Autoražotājs General Motors tuvākajā laikā varētu darīt zināmu, vai tas vēlas paturēt savu Eiropas struktūrvienību Opel nevis to pārdot, atsaucoties uz kompānijas Vācijas darbaspēka pārstāvja Armīna Šilda (Armin Schild) sacīto, ziņo Reuters.

A. Šilds sacījis - fakts, ka šī versija par Opel nākotni nākusi atklātībā pirms oficiāla General Motors paziņojuma, varētu liecināt, ka kompānija šo iespēju apsver ļoti nopietni.

Viņš gan to redzot kā sliktu zīmi Opel nākotnei.

Reuters avoti iepriekš informēja, ka General Motors apsver plānu piesaistīt papildus līdzekļus, lai paturētu Opel struktūrvienību, nevis to pārdotu vienam no diviem gribētājiem: Magna International - Kanādas autodetaļu ražotājam, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - vai RHJ International - Briselē bazētai privātā kapitāla grupai.

Pagājušās nedēļas piektdienā General Motors atteicās nosaukt, kuram no pretendentiem Opel tiks pārdots.

Vācija bažijās, ka Opel pārdošana Magna koncernam kalpos Opel tehnisko zināšanu nopludināšanai krievu autorūpniecībai un Magna drīz pati nonāks maksāšanas grūtībās.

To, atsaucoties uz Vācijas federālo zemju pārvaldes pārstāvi Dirku Pfeilu (Dirk Pfeil), kas 10. septembrī balsoja pret Opel pārdošanu Magna koncernam, raksta Frankfurter Allgemeine Zeitung.

«Magna prasa 1.3 miljardus eiro lielāku valsts atbalstu nekā tās konkurents finanšu investors RHJI. No 4.5 miljardiem eiro lielā valsts kredīts Magna 600 miljonus grasās investēt krievu autorūpniecības modernizācijā. «Tas nozīmē, ka mūsu zināšanas tiks pārvietotas uz Krieviju un vēlāk tās kalpos darba vietu samazināšanai Vācijā. VW jau pirms vairākām nedēļām ir paziņojis, ja autopiegādātājs Magna pēc Opel nopirkšanas kļūtu par konkurentu, tad VW no sadarbības ar Magna turpmāk atturēsies,» savu pozīciju pamatoja D. Pfeils.

Autoražotājs Fiat, kurš iepriekš izstājās no cīņas par General Motors struktūrvienības Opel iegādi, tagad varētu atkal uz to pretendēt, atsaucoties uz laikraksta la Repubblica informāciju, vēsta Bloomberg.

Fiat jau iepriekš izteica vēlēšanos paplašināt savu aliansi ar Chrysler LLC, pievienojot tai arī Opel, kā rezultātā gada laikā kompāniju apvienība saražotu ap 6 miljoniem automašīnu, taču vēlāk tas no cīņas par autoražotāja iegādi atteicās.

Fiat esot pārliecināts, ka Magna International Inc. nav ražošanas plānu attiecībā uz Opel un Kanādas kompānijas piedāvājums ir fokusēts uz finanšu un komerciāliem aspektiem.

Db.lv jau rakstīja, ka Opel māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele ir centusies panākt, lai General Motors apstiprinātu Magna International piedāvājumu, kuram Vācija arī piedāvājusi finansiālu palīdzību, bet General Motors vairāk sliecas uz RHJ piedāvājuma pusi, baidoties, ka Magna un Sberbank varētu izmantot Opel tehnoloģijas Krievijas autoindustrijas vajadzībām.

Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) izteikusi nožēlu par to, ka autoražotājam General Motors nav izdevies izvēlēties pircēju tā Vācijas struktūrvienībai Opel, vēsta Reuters.

«Man ir žēl, ka gala lēmums netika pieņemts, bet es ceru, ka tas drīz notiks gan Opel strādnieku, gan uzņēmuma ekonomiskās situācijas dēļ, mums steidzami nepieciešams lēmums,» viņa sacījusi intervijā televīzijā.

A. Merkeles komentāri seko General Motors paziņojumam piektdien, ka tā valde nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz Opel.

ASV māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu.

Vācu autoražotāja Opel jaunais saimnieks Magna ziņo, ka Opel automobiļi netikšot virzīti iekarot ASV un Ķinas tirgus, vēsta Automobilwoche.

