milzīgajām lietām, kas tika darīts, ar milzīgu naudas pumpēšanu tās bankas tika saglābtas un arī Latvijā mes viņas saglābām. ERBD ir iekšā un par Parex banku man galva vairs nesāp. Nu tā uz 99.90%, 100% es vēl nesaku,» norāda I. Godmanis.

Latvijai nevajag ņemt kredītus no Skandināvijas valstīm, lai pēc tam šo naudu noguldītu Skandināvijas bankās, uzskata bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Latvijas TV raidījumā Labrīt, Latvija! I.Godmanis iztiecās, ka Skandināvijas valstis var pašas uzturēt savas bankas.

Ivars Godmanis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš arī atzina, ka arī lielās Eiropas Savienības valstis būs spiestas drastiski samazināt izdevumus, jautājums ir tikai par tempu, kādā izdevumi tiek samazināti. «Tas, ko darām mēs, ir tas, ko nāksies darīt visiem,» norādīja I.Godmanis

"Ja gribam paturēt to budžeta deficītu, kāds bija paredzēts (nepilni 5%), tad vajadzētu to samazināt vēl par 700 miljoniem LVL, kas pēc manām domām nav reāli," intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādīja demisionējušais Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Komentējot Latvijas pašreizējo ekonomisko situāciju, I. Godmanis norāda, ka Latvijai jādomā, kā palielināt budžeta ieņēmumus, tāpēc, visticamāk, tiks apsvērta nodokļu palielināšana. "Ar nodokli turpmāk varētu aplikt uzņēmumu kapitāla pieaugumu un izmaksātās dividendes, kas līdz šim darīts netika. Šis lēmums neskars uzņēmuma ienākumus, bet gan uzņēmuma īpašnieku, akcionāru ienākumus. Savukārt otra pozīcija nodokļu palielināšanas plānā ir ieviest nekustamā īpašuma platības nodokli," sacīja I. Godmanis.

I. Godmanis iestājas par to, lai uz cilvēku būtu nekustamā īpašuma platības neapliekamais minimums, lai tādējādi no šīs nodevas atbrīvotu tos, kas dzīvo mazās dzīvojamajās platībās un nodokli maksāt nevar atļauties.

Jau diennakti pirms valdības lēmuma pieņemšanas par 51% akciju pārņemšanu Parex bankā, Latvijas atbildīgās institūcijas informējušas Eiropas komisiju u.c. institūcijas par radušos situāciju.Godmanis: lēmums par Parex pieņemts, lai neradītu lavīnu banku sektorā

To Latvijas TV nakts ziņu raidījumā paziņoja Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis. Valdības lēmums pārņemt Parex bankas kontrolpaketi pieņemts, lai stabilizētu situāciju valsts banku sektorā, atzina Ministru prezidents. Turklāt esot jāatceras, ka Parex bankai ir arī bizness ārvastīs, ''tādēļ darbosimies, lai stabilizētu situāciju'', teica premjers. Ivars Godmanis

Jautāts par bankas jauno vadītāju, I.Godmanis izteicās, ka jau jaunnedēļ publika to uzzināšot.

Dienas bizness sāk jaunu rakstu sēriju par kvartāliem, rajoniem un vietām, kur koncentrējas bizness! Par jauno un radošo uzņēmumu pulcēšanās vietu kļuvusi Miera iela.

Balvu par asprātīgāko veikala nosaukumu Miera ielā noteikti saņemtu ziedu veikals Ar putniem. «Kad atvērāmies, šī bija darbīga iela, viss bija pilns, un tikai dažu namu logos bija izkārts uzraksts izīrē,» teic Ilse Balodis, ziedu veikala Ar putniem līdzīpašniece. Daži veikali savu atrašanos mainījuši ielas garumā, pārceļoties uz lielākām vai mazākām telpām, bet ne visiem Miera ielas pieradums attaisnoja izdzīvošanas centienus.

