Enerģētika

Ginta Cimdiņa: Latvijā ir daudz sieviešu, kas varētu būt šāda titula cienīgas

Līva Melbārzde,18.09.2015

Jaunākais izdevums

Reizēm var izrādīties tā, ka mūsu vājās puses vienlaicīgi izrādās arī mūsu stiprās puses, ja tās spēj pareizi pavērst

Tā intervijā DB atzīst Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa, kas nule iekļuvusi arī Nordic Business Report veidotajā Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20.

Kāda ir sajūta, kļūstot par vienu no divdesmit ietekmīgākajām biznesa sievietēm Ziemeļeiropā?

Tādu ziņu nemaz nav tik viegli pieņemt, vēl jo vairāk tāpēc, ka saņēmu to sava atvaļinājuma laikā, kad mēģinu atiet no biznesa lietām nost. Manuprāt, Latvijā ir ļoti daudz spēcīgu sieviešu, tāpēc tas bija arī kā vēstījums Latvijai, ka arī šeit dzīvo ietekmīgi un spēcīgi cilvēki. Domāju, ka Latvijā ir daudz sieviešu, kas varētu būt šāda titula cienīgas, lai gan ārpusē to varbūt ne vienmēr pamana. Ikdienā jau sanāk saskarties ar daudziem cilvēkiem – ir tādi, kas paliek prātā, un tādi, kas ne. Acīmredzot es esmu palikusi prātā. Vēl viens nozīmīgs aspekts – es darbojos ļoti vīrišķīgā nozarē – enerģētikā, kur sievieti nepamanīt ir samērā grūti. Varbūt arī mana pēdējo gadu aktīvā darbība nevalstiskajās organizācijās apvienojumā ar diezgan lielu starptautisko darbību konferencēs un pasākumos, kā arī Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē ietekmēja to, ka mani nominēja. Tomēr es biju ļoti pārsteigta, bet, kad tas pārgāja, tad – ļoti priecīga.

Kā jūs nonācāt šajā vīriešu pasaulē – enerģētikā?

Ilgi domāju, vai es gribētu plašākai sabiedrībai pastāstīt savu stāstu, bet šī varētu būt tā situācija, kad to darīt. Bērnībā un arī skolas gados biju no tiem bērniem, kam ir maz draugu, mans kontakts ar cilvēkiem veidojās sarežģīti. Tāpēc nolēmu, ka mana darbības joma pilnīgi noteikti nebūs saistīta ar cilvēkiem, bet gan ar dzīvnieku pasauli. Ar ļoti lielu pārliecību sāku studēt LU Bioloģijas fakultātē. Izejot cauri parkam no Bioloģijas fakultātes, ir Pulkveža Brieža iela, kur atrodas a/s Latvenergo. Tie bija pirmie gadi pēc Padomju Savienības ēras izbeigšanās. Esmu no akadēmiķu ģimenes, mani vecāki ir zinātnieki un tajā laikā finansiālā situācija kā daudziem, tā arī mums, nebija pārāk viegla. Kā vecākais bērns ģimenē jutu pienākumu sākt strādāt. Biju gatava darīt gandrīz jebko. Tā nu, ejot garām Latvenergo, logā pamanīju divu lielu Skandināvijas energokompāniju Vattenfall un IVO Group, šobrīd Fortum, paziņojumu, ka viņi ir atvēruši biroju Latvijā un meklē sekretāri. Tā es tur nokļuvu. Man bija 19 gadu, nebija ne pieredzes, ne rekomendāciju, tomēr viņi mani pieņēma darbā. Kompāniju tolaik vadīja bijušais Latvenergo prezidents Jānis Pāvuls. Galvenokārt pateicoties viņam esmu kļuvusi par to, kas esmu šodien. Pārējie mani kolēģi arī bija strādājuši Latvenergo vai vismaz nozarē. Mani piesaistīja varenība, kas bija ap šiem kolēģiem un ap tēmām, ko viņi pārsprieda, un es sapņoju, kaut pati dzīvē kādreiz kļūtu tik gudra, ka varētu darboties ar tik vērienīgām lietām un man būtu par tām viedoklis. Bez bioloģijas es mācījusies esmu ļoti daudz, galvenokārt neklātienē vai pa vakariem – pilna laika mācības manā gadījumā, apvienojot tās ar darbu, nebija iespējamas. Pabeidzu LU ekonomistus, tad turpināju RTU Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūtā, kur esmu pabeigusi maģistrantūru un pašlaik studēju doktorantūrā. No sekretāres apmēram 14 gadu laikā esmu kļuvusi par Fortum valdes priekšsēdētāju. Kompānija šajos gados ir ļoti mainījusies. Pēc Latvenergo privatizācijas pārtraukuma šī kompānija sadalījās, Vattenfall no Latvijas aizgāja, palika tikai Fortum. Mums radās projekts Jelgavā, un tā pārmaiņas soli pa solim notika. Tik ļoti, kā mani ir mainījis mans darbs un kolēģi, ar kuriem strādāju, nezinu, vai mūsu augstskolu sistēma varētu ko līdzvērtīgu panākt.