To viesojoties Opel mājvietā Ruselshaimā apliecinājis Magna vadītājs Zigfrīds Volfs (Siegfried Wolf), uzsverot, ka Opel galvenais spēles lauciņš joprojām paliks Eiropa, bet Ķīna un ASV nav pašreizējās tirgus situācijas prioritāte. Ņemot vērā Krievijas investoru līdzdalību Opel akciju pārņemšanā, Magna paredz aktīvāk darboties AustrumMagna vadītājs Zigfrīds Volfs (Siegfried Wolf)eiropā, tostarp arī Krievijā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Autoražotāja Opel darbinieki gatavojas masu protestiem, ja tā māteskompānija General Motors neizvēlēsies Kanādas autodetaļu ražotāju Magna kā Opel pircēju, atsaucoties uz darbinieku pārstāvja sacīto, ziņo Reuters.

Darbiniekus pārstāvošais Klaus Franzs (Klaus Franz) Vācijas telekanālam ZDF stāstījis, ka tūkstošiem cilvēku gatavojas doties simboliski aistāvēt Opel rūpnīcu Vācijā, izveidojot cilvēku ķēdi.

Db.lv jau rakstīja, ka Opel māteskompānija pašlaik izsver Magna International - Kanādas autodetaļu ražotāja, kas apvienojis spēkus ar Krievijas Sberbank - piedāvājumu un RHJ International - Briselē bazētas privātā kapitāla grupas, piedāvājumu. Vācijas kanclere Angela Merkele ir centusies panākt, lai General Motors apstiprinātu Magna International piedāvājumu, kuram Vācija arī piedāvājusi finansiālu atbalstu, bet General Motors vairāk sliecas uz RHJ piedāvājuma pusi, baidoties, ka Magna un Sberbank varētu izmantot Opel tehnoloģijas Krievijas autoindustrijas vajadzībām.

Kanādas autodetaļu ražotājs Magna International šonedēļ Slovēnijā oficiāli atklājusi jaunu krāsošanas rūpnīcu, paziņojušas Slovēnijas amatpersonas.

Valsts premjerministrs Marjans Sarecs sacījis, ka jaunā ražotne ir tikai sākums Magna investīcijām valstī. Kopējais investīciju apjoms sasniedz 146,5 miljonus eiro. Jaunā ražotne nodarbina 200 darbinieku, un testa ražošanu tā sāka jau martā. Tiek prognozēts, ka nākamo trīs gadu laikā ražotnē tiks pieņemti darbā vēl 200 cilvēki, taču tuvāko gadu laikā kopējais darbinieku skaits sasniegs vismaz 1000.

Magna šo ražotni sāka būvēt 2017.gada oktobrī, skaidrojot, ka projekts papildinās Magna Steyr ražotni, kas atrodas 75 kilometru attālumā un nespēj izpildīt visus pasūtījumus.

Magna International kopumā strādā 28 valstīs, un piegādā detaļas autobūves uzņēmumiem.

General Motors Co (GM) un Magna International Inc. pārvarējuši savas domstarpības par Opel iegādi, raksta Spiegel.

Magna, Krievijas partneris Sberbank un GM ir vienojušies par visiem Opel pārņemšanas punktiem, paziņojis Magna pārstāvis Zigfrīds Volfs (Siegfried Wolf). Taču arī līgums starp GM un otro Opel potenciālo ieguvēju RHJ International ir gatavs parakstīšanai. Pēdējie Magnas un Sberbankas piedāvājumi cīņā par Opel vainagojās ar to, ka par 55% vācu autokoncerna Opel akciju tika piedāvāts samaksāt 350 milj. eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš. Līdz šim konsorcijs uzreiz bija gatavs samaksāt tikai 100 miljonus, bet pārējo daļu noformēt kā kredītu, konvertējamu kompānijas kapitālā.

General Motors (GM) vēsta, ka esot finiša taisnē, lai juridiski Opel/Vauxhall kontrolpakete pārietu Kanādas - Austrijas detaļu piegādātājam Magna International Inc un tā krievu partnerim Sberbank. Magna neizslēdz vēl vairāk samazināt darbinieku skaitu, nekā iepriekš tika plānots, vēsta Automotive News.

