Ik palaikam aktualizējas jautājums par telefonsarunu noklausīšanos, arī daudzi politiķi ir pārliecināti, ka viņus noklausās.
Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeijers intervijā Neatkarīgajai norāda, ka tautā ir ļoti izplatīts mīts, ka klausās visus un visur. Tomēr tā tas neesot.
«Tas tomēr ir plaši izplatīts mīts, ja telefonā kaut kas noklikšķ, tad noteikti klausās. Noklausīšanos nav iespējams fiksēt šādā veidā, ka kaut kas noklikšķ vai nošņāc. Šņākoņa klausulē par to nekādi neliecina,» atzīmē E.Kalnmeijers.
Viņš stāsta, ka vienā variantā noklausīšanās notiek operatīvās darbības likuma kārtībā, un šo pasākumu sankcionē īpaši pilnvarots tiesnesis Augstākajā tiesā. Šajā likumā esot noteikta izņēmuma kārtība, kad neatliekamības gadījumā līdz trim diennaktīm, kad ir nopietns apdraudējums, operatīvās darbības subjekts varot noklausīšanos veikt, pamatojoties uz īpaši pilnvarota prokurora akceptu. Tomēr šī norma patlaban esot apstrīdēta Satversmes tiesā.
«Mēs esam devuši skaidrojumu Satversmes tiesai un uzskatām, ka šī norma ir precizējama. Patlaban esošajā redakcijā tā nedod pietiekami skaidru priekšstatu par normas izmantošanu,» atzīmē ģenerālprokurors.
Viņš piebilst, ka arī kriminālprocesā noklausīšanos sankcionē tiesnesis, un kontrole esot. Esot gana daudz gadījumu, kad noklausīšanās tiekot atteikta.