Otrdien Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dalību svinīgi atklāta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu ražotne. Tā sastāv no nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkņa, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkņa un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorijas, informē AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

«Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jaudas, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos,» sacīja Bērziņš.

Jaunā gatavo zāļu ražotne ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku, tās kopējā platība ir 2112 kvadrātmetri. Ēkai ir divi stāvi, tā ir savienota ar Olainfarm gatavo zāļu ražotni. Pirmajā stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, otrajā - nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā.

Viss sākās ar iemīlēšanos. Dūdās. Tā savas gadus astoņus ilgās attiecības ar dūdām un to gatavošanu skaidro meistars Mārtiņš Tiltnieks.

Jau pats dūdu izskats ir fascinējošs – gaisa maisi melna un sarkana samta ietērpā, greznas koka stabules, brīnišķas skaņas. Kā satverta bruņinieku, troļļu un teiksmu laiku liecība tās guļ uz folkkluba Ala masīvā koka galda, kur DB tiekas ar dūdu meistaru Mārtiņu Tiltnieku. Arī viņš pats gluži kā no seniem laikiem – gariem matiem, tumši tērpts. Vizuālais tēls – dūdas un spēlētājs – ir vienots, kad tiek sniegti koncerti.

Spēle pāraug amatā

«Kā jau daudzi jaunieši izmēģināju dažādus instrumentus, paspēlēju šo to un tad es ieraudzīju dūdas!» Mārtiņš nav varējis pretoties šim valdzinājumam un, pašmācības ceļā sācis apgūt instrumenta spēli un pašu instrumentu, sapratis, ka tas ir viņa aicinājums. Lai varētu instrumentu pārvaldīt pilnībā, nolēmis, ka jāapgūst arī tā gatavošana. Ķēries tik klāt. Virpojis un darbojies ilgi, līdz iznācis kaut kas instrumenta cienīgs. Nu jau piecus gadus par saviem darinājumiem Mārtiņš nekaunas.

Ekonomikas problēmas Eiropā ir sasniegušas kafijas biznesu - sevišķi eirozonas tā sauktajā perifērijā. Augošais bezdarbs, algu samazinājumi un nodokļu palielināšana samazina mājsaimniecību pirktspēju. Tas savukārt lauž Eiropas dienvidu valstu kafijas dzeršanas paradumus - kafija tiek dzerta mazāk, un tai ir sliktāka kvalitāte.

The Wall Street Journal apkopojis veselu lērumu Spānijas iedzīvotāju bēdu stāstu par to, ka tie vairs nevar atļauties pēc sirds patikas nodoties kafijas dzeršanas vai pasniegšanas baudai - izdzerto tasīšu daudzums restorānos daudzviet esot samazinājies pat divas reizes. Piemēram, kādas kafejnīcas El Escudo vadītājs Madridē klāsta, ka ieņēmumi no kafijas pārdošanas sarukuši par 50%.

Protams, šī situācija prasa izmaiņas, ko kafijas pārdevēji arī mēģina veikt. Pēdējā laikā arvien biežāk tiek ziņots, ka, lai samazinātu izmaksas un patērētājiem arvien spētu piedāvāt joprojām pievilcīgas kafijas cenas, dzēriena ražošanā kvalitatīvāko arabika pupiņu vietā tiek izmantotas robusta kafijas pupiņas. Šādu tendenci lieliski atspoguļo arī tendences pasaules preču biržā. Piemēram, arabica kafijas pupiņu cena kopš šā gada sākuma ir sarukusi jau par 30%. Savukārt robusta kafijas pupiņu cena šajā laika posmā pieaugusi par 18%. Tas ir tāpēc, ka kafijas pupiņu pircēji Eiropā pārorientējas uz lētāko variantu. Tiek ziņots, ka atsevišķu marku robusta kafijas pupiņu cena jau sasniegusi zemas vai vidējas kvalitātes arabica kafijas pupiņu cenu. Līdz ar to var teikt, ka ačgārnības notiek ne tikai Eiropas obligāciju tirgū, kur, piemēram, atsevišķos gadījumos par tiesībām aizdot Vācijai naudu investori ir gatavi pat piemaksāt (runa ir par īsāka termiņa Vācijas parādzīmēm).