Kā jūs spējāt to visu apvienot – karjeras izaugsmi sarežģītā jomā, vairākas studijas?

Katram stāstam, protams, ir arī otra puse, un visiem panākumiem ir sava cena. Jautājums, cik lielu cenu katrs cilvēks ir gatavs maksāt. Pēdējo 20 gadu skrējiens man ir bijis ļoti dinamisks, varētu teikt – pamatīgs sprints. To gan parasti skrien tikai īsu laika periodu, man tas ir sanācis salīdzinoši garš. Man ir bijis ļoti, ļoti maz brīvā laika un, kad man pēc mācībām pēkšņi parādījās brīvie vakari un sestdienas, es novērtēju, cik laimīgi ir tie cilvēki, kam tādi ir. Neesmu paspējusi izveidot savu ģimeni, taču es to nesaku ar nožēlu. Ja mani 19 gadu vecumā atkal noliktu uz tās pašas taciņas, visticamāk, ka es visu izdarītu tieši tāpat. Paraugoties atpakaļ, tas stāsts, ko redzu, man patīk. Taču pašreizējā brīdī, kad savu lomu varbūt spēlē arī šī iekļūšana TOP 20, es domāju, ka beidzot varētu būt pienācis brīdis izdarīt kaut ko arī priekš sevis.

Vai tas, ka esat sieviete, biznesā ir bijis vairāk pluss vai mīnuss?

Enerģētikā un jo īpaši vīriešu sabiedrībā Latvijā bieži ir jūtams tas, ka dominē cilvēka ego, nevis zināšanas. Esmu mēģinājusi lietas kārtot caur savām zināšanām un profesionālo pieredzi. Protams, dzimumam ir nozīme, jo īpaši izteikti vīrišķīgā nozarē. Sava barjera man ir bijusi jāpārkāpj, galvenokārt pierādot, ka sieviete arī spēj šajā jomā adekvāti un profesionāli darboties. Taču pie tā es diezgan ātri pieradu. Nozīme ir arī tam, ka mana darbavieta bija skandināvu kompānija. Nonākot Jelgavā, kas vairāk bija pašvaldības kapitālsabiedrība, kas tomēr ir ļoti specifiska vide, biju ļoti pateicīga, ka man ir šī skandināvu pieredze, kas iedevusi stingru balstu un arī aizmuguri. Kā sievietei Latvijā būt lielas kompānijas vadītājai un valdes priekšsēdētājai kopumā ir izaicinājums. Taču šādu sieviešu skaits pie mums pieaug, piemēram, Valsts kontroli, Valsts ieņēmumu dienestu vada sievietes, Saeimas priekšsēdētāja ir sieviete, daudzas ministres ir sievietes, mums ir bijusi arī Valsts prezidente – sieviete.

Cik būtiski atšķiras Latvijas un Skandināvijas biznesa vide? Cik viegli vai grūti ir bijis no turienes pārņemt kaut kādas lietas un adaptēt šeit – Latvijā?

