Vācijas aviokompānijas Germanwings un tās māteskompānijas Lufthansa piloti atsakās lidot ar lidmašīnām Airbus A320. Šāda lidmašīna otrdien avarēja Francijas dienvidos. Par to ziņo izdevums Spiegel.

Kā raksta izdevums, Diseldorfas un Štutgartes lidostās dažas Germanwings ekipāžas atsakās lidot ar Airbus A320. Pēc pasažieru teiktā, Diseldorfas lidostā, kur bija jāierodas aviokatastrofā cietušajai lidmašīnai, daudzas lidmašīnas tā arī nav pacēlušās gaisā. Starp tām ir arī Germanwings māteskompānijas Lufthansa lidmašīnas.

No Štutgartes lidostas atcelti trīs Germanwings reisi. No Diseldorfas nav notikuši reisi uz Madridi, Stokholmu, Londonu un Berlīni.

Lufthansa pārstāvis apstiprināja, ka vairākas Germanwings ekipāžas tiešām nav varējušas ierasties darbā personīgu iemeslu dēļ. Pēc Spiegel versijas, pilotu atteikšanās lidot ir saistīta ar faktu, ka avarējusī lidmašīna iepriekšējā dienā visu dienu nostāvējusi Diseldorfas lidostā tehnisku iemeslu dēļ.

Apdrošināšanas uzņēmumi atvēlējuši 300 miljonus dolāru (279 miljonus eiro) izdevumos saistībā ar Vācijas zemo cenu aviokompānijas Germanwings lidmašīnas katastrofu Francijas Alpu dienvidos, kurā bojā gāja 150 cilvēki, otrdien paziņoja Vācijas lidsabiedrība Lufthansa.

Šajā summa iekļautas kompensācijas aviokatastrofā bojāgājušo cilvēku tuviniekiem un pašas avarējušās pasažieru lidmašīnas Airbus A320 izmaksas.

Pašreizējā Airbus A320 kataloga cena ir 93,9 miljoni dolāru.

Laikraksts Handelsblatt vēsta, ka šo apdrošinātāju konsorciju vada Vācijas gigants Allianz.

Pirms nedēļas Alpos nogāzās Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Francijas prokurori pavēstījuši, ka Germanwings lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti nogāzis lidmašīnu.

Vācijas aviokompānija Lufthansa piedāvājusi izmaksāt 25 000 eiro kompensāciju ģimenēm, kuru locekļi martā gāja bojā Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīnas katastrofā, ko, domājams, tīši izraisīja otrais pilots, otrdien atklājusi aviokompānija.

Šāda summa piedāvāta par katru bojāgājušo.

Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Uzreiz pēc katastrofas Lufthansa piedāvāja bojāgājušo tuviniekiem palīdzību līdz 50 000 eiro par pasažieri, neatkarīgi no jebkādām iespējamām kompensācijām.

Lufthansa un Germanwings kopīgi paziņoja, ka uzņemsies «ilgstošu atbildību par katastrofas iznākumu».

Aviokompānijas Germanwings pasažieru lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics, kurš, kā tiek uzskatīts, tīšām nogāza lidmašīnu ar 150 cilvēkiem, pirms sešiem gadiem cietis no smagas depresijas, piektdien vēsta Vācijas laikraksts Bild.

Lubics 2009.gadā meklēja psihiatrisku palīdzību, jo cieta no smagas depresijas, un vēl arvien saņēma mediķu palīdzību, vēsta laikraksts, atsaucoties uz Vācijas gaisa satiksmes drošības aģentūras dokumentiem.

Bild ziņo, ka 28 gadus vecais Lubics saņēma regulāru privātu ārstēšanu.

Germanwings māteskompānijas Lufthansa izpilddirektors Karstens Špors atklāja, ka Lubics uz laiku pārtrauca pilotu apmācības, ko sāka 2008.gadā, bet sīkāku informāciju nesniedza. Vēlāk Lubics turpināja mācības un izturēja visus pārbaudījumus.