Eiropieši ir pasaulē lielākie dzērāji, kas gada laikā patērē vidēji 12,5 litrus tīra alkohola, jeb trīs vīna glāzes dienā, secināts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Komisijas pētījumā.

Pērn Eiropā tiek patērēts gandrīz divas reizes vairāk alkohola nekā vidēji pasaulē. Tomēr pastāv arī lielas atšķirības starp dzeršanas apjomiem Eiropas reģionos. Atšķirīgi ir arī dzeršanas paradumi – cik bieži, kur un kā cilvēki patērē alkoholu.

Visvairāk alkoholu patērēts centrālajā austrumu un austrumu Eiropā, kur vidēji viens pieaugušais aizvadītā gada laikā patērējis 14,5 litrus tīra alkohola, salīdzinājumā ar 12,5 litriem centrālo rietumu un rietumu Eiropā, 11,2 litriem dienvidu Eiropā un 10,4 litriem Ziemeļvalstīs.

Latvijā pērn kopumā patērēti 12,5 litri tīra alkohola, kas ir augstāk nekā vidējais Eiropas līmenis.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Uzlieku labu mūziku, izkārtoju priekšā papīrus, un iedvesma nāk, tā sākas atklātnīšu mākslinieces Unas Austrumas darba diena. Darbošanos šajā jomā pavisam nopietni Una sākusi šovasar jūnijā.

Pāraug hobiju

Viņa gatavo dažādas apsveikuma kartītes, ielūgumus, galda kartes u.c., tostarp ir gan tādas, kas ir individuāls roku darbs, gan drukātas, gan tikai kā dizaina paraugi pārdošanai elektroniskā formātā.

Ar atklātnīšu gatavošanu viņa aizrāvusies jau agrāk, ar dažādu dizainu izstrādi reklāmas aģentūrā saistīts bijis arī viņas iepriekšējais darbs. Pamazām viņa sapratusi, ka šajā radošajā jomā jūtas vislabāk, visbrīvāk. Tas esot no darba veidojies hobijs, kas pārvērties par darbu.

Tiklīdz māksliniece pievēršas saviem papīra darbiem, viss izdodas, veicas. Turklāt gatavošanas process viņai sagādā lielu prieku.

Nesen, dodoties mājās no darba slimnīcā, neparko nespēju «izmest no galvas» kādu jaunieti, kura dzīvība reti muļķīgas reibuma pārgalvībā gūtas traumas dēļ bija karājusies mata galā. Viņš atveseļosies, es pie sevis domāju. Taču vai pilnībā? Tas nav zināms. Zināms ir tikai tas, ka ārstēšana aizņems daudz laika un puiša tālākā dzīve būs ļoti grūta. Operācija, rehabilitācija, operācija, rehabilitācija. Tad, iespējams, vajadzēs operēt vēl un vēl.

Interesanti, ko par liktenīgā vakara notikumiem tagad domā viņš pats un viņa draugi, kas atbraukuši uz slimnīcu stāstīja, ka alkoholu «tikpat kā neesot» lietojuši. Bijušas vien vairākas divu litru pudeles stiprā «plastmasnieka». Cik pudeļu stiprā «plastmasnieka» izdzerts? Divas, trīs, desmit? To neviens no draugiem nosaukt nespēja, taču, spriežot pēc sekām, pietiekami. Par dažu stundu dullumu, ko sniegusi brūnajā polietilēna (PET) pudelē rodamā žļurga, nu samaksāts ar veselību. Vai bija vērts?