Saskaņā ar darījuma lēmumu Magna un Sberbank pirks 55 % Opel/Vauxhall akciju, 35 % akciju paturēs GM, bet 10 % akciju iegūs darbinieki. Neoficiāli avoti vēsta, ka Magna apsverot iespēju atlaist aptuveni pusi no kopējā 50 000 darbinieku skaita Vācijā. Darbinieku atlaišanu izjutīšot ne tikai Vācijā, bet arī Lielbritānijā, Nīderlandē kā arī Spānijā. Iepriekš Magna vēstīja, ka atlaisto darbinieku skaits varētu pārsniegt 10 tūkst. robežu.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Kanādas automašīnu rezerves daļu ražotājs Magna pēc auto ražotāja Opel pārņemšanas no ASV kādreizējā milža General Motors (GM) plāno Vācijā samazināt Opel strādājošo skaitu par vairāk nekā 4 000 darbinieku, ziņo AFP.

Frankfurtes vietējais laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung, citējot Magna stratēģisko plānu attiecībā uz GM biznesu Eiropā, raksta, ka no teju 46 tūkst. darbinieku atlaisti tikšot aptuveni 11 tūkst.

Magna norāda, ka 4 116 darbvietas tiks likvidētas Vācijā – bezdarba paliks aptuveni 3 300 ražošanas darbinieku un 800 administrācijas pārstāvji. Vācijā kopā GM uzņēmumos strādā 24.7 tūkst darbinieku.

Neskatoties uz darbvietu samazināšanu, Magna sola neslēgt nevienu no Opel ražotnēm Vācijā.

Db.lv jau vēstīja, ka par Magna plānu samazināt Opel darbinieku skaitu vēstīja arī laikraksts Welt am Sonntag. Laikraksts min, ka no Opel galvenās rūpnīcas Ruselsheimā tiks atlaisti vairāk nekā 1 800 strādājošo, savukārt no Bohumas rūpnīcas atlaisto strādnieku skaits noteikti pārsniegšot 2 000.

Nīderlandes luksusa auto ražotājs Spyker norādījis, ka uzņēmumam ir nepieciešamie līdzekļi, lai noslēgtu vienošanos ar General Motors (GM) par Zviedrijas autobūves kompānijas Saab iegādi.

Db.lv jau ziņoja, ka General Motors vicepriekšsēdētājas Bobs Lucs (Bob Lutz), norādīja, ka šobrīd viņš neredz iespēju, ka kāds varētu «izglābt Saab», taču piebilda, ka, ja General Motors saņems tiešām labu piedāvājumu, tad to noteikti pieņems.

Kompānijas Spyker izpilddirektors Viktors Mullers (Victor Muller) Detroitā notiekošajā auto izstādē paziņoja, ka viņa kompānija vēljoprojām cer vienoties ar General Motors par Saab iegādi. «No mūsu puses Saab iegādei ir tikai labi nodomi un ceru, ka General Motors mūsu piedāvājumu izskata ļoti nopietni,» uzsvēra V. Mullers.

Atgādinām, ka pirms nedēļas B. Lucs uzsvēra, ka General Motors labāk likvidē Saab, nekā to pārdod kādai kompānijai, kurai General Motors neuzticas.

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Krievijas banka Sberbank, kas kopā ar Kanādas auto detaļu ražotāju Magna International no General Motors iegādājās Vācijas autobūves kompānijas Opel, paziņoja, ka Krievijas lielākais autoražotājs AvtoVAZ varētu pievienoties darījumam, ziņo Reuters.

«Sadarbība ir iespējama. Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai stabilizētu situāciju AvtoVAZ, jo tas ir liels mūsu klients. AvtoVAZ, kas plāno likvidēt ievērojamu skaitu darba vietu, neskatoties uz valsts finansiālas palīdzības saņemšanu, varētu piedalīties Opel darījumā, tostarp ražot kompānijas automašīnas,» paziņoja Sberbank vadītājs Germans Grefs.

Db.lv jau ziņoja, ka jaunie Opel īpašnieki līdz ar kompānijas kapitāldaļām ieguva arī tehnoloģijas un intelektuālo īpašumu. Intelektuālā īpašuma piederība darījuma pārrunu laikā bijis viens no strīdīgākajiem jautājumiem.

Vācu autobūves kompānijas Opel iegāde nozīmēs tehnoloģiju importu uz Krieviju, uzskata Krievijas bankas Sberbank vadītājs Germans Grefs.

Austrijas un Kanādas kompānijas Magna un Krievijas bankas Sberbank konsorcijs pēc tehniskā audita izraudzīsies Krievijas kompānijas, kas montēs Opel automašīnas, bet nav izslēgta sadarbība ar kompāniju AvtoVAZ, ziņo NewsRu. Atbildot uz jautājumu, vai Opel montāža būtu iespējama bankrotējušajā uzņēmumā IžAvto vai uzņēmumā Grupa GAZ, G.Grefs norādīja, ka Magna un Opel speciālistu grupa veic Krievijas uzņēmumu iespēju izpēti, tostarp analizē tos uzņēmumus, kas atrodas «sarežģītā situācijā». Sberbank vadītājs arī atturējās prognozēt, kurā uzņēmumā konsorcijs būtu gatavs investēt, norādot, ka lēmums tiks pieņemts pēc Magna pārstāvju vizītes Maskavā, kas plānota šonedēļ.