Bild ziņo, ka mācību pārtraukumā Lubics cietis no depresijas un nemiera lēkmēm.

Laikraksts vēsta, ka Lubica datus vispirms izpētīs Vācijas eksperti, bet pēc tam tie tiks nodoti Francijas izmeklētājiem.

Lai izmeklētāji varētu ātrāk un ērtāk piekļūt Germanwings lidmašīnas katastrofas vietai, pēdējo 48 stundu laikā izbūvēts jauns ceļš.

Kā ziņots, pirms nedēļas Alpos nogāzās Lufthansa struktūrvienības Germanwings lidmašīna Airbus 320. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā.

Francijas prokurori pavēstījuši, ka Germanwings lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti nogāzis lidmašīnu.

Lidmašīna bija ceļā no Spānijas pilsētas Barselonas uz Vācijas pilsētu Diseldorfu, bet tā nogāzās starp Barselonetes un Diņas pilsētām Francijas dienvidaustrumos, grūti pieejamā vietā.

Lai atvieglotu piekļuvi kalna nogāzei, kur izkaisītas lidmašīnas atlūzas, pēdējo 48 stundu laikā izbūvēts jauns ceļš, kas ļaus izmeklētājiem strādāt ātrāk un izvest lielāku skaitu priekšmetu, norādīja kāds policists.

Otrdien Francijas Alpos avarējusī Germanwings lidmašīna Airbus A320 bija perfektā stāvoklī, trešdien paziņoja aviokompānijas mātesuzņēmums Lufthansa.

«Tas ir neizskaidrojami,» paziņoja Lufthansa vadītājs Karstens Špors. «Lidmašīna bija perfektā stāvoklī, un abi piloti bija pieredzējuši.»

Kā ziņots, otrdien Francijas Alpu dienvidos nogāzās Vācijas zemo cenu aviokompānijas Germanwings pasažieru lidmašīna Airbus A320 ar 150 cilvēkiem. Aviokatastrofā izdzīvojušo nav, atzina Francijas transporta valsts sekretārs Alēns Vidalī. Lidmašīna bija ceļā no Spānijas pilsētas Barselonas uz Diseldorfu Vācijā.

Kā paziņoja Germanwings, lidmašīna astoņas minūtes strauji samazinājusi augstumu, līdz ietriekusies zemē. Pirms sadursmes lidmašīna sākusi bremzēt. Pēc ekspertu teiktā, ir iespējams lidmašīnas salona hermetizācijas zudums, kā arī iespējams, ka piloti gribējuši nosēdināt lidmašīnu tuvējā lidostā.

Francijas Alpos nokritusi Vācijas lidsabiedrības Germanwings pasažieru lidmašīna, raksta Reuters.

Pagaidām nav ziņu par bojāgājušajiem un cietušajiem, bet zināms, ka lidmašīnā Airbus A320 bija 144 pasažieri, divi piloti un četri apkalpes locekļi. Liela daļa pasažieru visdrīzāk bijuši Vācijas pilsoņi, bet lidmašīnā bijuši arī Spānijas un Turcijas pilsoņi. Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka, ņemot vērā avārijas vietu, visdrīzāk nav cerību atrast kādu izdzīvojušo. Tāpat arī Francijas Iekšlietu ministrijas pārstāvjis Pjērs Henrijs Brandē sacījis, ka, skatoties uz traģēdijas vietu, ir maz cerību, ka ir palicis kāds dzīvs pasažieris.

Lidmašīna devās maršrutā no Barselonas uz Diseldorfu.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Viens no Alpos avarējušās Vācijas zemo cenu lidsabiedrības Germanwings lidmašīnas pilotiem pirms traģēdijas atradies ārpus kabīnes un nav varējis tajā atgriezties, trešdien pavēstīja laikraksts The New York Times.