Paradoksāli. Mēs tik bieži karojam ar sekām, nedomājot kā novērst cēloņus, jo šis tāpat kā daudzi citi negadījumi varēja arī nebūt. Strādājot par neiroķirurgu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, arvien biežāk mēdzu aizdomāties par postu, ko Latvijai nes alkohola lietošana. Kā likums, divi no trijiem traumas guvušiem cilvēkiem ir alkohola reibumā. Kā likums, lielākā daļa no tiem, kas reibumā gūst traumas, ir vīrieši darbaspējīgā vecumā. Ļoti daudz ir jauniešu. Skaidri saskatāma tendence - vismaz puse negadījumu varētu nenotikt, ja cilvēki nebūtu lietojuši pārāk daudz alkohola.

Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.

«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.

«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.

#Citās pasaules valstīs vairāk ēd nekā dzer, bet pie mums ir otrādi.

Šobrīd alkoholisko dzērienu tirgotāja SIA Baltic XL mēģina «ieiet» arī ēdināšanas uzņēmumu virtuvēs, kas nebūt nav tik viegli izdarāms, jo konkurence pārtikas segmentā ir vēl lielāka nekā dzērienu piegādē

To DB atklāj SIA Baltic XL iepirkumu un pārdošanas daļas vadītājs, valdes loceklis Rolands Mednis.

Cīņa par klientu piesaisti pieaug, kā rezultātā tirgus ir kļuvis agresīvs.

2017. gadā šīs kompānijas apgrozījums ir audzis par aptuveni 15% un sasniedzis teju 20 miljonus eiro, taču peļņa ir sarukusi vismaz trīs reizes. «Peļņas procents ir samazinājies konkurences un cenu politikas dēļ. Cīņa par klientu piesaisti pieaug, kā rezultātā tirgus ir kļuvis agresīvs,» situāciju vērtē R. Mednis.

Nākamnedēļ farmācijas kompānija AS Olainfarm atklās jauno gatavo zāļu formu ražotni, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā gatavo zāļu formu ražotne ietver nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkni, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkni un gatavo zāļu formu izstrādes laboratoriju. Tā izveidota projektā Augstas pievienotās vērtības investīcijas nitrofurānu zāļu ražošanā, par kuru 2012.gada 15.augustā AS Olainfarm noslēdza līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

AS Olainfarm jaunās gatavo zāļu formu ražotnes izveide ir lielākais finansiālais ieguldījums farmācijas ražošanas attīstībā Baltijas valstīs 2014.gadā.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Agrāk cilvēki dažos vārdos spēja raksturot to, kāda kafija viņiem garšo, bet šobrīd sabiedrība ir atvērusies jaunām garšām. Tā uzskata Andris Petkēvičs, Andrito kafijas grauzdētavas (SIA Andrito Coffee Roastery) vadītājs.

«Divarpus gadu laikā uzņēmums ir izaudzis, noteiktā lokā mūs pazīst. Domāju, to veicina tiešais kontakts, sadarbība, draudzēšanās. Mēs strādājam ļoti atklāti, bieži redzam mūsu klientus, stāstām par kafijas grauzdēšanu. Praktiski mums nav nekas tāds slēpjams un tas cilvēkiem vieš patīkamas emocijas un uzticamību, veicina pozitīvu un ilgstošu sadarbību,» viņš stāsta.

Uzņēmumam esot izdevies iekarot gan viesmīlības nozares profesionāļu, gan privātpersonu sirdis. Reizēm gan privātpersonas neesot īsti apmierinātas, ka kafiju nevar nopirkt tik daudzās tirdzniecības vietās, kā varētu vēlēties, taču tam ir būtisks iemesls. «Mēs no pašas pirmās dienas pieturamies pie principa, ka esam par svaigu kafiju, un joprojām tam sekojam. Kafija galvenokārt grauzdējam tikai pēc pasūtījuma un tad, kad ir nepieciešams kādam to likt galdā. Tāpēc joprojām mūsu kafiju mazumtirdzniecībā tik plaši pārstāvēta,» teic Andris.