Vienmēr esmu rīkojusies saskaņā ar saviem pamatprincipiem un vērtībām. Ja es būtu ietekmējusies no kaut kādiem viedokļiem, uzskatiem vai paražām, kas mums šeit, Latvijā, nereti ir raksturīgi, mans sniegums droši vien ne ar ko neizceltos. Runājot par Jelgavu, man ir milzīgs prieks par rezultātu. Vienlaikus gan jāatzīst, ka, sākot tur strādāt, jaunā kolektīvā pirmā saņemtā reakcija bija – tu te netiksi galā. Nesen runāju ar savu brāli Rūdolfu, kurš darbojas reģionālās plānošanas jomā, un viņš norādīja, ka Latvijas apstākļos ir īpaši svarīgi, ka ir tas viens līderis, kuram cilvēki tic. Tad lietas pie veiksmīgas apstākļu kombinācijas var sākt notikt. Tieši līderu trūkums Latvijā tiek minēts kā viena no problēmām, kāpēc vietās, kur varētu būt attīstība, progresa tomēr nav.

Visu interviju Vājumu var pārvērst stiprumā lasiet 18. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" par 800 miljoniem eiro pārdos siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs Šveices investīciju firmai "Partners Group", teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

"Fortum" šo darījumu plāno pabeigt 2021.gada otrajā ceturksnī.

Uzņēmums jau pērn pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Baltijas valstīs un Polijā iespējamo pārdošanu.

Latvijā "Fortum" nodrošina apkuri Daugavpilī un Jelgavā, Igaunijā - Tartu un Pērnavā, bet Lietuvā - Klaipēdā.

Baltijas valstīs pagājušajā gadā "Fortum" saražoja 1,4 teravatstundas siltuma un 0,6 teravatsundas elektroenerģijas un guva peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) 54 miljonu eiro apmērā.

"Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags pērn septembrī norādīja, ka pārdošanai tika vērtēta visa biznesa infrastruktūra Baltijas valstīs un Polijā kopumā, un "Fortum Latvia" tolaik vēl nebija precīzas informācijas par jaunu iespējamu investoru, tomēr iespējamu īpašnieku maiņu Vanags nenoliedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas koncerns «Fortum» izskata iespējas pārdot siltumtīklus Pērnavā un Tartu.

«Fortum» vadītājs Igaunijā Margo Kilaotss otrdien paziņoja, ka Somijas koncerns lēmumu pieņems nākamā gada sākumā, bet pagaidām sarunas ar potenciālajiem pircējiem nenotiek.

Viņš sacīja, ka «Fortum» ir biržas uzņēmums, tādēļ uzskatīja par savu pienākumu informēt, ka uzņēmumā ir sākts process, lai izvērtētu atsevišķu struktūrvienību nākotnes iespējas.

Pērnavas siltumtīkli pilnībā pieder «Fortum», savukārt Tartu siltumtīklos Somijas koncernam pieder 60%, bet 40% pieder Janeka Vēbera kontrolētajai kompānijai «Giga».

«Fortum» nolēma izvērtēt stratēģiju, tostarp iespēju pārdot kompānijas, kas nodarbojas ar apkures un dzesēšanas sistēmām Igaunijā un Joensū, Somijā. Koncerns informēja Helsinku biržu, ka šie uzņēmumi iegūtu no citas īpašnieku struktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar enerģētikas uzņēmuma "Fortum" stratēģiju un nepārtrauktu biznesa portfeļa izvērtēšanu, "Fortum" ir nolēmis izvērtēt stratēģiskās iespējas, tostarp iespējamo centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesa Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Jarvenpē, Somijā, izslēgšanu no tā biznesa portfeļa.

Balstoties uz sākotnējo novērtējumu, šie centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesi ir identificēti kā tādi, kuru alternatīva īpašumtiesību struktūra var sniegt lielāku izaugsmi un vērtības potenciālu, liecina "Fortum" sniegtā informācija.