Atsaucoties uz kādu augsta ranga militārpersonu, kas iesaistīta katastrofas izmeklēšanā un dzirdējusi kabīnē notikušo sarunu ierakstu, laikraksts ziņo, ka liktenīgā otrdienas lidojuma sākumposmā starp abiem pilotiem norisinājusies «ļoti mierīga» saruna.

Taču pēc tam, kā liecina ieraksts, viens no pilotiem kabīni pametis un nav varējis tajā atgriezties.

«Puisis ārpusē viegli klauvē pie durvīm, taču atbildes nav,» laikraksts citē militārpersonas teikto. «Un tad viņš dauza pa durvīm spēcīgāk, bet atbildes nav. (..) Var dzirdēt, kā viņš mēģina durvis izgāzt.»

Militārpersona, kas vēlējās saglabāt savu anonimitāti, jo izmeklēšana vēl nav pabeigta, atzina, ka pagaidām nav zināms iemesls, kas licis vienam no pilotiem kabīni atstāt.

Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība Norwegian Air Shuttle, Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija easyJet un Kanādas aviokompānija Air Transat pieprasīs divu pilotu klātbūtni kabīnē jebkuros apstākļos, ceturtdien paziņojuši lidsabiedrību pārstāvji.

Aviokompānijas ar šādu paziņojumu nākušas klajā, noskaidrojoties, ka šonedēļ avarējušās aviokompānijas Germanwings pasažieru lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics tīšām viens pats ieslēdzies pilotu kabīnē un nogāzis lidmašīnu.

Visi 150 pasažieri un apkalpes locekļi katastrofā gāja bojā.

«Kad viens cilvēks pamet kabīni, tur tagad būs jāpaliek diviem cilvēkiem,» paziņoja Norwegian Air Shuttle pārstāvis.

Viņš norādīja, ka lidsabiedrība šādu noteikumu ieviešanu apsvērusi jau ilgu laiku, bet Germanwings lidmašīnas katastrofa ir paātrinājusi lēmuma pieņemšanu.

Vācijas nacionālās aviokompānijas Lufthansa pilotu apmācības skolai Arizonas štatā ASV varētu tikt izvirzītas miljoniem dolāru lielas prasības par tās zemo cenu meitsabiedrības Germanwings lidmašīnas katastrofu, aģentūrai DPA paziņoja katastrofā bojāgājušo cilvēku ģimeņu advokāts.

Germanwings lidmašīna Airbus 320, kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās pagājušā gada 24.martā. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Tiek uzskatīts, ka lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Lubics lidot ar Lufthansa lidmašīnām 2008.gadā mācījās apmācību centrā Gudjērā, kas atrodas netālu Arizonas štata galvaspilsētas Fīniksas.

Advokāts Kristofs Vellens atklāja, ka ASV advokātu birojs, visticamāk, iesniegs prasību Fīniksas tiesā gada laikā no katastrofas brīža.

«Lubics 2009.gadā garīgās veselības problēmu dēļ pārtrauca savu pilota apmācību. Mūsuprāt, pēc tam viņam nevajadzēja saņemt viņa lidotāja licenci,» sacīja advokāts.

(Pievienota lidostas Rīga informācija.)

Vācijas lidsabiedrības Lufthansa piloti trešdien rīkos streiku, kas ietekmēs īso un vidējo distanču lidojumus, pirmdien paziņoja pilotu arodbiedrība Cockpit.

Arodbiedrība aicinājusi pilotus streiku rīkot no trešdienas plkst.1.01 pēc Latvijas laika līdz ceturtdienai plkst.00.59 pēc Latvijas laika. Šis streiks ir jaunākā protesta akcija, aviokompānijai un pilotiem nespējot vienoties par priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu.

Cockpit norāda, ka šis streiks ietekmēs lidojumus visā Vācijā.

Iepriekš arodbiedrība vēstīja, ka šis streiks Lufthansa zemo cenu struktūrvienību Germanwings un Eurowings darbību neietekmēs. Taču Lufthansa atsevišķā paziņojumā otrdien norādīja, ka streika dēļ tiks ietekmēti arī Germanwings lidojumi.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.