Taša pārcēlās

«Sapratām, ka tiklīdz mēs te ievāksimies, arī pārējie atdzīvosimies. Tā mēs kā ledlauži,» stāsta radošās darbnīcas Taša saimniece stila māksliniece un astroloģe Anita Masaļska. Viņas sirdi tā uzrunāja Miera ielas bruģis, ka viņa bija gatava pārcelties no salona Brīvības ielā.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem atdzīvojas Miera ielas radošais kvartāls Rīgā, kur uzņēmēji joprojām pārbauda sava koncepta atbilstību šim rajonam , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tāpat kā visa Rīga un Latvija, arī Miera iela pēc vasaras aizmieg. Ziemā te ir gana pelēcīgi un drūmi, bet tas ir tikai līdz brīdim, kad sāk spīdēt pirmā pavasara saulīte, kokiem parādās lapas, pie bodītēm un kafejnīcām uzrodas puķes un galdiņi. No aprīļa līdz septembra beigām ir mūsu stunda,» stāsta Elīna Berklava, Latvijas preču veikala M50 līdzīpašniece. Arī kafejnīcas Mierā līdzīpašniece Ingūna Kausiņa norāda, ka ziemā apmeklētāju plūsma nedaudz apsīkst, bet tikko kā uzspīd saule, cilvēki atgriežas, lēnām parādās arī tūristi, jo Miera iela tiek reklamēta kā radošais kvartāls, un ārzemnieki nāk to pārbaudīt. «Pēdējos gados Miera ielas republika iegūst arvien lielāku atpazīstamību gan vietējo iedzīvotāju, gan arī tūristu vidū. Protams, tas nāk par labu arī Buteljonam jaunu klientu piesaistīšanā. Liels nopelns ir lielākajam kopējam Miera ielas uzņēmumu un iedzīvotāju ikgadējam pasākumam – Miera ielas Vasarsvētkiem,» teic Kristīne Beņķe, otrreizējās stikla pārstrādes darbnīcas Buteljons īpašniece.

Premjers Ivars Godmanis informējis, ka valdības restrukturizācijas plānu iesniegs Saeimai pēc nedēļas, to veidos 10 ministrijas esošās koalīcijas ietvaros.

To Db apstiprināja Ministru prezidenta padomnieks Edgars Vaikulis, norādot, ka Tautas partijai paredzēti 5, Zaļajiem un zemnieku savienībai 3, TB/LNNK 1 un LPP/LC 1 ministru portfelis un Ministru prezidenta postenis.

Par to, tieši kādas ministrijas pēc notikušās reformas varētu izveidoties, partiju starpā pagaidām nav vienprātības. Visskaidrāk savu viedokli ir formulējusi LPP/LC, kas vēlētos premjera un jaunapvienotās Transporta un Sakaru ministra portfeli. Savukārt Zaļie norāda, ka iebilst pret Vides un Zemkopības, kā arī Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu, tēvzemieši — pret Tieslietu un Iekšlietu ministriju apvienošanu. Tautas partija vispār nevēlējās komentēt savus ministriju variantus, taču visas pašlaik valdībā pārstāvētās partijas norādīja, ka pie esošajām ministru kandidatūrām neturas un esošo savu ministru darbību vērtēšot ļoti kritiski.

Ministru prezidents Ivars Godmanis piesardzīgi izsakās par kopējo naudas apjomu, ko valstij varētu nākties ieguldīt Parex bankas darbības nodrošināšanā, raksta Diena. Db.lv jau vēstīja, ka 11. novembrī Valsts kase noguldīja Parex bankā 200 miljonus latu. Depozīta termiņš ir viens gads ar likmi 20.27%.

"Tas vai būs nepieciešams aizdot vai guldīt, šis jautājums būs atkarīgs no tā, kā risināsies tālāk maksājumu plūsma, tāpēc neuzņemos pateikt, cik un kā. Mūsu numur viens ir panākt, lai finanšu plūsmas neapstājas," intervijā telekanālam LNT uzsvēra I. Godmanis.

I. Godmanis arī uzsvēra, ka Parex injicētie 200 miljoni ir ņemti no Valsts kases nevis no valsts budžeta. "Es negribētu šeit vairāk finanšu tehnikā ieiet, tas nav tik vienkārši. Tad mums būtu jāsasauc seminārs, jāņem baņķieris," sacījis premjers.

Premjera nosauktie četri punkti, kas būtu veicami turpmāk:

"Šī krīze nebūs ilgstoša. Ekonomiskā atveseļošanās varētu sākties 2010. gada pirmajā ceturksnī," LTV raidījumam Labrīt, Latvija!, norādīja Ivars Godmanis.

I. Godmanis uzsver, ka Latvijā šis process būs ar 2-3 mēnešu kavēšanos un pozitīvi uzlabojumi gaidāmi 2010.gada otrajā pusē. Tomēr viņš arī piebilda, ka lielas problēmas var sagādāt šogad un nākamgad gaidāmās vēlēšanas.

Viņš aicināja pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Einaru Repši nepārcelt šā gada budžeta grozījumu pieņemšanu, kas nepieciešama naudas saņemšanai no starptautiskajiem aizdevējiem, pēc Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.

"Tas būtu ļoti liels risks, jo 1.aprīlī budžeta deficīts bija gandrīz 200 miljoni latu, kas ir par 50 miljoniem latu vairāk nekā prognozēts. Tas nozīmē, ka jūnijā šis rādītājs varētu pārsniegt 300 miljonus latu. Ja budžeta grozījumus veiks tikai 17.jūnijā, tad kamēr tiks nokārtotas formalitātes un viss saskaņots ar starptautiskajiem aizdevējiem, kavēsies ārvalstu finansējuma piesaistīšana," prognozē I. Godmanis.