Polijā "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Plockā, Čenstohovā, Bitomā, Zabžē un Vroclavā), izmantojot savas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un/vai centralizētās siltumapgādes tīklus. "Fortum" Polijā ir arī divas multi-kurināmā koģenerācijas stacijas Čenstohovā un Zabžē, kas tika nodotas ekspluatācijā 2010. un 2019. gadā. 2019. gadā "Fortum" Polijā pārdeva 3.3 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 43 miljonus eiro lielu EBITDA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" pabeigusi darījumu, kurā pārdevusi siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs Šveices investīciju firmai "Partners Group", teikts "Fortum" paziņojumā.

Tajā sacīts, ka galīgā pārdošanas summa ir 710 miljoni eiro.

Martā, kad tika paziņots par plānoto darījumu, tika panākta sākotnējā vienošanās par summu 800 miljoni eiro.

Latvijā "Fortum" nodrošināja apkuri Daugavpilī un Jelgavā, Igaunijā - Tartu un Pērnavā, bet Lietuvā - Klaipēdā.

"Fortum" jau pērn pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Baltijas valstīs iespējamo pārdošanu.

Baltijas valstīs pagājušajā gadā "Fortum" saražoja 1,4 teravatstundas siltuma un 0,6 teravatsundas elektroenerģijas un guva peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) 54 miljonu eiro apmērā.

"Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags pērn septembrī aģentūrai LETA norādīja, ka "Fortum" infrastruktūra Latvijā nav tāda, ko varētu pārvietot vai aizvest uz citu valsti, tādēļ klientiem Jelgavā un Daugavpilī, kur notiek "Fortum" darbība, nevajadzētu satraukties par to, ka uzņēmumam, kas nodrošina pakalpojumu, mainītos investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jelgavā varētu samazināties siltumenerģijas tarifs

Dienas Bizness,09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Fortum Jelgava iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jaunu siltumenerģijas apgādes gala tarifu projektu 57,89 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas pie šobrīd spēkā esošās dabasgāzes tirdzniecības cenas ir par 1,2% zemāks nekā spēkā esošais tarifs Jelgavas pilsētā maija mēnesī, informē Fortum Jelgava Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Maija mēnesī dabasgāzes tirdzniecības cena ir salīdzinoši zema, ar ko skaidrojams salīdzinoši nelielais samazinājums procentos. Dabasgāzes cenai pieaugot, iesniegtā tarifa samazinājums pārsniedz 10%. Salīdzinot ar 2013. gada septembri, pirms darbu sāka Fortum biomasas koģenerācijas stacija, siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 66,89 EUR/MWh. Attiecībā pret šo periodu siltumenerģijas tarifa samazinājums ir 13,5 %.

Salīdzinot ar 2014. gadu, kad vidējais siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 61,16 EUR/MWh, iesniegtā tarifu projekta samazinājums ir 5,4 %.

G. Matisa skaidro, ka siltumenerģijas tarifa samazinājums tika veikts divos posmos, no kuriem pirmais tika veikts 2013. gadā, kad Fortum nodeva ekspluatācijā biomasas koģenerācijas staciju, bet otrais - šobrīd, kad ir apkopoti pilna kalendārā gada cikla finanšu un ražošanas rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fortum Jelgava sāks pilsētas siltumtrašu rekonstrukcijas būvdarbus

Dienas Bizness,24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 27. jūlijā Fortum uzsāk būvdarbus projekta Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana, 6. kārta ietvaros.

Darbu veikšanas laikā atsevišķos rajonos uz laiku no vienas dienas līdz divām nedēļām tiks pārtraukta karstā ūdens piegāde, par ko konkrēto māju iedzīvotāji tiks informēti atsevišķi pirms paredzētā karstā ūdens piegādes pārtraukuma.