Kādudien cilvēki sapratīs, ka jābūt līdzsvaram starp planētu, cilvēku un peļņu, un tad ilgtspēja būs galvenā tendence tējas un kafijas ražošanā un patērēšanā

Tā cer tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada vadītāja Gundega Silniece.

Latvijas sabiedrības tējas baudīšanas rituāls, tējojot mājās, ir viens no iemesliem, kāpēc pagaidām ir tik maz specializēto tējnīcu. Vienlaikus gadu gaitā ir skaidri redzams progress, un ir daļa sabiedrības, kas novērtē augstas kvalitātes tēju, izvēlas vecinātu Ķīnas puer vai ulunu. Tomēr G. Silniecei šķiet, ka tik specifiskai lietai kā tējai ar sāļu siera cepurīti vai īpaši dārgai tējai Latvija vēl nav gatava.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Tējnīca un veikals Illuseum darbojas kopš 2011. gada, bet tās priekšgājēja Goija tika atvērta jau 2004. gadā. Kā šajā laikā Latvijā ir mainījusies izpratne par tēju?

Lai īstenotu vienu no savām idejām, proti, nosvinētu dzimšanas dienu divas reizes vienā gadā, nolēmu to realizēt, vienlaikus iepazīstoties ar Okeānijā ietilpstošo salu īpatnībām.

Vismazāk cilvēku apdzīvotais reģions uz planētas Zeme ir Klusais okeāns ar tajā izkaisītajām salu grupām. Šo pārsvarā neatkarīgo valstiņu sauszemes teritorijas ir niecīgākas par Latviju, vien daži desmiti tūkstoši kvadrātkilometru, bet kopā ar teritoriālajiem ūdeņiem bieži vien platība ir lielāka par visu Eiropu kopumā. Reģionu divās daļās sadala arī tā sauktais International Day Line.

Sarežģītais ceļojuma puzlis sevī ietvēra desmit valstis, divas aizokeāna teritorijas un 23 pārlidojumus. Visu ceļojumu bijām kopā ar bērnības draugu Andri, bet pa ceļam Jaunzēlandē un Franču Polinēzijā mums pievienojās arī mūsu sievas. Ierodoties Rīgas lidostā, ceļojums sākās tā, it kā kāda augstāka vara būtu sazvērējusies pret mums un kratot pirkstu saka: «Nebrauciet!» Proti, todien kāds jampampiņš bija piezvanījis uz lidostu un pajokojies par tajā ievietoto bumbu. Šāda rīcība, protams, aizkavēja lidojumus par vairākām stundām. Mūsu pirmā pietura bija Amsterdama, kur todien notika karaļa dzimšanas dienas svinības. Gribējām aizbraukt līdz pilsētas centram un apsveikt jubilāru, bet laika trūkuma un iespējamo sastrēgumu dēļ bijām spiesti palikt lidostā un vienkārši uzsaukt tostu gaviļniekam.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Jolanta Kovnacka turpina ražot grauzdētu cigoriņu dzērienu Alīda, sortimentu papildinot ar jaunu produktu – kafeju Paulīne, kam miežu vietā izmantoti rudzi

Jolantas Kovnackas uzņēmumā SIA RA 5 grauzdētajam cigoriņu dzērienam Alīda piešķirta kultūras zīme Latviskais mantojums. «Tas dod ne vien slavu, bet arī uzliek par pienākumu turpināt darbu, liek uz to nopietnāk skatīties,» viņa teic. Uzņēmumam šobrīd ir pieci gadi, un Jolantai šķiet, ka tas ir visai ilgs laiks biznesā. «Pa šiem gadiem daudz kas ir noticis. Es domāju, ka esmu veiksmīgi izķepurojusies, vairs tā nebaidos par nākotni. Ja kādreiz drebēju par noietu, tagad domāju – ja arī noiets kādreiz izbeidzas, noteikti ir vēl daudz citu interesantu variāciju, kā turpināt šo darīt, jo iekārtas ir, kredīta vairs nav. Laukos ir tā priekšrocība, ka ir zeme un idejas, ko vari piepildīt, vienīgi vajag gribasspēku. Vajag ticēt savai idejai par visiem 100%, tad izdodas. Nevajag klausīties skeptiķos, iet viņiem ar līkumiņu un atrast īstos cilvēkus, kas tevi motivē. Katrs satiktais cilvēks un notikums virza vajadzīgajā virzienā,» saka Jolanta.