Iestājoties eirozonā, Latviju sagaida zemūdens akmeņi. Negatīvie aspekti ir saistīti ar to, ka situācijā, kad valsti piemeklē dziļa krīze, nav iespējams to risināt ar devalvāciju un gaidāma cenu celšanās, kādu pieredzējusi Igaunija, raidījumā Dienas rīts sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Raidījumā politiķis atzīmēja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsti piemeklējušas trīs nozīmīgas problēmas – pārāk maza bagātu cilvēku līdzdalība sabiedrības dzīves līmeņa celšanā, Eiropas Savienības brīvā tirgus divējāda ietekme un nespēja konkurēt ar ārvalsu kompānijām.

Padomju pēdējos gados dzīves līmenis bijis zināmā mērā vienāds. Pēc neatkarības atgūšanas daļa cilvēku stāvus kļuvuši bagāti, bet viņu iesaiste sabiedrības dzīves līmeņa celšanā bijusi maza, sacīja I. Godmanis. Viņš arī atzīmēja, ka personīgi uzskata, ka vispirms nepieciešams sasniegt zināmu dzīves līmeni un pēc tam varot pāriet uz sociāldemokrātisku sistēmu. Pašlaik, bagātajiem piemērojot lielus nodokļus, var panākt, ka tie aizies strādāt citur.

Bijušais premjerministrs Ivars Godmanis prognozē, ka Latvijā, visticamāk, tiks ieviests progresīvais ienākumu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

I. Godmanis prognozēja, ka «diezvai varēs palikt pie tā, ka neatkarīgi no tā, cik jūs saņemat, nodoklis paliek tas pats.»

Tāpat Godmanis arī uzsver, ka «nekustamo īpašumu nodoklis būs jāiebīda,» piebilstot, ka nodoklis uz nekustamajiem īpašumiem noteikti tikšot ieviests, lai arī daudziem tas nepatiks.

I. Godmanis arī norāda, ka šobrīd neko nevar pārmest premjeram, jo tiekot darīts viss iespējamais, lai situāciju stabilizētu, tomēr problēma esot tāda, ka sarunās ar SVF nepiedalās ministri, kas rada lielus strīdus pēc tam, kad lēmumi jau pieņemti.

«Ja jūs gribiet, lai ir normālas pensijas, un pabalsti, tam pretim jābūt ir nodokļiem,» tā bijušais premjers.

Ja Valdis Zatlers tagad risinās referendumu par Saeimas atlaišanu, viņš destabilizēs situāciju valstī, uzskata bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

"Ir kategoriski nepieļaujami atlaist Saeimu pašreizējā situācijā," LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Ivars Godmanis. Viņš atzina, ka "grāmtvediski" varbūt arī neesot izpildītas Valda Zatlera ultimātā izvirzītās prasības, taču konceptuāli tās tiekot pildītas.

Vērtējot jauno valdību, ekspremjers bija skeptisks, atzīstot, ka līdz galam nav izpratis Dombrovska valdības plānus. Tomēr, salīdzinot ar Godmaņa valdības plānoto, kad martā vajadzēja pieņemt budžeta grozījumus un jūnijā saņemt kārtējos starptautiskos aizdevumus, šī valdība jau ir nokavējusi budžeta grozījumus, un Valsts kasei nākšoties plānot, kā "noturēt valsti sarkanajās līnijās" jūnijā bez kārtējā aizdevuma.

Bijušais premjers Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis uzskata, ka valsts budžeta deficītu vajadzētu mēģināt samazināt tiktāl, lai nebūtu vairs nepieciešams starptautiskais aizdevums. Intervijā laikrakstam Diena viņš klāsta, ka vajadzētu mēģināt nosacījumus, par kuriem saņemts aizdevums, taču vienlaicīgi brīdina, ka pastāvošos nodokļu atvieglojumus vajadzētu pārskatīt.

Viņš uzskata, ka par nodokļiem «ir jādomā». Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā. «Mums tas ir par mazu. Bet mums ir jāpaliek Baltijas līmenī. Tikko mēs sākam stūrēt tos nodokļus uz vienu vai otru pusi, jo īpaši akcīzes nodokli, tā beidzas ļoti slikti. Bet, kas attiecas uz tādu variantu kā pazeminātām PVN likmēm, lietuviešiem vispār tādu nav - ne elektrībai, ne siltumam, ne publiskajam transportam, ne zālēm. Igauņiem pazeminātā likme ir žurnāliem, avīzēm, zālēm un viesnīcām. Mums ir siltumam, elektrībai, zālēm, zīdaiņu pārtikai...to nevarēs,» ir pārliecināts I. Godmanis.