Projekta ietvaros Jelgavā tiks renovēti savu laiku nokalpojušie siltumtīkli Atmodas ielas, Pasta – S. Edžus ielas un Ganību ielas rajonā, kā arī dažos atsevišķos objektos. Vēl projekta ietvaros paredzēts izbūvēt ap 100 neatkarīga pieslēguma individuālos siltumpunktus, kā arī likvidēt četrus centrālos siltumpunktus, kuru vietā tiks izbūvēti automatizēti neatkarīgā pieslēguma individuālie siltumpunkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskots izdevuma Nordic Business Report Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20.

Top 20 aptver visu Ziemeļeiropu: Somiju, Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Islandi, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Žūrijas locekļi izvēlēti no katras valsts.

Natālija Kasperskaja, Kaspersky Lab līdzdibinātāja un Krievijā bāzētās InfoWatch Group valdes priekšsēdētāja, ieņem pirmo vietu, bet Tatjana Bakaļčuka, Krievijas trešā turīgākā sieviete un Wildberries īpašniece, ierindota otrajā vietā.

Ginta Cimdiņa, uzņēmuma Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja, arī iekļuvusi topā, ieņemot 20. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nākotnes potenciāls ir jāizmanto, nevis jāaprok

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka pieejamības problēmas ir risināmas kopīgi, valsts un pašvaldību struktūrām cieši sadarbojoties ar investoriem

Fakts, ka ārvalstu investorus Latvijā visvairāk satrauc demogrāfija un darbaspēka pieejamība, ir viens no vissliktākajiem novērtējumiem, kādu mūsu valsts potenciāls vispār var saņemt. Slikts tas ir tāpēc, ka to var uzlabot tikai ilgākā laika termiņā un tikai ieviešot kompleksu risinājumu. Tā nav infrastruktūra, ko var uzbūvēt, vai konkrēti likuma grozījumi, kurus var pieņemt, pielāgojot uzņēmējdarbības vidi investoru vajadzībām. Mēs esam valsts bez derīgajiem izrakteņiem, līdz ar to cilvēku kapitāls ir un būs mūsu vienīgā vērtība, bet ir skumji, ja politikas veidotāji tam nepiešķir pienācīgu nozīmi.

Lai saprastu, kā situāciju risināt, vispirms ir jāapzinās esošā situācija un tās rašanās iemesli. Diemžēl Latvijas politikas veidotāji ne vienmēr to saprot, par ko liecina Saeimā notikušās runas par Latvijas darbaspēka zemo produktivitāti un efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizaugušu ceļmalu un grāvmalu attīrīšana no krūmiem vēl pirms 15 gadiem Latvijā nebija ierasts process, un, lūkojoties uz apkārtējām ainavām, to nevarēja manīt. Padomju laikos pat neiedomājās, ka ceļmalu un grāvmalu attīrīšanu no krūmiem varētu izvērst par zaru biznesu, taču tagad cilvēki jau sapratuši, ka zaru pārstrāde var nest peļņu. Katrā ziņā 80% no šīs biznesa nozares jau ir aizņemti,» Dienai atzīst šķeldas ražošanas uzņēmuma SIA Vīgranti tehniskais direktors Jānis Baltmanis.

Savulaik uzņēmums savu darbību sācis ar mežizstrādi un papīrmalkas eksportu, bet pēdējos gados veiksmīgi nodarbojas ar mežistrādes un zāģmateriālu atlikumu - skaidu, mizu, šāļu, celmu - pārstrādi šķeldā. Šķeldu var izmantot tehnoloģisko skaidu plašu un granulu ražošanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Tautsaimniecībā ar šķeldas kā alternatīva, atjaunojama energoresursa ražošanu ir iespējams palielināt ienākumus no mežizstrādes, neradot riskus videi un nodrošinot papildu resursus enerģijas ražošanai - tā vairojot arī valsts enerģētisko neatkarību -, uzskata nozares eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izpēti par zaļās enerģijas - ūdeņraža - izmantošanu pilsētas transportlīdzekļos, SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) sācis testēt uzņēmuma "Solaris Bus & Coach" ar ūdeņradi darbināmu autobusu.