Likumprojekta Protection of Life During Pregnancy Bill (Likumprojekts par dzīvības aizsardzību grūtniecības laikā) apspriešanas laikā Īrijas deputāti parlamenta bārā izdzēruši daudz vairāk alkohola nekā parasti, atsaucoties uz Independent.ie, raksta Baltic Ireland.

Skaitļi liecinot, ka Dáil bārā šā gada 11. jūlijā tika izdzertas 179 pintes Ginesa un gaišā alus, salīdzinot, piemēram, 26.jūnijā – 29.

Šie skaitļi iegūti no bāra kases čekiem un to analīze liecina, ka tradicionāli trešdienu vakaros Leinster House tiek izlietots visvairāk alkohola.

Kopumā 11.jūlija naktī bārā, kurš tika slēgts tikai plkst.05:31 ceturtdienas rītā, tika iztērēti 1440,80 € par 313 alkoholiskajiem dzērieniem. Tajā pašā vakarā apmeklētāju bārs, kur deputāti bieži iedzer ar saviem viesiem, tika slēgts pēc plkst.22:00 un tur iztērēti 3572 €, salīdzinot ar 2157 € citā trešdienas vakarā jūnijā.

NATO vadītājs atklāti izpaudies par Vācijas kancleres Angelas Merkeles vīna dzeršanas paradumiem, intervētājiem Norvēģijā atklājot, ka tad, kad abi kopā atpūšas, lietojot dzērienus, «teiksim tā: viņa nav pirmā, kas dosies prom», vēsta thelocal.de.

Jens Stoltenbergs arī pastāstījis, ka kopā ar Vācijas kancleri vakaros iedzēris «daudzas reizes».

«Viņa dzer baltvīnu, un es dzeru alu,» viņš sacījis. «Mani ļoti pārsteidz viņas izturība. Mums bija ļoti labs vakars Štrālzundē [Vācijas piekrastes pilsēta, kur Merkele rīkoja samitu 2012. gadā].»

Saskaņā ar iesniegto likumprojektu pudele vīna Īrijā turpmāk varētu maksāt ne mazāk kā 8,80 eiro, bet alus bundža – vismaz 2,20 eiro, ziņo portāls Baltic Ireland, atsaucoties uz independent.ie publicēto informāciju. Lētā alkohola tirdzniecības ierobežošana varētu mazināt nācijas dzeršanas problēmu, uzskata Īrijas veselības ministrs Leo Varadkars.

Jaunajā likumprojektā iekļauti arī tādi nosacījumi kā brīdinājuma uzlīmju izvietošana uz cigarešu paciņām un kaloriju skaita norādīšana uz alkohola etiķetēm.

Ministru kabinets vakar apstiprinājis ministra ierosināto sabiedrības veselības likumprojektu, kurā būs noteikta alkohola tirgošanas minimālā cena, kā arī paredzēti stingri ierobežojumi attiecībā uz reklāmu, mārketingu un sponsorēšanu. Alkohola ražotājiem likums aizliegs sponsorēt sporta pasākumus un tiks paredzēti ierobežojumi, reklamējoties kino un izvietojot brīvdabas reklāmas.