General Motors (GM) ir atcēlusi plānus pārdot tās Eiropas automašīnu biznesu Opel, ieskaitot Apvienotās Karalistes zīmolu Vauxhall, ziņo BBC.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)ASV «milzis» savā paziņojumā norādījis, ka tā valde pieņēmusi šādu lēmumu saistībā ar «uzņēmējdarbības vides, kurā darbojas GM, uzlabošanos pēdējo mēnešu laikā», kā arī, ņemot vērā Opel un Vauxhall nozīmi kompānijas globālajā stratēģijā.

GM bija piekritusi pārdot Opel un Vauxhall Kanādas autodetaļu ražotājam Magna.

GM tagad meklēšot atbalstu Opel no Vācijas valdības un citām Eiropas valstīm.

Ford Motor Co vadītājs Bils Fords (Bill Ford) neesot norūpējies par to, ka Magna International Inc - kas ir galvenais piegādātājs viņa uzņēmuma elektriskajai automašīnai, iegādājoties General Motors Co struktūrvienību Opel, kļūs par konkurentu, ziņo Bloomberg.

«Es esmu runājis ar viņiem par to, un es jūtos ļoti mierīgs,» sacījis B. Fords, piebilstot: «Viņi skaidri pateica, ka viņi respektēs mūsu intelektuālo īpašumu un es viņiem ticu.»

Ford un Magna - Kanādas lielākais autodetaļu piegādātājs, kopīgi izstrādāja elektrisko versiju autoražotāja Focus modelim.

Db.lv jau rakstīja, ka General Motors Co piekrita pārdot 55% Opel akciju autodetaļu ražotājam Magna un tā Krievijas partnerim Sberbank.

Par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais automašīnu ražotāja Opel vadītājs Karls Frīdrihs Strake (Karl-Friedrich Stracke). Tajā pašā laikā viņš pametīs arī Opel mātes kompānijas General Motors Eiropas reģiona vadītāja amatu, informē kompānija Opel.

Līdz mirklim, kamēr tiks atrasts jauns kompānijas vadītājs, K. F. Strakes pienākumus turpinās pildīt General Motors vadītāja vietnieks Stīvs Girskijs (Steve Girsky).

Mātes kompānijas General Motors vadītājs Dens Ekersons (Dan Akerson) pauda, ka 56 gadus vecais K. F. Strake «spriedzes apstākļos strādāja nenogurdams, lai stabilizētu šo biznesu».

Šā gada jūnijā Opel padome apstiprināja nopietnu pārstrukturēšanas plānu, lai ASV automašīnu ražotāja General Motors zaudējumus nesošā daļa atkal sāktu pelnīt.

Pēdējo desmit gadu laikā General Motors Eiropas reģiona daļa uzkrājusi vairāku miljardu zaudējumus. Kopš 1999. gada Opel tā mātes kompānijai izmaksājis 16 miljardus ASV dolāru.

Eiropas autobūves uzņēmumi cieš no pārlieku lielas tirgus piesātinātības, pavēstījis General Motors britu meitasuzņēmuma Vauxhall Motors vadītājs.

Runājot Ženēvas autošova laikā, Vauxhall Motors vadītājs Dankans Aldreds norādīja, ka nozares attīstības plāni tika izveidoti vēl pirms parādu krīzes un tie paredzēja, ka līdz 2014. gadam Eiropā varēs pārdot 20 miljonus automašīnu gadā, vēsta laikraksts The Guardian.

«[Tas] ir pārāk liels apjoms. Nozare nespēj ilglaicīgi uzturēt šādu apjoma līmeni,» klāstīja D. Aldreds. Viņš arī brīdināja, ka 2012. gads Eiropas autoražotājiem būs sarežģīts un norādīja, ka pārdošanas apjomi Dienvideiropā jau ir «sabrukuši».

D. Aldreds arī norādīja, ka Lielbritānijas autobūve pašlaik spēj veiksmīgi konkurēt, kas notiek pateicoties britu mārciņas zemajam kursam. Lai gan aizvadītajā gadā Lielbritānijā pārdoto automašīnu skaits samazinājās līdz zemākājam līmenim kopš 1994. gada, par 5,8% pieaudzis Lielbritānijā saražoto automašīnu skaits.