No 30.janvāra ar ūdeņradi darbināmais autobuss kursē pilsētas 22. maršrutā Jelgavas stacija-Asteru iela. Vienīgie izmeši, ko rada šis autobuss, ir ūdens, un ar vienu uzlādi tas spēj nobraukt līdz 400 kilometriem. Bett autobusa uzpildes ilgums līdz desmit minūtēm.

Jau aizvadītā gada maijā Jelgavas dome un SIA "Fortum Latvia" parakstīja nodomu protokolu, sākot kopīgu izpēti, lai izvērtētu tehniskos aspektus un ekonomisko pamatojumu ūdeņraža ieguvei un pielietošanai. Pētījuma mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas nākotnē Jelgavas pašvaldības uzņēmumu autotransportu ļautu papildināt ar zaļā ūdeņraža elektriskajiem autobusiem un ūdeņraža elektriskajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes efektivitātes paaugstināšanas projektā Jelgavā ieguldīs vēl 2,8 miljonus eiro

Dienas Bizness,22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Fortum Jelgava parakstījusi līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par projekta Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana, 6. kārta īstenošanu, informē SIA Fortum Jelgava Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Projektu plānots pabeigt līdz 2015. gada 15. novembrim un tā kopējās izmaksas ir 2,861 miljons eiro, no kurām attiecināmās izmaksas veido 2,26 miljonus eiro. Savukārt Kohēzijas fonda atbalsta finansējums šim projektam ir 904,1 tūkstotis eiro.

Kompānijā skaidro, ka projekta mērķis ir Jelgavas centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšana. Projekta ietvaros plānots samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās, nomainot atsevišķus virszemes, dzelzsbetona kanālos ieguldītos un tehniskajos koridoros atrodošos siltuma tīklu posmu cauruļvadus ar rūpnieciski izolētām caurulēm, likvidējot četrus centrālos siltuma punktus (CSP) un četrcauruļu sadales sistēmas karstā ūdens cauruļvadus un uzstādot automatizētus, neatkarīgā pieslēguma individuālos siltuma punktus (ISP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārvalstu investoru padomi arī turpmāk vadīs Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Dienas Bizness,07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) jaunās valdes pirmajā sēdē ievēlējusi organizācijas vadību - valdes priekšsēdētāja amatu arī turpmākajā periodā ieņems PricewaterhouseCoopers valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Valdes priekšsēdētājas vietnieku amatos turpinās darboties Fortum Latvija valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa un Amerikas Tirdzniecības kameras Latvijā pārstāvis Ivars Slokenbergs.

Līdzās jau nosauktajām amatpersonām darbu ĀIPL valdē turpinās GlaxoSmithKline Latvija valdes loceklis Valts Ābols, CEMEX Latvija valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels (Graham Russell) un Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāvis Mats Šērs (Mats Kjaer). Pirmo reizi valdē ir ievēlēti Stīvens Jangs (Stephen Young), KPMG vecākais partneris Baltijas valstīs un Baltkrievijā, un Alfs Ēriks Lundgrēns (Alf Erik Lundgrenn), Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā viceprezidents.

ĀIPL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska: «Viens no pirmajiem ĀIPL uzdevumiem manā vadībā būs sākt aktīvu gatavošanos mūsu ikgadējai augsta līmeņa tikšanās ar valdību, kas šogad notiks 24. un 25. septembrī. Aktualizēsim jautājumu par atgriešanos pie aizsāktajām reformām, kuru temps ir manāmi samazinājies - ir jāstiprina tiesu vara, jārisina ar darbaspēka pieejamību saistītie jautājumi, jānodrošina efektīva veselības un sociālās aprūpes sistēma, kā arī jāuzlabo izglītības sistēmas kvalitāte. Vēlēsimies runāt arī par vairākiem jautājumiem, kas identificēti Latvijas sarunās par dalību OECD, kā piemēram, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība, jo tas būtiski ietekmē mūsu valsts tēlu un ārējo konkurētspēju. Mūsu pienākums ir turpināt darīt visu iespējamo, lai Latvija kļūtu investoriem pievilcīga.»

Komentāri

Pievienot komentāru