L. Varadkars norādīja, ka laiks, kad 15 kārbas vai pudeles alus varēja nopirkt par 15 eiro, pavisam drīz būs pagātnē. Ministrs pauda uzskatu, ka lielākā daļa pieaugušo Īrijā dzer pārāk daudz un tam ir milzīga ietekme uz sabiedrību un ekonomiku, radot lielas veselības aprūpes izmaksas, palielinot likumpārkāpumu, ceļu satiksmes negadījumu un traumu skaitu. Pārmērīga alkohola lietošana saistīta arī ar daudzām pašnāvībām un seksuālās vardarbības gadījumiem, vardarbību ģimenēs un pret bērniem.

Ceturtdien, 2.jūnijā Rīgā, Antonijas ielā 10 durvis vērs ekskluzīvs tējas bārs Shan Tea, kas izsmalcinātas tējas baudītājiem piedāvās augstākās kvalitātes tējas no Ķīnas.

Shan Tea īpašniece Xuqin (Sušin - latv.val.) pasniegs autentiskas Ķīnas tējas ceremonijas paraugstundas.

Shan Tea piedāvā 18 dažādas ekskluzīvas tējas no Ķīnas. Tējas ceremonijā tiek izmantotas augstākās kvalitātes miniatūras tējas kanniņas, kas gatavotas no īpaša ekoloģiska māla un ir roku darbs.

Tējas bāra Shan Tea pirmsākumi meklējami Ženēvā, kur veiksmīgi darbojas autentisks tējas bārs, kuras īpašniece ir Tana Azama (Tana Azzam), Mongolijā dzimusi Šveices pilsone. Tana Azama jau 30 gadus turpina pētīt, iepazīt un atklāt labākās Ķīnas tējas un to dzeršanas tradīcijas. Tana Azama izvēlas tējas tikai no nelieliem tējas audzētājiem Ķīnā, kuri neizmanto nekādas ķimikālijas un piedāvā visaugstākās kvalitātes tējas. Ar viņas palīdzību ir tapis arī tējas bārs Rīgā, un Tana ir nodevusi savas zināšanas Shan Tea saimniecei Xuqin, kas pārzina Ķīnas tējas dzeršanas mākslu.

«Ātrā» laikmetā daudzi cilvēki dzer paciņu tēju, bet vienmēr būs tādi, kas tējas baudīšanas rituālam ir gatavi veltīt vairāk laika

«No maza veikaliņa un tējnīcas esam izauguši par tējas bāzi,» priecīgi stāsta Gundega Silniece, tējnīcas un veikala Illuseum (SIA Geliz) vadītāja. Līdztekus tējnīcai uzņēmums ir atvēris noliktavu/biroju, kurā apkalpo interneta veikala un vairumtirdzniecības klientus.

Arvien biežāk tējnīcas un veikala apmeklētāji jautājuši, vai var iegādāties tējas un augu maisījumus vairumā kā uzņēmums no uzņēmuma, turklāt gribēja pirkt nevis simt gramu tējas, bet dažus kilogramus. «Ar laiku sapratām, ka nepieciešams darbinieks, kas ar to nodarbojas, un vajadzīga lielāka noliktava,» saka G. Silniece. Šobrīd Illuseum ir noslēgts līgums ar Elkor, ar maziem eko veikaliņiem. Tējas nonāk arī bāros, restorānos, tējnīcās. Lielākoties šie uzņēmumi izvēlas populārākas un vienkāršāk pagatavojamas tējas, augu maisījumus un zāļu tējas ar eko sertifikātu. Taču esot arī drosminieki, kas izvēlas piedāvāt klientiem tējas ceremoniju.

Koksnes cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu, gaidāms cenu pieaugums, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka, lai gan janvārī bija vērojams gatavo preču cenu kritums, lielākā daļa tirgus dalībnieku uzskatot, ka cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu. Pieprasījums tirgū ietekmēs cenu korekciju tempu un apjomu, bet uzņēmumā paredz, ka izejmateriālu cenas palielināsies.

Tāpat izejmateriālu cenu korekcijas var ietekmēt gatavo preču cenas līdz 2023.gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pašreizējo tirgu situāciju ietekmē inflācija, elektrības, kurināmā un citu enerģiju izmaksas, karš Ukrainā, kā arī zemākas prasības no tirgus.