Kanādas - Austrijas kompānija Magna International plāno Opel rūpnīcās veikt milzu darba vietu samazinājumu. Kopā Eiropas rūpnīcās tiks atlaisti 10 500 darbinieku, no tiem Vācijā 4 500, ziņo Vācijas laikraksts Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung.

Jāatzīmē, ka iepriekš kompānija paziņoja, ka Vācijā tiks atlaisti tikai 4 100 darbienieku.

Db.lv jau ziņoja, ka General Motors Opel/Vauxhall kontrolpaketi pārdeva Kanādas - Austrijas detaļu piegādātājam Magna International un tā krievu partnerim Sberbank. Līgums paredz arī, ka jaunie Opel īpašnieki līdz ar kompānijas kapitāldaļām iegūs arī tehnoloģijas un intelektuālo īpašumu.

Reuters uzsver, ka tādējādi ražošana no Vācijas tiks pārcelta uz Krieviju un nākotnē Vācijā sagaidāmas vēl lielāks darba vietu samazinājums.

General Motors (GM) valde šodien paziņoja, ka tā plāno Opel/Vauxhall kontrolpaketi pārdot Kanādas - Austrijas detaļu piegādātājam Magna International Inc un tā krievu partnerim Sberbank, vēsta Automotive News.

Saskaņā ar darījuma lēmumu Magna un Sberbank pirks 55 % Opel/Vauxhall akciju, 35 % akciju paturēs GM, bet 10 % akciju iegūs darbinieki.

Lai pabeigtu darījumu GM vēlas rakstisku atbalstu no Opel strādnieku arodbiedrības. Bez tam ASV autoražotājs vēlas, lai Vācijas valdība apstiprinātu iepriekš solīto finansiālo palīdzību.

GM cer būt vienošanās tiks panākta pāris nedēļu laikā, lai paredzēts darījuma pabeigtu tuvākajos mēnešos. GM arī turpmāk apsolīja spēlēt lielu lomu jaunā Opel talākā attīstībā.

"GM turpinās cieši sadarboties ar Opel un Vauxhall, lai attīstītu un ražotu vairāk lielisku automašīnu," teikts GM izpilddirektora Frica Hendersona (Fritz Henderson) paziņojumā.

Tehnoloģiju uzņēmums Apple, kas patlaban slepeni strādā pie automašīnas koncepta, norādījis komandai, ka jaunā automobiļa ražošana jāsāk jau 2020. gadā, raksta Bloomberg.

Šis laika periods liecina, ka uzņēmums noteicis agresīvus mērķus un var drīzumā sākt cīņu ar Tesla Motors un General Motors par klientiem. Parasti autoražotāji automašīnas attīstībai velta laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem.

Tesla Motors un General Motors plāno 2017.gadā laist pārdošanā elektrisko automobili, kas bez uzlādēšanas var braukt vairāk nekā 200 jūdzes un maksā mazāk par 40 tūkstošiem dolāru.

Db.lv jau rakstīja, ka Apple tagad gatavojas automašīnu ražošanai.

Saskaņā ar medija vēstīto Apple pieņem darbā transportlīdzekļu izstrādes un tehnoloģiju ekspertus, kuriem - vismaz sākotnēji - būs jāstrādā lielā slepenībā. Transportlīdzekļu attīstības programmu, kas izveidota 2014. gadā, vadot Stīvs Zadeskis (Steve Zadesky), kurš iepriekš vadījis iPod un iPhone attīstības komandas.

Kompānija General Motors nolēmusi kompānijā Opel iepludināt 1,9 miljardus eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā kompānija sākotnēji bija plānojusi.

Iepriekš General Motors paziņoja, ka finanšu palīdzības apjoms kompānijai Opel būs 600 miljoni eiro.

The Wall Street Journal ziņo, ka pēc General Motors aprēķiniem Opel restrukturizācijai nepieciešami 3,3 miljardi eiro.

Db.lv jau ziņoja, ka General Motors vadība pagājušā gada nogalē apsolīja investēt līdzekļus tai piederošajā Opel, tādējādi cenšoties mazināt Vācijas valdības dusmas, kuras izraisīja GM pēkšņais lēmums nepārdot Opel uzņēmumu austriešu-kanādiešu Magna un tās sadarbības partnerim krievu Sberbank.