"Kronus" eksperti skaidro, ka negaidīti siltās ziemas dēļ kurināmās koksnes cenas turpina samazināties. Savukārt, kamēr gatavo preču cenas joprojām ir pakļautas vājā pieprasījuma spiedienam, zāģmateriālu cenas ir sasniegušas zemāko punktu un vismaz dažiem sortimentiem atkal sāk pieaugt.

Farmācijas kompānijas Grindeks apgrozījums pirmajā pusgadā bija 40,7 miljoni eiro, kas ir par 13,9 miljoniem eiro jeb par 25,5% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, pirmajā pusgadā bija 2,8 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, ir samazinājusies par 3,1 milj eiro vai 52,5%. Bruto peļņas rentabilitāte pirmajā pusgadā bija 57%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 6,9%. Šā gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 56 pasaules valstīm, kopumā par 38,6 miljoniem eiro, kas ir par 13 miljoniem eiro jeb par 25,2% mazāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā.

Vairumtirdzniecības noliktavu atlikumu optimizācija un nacionālo valūtu devalvācijas risku vadība iezīmējas kā būtiska tendence galvenajos Grindeks gatavo zāļu tirgos. Šie ir svarīgākie iemesli, kas ietekmējuši apgrozījuma rādītāja samazinājumu pirmajā pusgadā. Savukārt neto peļņas rādītāja samazinājums ir skaidrojams ar ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā divos stratēģiskajos projektos. Sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem sekmīgi pabeigti kardioprotektīvās vielas – GBB hidroksilāzes inhibitora ar oriģinālu struktūru – ķīmiskie un preklīniskie farmakoloģiskās efektivitātes pētījumi, kas ir nozīmīgs posms jauna medicīnas preparāta radīšanā. Otrs projekts ir medikamenta Mildronāts® reģistrācija Ķīnā, kur šobrīd tiek veikts preparāta 3. fāzes klīniskais pētījums.

Zāļu ražošanā pircējiem 100% jāpaļaujas uz zāļu ražotāju - tiem, kam zāles nepieciešamas, nav iespējas iepriekš novērtēt un pārliecināties, vai nopirktās zāles ir drošas un vai tās sniegs gaidīto rezultātu. Tādēļ zāļu ražošanā atslēgvārds ir «reglaments» jeb receptes precīza ievērošana, sekošana iepriekš noteiktajam par zāļu aktīvo un palīgvielu sastāvu, higiēnas prasību, pareizas ventilācijas un darbinieku plūsmas ievērošana utt., Db.lv stāstīja Grindeks Gatavo zāļu formu ražošanas nodaļas vadītāja Inta Bērziņa.

Jebkura gatavā zāļu forma tiek veidota, izmantojot recepti, un noteiktie vielu daudzumi nosaka zāļu stabilitāti to derīguma termiņa laikā. Kopumā, piemēram, Grindeks pārdotākā produkta, Mildronāta, ražošanā varētu izdalīt astoņus posmus – izejvielu saņemšana, to kontrole, vielu svēršana, masas pagatavošana, kapsulēšana, produkta analīze, iepakošana, gatavā produkta analīze, Db.lv stāstīja Gatavo zāļu formu ražošanas direktore Baiba Galviņa.

Kopumā dienā var saražot aptuveni četrus miljonus 250 mg Mildronāta kapsulu jeb četras sērijas zāļu. Ražošanas process no izejvielu saņemšanas līdz gatavām zālēm – tādām, kas var droši ceļot uz veikalu plauktiem, ilgst aptuveni divas nedēļas, un viens no laikietilpīgākajiem posmiem ir gatavu produktu analīze. Vairāk par ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk! Šoreiz Db.lv aplūkoja, kā tiek ražotas zāles – tabletes un kapsulas – Grindeks rūpnīcā.